Citas ziņas

Palestīniešu uzbrukumā nogalināto izraēliešu skaits pārsniedzis 700

LETA/AFP/AP, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Kopš palestīniešu islāmistu grupējums "Hamas" sestdienas rītā uzsāka uzbrukumu Izraēlai, gājuši bojā jau vairāk nekā 700 izraēliešu, liecina dati, kurus pirmdien publicējusi Izraēlas armija.

Nogalināto vidū tikai 44 ir militārpersonas.

Vēl 2150 cilvēki uzbrukumos ir ievainoti.

"Hamas" un grupējuma "Islāma džihāds" kaujinieki paziņojuši, ka sagrābuši vairāk nekā 130 ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā. Viņu vidū ir gan militārpersonas, gan civilisti, tajā skaitā sievietes, bērni un gados veci cilvēki.

Uzbrukumos, kas sākās sestdienas rītā, bija iesaistīts aptuveni 1000 kaujinieku, televīzijas kanāla ABC raidījumā "This Week" pavēstījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Tikmēr Izraēlas varasiestādes ziņo, ka līdz šim likvidēti 400 kaujinieku, bet vairāki desmiti saņemti gūstā.

Reaģējot uz palestīniešu kaujinieku uzbrukumiem Izraēlas armija devusi triecienus vairāk nekā 800 mērķiem Gazas joslā, un palestīniešu varasiestādes ziņo, ka izraēliešu uzlidojumos nogalināti vismaz 413 cilvēki. Vēl aptuveni 2000 ir ievainoti.

Beit Hanuna, kas atrodas Gazas joslas ziemeļaustrumu stūrī un kuru "Hamas" izmantoja kā uzbrukuma placdarmu, izraēliešu gaisa uzlidojumos faktiski ir nolīdzināta līdz ar zemi.

Par bojāgājušo skaitu Beir Hanunā ziņu pagaidām nav, taču tiek uzskatīts, ka vairums iedzīvotāju, kuru skaits sasniedz vairākus desmitus tūkstošus, vēl iepriekš ir aizbēguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet eirozonas biržās kritās, tirgus dalībniekiem fokusējoties uz bažām par vājiem ekonomikas datiem un konfliktu Tuvajos Austrumos.

Lai gan publicētie ASV ekonomikas dati iedrošināja investorus, citāda aina bija Eiropā, kur jaunākais eirozonas uzņēmējdarbības pārskats uzrādīja vājākos rezultātus pēdējo trīs gadu laikā.

Analītiķi atzina, ka ģeopolitiskā situācija vēl arvien ir satraucoša saistībā ar Tuvo Austrumu konfliktu starp Izraēlu un palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās".

Konfliktam turpinoties jau gandrīz mēnesi, Izraēla pirmdien turpināja intensīvi bombardēt palestīniešu kaujiniekus Gazas joslā.

Naftas cenas pasaulē pieauga pēc nozīmīgo jēlnaftas ieguvējvalstu Saūda Arābijas un Krievijas solījuma neatkāpties no ieguves apjomu samazinājuma līdz gada beigām.

Naftas cenas pagājušonedēļ bija kritušās par vairāk nekā 6%, pieaugot investoru optimisimam, ka Izraēlas un "Hamās" konflikts neizvērsīsies par plašāku karu Tuvajos Austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Eksperts norādīja, ka pietiek ar samērā nelieliem gaisa triecieniem lidostas skrejceļa sabojāšanai. "Ar raķetēm skrejceļš tiktu sabojāts, plus vēl ir šķembas. Infrastruktūras atjaunošanai būtu nepieciešami pat mēneši," piebilda Maklakovs.

Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpjas Vācijai

LETA, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lielākās tūrisma kompānijas pagaidām turpinās ceļojumu programmas uz Ēģipti

Db.lv, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma operators "Join Up! Baltic" patlaban turpinās ceļojumu programmas uz kūrortiem Ēģiptē, informē uzņēmumā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas un Ēģiptes Tūrisma pārvaldes ieteikumiem un rekomendācijām.

"Join Up! Baltic" vadītāja Sabina Saikovkaja atzīmē, ka tūristu vidū populārākie kūrorti Hurghadā un Šarm eš Šeihā atrodas tālu no robežām ar Gazu un Izraēlu. Turklāt šīm vietām nav arī lielceļu, kas pilsētas savienotu ar karadarbības zonām.

Vienlaikus Saikovkaja norāda, ka kompānija rūpīgi uzrauga situāciju reģionā, ievērojot visstingrākos drošības pasākumus, lai nodrošinātu maksimālu drošību visiem pasažieriem.

Saskaņā ar "Join Up! Baltic" datiem, šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Ēģipti pieaudzis par 20%. Ēģipte ir populārākais galamērķis ziemas sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants pirmdien devis rīkojumu pilnībā aplenkt Gazas joslu.

"Mēs pilnībā aplenksim Gazu (..) Nebūs elektrības, nebūs pārtikas, nebūs ūdens, nebūs gāzes - viss ir slēgts," paziņoja Galants.

Kā ziņots, "Hamas" un "Islāma džihāda" kaujinieki sestdienas rītā sāka iebrukumu Izraēlā, kura laikā noslepkavoti vismaz 700 izraēliešu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piecu gadu ilga pārtraukuma ASV oficiāli atgriezušās ANO izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā, otrdien paziņojusi UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.

"Tā UNESCO ir lieliska ziņa. Impuls, kuru esam guvuši pēdējo gadu laikā, turpinās pieaugt. Mūsu iniciatīvas visā pasaulē kļūs spēcīgākas," norādīja Azulē.

Līdz ar ASV atgriešanos UNESCO šobrīd ir 194 dalībvalstis.

Oficiālā ceremonija ar ASV karoga pacelšanu paredzēta jūlija beigās.

Par lēmumu atkal pievienoties organizācijai Vašingtona informēja UNESCO jau jūnija sākumā.

ASV Valsts sekretāra vietnieks vadības un resursu jautājumos Ričards Verma UNESCO adresētajā vēstulē cita starpā izklāstījis arī Vašingtonas parāda atmaksas plānu.

ASV Kongress vēl decembrī atbalstīja 500 miljonu dolāru atvēlēšanu, lai dzēstu UNESCO biedra naudas parādu.

Kā norāda aģentūra AP, šāds lēmums tika pieņemts, bažījoties, ka Ķīna varētu ieņem UNESCO līdera vietu, ko savulaik ieņēma ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošana Tesla rūpnīcā Vācijā tiks apturēta hutiešu uzbrukumu Sarkanajā jūrā dēļ

LETA/DPA, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" ceturtdien paziņoja, ka ir spiests apturēt ražošanu rūpnīcā pie Berlīnes uz divām nedēļām, kā iemeslu minot piegādes ķēžu pārrāvumus, kurus radījuši Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi konteineru kuģiem Sarkanajā jūrā.

"Komponentu trūkuma dēļ mēs esam spiesti apturēt automašīnu ražošanu Berlīnes-Brandenburgas Gigafabrikā no 29.janvāra līdz 11.februārim, izņemot dažas jomas," teikts "Tesla" paziņojumā.

Kopš 7.oktobrī Gazas joslā sākās karš starp Izraēlu un palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās", Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki ir vairākkārt uzbrukuši kuģiem Sarkanajā jūrā, apgalvojot, ka tie ir saistīti ar Izraēlu.

Lielās jūras kravu pārvadājumu kompānijas šo uzbrukumu dēļ aizvien vairāk izvairās no braucieniem pa Sarkano jūru. Atsakoties no Suecas kanāla šķērsošanas, kas nodrošina īsāko jūras ceļu starp Āziju un Eiropu, daudzas kompānijas pārorientē kuģus braucieniem ap Labās cerības ragu Dienvidāfrikā, bet tas paildzina braucienu par apmēram divām nedēļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Davosā sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs un citas augsta ranga amatpersonas.

54.ikgadējā sanāksme Davosā piedalīsies aptuveni 2800 dalībnieki, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sagaidāms, ka uzmanības centrā forumā būs Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karš un Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Pasākumu apmeklēs arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ķīnas premjerministrs Li Cjans un Tuvo Austrumu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš iepriekšējos gados forumā piedalījās attālināti.

Foruma prezidents Berge Brende norādījis, ka šoreiz pasākums "notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas galvenajās ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās, akciju un naftas tirgiem sekojot karam starp Izraēlu un palestīniešu grupējumu "Hamas".

Āzijas biržās akciju cenas kritās, sekojot šādai tendencei Eiropas un ASV biržās piektdien. ASV dolāra vērtība nedauudz samazinājās.

Tirgi piektdien nervozēja par iespējamību, ka Izraēlas sauszemes iebrukums Gazas joslas ziemeļos varētu izraisīt plašāku konfliktu Tuvajos Austrumos.

"Pastāvēja bažas, ka karš starp Izraēlu un "Hamas" var eskalēties un izvērsties par plašāku konfliktu nedēļas nogalē, kad akciju tirgus bija slēgts. Tas nenotika, tāpēc šorīt bija zināms atvieglojums," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,9% līdz 33 984,54 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,1% līdz 4373,63 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,2% līdz 13 567,98 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pasaules tirgū pirmdien sasniegusi rekordaugstu līmeni saistībā ar optimismu, ka ASV centrālā banka nākamajā gadā varētu samazināt bāzes procentlikmi.

Cena zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu ekonomikas krīžu laikā, uz brīdi sasniedza 2135,39 dolārus par unci.

Tirdzniecības sesijas turpinājum;a zelta cena gan samazinājās līdz 2069,01 dolāram par uncim.

Analītiķi norāda, ka zelta cenu atbalsta arī Izraēlas un palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" karš.

Tikmēr cerības par procentlikmes samazināšanu nākamgad radījušas spiedienu uz ASV dolāru, kura kurss šobrīd ir pēdējos trīs mēnešos zemākajā līmenī, veicinot pieprasījumu pēc zelta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dell Technologies - drošības risinājumi, kas nodrošina jūsu uzņēmuma datu aizsardzību

Sadarbības materiāls, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, valsts iestādēm un institūcijām ir svarīgi nodrošināt nemainīgi noturīgu darbību pret kiberdraudiem un uzbrukumiem - mazinot kritiskās infrastruktūras kiberdrošības radītos riskus un rūpējoties par kritisko datu privātumu.

Dati ir vērtība, kas var dot jaunas iespējas un arī riskus

Dati, jaunā globālās ekonomikas valūta, lielākajai daļai uzņēmumu ir kļuvuši par visvērtīgāko aktīvu. Pieaugošā iespēja gūt peļņu no datu ieguves, mudina uzņēmumus meklēt un radīt arvien jaunus veidus, kā šīs iespējas izmantot savā labā. Tas ir veicinājis ievērojamu kopējo datu pieaugumu. Iespējas gūt labumu no šiem datiem un palielināt biznesa vērtību ir šķietami bezgalīgas.

Diemžēl, dati ir kļuvuši arī par mērķi. Plaši ieviestās e-komercijas sistēmas, attālinātā darba apjoma pieaugums un kopējā cilvēku ikdienas dzīves digitalizācija, nodrošina vislielāko IT uzbrukumu mērķauditoriju vēsturē. Regulāri tiek veikti noziedzīgi nodarījumi uzņēmumiem ar mērķi gūt finansiālu labumu, vai tiem radīt citādus zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.

Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.

Valsts kases pārstāvji skaidro, ka aizņemšanās pasākumi tiks veikti līdzīgi kā iepriekšējos gados, saglabājot maksimālu elastību gan finanšu tirgus izvēlē, gan finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu izvēlē attiecībā uz aizņemšanās laiku, valūtu, apjomu, termiņu, instrumentiem.

Savukārt aizņemšanās izmaksas jeb procentu likmes ietekmēs aktuālā situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī, norāda Valsts kasē, piebilstot, ka pēdējo gadu notikumi liecina, ka procentu likmes var būtiski svārstīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, reaģējot uz monetāro iestāžu lēmumiem, negatīvajiem notikumiem, ziņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis group nepiedalīsies konkursā par otra vēja parka izveidi Baltijas jūrā

LETA--BNS, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts kontrolētā enerģētikas grupa "Ignitis group" neplāno piedalīties izsolē par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, paziņoja grupas preses pārstāvis Pauļus Kalmants.

Neoficiāli zināms, ka "Ignitis group" ir uzvarējusi pirmajā konkursā par 1,8 miljardus eiro vērta vēja parka ar 700 megavatu (MW) jaudu izveidi Baltijas jūrā. Oficiāli konkursa uzvarētājs tiks paziņots rudenī, kad arī gaidāms konkurss par otrā vēja parka būvniecību.

"Esam sasnieguši savu mērķi, kas noteikts atjaunotajā "Ignitis group" stratēģijā, iegūt vienu atkrastes vēja parka projektu Lietuvā, kura komerciāla darbība sāktos līdz 2030.gadam," Kalmants teica ziņu aģentūrai BNS.

"Tādēļ pašlaik mēs neplānojam piedalīties konkursā par otra 700 MW vēja parka izveidi Baltijas jūrā," viņš stāstīja, piebilstot, ka kompānija plāno piedalīties konkursos par vēl viena vēja parka izveidi citā grupas tirgū Baltijas valstīs, Somijā vai Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas pirmā vēja parka Baltijas jūrā attīstītājs - Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" kopā ar stratēģisko partneri "Ocean Winds" - saņēmis regulatora atļauju sākt vēja parka izbūvi.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) piektdien paziņoja, ka attīstītājam "Offshore Wind Park 1" ir izsniegta atļauja iz 41 gadu 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka izbūvei.

Regulators paskaidroja, ka atļaujas izsniegšana nozīmē, ka kompānija var sākt atkrastes vēja parka būvniecību.

"Ignitis Renewables" un "Ocean Wind' izveidotais "Offshore Wind Park 1" ir apņēmies Baltijas jūrā 35 kilometrus no Palangas uzbūvēt vēja parku ar 735 MW uzstādīto jaudu un atļauto ražošanas jaudu 700 MW.

"Ignitis grupe" un "Oecan Wind" pērn uzvarēja iepirkuma konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka izveidi Baltijas jūrā. Kompānijas piedāvāja 20 miljonus eiro projekta attīstīšanas nodevā valstij. Projekta sākotnējās izmaksas tiek lēstas ap 1,8 miljardiem eiro, un tas jāattīsta bez valsts atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No nākamā gada aizliegti tabakas aizstājējprodukti, kas satur aromatizētājus

LETA, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma aizliegumu no 2025.gada laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Grozījumi veikti Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā.

Kā izņēmumi elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem būs atļauti likuma pielikumā minētie aromatizētāji, kas rada tabakas smaržu vai garšu.

Tāpat noteikti dažādi ierobežojumi attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu izplatīšanu, kas stāsies spēkā vasarā.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, vienlaikus noteikts ierobežojums ražot un laist tirgū tabakas izstrādājumus un citus smēķēšanas produktus, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas, kā arī rotaļlietas.

Ar grozījumiem likumā nostiprinātas arī prasības, kādām jāatbilst tabakas aizstājējproduktiem, lai tos varētu laist tirgū, tostarp prasības sastāvam, iepakojuma noformējuma nosacījumi un informācija, kas produktiem jāpievieno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes kā dopings informācijas tehnoloģiju sfērai

Māris Ķirsons, 07.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris. Viņaprāt, Latvijā esošie IKT produkti un pakalpojumi, kuri darbojas valstī un pašvaldībās, nebūt nav sliktāki par Igaunijā vai Lietuvā esošajiem, turklāt ir pat tādi, kuri šeit ir labāki nekā analogi ārzemēs. Savukārt vājākais posms digitalizācijā bija un joprojām ir cilvēks - gan savu zināšanu un iemaņu trūkuma, gan arī vieglprātības dēļ.

Kāda ir situācija informācijas komunikācijas tehnoloģiju segmentā?

Vienā vārdā — laba, jo pēdējo gadu krīzes tikai devušas papildu uzrāvienu nozarei. 2020. gada pavasarī ieradās Covid-19 pandēmija, kas no vienas puses ieviesa nepieredzētus cilvēku pārvietošanās un saimnieciskās darbības ierobežojumus, bet no otras puses paveica piespiedu digitalizāciju. Jāatceras, ka līdz 2020. gada pavasarim tehnoloģijas arī bija un ļāva gan attālināti strādāt, gan rīkot sapulces un pat konferences, taču šādas iespējas izmantoja ļoti mazskaitlīga publika. Taču pandēmija šos digitālos risinājumus padarīja par tobrīd vienīgo iespēju — strādāt, kā arī virtuālā vidē rīkot tikšanās, sapulces un pat darījumu apspriedes. Faktiski Covid-19 radīja milzīgu pieprasījumu pēc digitālajiem risinājumiem, kas savukārt ievērojami palielināja kopējo nodarbināto skaitu nozarē, turklāt nereti palielinājās ne tikai IKT speciālistu skaits, bet arī atbalsta speciālistu skaits. Pandēmija savā ziņā nojauca valstu robežas, jo IKT speciālisti, piemēram, var dzīvot Latvijā un strādāt Amerikā vai jebkurā vietā Eiropā. Nenoliedzami, ka digitalizācijas pirmsākumi ir meklējami jau pirms daudziem gadiem, tomēr tās uzvaras gājiens sākās ar Covid-19 pandēmiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru