Jaunākais izdevums

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA), izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un secinot, ka Izraēlas gaisa telpas izmantošana rada draudus civilās aviācijas gaisa kuģiem, rekomendējusi Latvijas aviokompānijām neveikt lidojumus uz Izraēlas lidostām, kā arī neizmantot Izraēlas gaisa telpu pārlidojumiem uz citiem galamērķiem.

CAA ir veikusi pieejamās informācijas par situāciju Izraēlas gaisa telpā analīzi un konstatējusi, ka saistībā ar militāra konflikta pastiprināšanos pastāv augsts drošības apdraudējums civilās aviācijas gaisa kuģiem, kas veic lidojumus uz Izraēlas lidostām vai šķērso Izraēlas gaisa telpu. Vienlaikus Izraēlas teritorijā ir notikuši plaši masu nemieri, kas rada apdraudējumu personām, kuras pašreiz atrodas Izraēlas teritorijā. Ievērojot, ka tuvākajā laikā bija plānots atsākt pasažieru pārvadājumus uz un no Izraēlas, CAA nosūtījusi rekomendācijas vēstuli visām Latvijas aviokompānijām ar aicinājumu uz laiku atcelt plānotos lidojumus uz Izraēlas lidostām un atturēties no Izraēlas gaisa telpas šķērsošanas. Rekomendācijas ir spēkā līdz pozitīvām izmaiņām drošības situācijā Izraēlā, kas nodrošinātu drošu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumus, par ko aviokompānijas nekavējoties tiks informētas.

Pasažieri, kuriem tuvākajā laikā bija plānoti lidojumi uz un no Izraēlas, aicināti sekot līdzi aktuālākajai informācijai aviokompāniju mājas lapās.

Vienlaikus CAA aicina pasažierus izvērtēt drošības riskus, plānojot savus lidojumus. Ņemot vērā, ka vairums aviokompāniju ir atcēlušas savus lidojumus uz un no Izraēlas, pasažieriem var būt apgrūtinātas iespējas pamest šo valsti. Ar Ārlietu ministrijas ieteikumiem drošības jomā dažādu valstu apmeklēšanā var iepazīties tās mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēla plāno noteikt stingrākus ierobežojumus, lai cīnītos pret Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos, izplatoties jaunā koronavīrusa delta paveidam, ceturtdien paziņoja premjerministra birojs.

Ja šos jaunos plānus apstiprinās parlaments, tad iekštelpu pasākumos ar vairāk nekā 100 cilvēkiem būs ļauts piedalīties tikai tiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

Viņiem arī vajadzēs valkāt sejas maskas, izņemot ēšanas un dzeršanas reizes.

Šo plānu kopīgi izstrādāja premjera birojs, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Veselības ministrija ir paziņojusi, ka tā samazinātu karantīnas laiku tiem, kas kontaktējušies ar inficētiem cilvēkiem, un nevakcinētiem iedzīvotājiem, kas atgriežas valstī, no 10 dienām līdz septiņām dienām, ja ir negatīvs Covid-19 tests.

Izraēla kļuva par pionieri vakcinācijā pret Covid-19, kad tā ieguva miljoniem vakcīnas devu no ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" apmaiņā pret dalīšanos ar plašiem medicīniskiem datiem par šīs vakcīnas ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas un Izraēlas sadarbības potenciāls nav zudis

Irina Rubinčika, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Izraēlā, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlā no 1.novembra būs ļauts ierasties tūristiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19, trešdien paziņoja valdība.

Izraēla tiek atkalatvērta vakcinētiem tūristiem pēc tam, kad balstvakcinācijas kampaņai šajā valstī izdevās samazināt inficēšanos ar Covid-19.

Izraēla bija pirmā valsts, kur tika uzsākta masveidīgas balstvakcinācijas kampaņa, un kopš vasaras trešo Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši vairāk nekā 3,9 miljoni cilvēku.

Augusta beigās un septembra sākumā jaunu Covid-19 gadījumu skaits Izraēlā bija pārsniedzis 10 000 dienā, bet tagad tas ir sarucis līdz dažiem simtiem dienā.

Izraēlas premjerministrs Naftali Benets pagājušonedēļ norādīja, ka tiks atcelti robežas šķērsošanas ierobežojumi.

Valdība trešdien to apstiprināja, paziņojot, ka ceļotāji no jebkuras valsts varēs ierasties Izraēlā, ja viņi varēs uzrādīt vakcinācijas sertifikātu, kas ir jaunāks par sešiem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlā pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, valsts ir pastiprinājusi pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus un attiecinājusi tā sauktās "zaļās pases" izmantošanu uz lielāko daļu sabiedriskās dzīves.

Tā sauktais koronavīrusa kabinets trešdienas vakarā nolēma, ka visiem cilvēkiem vismaz trīs gadu vecumā ir jāuzrāda sertifikāts par vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu testu, lai varētu apmeklēt sporta un kultūras pasākumus, kā arī fitnesa studijas, restorānus un konferences.

Jaunais regulējums būs spēkā no nākamās trešdienas.

Pasākumus slēgtās telpās bez sēdvietām varēs apmeklēt līdz 1000 cilvēku, bet ārtelpas pasākumus - līdz 5000 cilvēku. Privātos pasākumos varēs piedalīties līdz 50 cilvēku iekštelpās un līdz 100 cilvēku ārtelpās.

Veikalos ar vairāk nekā 100 kvadrātmetru lielu tirdzniecības platību no pirmdienas ir atļauts tikai viens apmeklētājs uz septiņiem kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēla atver robežas tūristiem, ļaujot tiem, kas tiek atzīti par vakcinētiem, ieceļot valstī no 9.janvāra, pavēstīja Veselības ministrija.

Noteikumu atvieglošana attiecas uz tiem tūristiem, kas neceļo no augsta riska valstīm.

Izraēla aizliedza tūristiem ieceļot valstī, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar Covid-19 vīrusa jaunā un lipīgākā omikrona paveida izplatību.

Pirmie omikrona varianta gadījumi Izraēlā tika apstiprināti novembra beigās.

Pirmdienas lēmums pieņemts pēc ekspertu atzinuma, ka šiem ierobežojumiem vairs nav nozīmes, ņemot vērā omikrona straujo izplatību valstī.

Lēmums par prasību mazināšanu pieņemts pēc premjerministra Naftali Beneta sanāksmes ar ārlietu, iekšlietu, veselības, tūrisma un transporta ministriem.

Tūristiem pēc ierašanās Izraēlā karantīnā jāpavada 24 stundas vai arī līdz brīdim, kad viņu PĶR testa rezultāts ir negatīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izraēla Covid-19 vakcīnu iegādei iztērējusi 662 miljonus eiro

LETA--DPA, 17.03.2021

Valsts ar deviņiem miljoniem iedzīvotāju vakcinācijas kampaņu sāka 19.decembrī. Tā līdz šim bijusi viena no veiksmīgākajām pasaulē.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēla par Covid-19 vakcīnu iegādi iztērējusi 662 miljonus eiro, Finanšu ministrijas amatpersona otrdien apliecināja parlamenta komitejai.

Valsts kopumā iegādājusies 15 miljonus devu, vēsta tīmekļa medijs "Ynet". Tiesa gan, Veselības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi atteicās šo skaitli apstiprināt, aizbildinoties ar konfidencialitātes nosacījumiem.

Amatpersonas iztērējušas 2,6 miljardus šekeļu (662 miljonus eiro) vakcīnu iegādei no vairākiem ražotājiem, tika pausts parlamenta komitejai.

Izraēla līdz šim izmantojusi teju vienīgi "Pfizer/BioNTech" vakcīnu.

Izraēla vidēji par vienu vakcīnas devu samaksājusi aptuveni 44 eiro, un tas ir krietni vairāk nekā samaksājušas daudzas Eiropas valstis.

Beļģijas budžeta valsts sekretāre Eva De Blēkere nejauši tviterī publicēja dažu vakcīnu cenas, atklājot, ka viena "Moderna" vakcīnas deva maksā 15 eiro, bet viena "Pfizer/BioNTech" vakcīnas deva - 12 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Epidemioloģiskajai situācijai Izraēlā uzlabojoties, Eiropas Savienība (ES) atļāvusi tūrisma braucienus no Izraēlas.

ES pandēmijas laikā aizliegusi nesvarīgus braucienus uz bloku no valstīm ārpus savienības robežām, bet dažas valstis ir izņēmums, tostarp Austrālija, Dienvidkoreja un Taizeme.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vakcinācija pret Covid-19 Izraēlā bijusi straujākā pasaulē.

Līdz aprīļa vidum Izraēlā abas "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas devas bija saņēmuši gandrīz pieci miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 70% iedzīvotāju, kas tiek uzskatīts par slieksni pūļa imunitātes sasniegšanai.

Uz ES tūrisma braucienos ļauts doties arī no Ruandas un Singapūras, bet Lielbritānija šajā izņēmumu sarakstā vēl nav iekļauta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izraēla īpašos gadījumos ļaus potēt pret Covid-19 bērnus 5-11 gadu vecumā

LETA--DPA, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlā īpašos gadījumos drīkstēs potēt pret Covid-19 arī bērnus vecumā no pieciem līdz 11 gadiem, otrdien paziņoja Veselības ministrija.

Jaunie noteikumi attieksies uz bērniem, kuri ir īpaši pakļauti riskam nopietni saslimt vai nomirt pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu. Starp viņiem ir bērni, kam ir liekais svars vai kas sirgst ar plaušu vai sirds problēmām.

Memorandā veselības apdrošinātājiem teikts, ka netiek runāts par visaptverošu vakcinācijas kampaņu šī vecuma bērniem un ir plānots saglabāt zemu līmeni šādas vakcinācijas pieļaušanai.

Bērni, kas ir deviņus gadus veci vai jaunāki, pašlaik sastāda vislielāko Izraēlas iedzīvotāju grupu, kuri ir šī vīrusa pārnēsātāji. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem šie bērni ir 10% no visiem inficētajiem.

Izraēlā strauji pieaug Covid-19 gadījumu skaits. Otrdien tika reģistrēti 2112 jauni inficēšanās gadījumi, kas ir lielākais skaits vienā dienā kopš marta vidus. Lielākajā daļā jauno gadījumu ir konstatēts lipīgais koronavīrusa delta variants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlas attīstītāja "Electra group" meitasuzņēmums SIA "Unico" rudenī plāno sākt vēl divu māju būvniecību daudzdzīvokļu dzīvojamajā projektā "Deglava gleznotāju rezidence" Pļavniekos, kurā kopumā plānots investēt aptuveni 12 miljonus eiro, informē attīstītāja pārstāvji.

Otrās kārtas tirdzniecībā tiks piedāvāti 142 jauni vienas, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi.

Vienlaicīgi ar otrās tirdzniecības kārtas sākšanu tiek pabeigtas pirmās kārtas divas mājas. "Deglava gleznotāju rezidences" kompleksā kopumā tiek plānotas sešas mājas.

Deglava Gleznotāju rezidencē aizvadīti spāru svētki 

Projektā “Deglava Gleznotāju rezidence”, kura ietvaros Pļavniekos top divas 10 stāvu daudzīvokļu...

Projektu pilnībā plānots pabeigt 2025.gadā. Projekta būvdarbus veic SIA "Monum".

Projekta pirmo kārtu, kurā ietilpst divas 10 stāvu dzīvojamās ēkas, 6 352 767 eiro apjomā kreditēja AS "Expobank".

Būvēs divas daudzdzīvokļu mājas Pļavniekos 

AS Expobank piešķīruši ilgtermiņa kredītu 6,4 miljonu eiro apmērā (73,10% no projekta...

Kopuzņēmums "Unico" reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 7 897 340 eiro. Kompānijas kapitālā 98,94% pieder Izraēlā reģistrētai kompānijai "Electra Entrepreneurship Abroad, Limited Partnership", bet 1,06% - Izraēlā reģistrētai kompānijai "A.C. Moore Ltd". "Unico" pēdējos gadus nav guvusi ieņēmumu no pamatdarbības, finanšu gadus noslēdzot ar zaudējumiem, tostarp 2020.gadā "Unico" zaudējumi bija 381 436 eiro.

"Electra group" starptautiskajā portfelī ietilpst dažādas sarežģītības projekti, kas patlaban aptver 17 valstis. Grupa dibināta 1945.gadā un kotēta Telavivas fondu birža kopš 1971.gada. "Electra group" strādā ar projektiem, sākot no dzīvojamām, rūpnieciskām un augsto tehnoloģiju jomām līdz slimnīcām, komunālajiem uzņēmumiem, valsts infrastruktūras un citiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lielākās tūrisma kompānijas pagaidām turpinās ceļojumu programmas uz Ēģipti

Db.lv, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma operators "Join Up! Baltic" patlaban turpinās ceļojumu programmas uz kūrortiem Ēģiptē, informē uzņēmumā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas un Ēģiptes Tūrisma pārvaldes ieteikumiem un rekomendācijām.

"Join Up! Baltic" vadītāja Sabina Saikovkaja atzīmē, ka tūristu vidū populārākie kūrorti Hurghadā un Šarm eš Šeihā atrodas tālu no robežām ar Gazu un Izraēlu. Turklāt šīm vietām nav arī lielceļu, kas pilsētas savienotu ar karadarbības zonām.

Vienlaikus Saikovkaja norāda, ka kompānija rūpīgi uzrauga situāciju reģionā, ievērojot visstingrākos drošības pasākumus, lai nodrošinātu maksimālu drošību visiem pasažieriem.

Saskaņā ar "Join Up! Baltic" datiem, šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Ēģipti pieaudzis par 20%. Ēģipte ir populārākais galamērķis ziemas sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Latvija pērn apgrozījusi 112,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēla atcēlusi masku valkāšanas prasību, ņemot vērā, ka inficēšanās ar Covid-19 vīrusu jau kādu laiku saglabājas neliela, vēsta varasiestādes, norādot, ka daži izņēmumi tomēr paliek spēkā.

No otrdienas maskas slimnīcās un aprūpes namos jāvalkā tikai nevakcinētiem apmeklētājiem un darbiniekiem.

Šāda prasība noteikta, ņemot vērā, ka risks inficēties pacientiem un senioriem ir augstāks.

Dānija atceļ prasību par sejas maskām gandrīz visās publiskās vietās 

Dānija no pirmdienas atcēlusi prasību par sejas masku valkāšanu gandrīz visās publiskās...

Maskas jāturpina valkāt cilvēkiem, kas ir ceļā uz karantīnas ievērošanas vietu, kā arī lidmašīnu pasažieriem un apkalpes locekļiem, pirmdienas vakarā pavēstīja Veselības ministrija.

Teju 5,5 miljoni no deviņus miljonus lielā izraēliešu kopskaita ir saņēmuši pirmo Covid-19 vakcīnas devu, bet vairāk 5,1 miljoni - arī otro.

Pēdējo mēnešu laikā strauji sarucis jaunu inficēšanās gadījumu skaits, kā arī to gadījumu skaits, kad slimības gaita noris smagā formā.

Aizvadītās diennakts laikā konstatēti vien četri jauni inficēšanās gadījumi, pirmdien pavēstīja Veselības ministrija.

1.jūnijā Izraēla atcēla lielāko daļu pandēmijas dēļ ieviesto ierobežojumu.

Kopš tā laika masku valkāšana ārpus telpām vairs nav obligāta. Pēdējā laikā dauzi izraēlieši jau pārtraukuši valkāt maskas veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Trešo gadu pēc kārtas kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas. Astotajā vietā ierindojas Lietuva.

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā 

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek...

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi pirmo vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā OECD dalībvalstu vidū, personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 4.vietu, īpašuma nodokļu rādītājā - 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni 

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas...

Jau devīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

Trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū ir Jaunzēlandei, kurai seko Šveice, Luksemburga, Ungārija, Lietuva, Turcija un Izraēla.

Vācija ieņem 15.vietu, Kanāda - 16.vietu, ASV - 22.vietu, Lielbritānija - 26.vietu, Polija - 28.vietu, bet pēdējo - 38.vietu - ieņem Francija.

Latvija OECD pievienojās 2016.gadā, Igaunija tajā iestājās 2010.gadā, bet Lietuva par OECD dalībvalsti kļuva 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad un kā varētu samazināties Euribor?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Austrālija un Kanāda pieprasīs Covid-19 testus ceļotājiem no Ķīnas

LETA--AFP/AP, 02.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālija un Kanāda pievienojušās augošam valstu sarakstam, kas pieprasa negatīvus Covid-19 testus ceļotājiem no Ķīnas pēc tam, kad Pekina atcēla ārzemju ceļošanas ierobežojumus par spīti infekcijas gadījumu skaita kāpumam.

Austrālijas varasiestādes svētdien paziņoja, ka no 5.janvāra visiem ieceļotājiem no Ķīnas būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts divas dienas pirms ceļojuma.

Arī Kanādā no 5.janvāra būs spēkā līdzīgas prasības.

Arī ASV, Lielbritānija, Francija, Itālija, Spānija, Izraēla, ASV, Indija, Japāna, Dienvidkoreja, Malaizija un Taivāna paziņojušas, ka pieprasīs negatīva testa pierādījumu no ceļotājiem, kas turp dodas no Ķīnas.

Savukārt Maroka no 3.janvāra vispār aizliegusi ieceļošanu no Ķīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās nedaudz pieauga. Kāpums bija arī Āzijas biržās, ko veicināja Ķīnas plāni palielināt izdevumus infrastruktūrai.

Tirgu dalībnieki turpināja vērot konfliktu Tuvajos Austrumos, kur Izraēla īsteno Gazas joslas bombardēšanas kampaņu pēc grupējuma "Hamās" uzbrukumiem Izraēlai 7.oktobrī.

Eiropas tirgos noskaņojums bija nenoteikts pirms ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma par procentlikmēm eirozonā.

Volstrītas indeksi izteikti samazinājās, investoriem izvērtējot atšķirīgos uzņēmumu peļņas rādītājus un paaugstināto ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumu.

Naftas cenas pieauga, stabilizējoties pēc kritumiem šīs nedēļas sākumā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,3% līdz 33 035,93 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4186,77 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,4% līdz 12 821,22 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājaslapas tulkošana un lokalizācija jeb kā kļūt vēl veiksmīgākam eksporta tirgū?

Sadarbības materiāls, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Eksperts norādīja, ka pietiek ar samērā nelieliem gaisa triecieniem lidostas skrejceļa sabojāšanai. "Ar raķetēm skrejceļš tiktu sabojāts, plus vēl ir šķembas. Infrastruktūras atjaunošanai būtu nepieciešami pat mēneši," piebilda Maklakovs.

Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Helmes sadarbosies ar CERN zinātnes digitalizācijas veicināšanai

Db.lv, 23.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo inovāciju uzņēmums "Helmes" sadarbosies ar Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), kļūstot par vienu no oficiālajiem programmatūras izstrādes un digitalizācijas partneriem, informē "Helmes" pārstāvji.

Organizācijas apņēmušās īstenot ilgtermiņa stratēģisko sadarbību, tostarp pirmie projekti palīdzēs attīstīt personālvadības un drošības lietojumprogrammu sistēmas.

"Šī sadarbība sniedz plašas iespējas esošajai komandai un jaunajiem talantiem, kuri vēl tikai meklē vietu savas karjeras izaugsmei," komentē "Helmes Latvia" izpilddirektors Viesturs Bulāns uzsver

"Sistēmu izstrādē ir iesaistītas divas komandas - "Java" programmēšanas komanda strādā ar personālvadības risinājumiem, savukārt dizaina komanda atjauno drošības portālu dizainu un lietotāju pieredzi. Abām organizācijām ir līdzīgas vērtības un tās ir vērstas uz attīstību, kas ir stabils pamats veiksmīgai ilgtermiņa sadarbībai," pauž "Helmes" partneris Tarmo Kīvits .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet eirozonas biržās kritās, tirgus dalībniekiem fokusējoties uz bažām par vājiem ekonomikas datiem un konfliktu Tuvajos Austrumos.

Lai gan publicētie ASV ekonomikas dati iedrošināja investorus, citāda aina bija Eiropā, kur jaunākais eirozonas uzņēmējdarbības pārskats uzrādīja vājākos rezultātus pēdējo trīs gadu laikā.

Analītiķi atzina, ka ģeopolitiskā situācija vēl arvien ir satraucoša saistībā ar Tuvo Austrumu konfliktu starp Izraēlu un palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās".

Konfliktam turpinoties jau gandrīz mēnesi, Izraēla pirmdien turpināja intensīvi bombardēt palestīniešu kaujiniekus Gazas joslā.

Naftas cenas pasaulē pieauga pēc nozīmīgo jēlnaftas ieguvējvalstu Saūda Arābijas un Krievijas solījuma neatkāpties no ieguves apjomu samazinājuma līdz gada beigām.

Naftas cenas pagājušonedēļ bija kritušās par vairāk nekā 6%, pieaugot investoru optimisimam, ka Izraēlas un "Hamās" konflikts neizvērsīsies par plašāku karu Tuvajos Austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šādos tempos sabiedrības vakcinēšanai būs nepieciešami gadi

Jānis Šķupelis, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu dažādās pasaules daļās notiek dažādos tempos. Visai raiti ar sabiedrību potēšanu klājas ASV un Apvienotajā Karalistē. Savukārt Eiropā šie tempi jau ir krietni zemāki. Tas rada bažas, ka salīdzinoši vēlāk atgūsies arī visa šī reģiona ekonomika.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka ASV vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši 8,7% šīs valsts iedzīvotāji. Savukārt Apvienotā Karalistē šīs īpatsvars pietuvojies gandrīz 16%. Izcilnieks šajā ziņā ir Izraēla, kur vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši jau 37% no šīs valsts iedzīvotājiem.

Tad ir kontinentālās Eiropas stāsts, kurā ar vakcinēšanos klājas jau daudz smagnējāk. Vācijā vismaz vienu poti (no divām) pret Covid-19 saņēmuši 2,5% no tas sabiedrības, Francijā – 2,6%, Itālijā – 2,3% un Spānijā – 2,8%. Pilnībā Vācijā pret Covid-19 vakcinēs nepilns procents sabiedrības, kur Francijā tie ir vien 0,2%. Salīdzinājumam – ASV tie ir 2,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru