Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka 2022. gada maijā atvērs jaunu bāzi Tamperē, Somijā.

airBaltic savienos Tamperi ar sešiem tiešajiem lidojumiem, kā arī turpinās veikt lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Sperot soli ārpus Baltijas, mēs veicināsim mūsu izaugsmi nākotnē un ātrāku atgriešanos pie peļņas. Nākamgad mūsu flotei pievienosies astoņas jaunas lidmašīnas, un mēs piedāvāsim labāko savienojamību uz un no Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Tamperes. Tamperes reģionā dzīvo vairāk nekā 500 000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka pastāv pietiekams vietējais pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem.”

Somijas lidostu operatora Finavia izpilddirektora vietnieks un lidostu tīklu vecākais viceprezidents Jani Jolkonens (Jani Jolkkonen) skaidro: “Mēs esam priecīgi redzēt, ka airBaltic demonstrē vēl lielāku uzticēšanos Tamperes-Pirkalas lidostai. Mēs uzņēmumā Finavia jau vairākus gadus esam sadarbojušies ar airBaltic, un šīs jaunās bāzes atvēršana paceļ mūsu sadarbību jaunā līmenī. Tamperes-Pirkalas lidosta Finavia ir ļoti svarīga, un pēdējo gadu laikā mēs lidostas attīstībā esam investējuši gandrīz 20 miljonus eiro. Jaunā bāze nodrošinās iespēju airBaltic Eiropas maršrutiem piekļūt vietējiem biznesa un atpūtas ceļotājiem, kuri, kā mēs ceram, izmantos jaunos maršrutus.”

Eiropas Komisija 2021. gada 21. decembrī ES valsts atbalsta noteikumu ietvaros apstiprinājusi Latvijas valdības investīcijas 45 miljonu eiro apmērā Latvijas lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā, lai kompensētu Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un atbalstītu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.

“Mūsu galvenā akcionāra atbalsts krīzes pārvarēšanai atspoguļo tā izpratni par airBaltic pozitīvo ietekmi uz ekonomiku. Eiropas Komisija secinājusi, ka Covid-19 pandēmija kvalificējas kā ārkārtējs notikums, lai dalībvalstu ārkārtējie intervences pasākumi, ar to saistīto zaudējumu kompensēšanai, tiktu uzskatīti par pamatotiem,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Atbalsta līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā 

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas nacionālās...

Paredzēts, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīsies Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.

2021. gada 17. augustā Latvijas Ministru kabinets, kā airBaltic vairākuma akcionārs, apstiprināja 90 miljonu eiro investēšanu airBaltic pamatkapitālā. Pārējai investīcijas daļai vēl jāsaņem Eiropas Komisijas apstiprinājums.

airBaltic ir stratēģisks Latvijas ekonomikas veicinātājs un atbildīgs par vairāk nekā 2,5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Covid-19 pandēmijas dēļ airBaltic pārvadāto pasažieru skaits 2020. gadā samazinājās par 73%, un būtiski tika ietekmēta lidsabiedrības darbība. Lai atbalstītu vietējo ekonomiku, valdība sniedza un turpina sniegt palīdzību visām krīzes smagi skartajām nozarēm, tostarp airBaltic.

2021. gada trešajā ceturksnī ar kriptovalūtām apmaksāto airBaltic rezervāciju skaits salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par 44%, informē aviokompānijā.

Kopš 2014. gada šo pakalpojumu izmantojuši vairāk nekā 1 000 klientu.

2014. gadā airBaltic kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas norēķiniem par lidojumu biļetēm sāka pieņemt Bitcoin. Kopš 2021. gada sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju BitPay airBaltic pieņem arī citas kriptovalūtas, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin, lai klienti varētu samaksāt par lidsabiedrības mājaslapā iegādātajām biļetēm.

Biļešu cenas mājaslapā attēlotas eiro valūtā. Kad airBaltic klienti maksā par savu lidojumu, maksājumu sistēmas operators viņu kriptovalūtas automātiski pārvērš eiro pēc pašreizējā valūtas maiņas kursa. airBaltic maksājumus kriptovalūtās nesaņem. Maksājumu pieejamība citās kriptovalūtās atkarīga no kriptovalūtu maka, ko izmanto klients.

Tuvākajā laikā airBaltic neplāno no valsts prasīt uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt papildu līdzekļus, esošo aizdevumu plānots atmaksāt, kotējot savas akcijas biržā.

To intervijā DB norāda AS Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kopējie valsts ieguldījumi airBaltic pēdējos 26 gados nepārsniedz 500 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) katru gadu ir vairāk nekā viens miljards eiro, atgādina M. Gauss. Viņš uzskata, ka slēgt aviosabiedrību un pēc krīzes dibināt no jauna tā vietā, lai ieguldītu, vienkārši nebūtu loģiski. Tādā gadījumā visi apgrozāmie līdzekļi nonāktu pie kreditoriem, tāpēc tas būtu dārgi un neizdevīgi, spriež M. Gauss.

Fragments no intervijas

Kāds šobrīd ir airBaltic likviditātes stāvoklis – cik ilgam laikam jums pietiks naudas krīzes apstākļos?

Latvijas lidsabiedrība airBaltic parakstījusi vienošanos, lai no Ukraine International Airlines iznomātu vienu Boeing 737-900ER lidmašīnu.

Lidmašīna un tās apkalpe īstermiņā veiks lidojumus airBaltic maršrutu tīklā, sākot no 2022. gada 1. maija.

“Ukraine International Airlines bijis uzticams ilgtermiņa airBaltic partneris. Šis ir ļoti smags laiks Ukrainas iedzīvotājiem un valsts nacionālajai lidsabiedrībai. Uz laiku iznomājot viņu lidmašīnu mēs arī nodrošinām īstermiņa darbu Ukraine International Airlines darbiniekiem,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Mēs vēlētos pateikties mūsu ļoti labajam partnerim un draugam airBaltic par to, ka Ukraine International Airlines izraudzīts kā kapacitātes nodrošinātājs savam tīklam, balstoties uz ACMI nomas līgumu. Jo sevišķi tagad, kad UIA uz laiku nevar veikt lidojumus uz un no Ukrainas, šāda starptautiskās aviācijas sadarbības rīcība ir ļoti simboliska un svarīga. UIA kā IOSA sertificēts pārvadātājs ir gatavs sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus airBaltic maršrutos,” saka Ukraine International Airlines tirdzniecības viceprezidents Sergejs Fomenko.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada maija atvērusi jaunu bāzi Pirkkalas lidostā Tamperē, Somijā.

airBaltic Tamperi savienos ar septiņiem tiešajiem lidojumiem papildus jau esošajiem reisiem uz Rīgu, Latvijā. Jaunā bāze tika atklāta īpašā pasākumā Tamperē.

“No šodienas mēs Tamperi saucam par vienu no mūsu bāzēm. Jaunas bāzes atvēršana sniedz jaunas ceļošanas iespējas gan mūsu pašreizējiem, gan nākotnes pasažieriem. Mēs ceram, ka pasažieru pieprasījums pakāpeniski palielināsies, tāpēc mēs ar laiku varētu sākt lidojumus uz papildu jauniem galamērķiem biznesa centros un uz atpūtas galamērķiem,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Somijas lidostu operatora Finavia Tamperes-Pirkkalas lidostas vadītāja un centrālo un austrumu Somijas lidostu viceprezidente Mari Nurminena (Mari Nurminen) saka: “Tas ir nozīmīgs pavērsiena punkts ilgajā sadarbībā starp Finavia un airBaltic. Septiņi jauni maršruti sniedz plašu Eiropas pilsētu dažādību gan atpūtas, gan biznesa ceļotājiem no Tamperes-Pirkkalas apkaimes, un mēs par to esam ļoti priecīgi.”

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad vasaras sezonā piedāvās lidojumus no Rīgas uz Maltu, Erevānu Armēnijā un Baku Azerbaidžānā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Lidojumi uz Maltu no 30.aprīļa notiks vienreiz nedēļā, bet lidojumi uz Erevānu un Baku no 1.maija tiks veikti divas reizes nedēļā.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka ceļošanas nozarei atveseļojoties, lidsabiedrība atkal var piedāvāt pasažieriem plašākas ceļošanas iespējas. "airBaltic" lidojumus uz Maltu un Baku nav veikusi kopš 2019.gada, savukārt sākt lidojumus uz Erevānu bija "airBaltic" plānos vēl pirms pandēmijas.

"airBaltic" 2021.gadā pārvadāja 1,628 miljonus pasažieru, kas ir par 21,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 49,963 miljoni eiro, kas ir par 41,6% mazāk nekā pērn šajā periodā.

Koncerna zaudējumi samazinājušies trīs reizes - līdz 61,515 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lidsabiedrība šogad pirmajā pusgadā pārvadājusi kopumā vairāk nekā 329 000 pasažieru, kas ir par 59,4% mazāk nekā gadu iepriekš šajā periodā, savukārt veikto lidojumus skaits samazinājies par 51,1% - līdz 6110.

Lai arī lidsabiedrības ienākumi 2021.gada pirmajos sešos mēnešos turpināja sarukt, šā gada vasara bija daudzsološa, jo "airBaltic" izdevās pārvadāt lielāku pasažieru skaitu nekā 2020.gada vasaras mēnešos un trīskārtīgi samazināt koncerna zaudējumus salīdzinājumā ar 2020.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, komentē "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" saņēmusi 34. "Airbus A220-300" lidmašīnu.

Šī ir otrā no astoņām "Airbus A220-300" lidmašīnām, kuru piegādes "airBaltic" ieplānotas šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2020.gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

"Airbus A220-300" darbības rādītāji esot pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem.

"Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem," informē "airBaltic".

Apvienoto Arābu Emirātu aviosabiedrība Emirates un Latvijas lidsabiedrība airBaltic sāk sadarbību, kas pavērs jaunas ceļošanas iespējas.

airBaltic klienti iegūs no ērtas piekļuves Emirates vispasaules tīklam, izmantojot tā centru Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Tajā pat laikā Emirates pasažieriem būs vairāk iespēju ceļot uz Baltijas jūras reģionu.

“Emirates ir globālas savienojamības sniedzējs, un mēs esam priecīgi sākt jaunu partnerību papildus tiešajiem lidojumiem starp Rīgu un Dubaiju, ko mēs sākām septembrī. Jaunās partnerattiecības nodrošinās mūsu pasažieriem iespējas sasniegt jaunus aizraujošus galamērķus Āzijā, Austrālijā un ne tikai,” komentē airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

“Mēs esam ļoti priecīgi paziņot par jaunu partnerību ar airBaltic, kas ir vadošā lidsabiedrība Baltijā, ļaujot mums piedāvāt Emirates klientiem vēl plašākas ceļošanas iespējas un savienojamību Baltijas reģionā. Tāpat tā arī atvērs Emirates aizraujošo globālo galamērķu tīklu vairāk ceļotājiem no Baltijas. Ar nepacietību gaidām veiksmīgu partnerattiecību sākšanu,” piebilst Emirates komercdirektors Adnans Kazims.

Ņemot vērā pakāpenisku aviācijas tirgus atlabšanu, Latvijas lidsabiedrība airBaltic sākusi pieņemt darbā kopumā papildu 120 pilotu, tai skaitā airBaltic Pilotu akadēmijas absolventus.

“Lai arī mēs joprojām turpinām darbā pieņemt mūsu airBaltic Pilotu akadēmijas absolventus un atjaunojam darba attiecības ar bijušajiem darbiniekiem, šoreiz mūsu nepieciešamība pēc papildu darbiniekiem ir lielāka, kas nozīmē, ka mēs meklējam ārējos pilotus, kas varētu pievienoties mūsu uzņēmumam. Papildu piloti ir nepieciešami, lai sagatavotu lidsabiedrību reisu apjomam, kādu mēs prognozējam 2023. gada vasarā,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kandidātiem jābūt ES pilsoņiem, derīgai ES FCL CPL vai ATPL licencei (EASA 141. veidlapa), kā arī jābūt veiktiem komerciāliem gaisa pārvadājumiem vismaz 300 stundu apmērā ar lidmašīnām, kas aprīkotas ar EFIS, FMA un FMS sistēmām – lidmašīnas MTOW vismaz 5,7 tonnas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka pieņēmusi lēmumu līdz turpmākam paziņojumam atstāt Krievijas tirgu un atcelt visus plānotos reisus uz un no galamērķiem Krievijā.

Šis lēmums seko pēc iepriekš izziņotā lidojumu apturēšanas paziņojuma.

airBaltic nelidos uz Krieviju līdz maija beigām 

Paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ līdz 2022. gada maija beigām tiek...

airBaltic (Air Baltic Corporation AS) savieno Baltijas reģionu ar vairāk nekā 70 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS. airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 96,14% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder 3,86%.

"airBaltic" koncerns pandēmijas ietekmētajā 2020.gadā strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānijas zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. Finanšu dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 23. februārī Rīgā sagaidīja 33. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABG. Šī ir pirmā no astoņām Airbus A220-300 lidmašīnām, kuru piegādes airBaltic ieplānotas šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

“Šī ir pirmā airBaltic Airbus A220-300 lidmašīna, kas ir sertificēta, lai tajā būtu iespējams izmantot 148 sēdvietas. Līdz šim mēs lidmašīnā varējām izmantot 145 sēdvietas, taču nākotnē flotē jau esošās lidmašīnas arī tiks sertificētas šīm papildu sēdvietām, kas vēl vairāk uzlabos mūsu darbības efektivitāti,” norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai no 2022. gada 24.februāra līdz 2022. gada 13.martam tiek atcelti visi tās reisi uz un no Ukrainas.

Pasažieru un darbinieku drošība ir galvenā airBaltic prioritāte. airBaltic pirms katra lidojuma izvērtē šī brīža situāciju un ievēro oficiālo varasiestāžu izdotās rekomendācijas.

Aviokompānija aicina visus ietekmētos pasažierus pārbaudīt savu rezervāciju mājaslapā, lai saņemtu naudas atmaksu, vai zvanot pa tālruni +371 67280422, lai veiktu pārrezervāciju pieejamam lidojumam pēc 13. marta.

airBaltic iesaka ikvienam organizēt savu transportu, lai pēc iespējas ātrāk izbrauktu no Ukrainas, izmantojot sauszemes transportu. Grūtību gadījumā airBaltic aicina sazināties ar savas valsts vēstniecību.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic vakar uzsāka tiešos lidojumus maršrutā starp Rīgu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos.

airBaltic lidojumus starp abām pilsētām nodrošina četras reizes nedēļā.

“Esam lepni, ka varam piedāvāt mūsu pasažieriem tādu unikālu galamērķi kā Dubaiju, kas tagad savieno Baltijas reģionu ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tas ir viens no garākajiem lidojumiem mūsu maršrutu kartē. Dubaija jau kādu laiku bijis viens no mūsu pasažieru pieprasītākajiem galamērķiem, turklāt tajā norisināsies izstāde Expo 2020, kas šai pilsētai piesaistīs daudz interesentus,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Paplašinot no lidostas Rīga sasniedzamo galamērķu klāstu ar Dubaiju, jaunas iespējas pavērsies mūsu pasažieriem, kuri varēs ātrāk un ērtāk nokļūt pievilcīgajā Tuvo Austrumu atpūtas un biznesa centrā. Vienlaikus tas ir arī izaugsmes solis lidostai, turpinot stiprināt Rīgas kā nozīmīga aviācijas tranzīta punkta pozīcijas,” saka Laila Odiņa, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja.

Lidosta "Rīga", kur piektdien sniegputeņa dēļ tika slēgts skrejceļš, sestdien no plkst.6 pakāpeniski atsākusi drošu skrejceļa darbu, informēja lidostā.

Kā liecina informācija lidostas mājaslapā, pirmā lidmašīna no Rīgas devās plkst.6.30, kas bija lidsabiedrības "airBaltic" reiss uz Dubaju. Savukārt pirmā lidmašīna, kas sestdienas rītā lidostā Rīgā nosēdās plkst.6.56, bija "airBaltic" reiss no Tallinas.

Atbilstoši lidostas mājaslapā pieejamajai informācijai sestdienas rītā sākusies iekāpšana vairākos reisos, tiesa gan virknei lidmašīnu paredzamā izlidošana kavēsies.

Naktī uz sestdienu lidostas dienesti strādāja, lai atjaunotu drošu gaisa kuģu pacelšanos, nolaišanos un apkalpošanu lidlaukā, tai skaitā, veicot skrejceļa un peronu tīrīšanu un sniega izvešanu.

Lidojumi gan atsākti pakāpeniski, tāpēc visas dienas garumā iespējama lidojumu kavēšanās. Pasažieri joprojām tiek aicināti sazināties ar savām aviokompānijām, lai noskaidrotu precīzāku informāciju par lidojumiem. Informācija par lidojumiem tiek regulāri atjaunota arī lidostas mājaslapā.

Izskatās, ka pašreizējā politiskā vara plāno ilgstošu tranzīta kravu tirgus stagnāciju, jo Tautsaimniecības attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktais mērķis – 28,5 miljoni tonnu kravu gadā – ir visai pieticīgs pie tām iespējām, kas pastāv.

Tā intervijā par valdības dubulto morāli attieksmē pret nozarēm intervijā Dienai saka satiksmes nozares eksperts Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas

Krievijas teritorijā uz dzelzceļa katru gadu tiek uzkrauts apmēram 1,2 miljardi tonnu kravu, no šī apjoma 360–380 miljoni tonnu kravu tiek eksportēts. Baltkrievijai vispār nav savu ostu – 2020. gadā dzelzceļa kravu apjoms šajā valstī bija ap 85 miljoniem tonnu. Turklāt jāņem vērā, ka tikai konteineru pārvadājumu apjoms Baltkrievijā 2020. gadā pārsniedza vienu miljonu konteineru vienību. Absolūtais vairākums ir Ķīnas eksports uz Eiropu. Latvija, izskatās, ir atteikusies no piedalīšanās šajā pasākumā. Ķīnas kravu eksportam uz Skandināviju un virkni Eiropas ostu caur Latvijas teritoriju ir ekonomisks pamats, pat neskatoties uz nicinošajiem komentāriem tad, kad Rīgā ieradās pirmie eksperimentālie kravas vilcienu sastāvi no Ķīnas. Ja tranzītkoridori caur Latviju spēs saglabāt savu konkurētspēju, agri vai vēlu tranzīta kravas atgriezīsies. Manuprāt, TAP plānoto 28,5 miljonu tonnu vietā mēs varam pacīnīties par 40 miljoniem tonnu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 7. aprīlī tā veiks īpašu reisu uz un no Kišiņevas Moldovā, atbalstot Valsts prezidenta vizīti Moldovā un nogādājot Latvijas humānās palīdzības kravu uz Ukrainas bēgļu centru Kišiņevā.

Atgriežoties no Moldovas airBaltic kopā ar Valsts prezidenta delegāciju uz Rīgu vedīs arī Ukrainas bēgļus.

“Daudzi Ukrainas bēgļi meklē drošu vietu, kur palikt līdz brīdim, kad viņi varēs droši atgriezties savā valstī. airBaltic šajā traģiskajā krīzē var sniegt tikai nelielu ieguldījumu, atbalstot bēgļus ceļā uz Latviju. Mūsu sirdis un domas ir kopā ar drosmīgo ukraiņu tautu,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka oktobra beigās tā sāks lidojumus jaunā maršrutā no Rīgas uz Marakešu Marokā.

Marakeša ir starptautisko ceļotāju iecienītākā pilsēta Marokā. No tās var nokļūt līdz Atlasa kalniem un Sahāras tuksnesim, turklāt pilsēta arī piedāvā vairākas interesantas apskates vietas.

“Mēs esam priecīgi paziņot par mūsu pirmajiem regulārajiem lidojumiem uz Āfriku. Kā vadošā lidsabiedrība Baltijā, mēs turpinām veidot mūsu spēcīgo maršrutu tīklu, pievienojot jaunus aizraujošus atpūtas galamērķus arī ziemas sezonā,” airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda.

Lidojumi starp Rīgu un Marakešu Marokā tiks veikti ar Airbus A220-300 lidmašīnu.

Lidojums līdz Marakešai ilgs 5 stundas un 30 minūtes.

"airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 49% un bija 135,7 miljoni eiro.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pašreizējās situācijas dēļ pieņēmusi lēmumu līdz 2022. gada februāra beigām apturēt nakts lidojumus uz un no Ukrainas.

Lidsabiedrība turpinās nodrošināt reisus no Kijevas gan uz Rīgu, gan Viļņu.

Uzņēmumā norāda, ka pasažieru un darbinieku drošība ir galvenā airBaltic prioritāte. airBaltic pirms katra lidojuma izvērtē šī brīža situāciju un ievēro oficiālo varasiestāžu izdotās rekomendācijas. a

Šonedēļ airBaltic plāno katru dienu nodrošināt lidojumus starp Kijevu un Rīgu, kā arī divus lidojumus starp Kijevu un Viļņu.

Pagaidu reisu apturēšanas dēļ lidsabiedrība atcēlusi piecus nakts reisus starp Kijevu un Rīgu, kā arī divus reisus starp Odesu un Rīgu. Lidsabiedrība sazināsies ar attiecīgo lidojumu pasažieriem un piedāvās viņiem pārcelt savas rezervācijas uz citiem reisiem.

Lidosta "Rīga" investējusi 230 000 eiro četrās pašapkalpošanās bagāžas nodošanas līnijās, informē lidostā.

Iespēju izmantot jauno lidostas pakalpojumu saviem pasažieriem sākusi piedāvāt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", taču nākotnē šo pakalpojumu klientiem varētu piedāvāt arī citas lidostā "Rīga" strādājošās aviokompānijas.

Lidostas "Rīga" pārstāvji paredz, ka jaunās līnijas padarīs bagāžas nodošanas procesu lidostā būtiski ērtāku un ātrāku. Vienas somas apkalpošanas laiks pašapkalpošanās bagāžas nodošanas vietā ilgst aptuveni minūti, tādējādi stundas laikā uz vienas līnijas iespējams apkalpot apmēram 60 bagāžas vienību.

"Mūsdienīgu automatizētu risinājumu ieviešana pasažieru apkalpošanā ir viena no lidostas "Rīga" prioritātēm. Šādi risinājumi ne tikai uzlabo klientu pieredzi, bet arī padara efektīvākus lidostas procesus kopumā," minēja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka sadarbībā ar UkrPoshta tā izstrādājusi multimodālu pasta pārvadājumu sistēmu un tādējādi atjaunojusi kravu pārvadājumus no Kijivas Ukrainā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: "Mēs darām visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainas tautai. Regulāra kravas automobiļu līnija Kijiva-Rīga tagad ir savienota ar airBaltic lidojumu tīklu, veicot sūtījumus no Ukrainas uz Eiropas lielākajām pilsētām un ne tikai."

Pirmais pasta sūtījums no Kijivas Rīgā ieradās 12. aprīlī. Kopš tā laika uzņēmums apkalpojis vairāk nekā 7 000 pasta maisu no Ukrainas ar kopējo svaru virs 50 tonnām.

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.