Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.
Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.
Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas
Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.
Zviedrijas investīciju kultūra kā paraugs
Kopumā Zviedrijas investīciju vide kalpo par paraugu Eiropai, uzskatāmi parādot, ka ir nepieciešams labāk izmantot vietējo potenciālu kapitāla piesaistei un atjaunot starptautisko investoru interesi. Spēcīgas investīciju tradīcijas, pensiju sistēma, kas veicina dalību kapitāla tirgū, skaidras un MVU draudzīgas IPO procedūras, kā arī uzticams institucionālais atbalsts ir būtiski faktori, kas paver jaunas iespējas Zviedrijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Inflācijai mazinoties un ekonomikai atveseļojoties, pieaug arī Zviedrijas investoru riska apetīte.
Eiropas uzņēmumu IPO joprojām kūtri
EY dati liecina, ka š.g. pirmajā pusgadā visvairāk kapitāla piesaistīja Ķīnā – 20,7 miljardi ASV dolāru (104 darījumi), kas veido vienu trešdaļu no globālā IPO tirgus. Tālāk seko ASV ar 17,1 miljardu ASV dolāru (109 darījumi) un Eiropa ar 5,9 miljardiem ASV dolāru (50 darījumi).Šie rādītāji atspoguļo arī EY veikto Eiropas pievilcības pētījumu (Europe Attractiveness Survey) un uzskatāmi iezīmē plaisu starp Eiropas IPO tirgu un tā galvenajiem konkurentiem – ASV un Ķīnu.
EY analītiķi norāda, ka IPO skaits Eiropā joprojām ir par 15 % mazāks nekā pērn, savukārt kopējais piesaistītais kapitāla apjoms ir krities par 58 %, sasniedzot aptuveni 5 miljardus eiro. Lai Eiropa būtu konkurētspējīga, nepieciešama aktīvāka ekonomikas un kapitāla tirgus stimulēšana.
EY analītiķu vērtējumā, IPO darījumu skaits Eiropā šogad ir par 15 % zemāks nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, bet kopējais piesaistītais kapitāls sarucis par 58 %, sasniedzot aptuveni 5 miljardus eiro. Tas skaidri signalizē, ka Eiropai nepieciešams aktīvāk stimulēt gan ekonomiku, gan kapitāla tirgus, lai atgūtu konkurētspēju un investoru uzticību.
Vienlaikus pirmā pusgada piemēri apliecina, ka Eiropā netrūkst uzņēmumu ar stratēģisku skatījumu un spēju sagatavot kvalitatīvus, pārdomātus akciju piedāvājumus. Šie uzņēmumi demonstrē noturību pret ģeopolitisko nenoteiktību un spēju pielāgoties mainīgajiem kapitāla tirgus apstākļiem. EY ziņo arī par pārrobežu IPO skaita pieaugumu – šogad 14 % no visiem IPO piesaistīja ārvalstu investorus, un lielākā daļa šo darījumu realizēti tieši ASV tirgos.
Kapitāla kustība un uzņēmumu vecums IPO brīdī
Lai arī brīva kapitāla kustība ir viens no Eiropas Savienības pamata mērķiem, Eiropas uzņēmumi IPO īsteno vidēji 29 gadu vecumā, kas būtiski kontrastē ar ASV uzņēmumiem, kuri biržā parasti debitē jau ap 11 gadu vecumu.
Šī atšķirība izgaismo divējādu situāciju – no vienas puses, nobrieduši Eiropas uzņēmumi investoriem piedāvā stabilitāti un prognozējamību, bet no otras puses, tie neizmanto iespējas augt dinamiskāk un piesaistīt kapitālu jau agrīnākā attīstības posmā.
Nacionālās stratēģijas un ģeopolitiskās pārmaiņas
ASV tirgus ar vairāk nekā 100 IPO šogad piedzīvo atgriešanos pie 2021. gadā novērotā aktivitātes maksimuma. Būtiska investīciju atkopšanās vērojama arī Ķīnā un Honkongā. Izaugsme vērojama arī Tuvo Austrumu reģionā un, neraugoties uz mazāku darījumu skaitu, ievērojamu kapitālu piesaista Indija. Kopumā IPO aktivitāte piedzīvo ģeogrāfisku pārdali, ko veicina ģeopolitiskie procesi un nacionālās stratēģiskās prioritātes. Valdību centieni lokalizēt ražošanu un piegādes ķēdes jau sāk dot rezultātus. Vietējie IPO, īpaši mobilitātes sektorā, atspoguļo šīs izmaiņas. Pieaugot aizsardzības budžetiem, investoru uzmanības centrā nonāk privātie uzņēmumi, kas izstrādā aizsardzībā pielietojamas tehnoloģijas. Enerģētikas sektora IPO demonstrē arvien ciešāku sasaisti ar stratēģisko infrastruktūru, un ģeopolitiskais saspīlējums ir spēcīgi jūtams arī biotehnoloģiju nozarē.
Pieaug nefinansiālo rādītāju nozīme
EY dati liecina, ka 2025. gada pirmajā pusgadā visaktīvākais IPO segments pasaulē bija tehnoloģiju nozare – reģistrēti 82 darījumi ar kopējo piesaistīto kapitālu 12,9 miljardi ASV dolāru apmērā. Modernās ražošanas sektorā īstenoti 80 darījumi, piesaistot 5 miljardus dolāru, bet mobilitātes risinājumu uzņēmumi piesaistīja gandrīz 11 miljardus dolāru, veicot 49 IPO. Salīdzinot ar 2024. gadu, ievērojami augusi aktivitāte arī nekustamā īpašuma, būvniecības, viesmīlības, mazumtirdzniecības, apdrošināšanas, enerģētikas, ieguves un metalurģijas sektoros. Eiropā īpaši izteikta investoru interese šogad novērojama veselības aprūpes un pētniecības uzņēmumu IPO.Saskaņā ar jaunāko EY Global IPO Pulse pētījumu, investori arvien lielāku uzmanību pievērš ne tikai tradicionālajiem finansiālajiem rādītājiem – peļņas un EBITDA izaugsmes potenciālam, bet arī nefinansiālajiem aspektiem.
Būtiski kritēriji ir investīcijas pētniecībā un attīstībā (R&D), inovāciju līmenis, zīmola atpazīstamība un pozīcija tirgū, kā arī uzņēmuma stratēģijas kvalitāte un tās īstenošanas efektivitāte. Spēja izcelties ar inovācijām, veidot noturīgus un uzticamus zīmolus un īstenot skaidri definētas izaugsmes stratēģijas parāda investoriem, ka uzņēmumi ir spējīgi pielāgoties strauji mainīgai videi.
