Jaunākais izdevums

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Pagaidu karadarbības apturēšana nestāsies spēkā uzreiz, un "būs vajadzīgs zināms laiks, lai sagatavotos uz vietas", viņš skaidroja.

Apmaiņas norisi uz vietas atbalstīs Sarkanā Pusmēness darbinieki, kā arī Izraēlas, "Hamās" un Kataras amatpersonas, sacīja Ansari.

Ķīlnieku pārvietošanas laikā Izraēla apturēs Gazas joslas militāro novērošanu, norādīja amatpersona.

Izraēlas valdība trešdienas rītā apstiprināja vienošanos par pamieru ar grupējumu "Hamās", kas paredz atbrīvot dažus desmitus no "Hamās" sagrābtajiem ķīlniekiem apmaiņā pret palestīniešu cietumniekiem.

Vienošanās panākšanu drīz pēc Izraēlas paziņojuma apstiprināja arī "Hamās" un sarunu vidutāja Katara.

Kā norādīja Izraēlas valdība, saskaņā ar šo vienošanos "Hamās" četru dienu laikā jāatbrīvo 50 no apmēram 240 ķīlniekiem, kurus šis grupējums tur gūstā Gazas joslā, apmaiņā pret 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem. Pamieram turpinoties, "Hamās" atbrīvotu pa vēl 10 ķīlniekiem dienā.

Izraēlas valdība paziņoja, ka pirmie ķīlnieki, kas tiks atbrīvoti, būs sievietes un bērni.

Pagaidām nav zināms, kad šis pamiers stāsies spēkā.

Pirms trešdienas rītā notikušā ministru kabineta balsojuma Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu apsolīja, ka Izraēla atsāks ofensīvu pret "Hamās", beidzoties pamiera termiņam.

Ministru kabineta sanāksmē, kas sākās otrdienas vakarā, Netanjahu centās pārliecināt ministrus, ka karadarbības pārtraukumam būs tikai taktisks raksturs.

"Mēs esam karā un turpināsim šo karu. Mēs turpināsim, līdz mēs sasniegsim visus mūsu mērķus," sacīja Netanjahu.

Izraēla ir solījusi turpināt karu, līdz tā sagraus "Hamās" militārās spējas un atgūs visus ķīlniekus.

Netanjahu sacīja, ka pamiera laikā tiks turpināta izlūkošana, ļaujot armijai sagatavoties nākamajām kaujas stadijām, un ka kauja turpināsies, līdz "Gaza neapdraudēs Izraēlu".

Pēc sarunām, kas notika ar Kataras un Ēģiptes starpniecību, par vienošanās panākšanu sociālajā platformā "Telegram" naktī uz trešdienu pavēstīja arī grupējums "Hamās".

Arī palestīniešu grupējums apliecināja, ka vienošanās paredz četru dienu uguns pārtraukšanu.

150 cietumnieki, kas tiks atbrīvoti no Izraēlas cietumiem, ir sievietes un bērni, norādīja "Hamās".

Izraēla piekritusi, ka Gazas joslā varēs iebraukt "simtiem" kravas automašīnu ar humānās palīdzības kravām, teikts grupējuma paziņojumā.

Pamiera laikā Izraēla sešas stundas katru dienu apturēs gaisa satiksmi Gazas joslas ziemeļos, norādīja "Hamās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas pieauga bažās par iespējamu eskalāciju karā starp Izraēlu un Gazas joslas "Hamas" kaujiniekiem.

Akciju tirgos pirmdien bija pirmā tirdzniecības diena, kopš "Hamas" sestdienas rītā no Gazas joslas sāka uzbrukumu Izraēlai, pamudinot ebreju valsti izsludināt karu pret šo kaujinieku grupējumu, kas kontrolē Gazas joslu.

Bruņotas sadursmes uz Izraēlas ziemeļu robežas ar Libānu arī pastiprināja bažas par šī kara iespējamu strauju izplatīšanos Tuvo Austrumu reģionā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga par vairāk nekā 4%.

""Hamas" pārsteidzošais uzbrukums ir uzkurinājis bažas par tālāku nestabilitāti Tuvajos Austrumos, kas savukārt var radīt traucējumus naftas piegādes plūsmās laikā, kad [naftas] tirgus jau ir ļoti sašaurinājies un cenas ir augstas," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lielākās tūrisma kompānijas pagaidām turpinās ceļojumu programmas uz Ēģipti

Db.lv, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma operators "Join Up! Baltic" patlaban turpinās ceļojumu programmas uz kūrortiem Ēģiptē, informē uzņēmumā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas un Ēģiptes Tūrisma pārvaldes ieteikumiem un rekomendācijām.

"Join Up! Baltic" vadītāja Sabina Saikovkaja atzīmē, ka tūristu vidū populārākie kūrorti Hurghadā un Šarm eš Šeihā atrodas tālu no robežām ar Gazu un Izraēlu. Turklāt šīm vietām nav arī lielceļu, kas pilsētas savienotu ar karadarbības zonām.

Vienlaikus Saikovkaja norāda, ka kompānija rūpīgi uzrauga situāciju reģionā, ievērojot visstingrākos drošības pasākumus, lai nodrošinātu maksimālu drošību visiem pasažieriem.

Saskaņā ar "Join Up! Baltic" datiem, šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Ēģipti pieaudzis par 20%. Ēģipte ir populārākais galamērķis ziemas sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Palestīniešu uzbrukumā nogalināto izraēliešu skaits pārsniedzis 700

LETA/AFP/AP, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš palestīniešu islāmistu grupējums "Hamas" sestdienas rītā uzsāka uzbrukumu Izraēlai, gājuši bojā jau vairāk nekā 700 izraēliešu, liecina dati, kurus pirmdien publicējusi Izraēlas armija.

Nogalināto vidū tikai 44 ir militārpersonas.

Vēl 2150 cilvēki uzbrukumos ir ievainoti.

"Hamas" un grupējuma "Islāma džihāds" kaujinieki paziņojuši, ka sagrābuši vairāk nekā 130 ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā. Viņu vidū ir gan militārpersonas, gan civilisti, tajā skaitā sievietes, bērni un gados veci cilvēki.

Uzbrukumos, kas sākās sestdienas rītā, bija iesaistīts aptuveni 1000 kaujinieku, televīzijas kanāla ABC raidījumā "This Week" pavēstījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Tikmēr Izraēlas varasiestādes ziņo, ka līdz šim likvidēti 400 kaujinieku, bet vairāki desmiti saņemti gūstā.

Reaģējot uz palestīniešu kaujinieku uzbrukumiem Izraēlas armija devusi triecienus vairāk nekā 800 mērķiem Gazas joslā, un palestīniešu varasiestādes ziņo, ka izraēliešu uzlidojumos nogalināti vismaz 413 cilvēki. Vēl aptuveni 2000 ir ievainoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet eirozonas biržās kritās, tirgus dalībniekiem fokusējoties uz bažām par vājiem ekonomikas datiem un konfliktu Tuvajos Austrumos.

Lai gan publicētie ASV ekonomikas dati iedrošināja investorus, citāda aina bija Eiropā, kur jaunākais eirozonas uzņēmējdarbības pārskats uzrādīja vājākos rezultātus pēdējo trīs gadu laikā.

Analītiķi atzina, ka ģeopolitiskā situācija vēl arvien ir satraucoša saistībā ar Tuvo Austrumu konfliktu starp Izraēlu un palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās".

Konfliktam turpinoties jau gandrīz mēnesi, Izraēla pirmdien turpināja intensīvi bombardēt palestīniešu kaujiniekus Gazas joslā.

Naftas cenas pasaulē pieauga pēc nozīmīgo jēlnaftas ieguvējvalstu Saūda Arābijas un Krievijas solījuma neatkāpties no ieguves apjomu samazinājuma līdz gada beigām.

Naftas cenas pagājušonedēļ bija kritušās par vairāk nekā 6%, pieaugot investoru optimisimam, ka Izraēlas un "Hamās" konflikts neizvērsīsies par plašāku karu Tuvajos Austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas un Izraēlas sadarbības potenciāls nav zudis

Irina Rubinčika, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Izraēlā, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā arpalestīniešu kaujinieku uzbrukumu Izraēlai un iespējamu noplūdi gāzesvadā starp Somiju un Igauniju gāzes cena Eiropā pirmdien pārsniedza 40 eiro par megavatstundu (MWh) atzīmi.

Nīderlandes gāzes biržā TTF pirmdien gāzes cena piegādēm pēc mēneša sasniedza 41,8 eiro par MWh, kas ir par 10% vairāk nekā piektdien. Iepriekšējo reizi 40 eiro atzīmi gāzes cena pārsniedza pirms nedēļas.

Tirgu ietekmēja Somiju un Igauniju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" slēgšana, jo nedēļas nogalē tika novērota spiediena krišanās tajā. Somijas gāzes pārvades sistēmas operators "Gasgrid Finland" pieļāva, ka ir notikusi noplūde no gāzesvada, tomēr izmeklēšana vēl nav pabeigta.

Lai gan incidents pagaidām nerada Eiropas gāzes piegāžu apdraudējumu, tomēr tas norāda uz piegāžu tīkla ievainojamību.

Tirgus dalībniekiem bažas rada arī karadarbības saasināšanās pēc tam, kad islāmistu grupējums "Hamas" sarīkoja plašu uzbrukumu Izraēlai, kas atbild ar izvērstu militāru operāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz rekordlīmenim pēc tam, kad augošs optimisms par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu nākamgad bija izraisījis ASV dolāra vērtības pazemināšanos pēdējo nedēļu laikā.

Zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju objektu, cena uz neilgu laiku sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 2135,39 ASV dolārus par unci.

Palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Analītiķi pauda uzskatu, ka zelta cenas pieaugumu veicinājis arī karš starp Izraēlu un "Hamās".

"Bažas par nestabilu globālās ekonomikas fonu un Izraēlas-"Hamās" konfliktu ir uzkurinājušas investoru pieprasījumu pēc tādiem drošu investīciju aktīviem kā zelts," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Bitkoina vērtība pirmoreiz kopš pērnā maija pārsniedza 40 000 ASV dolārus, ko veicināja cerības, ka ASV drīz atļaus plašāk tirgot pasaules lielāko kriptovalūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas galvenajās ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās, akciju un naftas tirgiem sekojot karam starp Izraēlu un palestīniešu grupējumu "Hamas".

Āzijas biržās akciju cenas kritās, sekojot šādai tendencei Eiropas un ASV biržās piektdien. ASV dolāra vērtība nedauudz samazinājās.

Tirgi piektdien nervozēja par iespējamību, ka Izraēlas sauszemes iebrukums Gazas joslas ziemeļos varētu izraisīt plašāku konfliktu Tuvajos Austrumos.

"Pastāvēja bažas, ka karš starp Izraēlu un "Hamas" var eskalēties un izvērsties par plašāku konfliktu nedēļas nogalē, kad akciju tirgus bija slēgts. Tas nenotika, tāpēc šorīt bija zināms atvieglojums," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,9% līdz 33 984,54 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,1% līdz 4373,63 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,2% līdz 13 567,98 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Davosā sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs un citas augsta ranga amatpersonas.

54.ikgadējā sanāksme Davosā piedalīsies aptuveni 2800 dalībnieki, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sagaidāms, ka uzmanības centrā forumā būs Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karš un Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Pasākumu apmeklēs arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ķīnas premjerministrs Li Cjans un Tuvo Austrumu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš iepriekšējos gados forumā piedalījās attālināti.

Foruma prezidents Berge Brende norādījis, ka šoreiz pasākums "notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās nedaudz pieauga. Kāpums bija arī Āzijas biržās, ko veicināja Ķīnas plāni palielināt izdevumus infrastruktūrai.

Tirgu dalībnieki turpināja vērot konfliktu Tuvajos Austrumos, kur Izraēla īsteno Gazas joslas bombardēšanas kampaņu pēc grupējuma "Hamās" uzbrukumiem Izraēlai 7.oktobrī.

Eiropas tirgos noskaņojums bija nenoteikts pirms ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma par procentlikmēm eirozonā.

Volstrītas indeksi izteikti samazinājās, investoriem izvērtējot atšķirīgos uzņēmumu peļņas rādītājus un paaugstināto ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumu.

Naftas cenas pieauga, stabilizējoties pēc kritumiem šīs nedēļas sākumā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,3% līdz 33 035,93 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4186,77 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,4% līdz 12 821,22 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Eksperts norādīja, ka pietiek ar samērā nelieliem gaisa triecieniem lidostas skrejceļa sabojāšanai. "Ar raķetēm skrejceļš tiktu sabojāts, plus vēl ir šķembas. Infrastruktūras atjaunošanai būtu nepieciešami pat mēneši," piebilda Maklakovs.

Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants pirmdien devis rīkojumu pilnībā aplenkt Gazas joslu.

"Mēs pilnībā aplenksim Gazu (..) Nebūs elektrības, nebūs pārtikas, nebūs ūdens, nebūs gāzes - viss ir slēgts," paziņoja Galants.

Kā ziņots, "Hamas" un "Islāma džihāda" kaujinieki sestdienas rītā sāka iebrukumu Izraēlā, kura laikā noslepkavoti vismaz 700 izraēliešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu

Zane Atlāce-Bistere, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā 

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā 

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, turpinoties cerībām uz globālās procentlikmju paaugstināšanas izbeigšanu, bet Eiropas un Āzijas biržās pārsvarā bija akciju cenu kritums, ko noteica bažas par vāju ekonomikas izaugsmi.

Bažas par vāju ekonomikas izaugsmi arī veicināja naftas cenu samazināšanos par apmēram 4%.

Galvenie Volstrītas indeksi pieauga, investoriem sekojot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas noteicēju runām šonedēļ.

Akciju cenas pagājušonedēļ bija pieaugušas pēc tam, kad FRS saglabāja procentlikmes nemainīgas un FRS vadītājs Džeroms Pauels pieļāva iespēju, kas ASV centrālajai bankai vairs nevajadzēs paaugstināt procentlikmes, lai samazinātu inflāciju līdz izvirzītajam 2% mērķim.

Dati par lēnāku ASV darba tirgus izaugsmi palīdzēja stiprināt tirgus gaidas, ka procentlikmes jau ir sasniegušas maksimumu un var tikt pazeminātas drīzāk, nekā iepriekš tika gaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgus dalībniekiem reaģējot uz ziņām par lielas tērauda kompānijas iegādi un uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu piesardzīgu optimismu par procentlikmju pazemināšanu.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā saruka, naftas cenām pieaugot pēc ziņām, ka arvien vairāk uzņēmumu izvairās no jūras kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā saistībā ar Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumiem kravas kuģiem.

Japānas tērauda rūpniecības uzņēmums "Nippon Steel" ir piekritis iegādāties ASV kompāniju "US Steel Corp." par 14,1 miljardu ASV dolāru, pirmdien paziņoja abi uzņēmumi. "US Steel Corp." akcijas cena pēc šī paziņojuma pieauga par vairāk nekā 26%.

Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki pirmdien paziņoja, ka ir uzbrukuši diviem "ar Izraēlu saistītiem" kuģiem Sarkanajā jūrā, turpinot izdarīt spiedienu uz Izraēlu tās karā pret grupējumu "Hamās" Gazas joslā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, bet naftas cenas pieauga, sprādzieniem Irākā ar vismaz 103 bojāgājušajiem pastiprinot bažas, ka karš starp Izraēlu un "Hamās" varētu izplatīties tālāk.

Naftas cenas kāpa par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Irānā trešdien gāja bojā vismaz 103 cilvēki sprādzienos pie ASV gaisa triecienā 2020.gada janvārī Bagdādes lidostā nogalinātā ģenerāļa Kasema Soleimani kapavietas. Irānas varas iestādes nosauca šo sprādzienu par teroraktu.

Bažas par naftas piegāžu traucējumiem pastiprināja arī naftas atradnes slēgšana Lībijā.

Spiedienu uz akciju cenām radīja arī investoru bažas, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējos mēnešos bijis pārāk optimistisks. "Fiduciary Trust" galvenais investīciju pārzinis Hanss Olsens atzīmēja, ka šis kāpums bez fundamentālām pārmaiņām "nav veselīgs un nav ilgstošs".

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien saruka pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājuma, ka inflācija vēl arvien ir "pārāk augsta" un vajadzības gadījumā var tikt veikta jauna procentlikmju paaugstināšana. Naftas cenas turpināja kāpt.

"Inflācija vēl ir pārāk augsta, un daži mēneši ar labiem datiem [par inflācijas palēnināšanos] ir tikai sākums tam, lai vairotu pārliecību, ka inflācija ilgtspējīgi samazinās mūsu mērķa virzienā," Pauels sacīja konferencē Ņujorkā.

Investori visā pasaulē arī bažījas par ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos un iespējamību, ka karš starp Izraēlu un grupējumu "Hamās" var izvērsties par plašāku bruņotu konfliktu ar naftu bagātajos Tuvajos Austrumos.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligācijas ienesīgums pirmoreiz kopš 2007.gada pārsniedza 5%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,8% līdz 33 414,17 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,9% līdz 4278,00 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,0% līdz 13 186,18 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD Latvijai šogad prognozē lēnāko ekonomikas lejupslīdi starp Baltijas valstīm

LETA, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielas šogad kļuvušas lētākas. Cenas nomierinās pēc pagājušā gada uguņošanas. Neskaidra ir arī ekonomikas nākotne.

Viens liels jautājums tradicionāli ir tas, kas nākotnē varētu notikt ar dažādu izejvielu cenu. Pēdējos gados par lielu un kolorītu ziņu trūkumu, kas iespaidotu to cenu, sūdzēties nevar. Bijusi aktuāla globālā pandēmija, pie kuras pasaules politikas noteicēja izlēma noraut stopkrānu ekonomikas aktivitātei, šajā pašā laikā uz parāda rēķina stimulējot pieprasījumu. Tad pandēmijas tematu nomainīja karš, kas daudzām sabiedrībām atnesa vēl būtiski augstāku enerģijas cenu pie jau tā savārītām enerģijas krīzes ziepēm. Savukārt šobrīd tiek zīlēts, cik dziļu recesiju varētu atnest augstās procentlikmes, kas bijusi atbilde inflācijas ugunsgrēkam.

Ja vērtē izejvielu kopumu, tad šogad līdz šim tās ir kļuvušas lētākas. Bloomberg Commodity indeksa vērtība, kuru kopā saveido vesels lērums dažādu šādu resursu cenu izmaiņu, kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 8,5% un 12 mēnešos – par gandrīz 12%.Neskatoties uz šādu cenu samazināšanos, diez vai izejvielas šobrīd var uzskatīt par lētām. Tas tādēļ, ka šie tirgi mēģina nolaist gaisu pēc pagājušā gada cenu neprāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes cenas Eiropas tirgū turpina pieaugt, piektdien sasniedzot augstāko līmeni kopš februāra.

Piektdien Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena piegādēm mēneša laikā sasniedza 56,1 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir augstākā cena astoņu mēnešu laikā.

Pēc tam tā nedaudz samazinājās.

Kopš nedēļas sākuma dabasgāzes cena Eiropā pieaugusi par 45% jeb apmēram par 18 eiro par MWh.

Cenu kāpums saistīts ar piegāžu riskiem un laikapstākļu prognozēm, kas liecina par aukstuma iestāšanos.

Piegādes ietekmē lielu dabasgāzes atradņu īslaicīga slēgšana Vidusjūrā, Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" slēgšana bojājuma dēļ un neskaidrības, ko rada iespējamais streiks Austrālijas dabasgāzes nozarē.

Papildu neskaidrības rada konflikta starp Izraēlu un islāmistu kaujinieku grupējumu "Hamas" saasināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pasaules tirgū pirmdien sasniegusi rekordaugstu līmeni saistībā ar optimismu, ka ASV centrālā banka nākamajā gadā varētu samazināt bāzes procentlikmi.

Cena zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu ekonomikas krīžu laikā, uz brīdi sasniedza 2135,39 dolārus par unci.

Tirdzniecības sesijas turpinājum;a zelta cena gan samazinājās līdz 2069,01 dolāram par uncim.

Analītiķi norāda, ka zelta cenu atbalsta arī Izraēlas un palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" karš.

Tikmēr cerības par procentlikmes samazināšanu nākamgad radījušas spiedienu uz ASV dolāru, kura kurss šobrīd ir pēdējos trīs mēnešos zemākajā līmenī, veicinot pieprasījumu pēc zelta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošana Tesla rūpnīcā Vācijā tiks apturēta hutiešu uzbrukumu Sarkanajā jūrā dēļ

LETA/DPA, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" ceturtdien paziņoja, ka ir spiests apturēt ražošanu rūpnīcā pie Berlīnes uz divām nedēļām, kā iemeslu minot piegādes ķēžu pārrāvumus, kurus radījuši Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi konteineru kuģiem Sarkanajā jūrā.

"Komponentu trūkuma dēļ mēs esam spiesti apturēt automašīnu ražošanu Berlīnes-Brandenburgas Gigafabrikā no 29.janvāra līdz 11.februārim, izņemot dažas jomas," teikts "Tesla" paziņojumā.

Kopš 7.oktobrī Gazas joslā sākās karš starp Izraēlu un palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās", Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki ir vairākkārt uzbrukuši kuģiem Sarkanajā jūrā, apgalvojot, ka tie ir saistīti ar Izraēlu.

Lielās jūras kravu pārvadājumu kompānijas šo uzbrukumu dēļ aizvien vairāk izvairās no braucieniem pa Sarkano jūru. Atsakoties no Suecas kanāla šķērsošanas, kas nodrošina īsāko jūras ceļu starp Āziju un Eiropu, daudzas kompānijas pārorientē kuģus braucieniem ap Labās cerības ragu Dienvidāfrikā, bet tas paildzina braucienu par apmēram divām nedēļām.

Komentāri

Pievienot komentāru