Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

«Jāatzīmē, ka izstrādi iespējams arī prognozēt un plānot, ko mēs, balstoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju par sagaidāmajiem laika apstākļiem un pieteci upē, arī veiksmīgi darām. Tāpat ņemam vērā mūsu pašu gatavotās prognozes, kas balstītas uz iepriekšējo gadu statistisko informāciju. Šī prognozēšana ir nozīmīga mūsu darba sastāvdaļa, plānojot HES darbību elektroenerģijas tirgū. Ja tiek prognozēta liela pietece, mainām HES darbības režīmu, nosakot, cik daudz agregātu strādās konkrētā laikā. Kad ir spēcīgi pali, agregāti darbojas 24 stundas diennaktī, savukārt, kad pietece ir zemāka, – tikai tajos brīžos, kad tirgū ir liels elektroenerģijas pieprasījums un tiek paredzētas augstas elektroenerģijas cenas. Jāatzīst, ka šā gada pirmajos divos mēnešos pietece ir bijusi daudz zemāka, nekā prognozēts, taču tas vēl nebūt nenozīmē, ka izstrāde būs zema arī gada griezumā. Piemēram, pērnā gada sākumā ziemas palu dēļ pietece bija ļoti augsta, taču atlikušie mēneši bija sausi, kā rezultātā izstrāde samazinājās. Tajā pašā laikā izpildījām gada plānu par 99%,» stāsta A. Kvesko, uzsverot, ka Daugavas HES ir Latvijas bagātība, kas nodrošina avārijas rezerves jaudas, sprieguma regulēšanas, kā arī citus pakalpojumus. Runājot par staciju lomu Latvijas enerģētikas sistēmā nākotnē, A.Kvesko norāda, ka tā varētu tikai pieaugt.

Cieša integrācija

AS Augstsprieguma tīkls valdes loceklis Gatis Junghāns piekrīt tam, ka Daugavas HES Latvijā ir nozīmīgs elektroenerģijas avots, jo ik gadu nosedz ap 30% līdz 60% no Latvijas kopējā elektroenerģijas pieprasījuma. «HES izstrāde gadu no gada var mainīties plašā diapazonā. Piemēram, 2017. gadā Daugavas HES izstrāde bija ap 4,3 TWh, bet 2018. gadā – 2,4 TWh. Līdz ar to, lai nodrošinātu stabilu un pietiekamu elektroapgādi, Latvijai ir nepieciešami arī citi elektroenerģijas avoti. Galvenā Latvijas elektroapgādes stabilitātes, nepārtrauktības un diversifikācijas stratēģija ir Latvijas cieša integrācija vienotā Eiropas enerģijas tirgū, kas sniedz importa un eksporta iespējas nepieciešamā apjomā plašā reģionālā konkurējošā tirgū, kā arī nodrošina elektroenerģijas piegādi Latvijas patērētājiem tādos gadījumos, kad Latvijas elektrostacijās tiek saražots mazāk elektroenerģijas,» skaidro G. Junghāns. Runājot par HES ietekmi uz elektroenerģijas cenu, viņš norāda, ka to nosaka pieprasījums un piedāvājums, līdz ar to visas elektrostacijas, tostarp Daugavas HES, kaut kādā mērā ietekmē elektroenerģijas cenu vairumtirgū Latvijā. «Tiesa, attīstot pārvades tīklu un integrējot Latviju plašākā vienotā Eiropas elektroenerģijas tirgū, lokālo elektrostaciju spēja ietekmēt elektroenerģijas cenu pēdējos gados ir būtiski mazinājusies. Šobrīd to pamatā nosaka globālie faktori, elektroenerģijas cenas dinamika Skandināvijā un kontinentālajā Eiropā,» pauž G. Junghāns. Tam piekrīt arī A. Kvesko. «Ziemeļvalstu kopējais patēriņš ir daudz lielāks nekā Baltijā, tas nozīmē, ka mēs ar savu ražošanu nevaram būtiski ietekmēt cenu. Arī lielākās ražošanas jaudas izvietotas tieši Skandināvijā, kas nozīmē, ka tirgu diktē viņi,» secina Latvenergo ražošanas direktors.

Visu rakstu lasiet 7. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi.

Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem no atvērtiem Pļaviņu HES aizvariem. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s ar iespējami augstāko uzstādījuma līmeni. Tikpat svarīgi ir samazināt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un nodrošināt palu ūdens novadīšanu, lai novērstu nepieciešamību tos pārvadīt pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu, informē AS Latvenergo.

Tādējādi tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.

Toreiz tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju «Jāņciems» Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: «Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!», «Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!»

Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā

Māris Ķirsons, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Problēmas uz Rīgas apvedceļa risinās apvienotais vilciena un autoceļa tilts

Db.lv, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākoties mācībām skolā, pieaug satiksmes intensitāte uz Rīgas apvedceļa, veidojot noteiktu posmu pārslogotību. Šo situāciju plānots risināt, pārbūvējot apvedceļu par mūsdienīgu autoceļu ar divlīmeņu tiltu pār Daugavu, saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Latvijas Valsts ceļi” dati liecina, ka Rīgas apvedceļa (A5) intensitāte ir aptuveni 23 tūkst. automašīnas diennaktī un pēdējo desmit gadu laikā tā ir pieaugusi aptuveni divas reizes.

“Caurlaides spēju plānots risināt ar Rīgas apvedceļa pārbūvi par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā, kā to paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam,” skaidro T.Linkaits.

Darbs pie apvedceļa izbūves ir uzsākts un pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas kopā ar būvprojekta izstrādi ilgs aptuveni 2 gadus.

Pie Saulkalnes par 200 miljoniem eiro plānots būvēt jaunu tiltu 

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura...

“Tāpat būtiski, ka valdībā ir apstiprināti nākamie soļi Daugavas šķērsojuma izbūvei pie Salaspils, kas ir nozīmīgs Rīgas apvedceļa veidošanai. Tas būs unikāls divlīmeņu tilts, kas apvienos Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju un četru joslu ātrgaitas autoceļu, lai savienotu Rīgas apvedceļu abās Daugavas pusēs. Tilta projektēšana notiek Rail Baltica projekta ietvaros,” saka ministrs.

Pašlaik Rīgas apvedceļa abi autoceļi - A5 (Salaspils–Babīte) un A4 (Baltezers–Saulkalne) - nav tieši savienoti un kā to savienojums kalpo A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža). Autoceļu A4 un A5 mezgli ar autoceļu A6 ir uzskatāmi par šaurajām vietām, kurās veidojas satiksmes sastrēgumi.

Esošais Daugavas šķērsojums pa Rīgas HES dambi ir visproblemātiskākā vieta visā Rīgas apvedceļa garumā, jo šajā vietā autoceļam ir zema satiksmes caurlaides spēja un Rīgas HES dambi paplašināt tehniski nav iespējams. Satiksmes plūsma, it sevišķi kravas transporta plūsma, pa Rīgas HES dambja Daugavas šķērsojumu ir jāsamazina, jo potenciāls ceļu satiksmes negadījums var atstāt negatīvu iespaidu uz dambja konstrukciju. Daugavas šķērsojumam Rīgas HES dambja tehniskā stāvokļa dēļ jau pašlaik ir masas un braukšanas intervāla ierobežojumi. Apvienotā tilta būvniecība ļauj risināt šo situāciju un novērst identificētos riskus.

“Apvienotā tilta būvniecība ir optimālākais risinājums gan finansiālā, gan teritoriju saudzējošā veidā,” uzsver ministrs. “Tilta izbūvei tiks piesaistīti vairāki finanšu avoti. Projektēšanas līgums tiek finansēts kopējā Rail Baltica projekta finansēšanas līguma ietvaros. Apvienotā tilta būvniecības finansēšanai plānots piesaistīt 2021.–2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu. Līdz ar to dodot maksimālo ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei ar salīdzinoši nelielu valsts budžeta līdzfinansējumu,” komentē T.Linkaits.

Plānots, ka tilta būvprojektu varētu pabeigt 2023. gadā un būvniecību uzsākt 2023. gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. septembrī plkst. 06.00 Rīgas HES ūdenskrātuvē pakāpeniski sāks atjaunot ūdenslīmeni, informē AS Latvenergo.

Noslēdzoties Ogres pašvaldības organizētajiem jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūves darbiem pie Ogres upes ietekas Daugavā, 15. septembrī no plkst. 06.00 sāksies Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa pakāpeniska atjaunošana.

Paredzams, ka noteiktais pieļaujamais ūdens līmenis HES normālas ekspluatācijas nodrošināšanai tiks sasniegts 15. septembrī plkst. 24.00.

Kā ziņots iepriekš, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» paredzēto darbu nodrošināšanai no 15. augusta līdz 15. septembrim Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēja pazeminātu ūdenslīmeni. AS «Latvenergo» Rīgas HES strādā atbilstoši Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izsniegtās Ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Latvijā turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotā tendence palielināties no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaram un mazināties fosilo resursu ietekmei.

Jau aprīlī Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika saražoti 76% no visa Latvijā ģenerētā apjoma, bet maijā šis rādītājs sasniedza gandrīz 80%, neskatoties uz HES ražošanas kritumu absolūtajos skaitļos, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

HES īpatsvara pieaugums ir galvenokārt uz lielo koģenerācijas staciju (TEC) apjoma samazināšanos – to devums bija vien 2,2% no maijā Latvijā saražotā jeb TEC maijā tika saražots 4 reizes mazāk nekā aprīlī un 17 reizes mazāk nekā martā. Maijā lielās koģenerācijas stacijas ar vērā ņemamu jaudu strādājušas vien dažas stundas, liecina AST interneta lapā aplūkojamās operatīvās informācijas par ģenerācijas veidiem arhīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules baterijas, granulas vai malka – kas izdevīgāk un dabai draudzīgāk?

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, 18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)1. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO,VIDEO: Db.lv viesojas Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejā Andrejsalā

Armanda Vilcāne, 16.05.2019

Enerģētikas muzeja krātuve Andrejsalā ierīkota arhitekta Karla Felsko projektētajā ēkā, kur kādreiz mitinājās līdzās esošās 1905. gadā iedarbinātās Rīgas pilsētas centrālās elektrostacijas inženieri ar savām ģimenēm. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski audzis Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja apmeklētāju skaits, pērn sasniedzot 14 tūkstošus. Šogad to plānots palielināt vēl par 5%.

Video skatāms raksta beigās!

Muzeja vadītāja Ina Lastovecka atklāj, ka Enerģētikas muzeja ekspozīcijas pašlaik aplūkojamas Ķegumā pie hidroelektrostacijas (HES) un Latvijas lielākajā elektroenergijas ražotnē - Pļaviņu HES. Savukārt, Andrejsalā blakus vēsturiskajai 1905. gadā iedarbinātajai Rīgas pilsētas centrālajai spēkstacijai izvietota Enerģētikas muzeja krātuve. Muzejs dibināts 2006. gadā, vienotā krājumā apvienojot gan Latvijas Elektroenerģētikas vēstures un Daugavas spēkstaciju vēstures muzeju kolekcijas, gan nozares entuziastu enerģētikas vēstures liecības.

I.Lastovecka stāsta, ka šā gada Muzeju nakts ietvaros Enerģētikas muzeja apmeklētājiem tiks atvērta modernizētā Pļaviņu HES vēstures ekspozīcija, kurā interesentiem būs iespēja ielūkoties gan Pļaviņu HES celtniecībā un vēsturē, gan izprast elektroenerģijas ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvenergo” padome apstiprinājusi valdes locekles amatā Ilviju Boreiko. Valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un valdes locekļi Guntars Baļčūns, Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris.

10. maijā AS "Latvenergo" padome apstiprināja valdes locekles amatā Ilviju Boreiko. Viņas atbildība ir koncerna izaugsme jaunos elektroenerģijas tirgus segmentos – vēja un saules parku attīstībā, elektromobilitātes pakalpojumu un nākotnes enerģijas ražošanas projektos, viņa pildīs arī attīstības direktores pienākumus. Latvenergo koncerna stratēģija 2022.–2026. gadam paredz būtisku pieaugumu koncerna AER ražošanas jaudās, mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmējot Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.

AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns: "Esam gandarīti par Ilvijas Boreiko pievienošanos Latvenergo vadības komandai. Ilvija ir profesionāla vadītāja ar plašu redzesloku, un viņas pieredze un skatījums atbilst koncerna stratēģiskajam ilgtspējas virzienam - Baltijas valstīs vadoša AER uzņēmuma izaugsmes ambīcijām. Esam pārliecināti, ka viņas vadībā koncernam būtiskie saules un vēja enerģijas projekti tiks realizēti augstā kvalitātē. "

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvenergo” padome par uzņēmuma valdes locekli iecēlusi Ilviju Boreiko, kura šī amata pienākumus pildīs līdz noslēgsies pastāvīgā valdes locekļa atlase.

AS "Latvenergo" valde strādā šādā sastāvā - AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, valdes locekļi Ilvija Boreiko, Dmitrijs Juskovecs, Guntars Baļčūns, Harijs Teteris.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko atbilst attiecīgajam valdes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem un valdes locekles pienākumus pildīs līdz brīdim, kad Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā nominēšanas kārtībā padome amatā ievēlēs pastāvīgu valdes locekli. Atklāta pieteikšanās valdes locekļa amata kandidātu atlasei izsludināta 2024.gada 9.janvārī, kandidātu pieteikšanās noslēdzās 26.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāmaina paradigma: valsts kapitālsabiedrības ir nevis valsts pārvaldes sastāvdaļa, bet gan komersanti, kuri strādā (konkurē) brīvajā tirgū uz tādiem pašiem nosacījumiem kā citas privātkompānijas un spēj īstenot valsts mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot ekonomisko uzrāvienu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo padomes priekšsēdētājs un Fiskālas disciplīnas padomes loceklis Ivars Golsts. Viņš cer, ka jau šīs valdības laikā likumdošana tiks mainīta un valsts uzņēmumiem tiks noņemti ierobežojumi, kas tiem pašlaik liedz strādāt kā pilntiesīgiem tirgus dalībniekiem.

Kāds bija 2022. gads Latvenergo?

Nenoliedzami, 2022. gads ir bijis ļoti saspringts, taču vadība, speciālisti un darbinieki ir labi strādājuši un sekmīgi pārvarējuši negaidītos izaicinājumus, ko aizsāka Krievijas invāzija Ukrainā. 2022. gadu Latvenergo iesāka ar jaunas uzņēmuma stratēģijas akceptēšanu, kura paredz izaugsmi atšķirībā no iepriekšējās, tam laikam atbilstošās optimizācijas pieejas. Izaugsmes stratēģija paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā jāuzbūvē tādas jaunas atjaunīgo resursu ražotnes, lai gada griezumā spētu nodrošināt visas valsts patēriņu. Pašlaik no Latvijas gada patēriņa hidroelektrostacijas (HES) saražo apmēram 33 %, un arī termoelektrocentrāles (TEC) ģenerē vēl 33 % no Latvijas patēriņa, bet atlikusī trešdaļa tiek importēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas milžu – AS Latvenergo, Ignitis Group un Enefit Green – investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER)projektos Latvijā tuvāko gadu laikā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, liecina uzņēmumu sniegtā informācija.

Līdz 2030. gadam Latvenergo kopējo vēja un saules elektrostaciju jaudu savā portfelī Latvijā plāno palielināt līdz 2,3 gigavatiem (GW), Ignitis Group nākamo septiņu gadu laikā mūsu valstī iecerējis palielināt savu atjaunojamās enerģijas resursu projektu portfeli līdz 1,3 GW, savukārt Enefit Green pašlaik lemj par investīciju veikšanu divu saules parku būvniecībā ar kopējo jaudu 17 megavati (MW). Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīkla (European Network of Transmission System Operators for Electricity) dati liecina, ka šī gada 4. janvārī Latvijā bija uzstādīts 165 MW vēja un 63 MW saules jaudas. Vēl 1609 MW jaudas bija pieejami mazajās un lielajās hidroelektrostacijās (HES), 177 MW – biomasas koģenerācijas stacijās, bet 1157 MW – dabasgāzes koģenerācijas stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmajā apkures sezonā produktu un pakalpojumu cenas noteikti kāps, tāpēc gan valsts mērogā, gan mums katram individuāli būtu jāpārdomā iespējamie taupības un energoefektivitātes pasākumi, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Šobrīd mēs faktiski dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kur arī enerģija, pamatā gāze, diemžēl tiek izmantota kā ierocis no agresorvalsts Krievijas puses, secina S.Jansons, uzsverot, ka šī ziema ir vienkārši jāpārdzīvo. Ukraiņu tauta par savu un mūsu brīvību cīnās ar asinīm, bet gāzes cena un tās ierobežotā pieejamība, kā dēļ pieaugušas arī citu energoresursu izmaksas, ir cena, kas par šo karu jāmaksā visai Eiropai, norāda ST valdes priekšsēdētājs, aicinot šajā ziemā būt vienotiem un iespēju robežās palīdzēt līdzcilvēkiem. Īpaši svarīgi šajā gadījumā ir noturēt biznesu konkurētspēju, kā arī atbalstīt mazturīgos, domā S.Jansons.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo koncerna investīciju apjoms pirmajā ceturksnī sasniedz 44,3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncernā 2019. gada pirmajā ceturksnī ir saražotas 1347 GWh elektroenerģijas, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas hidroelektrostacijās (HES) 2019. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies par 40 % un ir 605 GWh, to ietekmēja mazāka ūdens pietece Daugavā. Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, vidējā ūdens pietece Daugavā šī gada 1. ceturksnī bija tikai 467 m3/s, bet attiecīgajā periodā pērn tā bija 832 m3/s.

AS “Latvenergo” termoelektrostacijās (TEC) elektroenerģijas izstrāde 2019. gada 1. ceturksnī ir 727 GWh, tas ir par 20 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. TEC saražotās siltumenerģijas apjoms 2019. gada pirmajā ceturksnī ir 939 GWh, tas ir par 22 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pagājušā gadā, un to ietekmēja siltāki laikapstākļi apkures sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrību ražojam vairāk, nekā patērējam, maksājam atspērušies

Jānis Goldbergs, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra mājsaimniecība un komersants saņem pamatīgus elektrības rēķinus, un līdztekus Latvijā saražotās enerģijas daudzums pārsniedz patēriņu, proti, mēs enerģiju eksportējam, nevis importējam.

Līdz ar šo fenomenu radušies vairāki jautājumi par iespējamiem trūkumiem sistēmā. Proti, vai mums pietiek gāzes, vai strādā termoelektrostacijas (TEC), un kādēļ noslēgumā viss maksā tik dārgi, ja reiz ražojam pietiekami?

Vitenbergs: “Gāzes pietiek, satraukumam nav pamata!”

Jau gada sākumā parādījās ziņas, ka gāzes krājumi pazemes krātuvē Inčukalns varētu būt nepietiekami, ka tie, kuri nav nopirkuši laikā, maksās dārgāk u.tml. Dienas Bizness, piedaloties Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam uzdeva jautājumus par TEC darbību un gāzes pietiekamību elektroenerģijas ražošanai. Proti, vai ir taisnība par TEC darbības pārtraukumiem un kādi ir gāzes krājumi tieši elektrības ražošanai. Uzņēmums Latvenergo ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. “Pie atbilstošiem tirgus apstākļiem TEC darbojas un tiek ieslēgtas. Pēdējās dienās esam saražojuši vairāk enerģijas, nekā spējam patērēt. Ir bijušas bažas par to, ka gāzes apjoms nav pietiekams. Paskaidrošu, ka Latvenergo iepērk gāzi pēc prognozes, cik viņiem būs nepieciešams. Liela daļa no Inčukalna pazemes krātuvē iesūknētās gāzes ir tieši Latvenergo gāze, un, kā viņi ir apstiprinājuši, tad gāzes pietiks, nevajadzētu par to satraukties. Šobrīd gan vienā no TEC notiek remonts, un tā tiešām nestrādā ar pilnu jaudu. Tas bijis nepieciešams neparedzētu iemeslu dēļ un tuvākajā laikā tiks novērsts. Līdz ar to jaudas tiks palielinātas atbilstoši nepieciešamībai,” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē

LETA, 07.10.2021

"Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru