Austrālijas miljardieris Klaivs Palmers (Clive Palmer) gatavojos uzbūvēt slavenā, bēdīgu galu piedzīvojušā kuģa Titānika kopiju. Pasaules jūrās un okeānos Titāniks II kuģošanu uzsākt varētu jau 2016. gada otrajā pusē.

Paredzēts, ka jaunā Titānika būvniecība drīzumā tiks uzsāka Ķīnā. Interesi par pirmā brauciena, kas notiks pa tādu pašu maršrutu, kāds bija bojā gājušā kuģa pirmajam ceļojumam, biļetēm izrādījuši jau 40 tūkstoši cilvēku, atsaucoties uz K. Palmera sacīto, raksta Wall Street Journal.

Oriģinālais Titāniks bija pasaules lielākais un greznākais okeāna pasažieru kuģis savā laikā. Titāniks gāja bojā Atlantijas okeānā 1912. gadā. No 2,2 tūkstošiem cilvēku, kas uz tā atradās, izglābās tikai aptuveni 700. Titānika nogrimšana ir viena no zināmākajām jūras katastrofām.

Jaunā Titānika pasažieri varēs izbaudīt gan tādu pašu iekārtojumu un ēdienu, gan arī modi, kas valdīja uz negadījuma piemeklētā kuģa. Miljardieris vēlas izveidot tik precīzu Titānika kopiju, ka kuģis tiks aprīkots ar speciāliem dūmu pūtējiem, lai izskatītos, ka tas izmanto tvaika dzinēju.

No piektdienas, 27.marta, Sporta manēžā apskatāma pasaulē lielākā ceļojošā izstāde par okeāna leģendu Titāniku. Izstāde Rīgā būs apskatāma trīs mēnešus, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādi veido 15 galerijas, kurās apmeklētāji varēs iepazīties gan ar materiāliem par kuģa būvēšanu un vēsturnieku atklātajiem faktiem par tā traģisko bojāeju, gan arī iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē – lielākā daļa galeriju veidotas atbilstoši Titānika interjeram un ļauj izbaudīt tā laika gaisotni, izdzīvot notikumus un uzzināt pasažieru stāstus, stāsta izstādes projekta vadītāja Inga Kadeka.

Katrs apmeklētājs, dodoties aplūkot ekspozīciju, saņems iekāpšanas karti. Vienu tās pusi rotās Titānika rēderejas White Star Line emblēma, bet otrā būs atrodama informācija par kādu no kuģa pasažieriem. Galerijā, kas veltīta kuģa piemiņai, katrs varēs uzzināt sava pasažiera likteni.

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

Latviešu uzņēmuma Dd studio izveidotais Jaunavas torņa muzejs Azerbaidžānā ir nominēts balvai Eiropas Gada muzejs 2015.

Balvu Eiropas Gada muzejs 2015 piešķir Eiropas Muzeju forums, kas tiek organizēts Eiropas Padomes paspārnē. Katru gadu īpaša ekspertu žūrija izvērtē pieteikumus, no kuriem labākie tiek atlasīti otrajai kārtai. Šoreiz gada balvai žūrija nominējusi 42 jaunus muzejus no 21 valstīm. Nominēto muzeju vidū ir, piemēram, Nīderlandes nacionālais mākslas muzejs Rijksmuseum Amsterdamā, Eiropas un Vidusjūras civilizācijas muzejs Marseļā un leģendārajam kuģim veltītais Titānika muzejs Belfāstā.

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks Eiropas Muzeju foruma ikgadējās sanāksmes laikā, kas šogad notiks Glāzgovā no 13. līdz 16. maijam.

«Tautai par šo pievienošanos eirozonai stāsta – jūs brauksiet uz ārzemēm un tad vairs lati nebūs jāmaina uz eiro. Skaisti! Bet, ja tautai pateiktu, ka katram Latvijas iedzīvotājam, tai skaitā katram pensionāram, zīdainim, žurnālistam, par to būs jāsamaksā tūkstotis vai pat divi tūkstoši latu, tad tauta varbūt sāktu domāt – paga, paga, kādēļ man jāmaksā par grieķiem, spāņiem, portugāļiem, itāļiem, frančiem?» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«Tad, protams, nepieciešams referendums. Es redzu pirmās saprāta balsis.

Šobrīd ir tāda situācija: mēs sēžam siltā mājā uz sauszemes. Pēkšņi no Titānika, kurš uzskrējis uz aisberga un grimst, mums sauc: «Zēni un meitenes, nāciet pie mums uz Titānika, jo tas ir modernākais un ātrākais okeāna laineris! Mēs draudzīgi kopā smelsim no tā ārā ūdeni!»

Es saku, nekāpsim šobrīd uz Titānika, pagaidīsim. Ja viņi nenogrims, izsūknēs ūdeni, aizlāpīs caurumus, tad kāpsim un brauksim, bet tagad pagaidīsim. Kādēļ kāpt uz grimstoša kuģa? Tā es domāju,» skaidrojis Ventspils mērs.

Lielbritānijas pilsētā Liverpūlē notikusī iespaidīgu izmēru leļļu izrāde vietējai ekonomikai izrādījusies visai veiksmīga.

Izrādi Sea Odyssey: Giant Spectacular aizvadītās nedēļas nogalē kopumā apmeklējuši 500 tūkstoši cilvēku, kas pilsētā atstājuši 12 milonus mārciņu (aptuveni 10 miljonus latu), vēsta BBC.

Liverpūlē notikusī leļļu izrāde bija veltīta Titānika katastrofas gadskārtai un to iedvesmojusi desmitgadīgas meitenes 1912. gadā rakstīta vēstule tēvam, kurš strādājis par kuģa kajīšu pārzini. Titānika katastrofas dēļ vēstule adresātu nesasniedza un pašlaik ir izstādīta Liverpūles muzejā.

Izrādē vēstīts par ūdenslīdēju, kurš Titānika vrakā atrod vēstuli un nodod to meitenei. «Jūras odisejā» piedalās trīs lelles – ūdenslīdējs, kura garums ir 15 metri, meitene – deviņi metri un suns. Trīs dienas garās izstādes laikā lelles kopumā mēroja 23 kilometrus pa Liverpūles ielām.

Austrāliešu miljardieris Klaivs Pālmers pirmdien nācis klajā ar paziņojumu, ka Ķīnā pēc viņa pasūtījuma tiks uzbūvēts 21. gadsimta Titāniks, kas savu pirmo braucienu no Anglijas uz Ņujorku veiks 2016.gadā.

Grezno kuģi, kas būs tieši tādā pašā izmērā kā bēdīgi slavenais Titāniks, būvēs Ķīnas valstij piederoša kompānija.

«Tas būs tikpat grezns kā pirmais Titāniks, taču, protams, tas būs aprīkots ar modernākajām 21.gadsimta tehnoloģijām un jaunākajām navigācijas un drošības sistēmām,» sola Pālmers, kurš ir viens no turīgākajiem austrāliešiem.

«Titāniks II kuģos ziemeļu puslodē un tā pirmais brauciens no Anglijas uz Ziemeļameriku ir iecerēts 2016.gadā. Mēs esam aicinājuši Ķīnas jūras floti pavadīt Titāniku II tā pirmajā braucienā uz Ņujorku,» atklāj miljardieris. Iecerēts, ka uz Titānika II būs deviņi klāji un 840 kajītes.

Jaunas vietas tūrisma kartē un labu mārketinga pasākumu saviem produktiem rada uzņēmumi, kas sākuši veidot savus muzejus.

Ir virkne ārvalstu uzņēmumu, kuru iekārtoto muzeju apmeklēšanu dažs labs ēdienu un dzērienu eksperts uzskata par goda lietu, piemēram, Coca-Cola muzejs, Jell-O želejas muzejs, McDonalds hamburgeru muzejs, kukurūzas pārslu Kellog muzejs vai pārtikas ražošanas gigantu Nestle un Kraft Foods muzeji. Cerot uz tūristu interesi, arī Latvijas pārtikas rūpnieki pēdējos gados aktīvi sarosījušies, pierakstot savu uzņēmumu vēsturi un veidojot ekspozīcijas, kas ļauj ielūkoties vēstures līkločos.

Pure Chocolate īpašnieku veidotais Šokolādes muzejs viesus sāka uzņemt šogad. Muzeja otrā kārta tiks atklāta augusta beigās, kad muzejs tiks pappildināts ar vēl septiņām ekspozīciju telpām Pūres muižas senatnīgajā ēkā. Muzejs veidots kā šokolādes kaste ar īpašu stāstu par trifelēm, kas šobrīd ir galvenais Pure Chocolate produkts.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Marta beigās Rīgā būs apskatāma pasaulē lielākā Titānikam veltītā izstāde, kas ietver stāstus par kuģa celtniecību, tā pirmo un vienīgo ceļojumu, pasažieriem un apkalpes locekļiem, informē izstādes rīkotāji.

Izstādi veido vairāk nekā 375 vēsturiski objekti, kas atradās uz Titānika vai tā līdzinieka – kuģa Olimpija ( Olympic ). Eksponātu vidū ir priekšmeti, kas tika nocelti no kuģa īsi pirms tā došanās ceļā uz Ņujorku, atrasti jūrā tūlīt pēc katastrofas, tādi, kurus paņēma līdzi izdzīvojošie pasažieri, kā arī priekšmeti no Džeimsa Kamerona 1997.gada filmas, kuru vidū ir arī leģendārā briljanta Okeāna Sirds kopija, kā arī Keitas Vinsletas un Leonardo Di Kaprio tērpi.

Apmeklētāji izstādes laikā varēs iepazīties ar kuģa būvniecības procesu, izjust tā laika greznību, dzīvi pirmajā, otrajā un trešajā klasē, pastaigāties uz pirmās klases klāja un galvenajām kāpnēm, pieskarties aisbergam un uzzināt daudzus faktus par šo leģendāro kuģi un tā traģisko likteni. Pateicoties rūpīgam vēsturnieku, kolekcionāru un inženieru darbam, kā arī skaņas un gaismas specefektiem, izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot ļoti precīzu Titānika iekštelpu atainojumu un iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē. Uz katras biļetes būs stāsts par kādu reālu uz kuģa bijušu cilvēku. Izstādes noslēdzošajā posmā – Memoriālā, katrs varēs uzzināt šī cilvēka likteni.

Ķīnā sākušies būvniecības darbi, lai izveidotu pirmo 1912.gadā nogrimušā kuģa Titāniks pilna mēroga modeli.

269 metrus garais un 28 metrus platais kuģis tiks pastāvīgi noenkurots rezervuārā Sičuaņas provincē, Ķīnas centrālajā daļā, oficiālajai ziņu aģentūrai Sjiņhua pavēstīja kuģu būves kompānijas Wuchang Shipbuilding Industry ģenerāldirektora vietnieks Vans Veilins.

Kuģa interjerā būs daļa no oriģinālā plānojuma, tostarp deju zāle, teātris, peldbaseins un pirmās klases kajītes. Kuģī tiks ierīkots arī bezvadu internets, atklāja Vans.

Jaunais kuģis būs galvenā sastāvdaļa tematiskā atrakciju parkā, kura veidošanu finansējusi Ķīnas enerģētikas kompānija Seven Star Energy Investment Group.

Kompānija pirmo reizi par plāniem veidot miljardu Ķīnas juaņu (150 miljoni ASV dolāru) vērto projektu paziņoja 2014.gadā.

Jau vairāk nekā nedēļu pilnā sparā rit būvniecības darbi, lai šīs nedēļas nogalē Rīgas Sporta manēžā atklātu pasaulē lielāko un vēsturiski plašāko ceļojošo izstādi par okeāna leģendu Titāniku – Titanic The Exhibition.

Izstādi veido vairāk nekā 375 vēsturiski objekti, kas atradās uz Titānika vai tā līdzinieka – kuģa Olimpija (Olympic), līdz ar to šī ir reta iespēja iepazīt dzīvi uz lielā kuģa, pirms tas nogrima okeāna dzelmē. Eksponātu vidū ir priekšmeti, kas tika nocelti no kuģa īsi pirms tā došanās ceļā uz Ņujorku, atrasti jūrā tūlīt pēc katastrofas, tādi, kurus paņēma līdzi izdzīvojošie pasažieri, kā arī priekšmeti no Džeimsa Kamerona 1997.gada filmas, kuru vidū ir arī leģendārā briljanta Okeāna Sirds kopija, kā arī Keitas Vinsletas un Leonardo Di Kaprio tērpi.

Apmeklētāji izstādes laikā varēs iepazīties ar kuģa būvniecības procesu, izjust tā laika greznību, dzīvi pirmajā, otrajā un trešajā klasē, pastaigāties uz pirmās klases klāja un galvenajām kāpnēm, pieskarties īstam aisbergam un uzzināt daudzus faktus par šo leģendāro kuģi un tā traģisko likteni. Pateicoties rūpīgam vēsturnieku, kolekcionāru un inženieru darbam, kā arī skaņas un gaismas specefektiem, izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot ļoti precīzu Titānika iekštelpu atainojumu un iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē. Uz katras biļetes būs stāsts par kādu reālu uz kuģa bijušu cilvēku. Izstādes noslēdzošajā posmā – Memoriālā, katrs varēs uzzināt šī cilvēka likteni.

Iepriecinot kultūras cienītājus, Francijas lielākās lidostas «sirdī» atklāts muzejs, vēsta AFP.

Plānota kā «logs» uz galvaspilsētas galvenajiem muzejiem, izstāžu telpa, kas atradīsies Šarla de Golla starptautiskajā lidostā, ļaus pasažieriem labāk iepazīt Parīzes bagāto kultūras piedāvājumu.

Mākslas telpa būs atvērta no pirmā lidojuma līdz pēdējam, un tajā bezmaksas ieeja būs visiem pasažieriem, kuri dosies caur termināli 2E. Tur izstādīti tikšot oriģināli darbi, kurus aizdos Parīzes muzeji.

Kultūras baudītājiem paredzētā vieta izvietota starp gaidīšanas vietu un veikaliem, 250 kvadrātmetrus plašās telpas galvenais mērķis ir starptautiskie pasažieri, no kuriem daudzi dodas uz Āziju.

Gatavojot atklāšanas izstādi, organizatori vērsušies pie Rodēna muzeja, kas aizdevis apmēram 50 darbus. Muzejs šo iniciatīvu nodēvējis par neparastu veidu, kā uzrunāt auditoriju, kas ne vienmēr sasniedz muzejus.

Atzīmējot Starptautisko kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu dienu, Durbes pils kompleksā atklātas jaunās Tukuma muzeja restaurācijas darbnīcas telpas, informē Tukuma muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Kleinhofa.

Tukuma muzeja restaurācijas darbnīca darbojas jau kopš 2001. gada. Līdz šim tā atradās vienā no muzeja struktūrvienībām - Durbes pils kompleksa kalpu mājas ēkā. 2015. gadā ēkai tika veikta tehniskā ekspertīze, kurā konstatēja, ka ēkas jumta konstrukcijas nav drošas un tās nepieciešams atjaunot.

Tukuma muzejs pieņēma lēmumu restaurācijas darbnīcu pārvietot uz drošākām telpām. Šim nolūkam blakus esošajā, bijušajā klēts ēkā veikti labiekārtošanas darbi – iebūvēta centralizētā apkure, ierīkots ūdensvads un kanalizācija, kā arī atjaunoti elektrotīkli. No jauna iekārtota īpaša priekšmetu pirmapstrādes telpa, kura līdz šim restauratora rīcībā nebija. Restauratora darbnīcā uzstādīts ūdens destilācijas aparāts un arī elektrolīzes iekārta, kas paredzēta metāla priekšmetu tīrīšanai. Telpas piemērotas koka un metālu priekšmetu restaurācijai.

Pēc rekonstrukcijas "Laima" šokolādes muzejs atsāk apmeklētāju uzņemšanu, informē "Orkla Latvija".

Kopumā uzņēmums "Orkla Latvija" "Laimas" šokolādes muzeja attīstībā un ekspozīciju pilnveidē investējis 40 000 eiro.

"Aizvadītā gada nogalē, ņemot vērā pastāvošo situāciju, nolēmām izmantot laiku lietderīgi un ieguldīt "Laimas" šokolādes muzeja attīstībā. Mūsu muzeja komanda ir pilnveidojusi gan muzeju telpas, atjaunojusi ekspozīcijas, kā arī uzlabojusi sniegto pakalpojumu klāstu, padarot muzeju vēl pieejamāku, saistošāku un interesantāku. Kā ierasts – "Laimas" šokolādes muzejs turpinās priecēt gan lielos, gan mazos saldummīļus, piedāvājot iepazīt šokolādes un "Laimas" vēstures līkločus ar visām maņām – ieraugot, sagaršojot, sadzirdot un sajūtot. Tai pat laikā rūpīgi sekosim līdzi apmeklētāju drošībai, ievērojot virkni piesardzības pasākumu," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) uzsācis darbu pie Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja paplašināšanas un teritorijas attīstības - šonedēļ izsludināts metu konkurss, kas ietver muzeja teritorijā esošas vēsturiskas depo ēkas pārbūvi par daudzfunkcionālu izglītības un izstāžu centru, informē LDz pārstāve Ella Pētermane.

«Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs jau vairāk nekā 20 gadu ir LDz ieguldījums Latvijas industriālā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Gadu gaitā tas ir ne tikai kļuvis par iecienītu apmeklējuma objektu interesentiem, bet arī ļāvis mums pašiem izpētīt savu vēsturi, kas sniedzas krietni tālākā pagātnē, nekā uzņēmuma teju 100 gadi, ko drīzumā atzīmēsim. Gatavojoties šim zīmīgajam notikumam un vienlaikus apzinoties valsts simtgades milzīgo lomu, atbilstoši tās pasākumu cikla rīkotāju izvirzītajam mērķim simtgades ietvaros sekmēt arī vēsturisku un simbolisku ēku atjaunošanu un jaunu infrastruktūras objektu izveidi, esam nolēmuši attīstīt muzeja teritoriju, radot jaunas vērtības nākamajam gadsimtam,» stāsta LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Veclaicenes pagastā Raipala ezera krastā ir mājas Mišas. Tas ir vienīgais māju nosaukums Latvijā, kas radies saistībā ar lāčiem. Bet kur ir medus, tur ir lāči. Mišās ir ne tikai 50 bišu saimju drava, bet top arī medus muzejs, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Tagad veidoju senlaicīga biškopības inventāra ekspozīciju šķūnī, būs arī āra pašapkalpošanās kafejnīca, bet perspektīvā pie ezera taps bišu taka, kurā varēs vērot, kā bites medu vāca senāk dabiskos, pēc tam mākslīgi veidotos koku dobumos, bluķos un stropos, parādot biškopības attīstību līdz mūsdienām. Iecerēts, ka interesenti varēs vērot arī medus sviešanu modernā medus ražotnē, kurā saldo kārumu iegūs mūsdienīgi,» stāsta biškopis un muzeja veidotājs Artis Krasts.

Muzejs tiek veidots uz Jaunlaicenes privātā bišu muzeja bāzes. Tas savulaik bija plaši pazīstams, bet pēc saimnieka nāves muzejs darbību pārtrauca un tagad tā ekspozīcija ir nonākusi Mišās.

Pašā Vecrīgas sirdī, 13.gadsimta pirmajā pusē celtajā Rāmera tornī (Trokšņu, 13) kopš šā gada marta durvis vēris pasaulē populārais escape quest formāta muzejs, kas ar vēsturi iepazīstina jaunā un daudz azartiskākā veidā, informē muzeja pārstāvji.

Ierastās muzeja apskates vietā apmeklētājus gaida interaktīva spēle, kur noteiktā laikā, liekot lietā savas prasmes un zināšanas, dalībniekiem jāspēj izkļūt no slēgtas telpas. Spēle aptver visus četrus viduslaiku torņa stāvus. Lai to veiksmīgi izietu, spēles dalībniekiem jāatmin mīklas, jāatrod slēptuves un jāmeklē likumsakarības, kā spēles elementus izmantojot muzeja eksponātus – viduslaiku artefaktus.

Bagāto viduslaiku tranzītpilsētu Rīgu no iebrukumiem sargāja aizsargmūris ar 25 torņiem, līdz mūsu dienām saglabājušies divi – Pulvertornis un Rāmera tornis. Pulvertonī mūsdienās apskatāma Latvijas Kara muzeja ekspozīcija, bet Rāmera tornī nupat mājvietu radis muzejs, kas viduslaikus atklāj ar interaktīvas spēles palīdzību, radītu pēc senas torņa leģendas motīviem.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Šodien Rīgā tiek atvērts jauns muzejs – Modes muzejs; tā ir privāta arhitektes Nataļjas Muzičkinas iniciatīva, kas īstenota sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu

Jau sen N. Muzičkinai bija ideja par muzeju, bet nebija skaidrības par tā tematiku un virzienu. «Man liekas, ka jauns muzejs Rīgai ir aktuāls, jo te ir liels tūrisma potenciāls un varētu būt vairāk muzeju. Es meklēju telpas un vienlaikus satikos ar A. Vasiļjevu, kurš ierosināja veidot tieši Modes muzeju,» viņa stāsta. Viņi abi ir seni draugi, tāpēc ķērās pie šī projekta kopīgi. Visi tajā redzamie tērpi ir no A. Vasiļjeva kolekcijas. Ir iecere nākotnē piesaistīt arī citus modes kolekcionārus, bet ar A. Vasiļjevu ir vienkarši sadarboties, jo viņam ir liela izstāžu pieredze. Iespējams, ar citiem kolekcionāriem varētu būt sarežģītāk vienoties par detaļām.

Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija tuvojas noslēgumam; savulaik progresīvajai celtnei spozmi piešķirs modernas tehnoloģijas

Rīgas Motormuzejs atrodas Mežciemā, 1,6 hektārus plašā zemesgabalā, no kura dažādu ierobežojumu dēļ faktiski ir izmantojams mazāk par hektāru. Līdz ar rekonstrukciju zemesgabalu izmants pilnībā – muzeja platība tiks palielināta līdz 7700 kvadrātmetriem, bet blakus 3000 kvadrātmetru plašā piebūvē top jauns Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientu apkalpošanas centrs. Agrāk Rīgas Motormuzejs tika uzskatīts par lielāko motormuzeju Baltijā, tagad tas būs arī modernākais Austrumeiropā un tajā būs interesanti gan speciālistiem, gan ģimenēm ar bērniem, ir pārliecināti CSDD.

Entuziastu klubiņš

Igaunijas Austrumviru apriņķa Līmalas ciemā par 580 tūkstošiem eiro tiks būvēts jūrniecības tematikai veltīts muzejs un bibliotēka, kurā tiks aplūkota plašā alkohola kontrabanda starp Igauniju un Somiju 1920.-1940.gadā.

«Jaunais muzejs būs veltīts alkohola kontrabandai tieši no piekrastes iedzīvotāju viedokļa, jo šo tematu var aplūkot divējādi. Piemēram, profesors Raimo Pullats savā grāmatā Viinameri (Degvīna jūra) šo stāstu aplūkoja no valsts un varasiestāžu viedokļa,» ziņu aģentūrai BNS sacīja muzeju pārvaldošās kompānijas Trogar valdes loceklis Hanness Pritss.

«Atbilstoši senām piekrastes normām, alkohola kontrabandai ir ļoti vienkārša loģika - viss, ko sniedz jūra, ir likumīga peļņa. Zivis, kuģu vraki vai kontrabandas alkohols vai citas preces, jo piekrastē vienmēr ir notikusi kontrabanda. Vienkārši noteiktos periodos tā bijusi aktīvāka, bet citos periodos - mazāk izteikta -, un parasti tas saistīts ar ne tiem saprātīgākajiem valsts lēmumiem,» klāstīja Pritss.