Atvērtā tirgus priekšrocības 

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 17.6.2019

Foto: LETA

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Esam aktīvi Latvijas enerģijas tirgū no pirmās tā atvēršanas dienas, un jāatzīst, ka līdz ar tirgus izaugsmi pastāvīgi mainās arī faktori, kuri nosaka klientu izvēli, meklējot savu partneri enerģijas iegādei.

Tirgus atvēršanas sākumposmā labu starta platformu sniedza pieredze un stabilitāte kā lielākajiem elektroenerģijas ražotājiem Baltijā. Vēl vairākus gadus pēc atvēršanas šis tirgus bija pilnībā jauna darbības vide. Tāpēc klientu serviss, īpašu uzmanību veltot izglītošanai par jaunajām enerģijas iegādes iespējām, lika pamatus ilgtermiņa attiecībām. Savukārt pēdējo trīs gadu laikā fokusā ir jaunu produktu un pakalpojumu pieejamība, kas sniedz plašākas iespējas nekā tikai enerģijas iegāde: energoefektivitāte, atjaunojamās enerģijas ražošana un energosaimniecības modernizēšana.

Pašlaik mūsu izaicinājums ir spēt pielāgoties tirgus situācijas izmaiņām un pat apsteigt tās, lai sniegtu pievienoto vērtību klientu biznesam.

Cik nozīmīga loma valsts saimniecībā ir neatkarīgiem enerģijas ražotājiem un pārdevējiem? Citiem vārdiem, kādas priekšrocības ir atvērtam elektroenerģijas tirgum?

Atvērtais elektroenerģijas tirgus nodrošina objektīvas un tirgus principos balstītas energoresursu cenas. Tomēr ne mazāk svarīga ir aktīva konkurences vide, kas liek tirgotājiem pilnveidot savu piedāvājumu, un šeit var izdalīt divus virzienus. Tā ir gan ērtāka un uz klientiem vērsta apkalpošana, gan arī jaunu pakalpojumu attīstība, nodrošinot ātrāku jaunāko un efektīvāko tehnoloģiju ieviešanu. Rezultātā tiek atvieglota patērētāju ikdiena un samazināti arī to izdevumi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Nākotnē enerģētikas nozarē gaidāmas būtiskas pārmaiņas gan mikroģenerācijas, gan arī elektroauto industrijā, kur šo tehnoloģiju integrācija tirgotāju piedāvājumā klientiem noteiks to, cik ātri tās nonāks mūsu ikdienā. Strauja jaunāko tehnoloģiju apgūšana nekad nebūtu iespējama regulēta tirgus apstākļos.

Kāda jūsu skatījumā ir Baltijas un Eiropas valstu enerģētiskās politikas nākotne? Eiropa tuvojas kopīgās enerģētiskās sistēmas izveidošanai vai, pretēji, enerģijas tirgū gaidāma vairāku neatkarīgu dalībnieku parādīšanās, līdz ar ko tendences enerģētikā var kļūt grūtāk prognozējamas?

Pirms dažām nedēļām Briselē noslēdzās pārrunas par videi draudzīgas jeb tīrās enerģētikas politikas dokumentu atjaunošanu. To laikā Eiropas Komisija (EK) mēģināja uzstāt uz Eiropas enerģijas tirgu savstarpējo integrāciju, bet sastapās ar dalībvalstu pretestību. Tādēļ daudzos svarīgos aspektos pārrunu iznākums vērtējams kā viduvējs.

Viens no būtiskākajiem punktiem ir EK nespēja panākt vienošanos par pilnīgu enerģijas cenu deregulāciju Eiropas tirgos, kā arī enerģijas apgādes drošība joprojām ir nacionālā līmeņa jautājums. Tomēr sagaidāmi vairāki jaunievedumi, kas veicinās sadarbību valstu vidū vismaz reģionu līmenī.

Aplūkojot tieši Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti. Atlicis sakārtot vien dažus jautājumus, piemēram, Lietuvas mājsaimniecību cenu deregulāciju un vienotu tirdzniecības principu ieviešanu sadarbībai ar trešajām valstīm. Ceram, ka šie jautājumi tiks sakārtoti jau salīdzinoši tuvā perspektīvā.

Atjaunojamās enerģijas ražošana sāk arvien straujāk aizvietot fosilo kurināmo izmantošanu. Kuri atjaunojamās enerģijas veidi ir visplašāk attīstīti Baltijas reģionā, un kuram no tiem ir vislielākais attīstības potenciāls?

Ņemot vērā, ka lielākā daļa pieejamo hidroelektroenerģijas jaudu jau ir apgūtas, tad vēja un saules enerģijai ir lielākais nākotnes potenciāls Baltijā. Abām šīm tehnoloģijām ir savas stiprās un vājās puses, tāpēc to izmantošanas iespējas ir tiešā veidā atkarīgas no vides faktoriem. Piemēram, saules enerģijas paneļus var uzstādīt uz māju jumtiem pilsētās, kamēr vēja turbīnas jāizvieto gar krasta līniju. Jebkurā gadījumā abām šīm tehnoloģijām ir liels attīstības potenciāls.

Kādi pašlaik ir Enefit attīstības virzieni?

Pašlaik aktīvi strādājam pie mājsaimniecībām paredzēto elektroenerģijas produktu attīstības. Vienlaikus Enefit lielā prioritāte visos klientu segmentos ir jaunu tehnisko risinājumu ieviešana un attīstība. Piedāvājam klientiem paaugstināt savu energoefektivitāti, apgūt jaunus enerģijas veidus un arī pašiem kļūt par enerģijas ražotājiem.

Esam sekmīgi uzsākuši sašķidrinātās dabasgāzes staciju piegādi, sniedzot iespēju uzņēmumiem izmantot dabasgāzi vietās, kur nav pieejas dabasgāzes sadales tīklam. Savukārt līdzās dažādu energoefektivitātes risinājumu ieviešanai piedāvājam spert soli tālāk un uzstādīt saules enerģijas paneļus, lai iegūtu videi draudzīgu enerģiju savam uzņēmumam vai mājoklim.

Tevi varētu interesēt

Mēnesi pēc elektroenerģijas tirdzniecības uzsākšanas Latvijas mājsaimniecībām, energouzņēmuma...

Pagājušajā gadā līderpozīcijas elektroenerģijas tirgū saglabāja uzņēmums Latvenergo, nozares...

Daru pats un iesaku citiem....

Nākamā gada laikā Eesti Energia iecerējusi slēgt vecākos Narvas spēkstacijas energoblokus ar...

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Saeimas 13.jūnija sēdes darba kārtība ir iesniegts deputāta Ivara Zariņa priekšlikums iekļaut...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālo jautājumu komisija Ekonomijas ministrijas...

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ valdība apsver iespējas...

Turpmāk Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) regulēs visus elektroenerģijas tirgotājus,...

Efektīva energoresursu izmantošana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā maksimāli samazināt...

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes...

Latvenergo koncernā 2019. gada pirmajā ceturksnī ir saražotas 1347 GWh elektroenerģijas, liecina...

Parakstot līgumu ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, vienotais dabasgāzes pārvades...

Sekmīgākai AS Augstsprieguma tīkls (AST) darbībai nepieciešams pabeigt pārvades sistēmas operatora...

Gāzes tirgus Latvijā ir atvērts jau vairāk nekā divus gadus, taču mājsaimniecības...