Eksperti

Attīstības plāni pieticīgi: valsts kapitālsabiedrībām pienācis laiks aktīvāk iesaistīties kapitāla tirgū

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā,08.07.2025

Jaunākais izdevums

Kapitāla tirgus sniedz iespēju piesaistīt investīcijas uzņēmumu izaugsmei un paplašināšanai arī ārpus Latvijas tirgus, taču valsts uzņēmumos šis potenciāls netiek pietiekami izmantots.

Turklāt vidēja termiņa plāni, kas ietverti Finanšu ministrijas ziņojuma projektā valdībai, ir ļoti pieticīgi. Tāpēc valstij piederošajiem komerciālajiem uzņēmumiem jākļūst aktīvākiem kapitāla tirgū, bet tam nepieciešami valdības un Saeimas politiķu lēmumi. Ja tas netiks darīts, nodokļu celšana kļūs neizbēgama.

Tādi uzņēmumi kā “Latvenergo”, “Attīstības finanšu institūcija Altum”, “Augstsprieguma tīkls”, “Rīgas ūdens” jau emitējuši obligācijas. Ja skatāmies uz vidēja termiņa plāniem, Finanšu ministrijas izstrādātais ziņojuma projekts valdībai “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” paredz ļoti pieticīgus plānus, jo akciju kotācija varētu notikt uzņēmumiem “Air Baltic Coorporation”, “Latvijas autoceļu uzturētājs” un “Rīgas namu pārvaldnieks”. Bet liels potenciāls kotēt akcijas ir arī “Latvenergo”, “Rīgas Siltums”, “Conexus Baltic Grid”, “Latvijas Mobilais Telefons”, “TET”, “Augstsprieguma tīkls”, “Latvijas Pasts” un citiem komerciālajiem uzņēmumiem, kuru īpašnieks ir valsts vai pašvaldība.

Neskatoties uz valdības 2023. gada deklarācijā pausto apņemšanos virzīt valsts uzņēmumus uz biržu un sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027. gadam, būtisks progress šajā virzienā nav panākts. Diskusijās dominē īstermiņa politiski apsvērumi, kas kavē investīciju piesaisti. Šāda pieeja attālina no mērķa – nodrošināt valsts komerciālo uzņēmumu ilgtermiņa vērtības pieaugumu – un nozīmē īstermiņa politisko ambīciju apmierināšanu uz sabiedrības interešu rēķina. Ja uzņēmumam ir pārliecinoša izaugsmes stratēģija, tostarp, paredzot iziešanu ārpus mājas tirgus, ambiciozi mērķi, skaidri definēti investīciju projekti un spēcīga vadības komanda, ja valsts kā akcionārs ir definējusi skaidras gaidas un nejaucas jautājumos, kuros nedrīkst iejaukties, ja uzņēmums īsteno investoriem caurredzamu pārvaldību — tad šie un citi elementi veido pamatu, lai vispār varētu runāt par gatavību biržai. Tātad, skaidri noteikumi, ilgtermiņa redzējums un caurspīdīga pārvaldība var nodrošināt investoru uzticību un palīdzēt uzņēmumiem nonākt biržā.

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā: “Valsts katru gadu novirza vairāk nekā miljardu eiro valstij piederošajām kapitālsabiedrībām, taču būtisku daļu no šiem līdzekļiem varētu aizvietot ar finansējumu no kapitāla tirgus. Šādi atbrīvotos simtiem miljonu eiro citiem mērķiem, piemēram, aizsardzībai, veselībai un izglītībai, neceļot nodokļus.”

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs: “Valsts uzņēmumu kotācija biržā dotu nozīmīgu stimulu vietējā kapitāla tirgus attīstībai, iedrošinot arī privāta sektora uzņēmumus piesaistīt kapitālu un uzsākt akciju kotāciju biržā, kā arī paplašinot Latvijas kapitāla tirgus redzamību ārvalstu investoru vidū. Vienlaikus tas sniegtu iespējas pensiju plāniem palielināt ieguldījumu apjomu Latvijas uzņēmumos, tādējādi nostiprinot vietējo kapitālu. Bez tam, valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā veicinātu šo uzņēmumu vērtības pieaugumu, tādējādi nodrošinot valstij papildu ienākumus no šiem uzņēmumiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.”

Kapitāla tirgus dod iespēju iedzīvotājiem un pensiju fondiem kļūt par uzņēmumu līdzīpašniekiem un investoriem. Tas veicinātu sabiedrības uzticēšanos, finanšu pratību un aktīvu naudas līdzekļu ieguldīšanu vietējos uzņēmumos. 2024. gada beigās Latvijas mājsaimniecību kontos bija 11,2 miljardi eiro, kas šobrīd netiek efektīvi ieguldīti. Tikai jāpiemin, ka Baltijas biržā kotēto 11 Latvijas uzņēmumu kapitalizācija ir zem 1 % no IKP. Tas ir būtiski mazāk nekā Lietuvā vai Igaunijā, kur akciju tirgus kapitalizācija ir 11–14 % no IKP.

Lai valsts kapitālsabiedrību virzība uz kapitāla tirgu kļūtu par realitāti, nepieciešama ne vien stratēģiska izpratne, bet arī konkrēti politiski lēmumi un rīcība. Līdzšinējie solījumi, kas pausti dažādos valdības un ministriju plānošanas dokumentos, nav pārtapuši reālos virzības mehānismos. Politikas veidotājiem jāuzņemas atbildība un skaidri jādefinē prioritātes – jānosaka konkrēti termiņi, atbildīgās institūcijas un jānodrošina uzņēmumiem atbalsts, vienlaikus stiprinot valsts kā akcionāra konsekventu, caurspīdīgu pozīciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

  • Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere Baltijā
  • Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors
  • Liene Dubava, Nasdaq Riga biržas valdes priekšsēdētāja un Emitentu pakalpojumu komandas vadītāja Baltijā
  • Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā
  • Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs.

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kapitāla tirgus izveidi Latvijā jau tiek diskutēts daudzus gadus un, lai arī privātā kapitāla kompānijas pēdējos gados arvien vairāk līdzekļus piesaista izmantojot kapitāla tirgu, tomēr valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību aktivitātes šajā jomā nav.

Lai arī savulaik, pirms dažiem gadiem valdībā tika skatīts ziņojums par to kā aktivizēt kapitāla tirgu Latvijā, kur viens no risinājumiem tika minēta valstij piederošo kapitālsabiedrību akciju daļas kotēšana biržā, tomēr līdz šim brīdim tā arī vēl nekas nav noticis.

Iespējamo cēloņu un seku skaidrošanai, šī gada 21. janvārī, plkst. 12.00 – 13.30, aicinām sekot līdzi Dienas Bizness rīkotajai diskusijai “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”.

Diskusijas dalībnieki:

  • Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere Baltijā
  • Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors
  • Liene Dubava, Nasdaq Riga biržas valdes priekšsēdētāja un Emitentu pakalpojumu komandas vadītāja Baltijā
  • Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā (dalība attālināti)
  • Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Eksperti

Kāpēc vajadzīga valsts uzņēmumu privatizācija caur biržu?

Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs,12.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla piesaistīšana valsts uzņēmumiem, izmantojot biržu, ir ātrākais veids, kā attīstīt kapitāla tirgu. Kā daudziem zināms, tad Latvijā tieši akciju tirgus ir nepietiekami attīstīts, kamēr obligāciju tirgus turpina augt jau vairākus gadus pēc kārtas.

Kāpēc ir vajadzīga kapitāla tirgus attīstība? Vai nepietiek, ka ekonomiku finansē tikai bankas un paši uzņēmumi ar saviem līdzekļiem? Īsā atbilde uz šo jautājumu ir nepārprotams “nē”. Latvijā uzņēmumi jau ilgstoši attīstās lēni, savai lēnajai attīstībai izmantojot, galvenokārt, pašu līdzekļus [1]. Var teikt, ka kapitāla tirgus attīstības jomā mēs apzināti atpaliekam no citām valstīm, un tajā mēs varam vainot tikai paši savus lēmumus. Attīstīts kapitāla tirgus ir sabiedrisks labums, un tas dod pienesumu visas ekonomikas attīstībai.

  • Kapitāla tirgus dod iespēju uzņēmumiem dažādot (diversificēt) savus finansējuma avotus. Respektīvi, uzņēmumi var finansēt jaunus projektus, izvēloties starp banku aizņēmumiem un akciju vai obligāciju emisijām kapitāla tirgos;
  • Attīstīts kapitāla tirgus “disciplinē” biržā kotētos uzņēmumus. Tas veicina lielāku caurspīdību par šo uzņēmumu darbību, jo tai cieši seko līdzi investori un analītiķi, tādējādi padarot grūtāk īstenojamus nesaimnieciskus vai neracionālus lēmumus;
  • Kapitāla tirgus veicina biržā kotēto uzņēmumu labu korporatīvo pārvaldību;
  • Kapitāla tirgus rada iespēju mobilizēt pensiju uzkrājumus un daļu no tiem novirzīt vietējās ekonomikas attīstībai;
  • Kapitāla tirgus darbojas tandēmā ar banku finansējumu, un tie viens otru papildina, nevis aizstāj.
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Bank aicina uzņēmējus 14. maijā uz bezmaksas izglītojošo dienu par kapitāla tirgus finansējuma priekšrocībām biznesa attīstībai

Db.lv,07.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu finansējuma piesaiste ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras uzņēmēji ceļā uz izaugsmi. Lai gan tradicionālais banku finansējums joprojām ir populārs risinājums, arvien nozīmīgāku lomu iegūst arī kapitāla tirgus finansējums – obligācijas un akcijas –, kas piedāvā alternatīvu un efektīvāku pieeju attīstības finansēšanai.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem.

Lai veicinātu izpratni par kapitāla tirgus priekšrocībām un palīdzētu uzņēmējiem sagatavoties finansējuma piesaistei, Signet Bank jau trešo gadu rīko “Kapitāla tirgus akadēmiju” – vienas dienas bezmaksas izglītojošu programmu uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem.

Šī gada otrā akadēmija notiks 14. maijā, Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Latvija, Elizabetes ielā 55. Pieteikšanās obligāta un vietu skaits ierobežots: https://signetbank.com/pieteikties-kapitala-tirgus-akademijai/ “Mūsdienīgs un ambiciozs uzņēmējs, uzņēmums vairs nejautā – vai kapitāla tirgus ir piemērots man, bet gan – kad es būšu tam gatavs? Un atbildi uz šo jautājumu visvieglāk rast brīdī, kad ir pieejama informācija, piemēri un praktiski padomi. Ja uzņēmējdarbības attīstība prasa papildu resursus, kapitāla tirgus var būt tieši tas instruments, kas palīdz uzņēmumam pārslēgties uz nākamo izaugsmes līmeni.

Eksperti

Kapitāla tirgus attīstībai visi vajadzīgie soļi joprojām nav sperti

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece,12.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina iespējas gan privātajam, gan publiskajam sektoram piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un tas bremzē ekonomisko augšupeju.

Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta rīcība.

Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un būtiski darbi ir paveikti, vēl arvien ir daudz darāmā. 2021. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas kopš 2023. gada 1. janvāra ir pievienota Latvijas Bankai, izstrādāja 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai. Tā iezīmēja galvenos attīstības virzienus un identificēja nepieciešamos pasākumus. Programmas trīs gadu darbības laikā tika sasniegti 90 % no uzstādītajiem mērķiem, taču tirgus vajadzības ir mainījušās un tādēļ vajadzīgi arī jauni, drosmīgi soļi.

Jaunā programma kapitāla tirgus attīstībai paredz nākamos 10 soļus, no kuriem jāsāk ar šo piecu soļu īstenošanu:

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Finanses

Cik maksā piesaistīt kapitālu izaugsmei un kas nosaka naudas cenu Baltijā?

Iveta Brūvele, Wandoo Finance dibinātāja un izpilddirektore,21.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla piesaiste Baltijas uzņēmumiem šobrīd ir dārgāka nekā citviet Eiropā, taču lielu daļu no prēmijas, kas tiek maksāta investoriem, veido reģiona specifika, nevis pašu uzņēmumu riska profils.

Kas veido naudas cenu Baltijā?

No teorijas viedokļa ilgtermiņā nav iespējams panākt augstu atdevi pie zema riska – šie abi faktori savstarpēji cieši korelē, un kapitāla cena tiešā veidā atspoguļo riska līmeni. Viena no riska komponentēm mūsu reģionā ir ģeopolitiskā situācija. Baltijas valstu atrašanās līdzās divām neprognozējamām kaimiņvalstīm un relatīvā karadarbības tuvumā nozīmē, ka investori ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos īpaši rūpīgi vērtē riska un atdeves attiecību, izvēloties drošākus reģionus vai investīcijas, kurās šis risks tiek kompensēts ar augstāku atdevi. Tas nozīmē, ka uzņēmums no Portugāles, kas darbojas identiskā biznesa segmentā apstākļos, kad citi mainīgie kapitāla tirgus kritēriji ir vienādi, kapitālu varēs piesaistīt par dažiem procentiem lētāk nekā līdzvērtīgs uzņēmums no Latvijas. Ja nenotiks kādas fundamentālas izmaiņas ģeopolitikā, šis risks tuvākajos gados Baltijā saglabāsies augstāks un tas būs redzams kapitāla cenā.

Finanses

DB pēta, kur investējis Aigara Kesenfelda pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmums

Jānis Goldbergs,22.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Bank trešo gadu īsteno izglītojošo iniciatīvu par kapitāla tirgus finansējuma iespējām uzņēmējiem "Kapitāla tirgus akadēmija"

Db.lv,04.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank jau trešo gadu pēc kārtas īsteno sabiedriski izglītojošo iniciatīvu – “Kapitāla tirgus akadēmiju”, kas bez maksas sniedz Latvijas uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus – obligācijas un akcijas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi un vietējā kapitāla tirgus attīstību, akadēmija kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur uzņēmēji apgūst alternatīvā finansējuma iespējas un uzzina, kā izmantot biržas priekšrocības savas uzņēmējdarbības izaugsmei.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem. Akadēmija ir veids, kā šo ceļu padarīt pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam – saprotami, praktiski un ar ilgtermiņa perspektīvu.

Ekonomika

FICIL aicina uz efektīvāku kapitāla izmantošanu Latvijas publiskajos uzņēmumos

Db.lv,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā budžeta spiedienu Latvijā, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver efektīvas valsts un pašvaldību kapitāla izmantošanas nozīmi, aicinot palielināt efektivitāti un uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, vienlaikus veicinot kapitāla tirgus attīstību.

Ārvalstu investoru skatījumā kapitāla tirgi (akciju, obligāciju tirgus un saistītās institūcijas) joprojām ir viena no lielākajām, bet nepietiekami izmantotajām iespējām Latvijā, jo tie varētu atbalstīt efektīvu uzkrājumu mobilizāciju un nodrošināt finansējumu ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 2025. gada sākumā bija tikai 1% no IKP, kas ir ievērojami zemāk nekā Lietuvā (6,2%) un Igaunijā (12,8%). Lai gan valsts un pašvaldību uzņēmumi atsevišķos gadījumos jau apvieno banku finansējumu ar obligāciju emisijām, kapitāla tirgus joprojām ir nepietiekami izmantota iespēja ilgtermiņa izaugsmes kapitāla nodrošināšanai.

Eksperti

Kad pienāk "ideālais brīdis", lai dotos biržā?

Gints Belēvičs, Luminor bankas Finanšu tirgus departamenta vadītājs,22.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskā situācija pasaulē nekad nav statiska – sākot no bruņotiem konfliktiem un starptautiskām sankcijām līdz pat tirdzniecības karu draudiem, tarifu karuseļiem un neprognozējamām vēlēšanām. Visi šie notikumi tieši ietekmē finanšu tirgus noskaņojumu un uzņēmumu lēmumu par ienākšanu biržā, vienlaikus – tieši šādi laiki mēdz būt arī izrāviena iespēju sākumpunkts.

Eiropas tirgi šobrīd piedzīvo jaunu uzticības vilni, savukārt Latvijā iespējas izmantot kapitāla tirgu aug, īpaši sektoros ar ilgtermiņa izaugsmes potenciālu un skaidru pieprasījumu, kā piemēram aizsardzības industrija.

Kad ģeopolitiskā nenoteiktība pieaug, tirgos dominē piesardzība, un uzņēmumi nereti pat pēdējā brīdī atliek virzību uz sākotnējo publisko piedāvājumu. Tas liek uzdot jautājumu – vai kādreiz vispār pienāk “ideālais brīdis”? Patiesībā – ne vienmēr. Tirgi nemitīgi mainās, un, gaidot perfektus apstākļus, uzņēmumi var palaist garām iespēju izmantot labvēlīgas tendences, piemēram, inflācijas stabilizēšanos vai procentu likmju kritumu. Tajā pašā laikā, ja valstu valdības mērķtiecīgi piedāvā atbalsta mehānismus, piemēram, nodokļu atvieglojumus vai grantus – kapitāla tirgus kļūst pievilcīgāks. Tādējādi politikas lēmumi var gan bremzēt, gan paātrināt IPO vilni. IPO jeb sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam ir jābūt stratēģiskam solim, kas vienmēr nāk ar zināmu risku.

Ekonomika

Kāpēc uz Telia daļām piesakās nekvalificēts pircējs?

Edžus Ozoliņš,23.01.2025

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols uzsvēra, ka LVRTC nav nedz lēmis, nedz arī publiski komunicējis gatavību iegādāties Telia piederošās daļas Tet.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības par LVRTC stratēģiju attiecībā uz Tet un LMT kapitāla daļu iespējamo iegādi.

Pēdējos mēnešos aktualizēts jautājums par iespējamo darījumu, kura rezultātā Latvijas valsts vai kāda no tās kapitālsabiedrībām varētu izpirkt Skandināvijas telekomunikāciju milzim Telia piederošās Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu SIA Tet un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) kapitāla daļas.

Tas gan ir pretrunā ar valdības deklarāciju atvērt kapitālsabiedrības privātajiem investoriem, nevis tās mēģināt izpirkt. Vēl interesantāku šo parādību padara fakts, ka par pircēju piesakās VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), uzņēmums, kurš, pēc pieejamās informācijas, nekvalificējas, jo diez vai spēs atvēzēties 0,5 miljardiem eiro, cik varētu maksāt Telia daļas LMT un Tet. 2023. gada bilancē LVRTC naudas pozīcijā bija vērojams cipars 24,71 miljons eiro, kas ir vairāk nekā nepietiekami.

Ekonomika

Apbalvoti Baltijas M&A gada darījumi 2025

Db.lv,30.04.2025

Mehiläinen biznesa līnijas direktors Andreas Taalas (pa kreisi) un Meliva izpilddirektore Marja-Liisa Alop ar balvu par Baltic M&A Deal of the Year kopā ar SmartCap izpilddirektoru Sille Pettai un Sorainen partneri Toomas Prangli (pa labi).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Eksperti

Pozitīvi signāli IPO tirgos ap Baltijas reģionu

Guntars Krols, EY Baltijas Stratēģijas un darījumu konsultāciju partneris,11.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.

Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.

Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas

Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiks "Signet Bank" rīkotā sabiedriski izglītojošā iniciatīva "Kapitāla tirgus akadēmija", informē bankas pārstāvji.

Pasākumā bez maksas sniegs uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus - obligācijas un akcijas.

"Kapitāla tirgus akadēmija" piedāvā bezmaksas vienas dienas mācību programmu, kurā nozares profesionāļi dalās gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanās par to, kā sagatavoties finansējuma piesaistei un veiksmīgi darboties kapitāla tirgū. Tāpat dalībnieki iegūst iedvesmu no Latvijas uzņēmēju pieredzes stāstiem, kuri jau sekmīgi izmantojuši kapitāla tirgus priekšrocības savas attīstības finansēšanai.

Signet Bank aicina uzņēmējus 14. maijā uz bezmaksas izglītojošo dienu par kapitāla tirgus finansējuma priekšrocībām biznesa attīstībai

Papildu finansējuma piesaiste ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras uzņēmēji...

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons "Kapitāla tirgus akadēmijas" mērķis ir sniegt konkrētus rīkus, pieredzes stāstus un ekspertu ieskatus, lai kapitāla tirgus kļūtu par stratēģisku izvēli vietējiem uzņēmējiem un uzņēmumiem un nostiprinātos kā būtiska ilgtspējīgas uzņēmējdarbības sastāvdaļa Latvijā.

Kopš projekta sākuma 2023.gadā īstenotas deviņas akadēmijas gan Rīgā, gan reģionos - Liepājā, Valmierā, Cēsīs un akadēmiju apmeklējuši vairāk nekā 200 uzņēmēju. No tiem, saskaņā ar "Signet Bank" veikto aptauju, 37% vēlējās uzzināt uzņēmēju reālos pieredzes stāstus, 35% bija ieinteresēti uzzināt par akciju emisijas iespējām un 28% par obligācijām kā finansējuma formu.

Finanses

Paraksta vēstuli ERAB par sadarbības paplašināšanu kapitāla tirgus stiprināšanai

Db.lv,29.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministri parakstījuši kopīgu vēstuli Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB), aicinot turpināt un paplašināt sadarbību reģionālā kapitāla tirgus stiprināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) no 28. līdz 29.jūlijam piedalījās Vācijas un Baltijas valstu finanšu ministru sanāksmē Viļņā.

Vizītes laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministri parakstīja kopīgu vēstuli ERAB, aicinot ERAB piešķirt jaunu impulsu līdzšinējai sadarbībai un kopīgi strādāt pie tirgus infrastruktūras un regulējuma pilnveides, finanšu instrumentu pieejamības paplašināšanas, institucionālo investoru piesaistes veicināšanas un finanšu pratības uzlabošanas uzņēmēju un investoru vidū.

Tāpat vēstulē rosināts atjaunot sadarbības memorandu un rīkot īpašu sesiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību ERAB ikgadējā sanāksmē, kas 2026.gada 5. - 7.jūnijā norisināsies Rīgā. Tādējādi starptautiskajai sabiedrībai tiktu demonstrēta Baltijas valstu vienotība un reģiona investīciju potenciāls.

Tehnoloģijas

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

LETA,25.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

2024. gads Wandoo Finance ir aizvadīts krietni sekmīgāk un dinamiskāk nekā 2023. gads, un, vismaz Baltijas mērogos runājot, kompānija ir strauji augoša. Pastāstiet sīkāk par 2024. gada rezultātiem un galvenajiem cēloņiem, kādēļ tie ir tik labi! Varēja būt vēl labāk?

2024. gads mums patiešām ir bijis izrāviena gads, jo visos galvenajos uzņēmējdarbības rādītājos ir panākti ievērojami uzlabojumi. Pārskata periodā ir palielināts grupas operatīvais apgrozījums līdz 37,8 milj. eiro pretstatā 20,5 milj. eiro gadu iepriekš. Tikmēr divpadsmit mēnešu operatīvā EBITDA ir sasniegusi 9,1 milj. eiro, kas ir treju trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada divpadsmit mēnešiem. Tikmēr grupas portfelis pietuvojās 24 milj. eiro atzīmei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satraukti par valsts mēģinājumiem arvien vairāk iejaukties uzņēmējdarbībā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopīgā atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta, aicinot pārtraukt valsts centienus samazināt privātā un jauktā kapitāla lomu valsts ekonomikā.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministri šodien saņēmuši LTRK un LDDK parakstītu vēstuli, kurā tiek paustas bažas par valsts ilgtermiņa mēģinājumiem iejaukties privātās uzņēmējdarbības sektorā. Kā norāda vēstules iesniedzēji, šāda iejaukšanās ir tiešs ceļš uz neefektivitāti un sliktu korporatīvo pārvaldību ar tālejošām sekām.

“Pēdējos gados, kopš valdības deklarācijas un rīcības plāni iekļauj prioritātes par kapitāla tirgus attīstību, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos IPO virzienā, biržā ienākuši tikai pilnībā privātie uzņēmumi – Kalve, Eleving, Virši, DelfinGroup. Neviena valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība to nav paveikusi. Valsts kā akcionārs ar saviem lēmumiem aizvien nav spējusi sekmēt kapitāla piesaistes procesu un valdība savos lēmumos ir nostiprinājusi pretrunīgas normas ar publiskajā telpā paustajiem mērķiem,” norāda Aigars Rostovskis, LTRK prezidents.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi norisinās padziļinātais privāto investoru pētījums INVESTOR PULSE, kurā līdz 31. augustam aicināti piedalīties privātie investori, kas brīvos līdzekļus iegulda finanšu instrumentos, piemēram, akcijās, obligācijās, ieguldījumu fondos, ETF (biržā tirgotajos fondos) u.tml.

Pētījuma mērķis ir palīdzēt labāk izprast Latvijas kapitāla tirgus tendences, apkopojot investoru pieredzi un skatījumu uz ieguldīšanas iespējām.

Iecerēts, ka pētījums sniegs visaptverošu ieskatu par privāto investoru ieguldīšanas paradumiem un noskaņojumu. Signet Banka, kas ir viens no pētījuma organizatoriem, Kristiāna Janvare, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāja uzsver: “Šis pētījums ir vērtīgs ieguldījums Latvijas kapitāla tirgus attīstības novērtējumā un tālākajā izaugsmē. Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis gan jauno emisiju skaits un apjoms, gan otrreizējā tirgus aktivitāte Nasdaq biržā, ko lielā mērā veicinājuši tieši mazie investori. Kā vadošā investīciju banka Latvijā mēs rūpīgi sekojam līdzi nozares attīstības tendencēm, un šis pētījums palīdzēs iegūt kvalitatīvus, reprezentatīvus datus par investoru noskaņojumu un uzvedību, tādējādi veidojot informētāku un caurskatāmāku tirgus vidi.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā katrā Baltijas biržā Nasdaq (NDAQ) godinājis Nasdaq Baltic Awards 2025 uzvarētājus.

Balvas tiek pasniegtas par Nasdaq Baltic biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

"Pēdējo 20 gadu laikā kopējā investoru attiecību kvalitāte Baltijā ir sasniegusi ievērojamu progresu. Būt par patiesi caurskatāmu uzņēmumu un rūpīgi kopt attiecības ar investoriem šobrīd lielākā daļa biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu uzskata par standarta praksi," sacīja Nasdaq Baltijas biržu vadītājs Kaarel Ots. "Mērķtiecīgi plānotas un labi īstenotas investoru attiecības ir būtiskas, lai uzturētu un vairotu investoru uzticību. Svinot šī gada sasniegumus, mēs godinām mūsu biržas uzņēmumu ietekmi uz Baltijas kapitāla tirgu. Katrs no tiem var kalpot par izcilības piemēru pārējiem".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group emitēs obligācijasPavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Sāksim ar nelielu atskatu uz pagājušo gadu. Ko Eleving Group ir sasniegusi 2024. gadā?

Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti veiksmīgs ne tikai no operacionālā viedokļa, bet arī tādēļ, ka esam spējuši ielikt fundamentālus pamatus turpmākai izaugsmei. Pirmkārt, varam lepoties, ka Eleving Group sākotnējais akciju piedāvājums (IPO), ko īstenojām aizvadītā gada rudenī, sasniedza kā pašu nospraustos finansējuma piesaistes mērķus, tā arī kļuva par lielāko IPO Nasdaq Rīga vēsturē un vienu no lielākajiem, ko īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijā. Turklāt šis IPO bija īpašs ar to, ka akcijas vienlaikus tika kotētas divās biržās – Nasdaq Rīga un Frankfurtes biržas regulētajos tirgos. Latvijas uzņēmumu vidū tā ir pilnīgi jauna pieredze. Tāpat esam ļoti apmierināti, ka Baltijas un Rietumeiropas investori augstu novērtēja mūsu izaugsmes rādītājus, izraudzīto attīstības stratēģiju un arī pašu IPO piedāvājumu, kas papildus uzņēmuma izaugsmei paredz dividenžu izmaksu divas reizes gadā 50% apmērā no neto peļņas. Ja runājam par biznesa rezultātiem, tad 2024. gadā atkal esam pārspējuši mūsu vēsturiskos rekordus visos nozīmīgākajos biznesa rādītājos. Kompānijas divpadsmit mēnešu operatīvā peļņa jeb EBITDA ir sasniegusi 90 milj. eiro, kas ir pieaugums par 16% attiecībā pret 2023. gadu, tikmēr neto peļņa ir palielināta līdz 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus esam palielinājuši arī ieņēmumus, kas pārskata periodā ir sasnieguši 217 milj. eiro, kamēr neto portfelis ir pieaudzis līdz 371,6 milj. eiro. Būtiski uzsvērt, ka šī izaugsme nenotiek uz biznesa rentabilitātes rēķina.