Jaunākais izdevums

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien pirmoreiz uzlika veto Kongresa pieņemtam likumprojektam, kas paredzēja aizliegt pensiju fondiem ņemt vērā progresīvus principus savos lēmumos par investīcijām.

Republikāņu ierosinātais likumprojekts būtu atcēlis Nodarbinātības ministrijas noteikumu, kas ļauj pensiju fondu pārvaldniekiem ņemt vērā vides, sociālos un pārvaldības (ESG) faktorus savu lēmumu pieņemšanā.

80 gadus vecais Baidens atteicās parakstīt šo likumprojektu, apgalvojot, ka tas apdraud senioru ietaupījumus, "padarot riska faktoru ņemšanu vērā par nelikumīgu".

"Jūsu plānu pārvaldniekam jābūt spējīgam aizsargāt jūsu sūri grūti nopelnītos ietaupījumus - neatkarīgi no tā, vai kongresmenei Mārdžorijai Teilorei Grīnai tas patīk vai ne," sacīja Baidens, pieminot republikāņu galēji labējā spārna pārstāvi.

Republikāņi, kas uzskata tā sauktos ESG faktorus par politisku iejaukšanos, izmantoja savu nelielo vairākumu Pārstāvju palātā, lai panāktu šī likumprojekta pieņemšanu.

Lai gan Senātā neliels vairākums ir demokrātiem, trīs demokrātu senatoru prombūtne un divu demokrātu senatoru nostāšanās republikāņu pusē noveda līdz šī likumprojekta pieņemšanai arī Kongresa augšpalātā.

Likumprojekta atbalstītāji uzsver, ka ESG faktori ir kreisi sociālu uzskatu motivēti un tiem nevajadzētu kļūt par finanšu darījumu daļu.

Centriskais demokrātu senators Džo Mančins, kuram ir intereses Rietumvirdžīnijas fosiliju degvielu nozarē, nosauca Baidena veto par "tracinošu".

"Lai gan šis noteikums ir skaidri un no abu partiju puses noraidīts Kongresā, prezidents Baidens izvēlas stādīt savas administrācijas progresīvo darba kārtību augstāk par amerikāņu tautas labklājību," sacīja Mančins.

"Ir skaidrs, ka prezidents Baidens grib, lai Volstrīta izmantotu jūsu sūri grūti nopelnīto naudu nevis jūsu ietaupījumu palielināšanai, bet galēji kreisas politiskās darba kārtības finansēšanai," sacīja Pārstāvju palātas republikāņu spīkers Kevins Makartijs.

"Tas kaitēs senioriem un strādājošajiem, sevišķi pēc tam, kad prezidenta Baidena neapdomīgie tēriņi izraisīja rekordlielu inflāciju un straujas procentlikmju paaugstināšanas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna savu augošo ekonomikas problēmu dēļ ir bumba ar laika degli, ceturtdien sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Ķīna daudzējādā ziņā ir bumba ar laika degli," līdzekļu vākšanas pasākumā Jūtas štatā sacīja prezidents.

Baidens norādīja uz valsts augsto bezdarba līmeni un darbaspēka novecošanos.

"Ķīnai ir nepatikšanas," sacīja Baidens.

"Kad sliktiem cilvēkiem ir problēmas, viņi dara sliktas lietas," norādīja prezidents.

Baidens jūnijā aizvainoja Pekinu, Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu dēvējot par diktatoru. Ķīnas Ārlietu ministrija to raksturoja kā provokāciju.

Ceturtdien Baidens uzstāja, ka viņš tiecas pēc "racionālām attiecībām ar Ķīnu".

"Es negribu Ķīnu sāpināt, bet es vēroju," sacīja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien vizītē Kijivā paziņoja par jaunu Savienoto Valstu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu dolāru vērtībā.

"Paketē paredzēta munīcija HIMARS un haubicēm, vairāk prettanku sistēmu "Javelin", gaisa telpas novērošanas sistēmas, lai aizsargātu ukraiņu tautu pret bombardēšanu," žurnālistiem sacīja ASV prezidents, kurš Marijas pilī tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Baidens teica, ka kopā ar sabiedrotajiem "mēs esam apņēmušies piegādāt gandrīz 700 tanku, tūkstošiem bruņutransportieru, 1000 artilērijas sistēmu, vairāk nekā divus miljonus kārtu artilērijas munīcijas, vairāk nekā 50 modernu raķešu palaišanas iekārtu, pretkuģu un pretgaisa aizsardzības sistēmas, tas viss, lai aizstāvētu Ukrainu. Un tas neskaitot vēl pusmiljardu dolāru [ASV militārās palīdzības], par ko paziņots šodien".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā.

Vienlaikus Baidens norādīja, ka SVB glābšanas gadījumā nodokļu maksātāju nauda netiks izmantota.

Lai arī valdība nodrošina, ka SVB noguldītāji spēs atgūt savus līdzekļus, "nodokļu maksātājiem nebūs jāuzņemas nekādi zaudējumi. Nepieciešamā nauda tiks iegūta no nodevām, ko bankas iemaksā noguldījumu apdrošināšanas sistēmā," skaidroja Baidens.

Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panākuši galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Baidens žurnālistiem Baltajā namā norādīja, ka vienošanās atbrīvo no "katastrofiska defolta draudiem, aizsargā mūsu grūti nopelnīto un vēsturisko ekonomikas atlabšanu un (..) ir kompromiss, kas nozīmē, ka neviens nav saņēmis visu, ko gribējis".

Plānots, ka Kongresa Pārstāvju palāta balsos par likumprojektu balsos trešdien, bet pēc tam to izskatīs Senāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja, ka uz diviem gariem pagarinās muitas tarifu atcelšanu Eiropas Savienības (ES) tērauda un alumīnija importam, abām valstīm turpinot pārrunas savstarpējās tirdzniecības jautājumā.

Baidens norādīja, ka šo muitas tarifu atcelšanu pagarina līdz 2025.gada 31.decembrim.

"Esmu secinājis, ka noteiktu tērauda izstrādājumu imports no ES vairs neapdraudēs nacionālo drošību," sacīja ASV prezidents.

Vienlaikus arī ES paziņojusi, ka līdz 2025.gadam atceļ soda tarifu piemērošanu vairākām ASV precēm.

Toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps 2018.gada jūnijā noteica 25% tarifu tēraudam un 10% tarifu alumīnijam no vairākām ekonomikām, tostarp ES. Viņš toreiz sacīja, ka šādi rīkojas nacionālās drošības apsvērumu vadīts.

ES atbildēja ar tarifiem tabakai, kukurūzai, rīsiem un apelsīnu sulai no ASV, kā arī motocikliem un viskijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas Eiropas biržās krītas, Volstrītā mainās dažādos virzienos

LETA/AFP, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā pieaug cerībās uz ASV parāda defolta novēršanu

LETA--AFP, 18.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Volstrītā pieauga cerībās uz vienošanos par ASV parāda defolta novēršanu.

Lai gan ASV prezidenta Džo Baidena un Kongresa sarunās vēl nav panākts kompromiss par valsts parāda griestu pacelšanu, Baidens bija "pārliecināts", ka parāda defolts nenotiks, savukārt Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs sacīja, ka ir "optimistiski noskaņots par mūsu spēju strādāt kopā".

Akciju tirgi turpināja vērot šīs sarunas. "Mēs to esam redzējuši daudzas reizes iepriekš, tas vienmēr tiek atrisināts. Bet nezināmais faktors ir republikāņu kongresmeņu politika," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Baidenam bija paredzēts piedalīties G7 samitā Japānā, bet viņš ir atcēlis pēc tam plānotos apmeklējumus Papua-Jaungvinejā un Austrālijā un svētdien atgriezīsies Vašingtonā, jo ir atlicis maz laika vienošanās panākšanai par valsts parāda griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzņēmums "Kaspersky Lab" aiziet no ASV tirgus pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizliedza kompānijas programmatūras pārdošanu un izplatīšanu.

"Kaspersky Lab" britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņoja, ka ir pieņemts "skumjš un sarežģīts lēmums" aiziet no ASV tirgus, jo "biznesa iespējas valstī vairs nav dzīvotspējīgas".

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskavas ietekme uz kompāniju būtiski apdraud ASV infrastruktūru un pakalpojumus. "Kaspersky", kas ASV strādājusi divdesmit gadu, tādas aizdomas ir noraidījusi.

"No 2024.gada 20.jūlija "Kaspersky" pakāpeniski izbeigs savu darbību ASV un likvidēs ASV bāzētās darbavietas," informēja uzņēmumā.

Kompānijas vietnē ASV vairs nav iespējams iegādāties antivīrusa un kiberdrošības programmatūras. Vietnē publicēts paziņojums, ka "Klientiem ASV pirkums nav iespējams".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāma balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Parīzes un Frankfurtes biržās tirdzniecības sesija sākās ar akciju cenu kāpumu, bet noslēdzās, abu biržu indeksiem samazinoties par 0,2%. Londonas birža un Volstrīta bija slēgtas, jo Lielbritānijā un ASV bija brīvdienas.

Tokijas biržas indekss pieauga par 1,0%, Šanhajas biržas indekss kāpa par 0,3%, bet Honkongas biržas indekss saruka par 1,0%.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas Eiropas biržās krītas, Volstrītā mainās dažādos virzienos

LETA/AFP, 31.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien kritās, bet Volstrītā mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāmā balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgas nedēļas nogales, Parīzes un Londonas biržu indeksi kritās par vairāk nekā 1%, bet Frankfurtes biržas indekss saruka par 0,3%.

ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz saruka, bet indekss "Nasdaq Composite" mēreni pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4%, tirgus dalībniekiem gaidot ziņas par ASV finanšu situāciju un izvērtējot OPEC+ dalībvalstu konfliktējošos paziņojumus par jaunām ieguves apjomu samazināšanām, kā arī ņemot vērā pazīmes, ka Ķīnā naftas pieprasījums atjaunojas lēnāk, nekā bija gaidīts.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens sestdien parakstīja likumu par federālā parāda griestu pagaidu atcelšanu, novēršot valsts defolta draudus divas dienas pirms Finanšu ministrijas noteiktā termiņa.

Fiskālās atbildības likumu trešdien pieņēma Kongresa Pārstāvju palāta, bet ceturtdien - Senāts.

Likums paredz parāda griestu atcelšanu līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

ASV Finanšu ministrija bija aplēsusi, ka valsts parāda griesti, kas pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru, tiktu sasniegti 5.jūnijā. Līdz šim datumam nepanākot risinājumu, iestātos valsts defolts.

Lai ļautu valdībai turpināt aizņemties naudu un saglabāt maksātspēju, valsts parādsaistību griesti kopš 1960.gada kopumā tikuši paaugstināti vai uz laiku atcelti 78 reizes.

Parasti tas notiek bez lielas politiskās stīvēšanās, taču šogad Kongresa Pārstāvju palātas republikāņi apmaiņā pret balsīm pieprasīja būtiski samazināt izdevumus, bet demokrāti pret to iebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV piemēros sankcijas ārvalstu bankām, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā

LETA/AFP, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis piemēros sankcijas ārvalstu bankām, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā, piektdien paziņojušas amatpersonas.

Saskaņā ar rīkojumu, ko šodien gatavojas parakstīt ASV prezidents Džo Baidens, ASV būs tiesīgas noteikt tā dēvētās sekundārās sankcijas pret finanšu iestādēm, kas atbalsta Krievijas aizsardzības rūpniecību, paziņoja amatpersonas.

Augsta ranga amatpersona norādīja, ka Savienotās Valstis sūta finanšu iestādēm skaidru vēstījumu, ka tām ir jāizvēlas, vai turpināt pārdot nelielus preču apjomus Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam, vai arī saglabāt saistību ar ASV finanšu sistēmu. Amatpersona pauda pārliecību, ka bankas izvēlēsies ASV finanšu sistēmu, ņemot vērā, ka ASV ekonomika ir daudz lielāka un ASV dolārs tiek izmantots visā pasaulē.

Kopš kara sākuma Krievija cenšas samazināt atkarību no dolāriem, eiro un jenām un izvērst sadarbību ar Ķīnu. Ķīnas lielākās bankas ir izsniegušas Krievijai kredītus juaņās miljardiem dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija atbalstījusi ideju par daļēju iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju par labu Ukrainai, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

Baltais nams kopumā atzinīgi vērtē likumprojektu, kas ļautu konfiscēt daļu no iesaldētajiem līdzekļiem aptuveni 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu Ukrainas atveseļošanos pēc Krievijas iebrukuma, teikts ASV Nacionālās drošības padomes novembra ziņojumā Senāta Ārlietu komitejai.

Likumprojekts "sniegtu izpildvarai nepieciešamās pilnvaras, lai konfiscētu Krievijas valsts aktīvus par labu Ukrainai", norādīts "Bloomberg" žurnālistu apskatītajā dokumentā.

Baidens atbalstījis Krievijas aktīvu konfiskāciju pēc tam, republikāņi Kongresā nobloķēja 60 miljardus dolāru lielo palīdzību Ukrainai, bažījoties par pārāk lielu finansiālo slogu ASV, norāda aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV noteiks sankcijas pret vairāk nekā 500 mērķiem, kas iesaistīti Krievijas karā Ukrainā

LETA/AFP, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV plāno noteikt sankcijas pret vairāk nekā 500 mērķiem, kas ir iesaistīti Krievijas karā Ukrainā, ceturtdien paziņoja ASV Finanšu ministrija.

Sankcijas paredzēts noteikt piektdien, un tās skars "Krieviju, tās veicinātājus, un tās kara mašīnu", sacīja Finanšu ministrijas amatpersona sakariem ar presi.

Sankcijas noteiks gan Finanšu ministrija, gan Valsts departaments.

Tā būs "lielākā sankciju pakete kopš Putina tālāka iebrukuma Ukrainā sākuma," paziņoja Finanšu ministrija, pieminot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Jaunās sankcijas tiks noteiktas pēc tam, kad Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pagājušonedēļ nomira cietumā Krievijā.

ASV prezidents Džo Baidens apstiprināja šādu sankciju noteikšanas plānus, sakot, ka tās būs "pret Putinu, kurš ir atbildīgs par viņa (Navaļnija) nāvi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, tirgiem reaģējot uz augošu politisko saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV uzņēmumu akciju cenas pieauga, bet pēcpusdienā pieaugumu nomainīja kritums un galvenie ASV biržu indeksi krasi samazinājās.

Jēlnaftas cenas turpināja pieaugt, tirgum "ļoti nervozējot" par saspīlējumu Tuvajos Austrumos, sacīja "Again Capital" analītiķis Džons Kildafs.

ASV prezidents Džo Baidens pastiprināja kritiku par Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā un sarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka turpmākais ASV atbalsts ir atkarīgs no soļiem, kas tiks sperti civiliedzīvotāju un palīdzības organizāciju darbinieku aizsardzībai Gazas joslā.

Frankfurtes un Londonas biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, investoriem sekojot inflācijas kāpumam, bet naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu par naftas laišanu tirgū no stratēģiskajām rezervēm.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga virs 4% pēc Lielbritānijas publicētiem datiem, ka gada inflācija Lielbritānijā septembrī atkal pieaugusi un sasniegusi 10,1%.

"Nav nekā, kas ļautu pieņemt, ka inflācija virzīsies pareizajā virzienā," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Jēlnaftas cenas pieauga pēc tam, kad tika publicēti dati par ASV stratēģisko naftas rezervju negaidītu samazināšanos.

Baidens trešdien paziņoja, ka laidīs tirgū vēl 15 miljonus barelu no ASV stratēģiskajām naftas rezervēm, kas jau ir izmantotas rekordlielā līmenī. Viņš arī aicināja ASV naftas industriju palielināt naftas ieguvi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,3% līdz 30 423,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 3695,16 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,9% līdz 10 680,51 punktam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāts, otrdienas vakarā balsojot par vairākiem ar iekšējo un ārējo drošību saistītiem likumprojektiem, atbalstīja lēmumu, kas paredz aizliegt Savienotajās Valstīs sociālo tīklu "TikTok", ja tā īpašniece Ķīnas kompānija "ByteDance" to nepārdos.

Par balsoja 81 senators, bet 18 bija pret.

Pārstāvju palātas republikāņu lēmums saistīt "TikTok" ar ārvalstu palīdzības paketi Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, kas ir prezidenta Džo Baidena prioritāte, paātrināja aizlieguma pieņemšanu pēc tam, kad Senātā bija iestrēdzis atsevišķs likumprojekts ar sešu mēnešu pārdošanas termiņu, jo likumdevējiem radās bažas, ka pusgads ir pārāk īss laiks tik sarežģītam desmitiem miljardu dolāru vērtam darījumam.

Senāta pieņemtais likumprojekts, ko Baidens solījis parakstīt trešsien, noteic, ka "ByteDance" jāpārdod "TikTok" deviņu mēnešu laikā, bet šis termiņš var tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja pircējs jau ir atrasts un notiek pārdošanas process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ASV militārās palīdzības nozīme Ukrainā būs redzama tuvāko nedēļu, mēnešu laikā

LETA, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV piešķirtās militārās palīdzības nozīmi Ukrainā redzēsim tuvāko nedēļu, mēnešu laikā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.

Viņš atgādināja, ka lielākā daļa no piešķirtās palīdzības ir militāra, taču tajā iekļauta arī humanitārā palīdzībā. No piešķirtās palīdzības sabiedrībā lielāko uzmanību piesaistīja tālās darbības rādiusa raķetes ATACMS, taču ne mazāk svarīga ir arī parastā artilērijas munīcija, kura Ukrainai trūkst.

"Tuvāko nedēļu, mēnešu laikā tiks redzēta palīdzības nozīme Ukrainā," teica Vērdiņš un norādīja, ka nepieciešams laiks, lai palīdzība nonāktu pie frontes līnijām.

Spriežot par to, vai un kādu palīdzību ASV varētu piešķirt Ukrainai nākotnē, Vērdiņš akcentēja, ka tālāko noteiks drīzumā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja, ka parakstījis likumprojektu paketi, kas ietver militāro palīdzību Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas uzņēmums "ByteDance" noraidījis ASV prasību pārdot videoplatformu "TikTok" un solījis apstrīdēt tiesā Kongresa pieņemto likumu, kas paredz aizliegt "TikTok" Savienotajās Valstīs, ja "ByteDance" to nepārdos.

"Ārvalstu mediju vēstītais par to, ka "ByteDance" izskata iespēju pārdot "TikTok", neatbilst patiesībai," teikts paziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka ""ByteDance" neplāno pārdot "TikTok"".

"TikTok" vadītājs Džou Šoudzi norādījis, ka uzņēmums jauno likumu apstrīdēs tiesā.

Jau ziņots, ka ASV Kongress ir pieņēmis un prezidents Džo Baidens parakstījis likumu, kas paredz aizliegt Savienotajās Valstīs "TikTok", ja "ByteDance" to nepārdos.

Likums noteic, ka "ByteDance" jāpārdod "TikTok" deviņu mēnešu laikā, bet šis termiņš varēs tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja pircējs jau būs atrasts un notiks pārdošanas process.

Tiesāšanās varētu ievērojami aizkavēt Kongresa noteikto termiņu vai bloķēt likuma stāšanos spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ceturtdien aizliedza Krievijas uzņēmumam "Kaspersky Lab" izplatīt Savienotajās Valstīs savus pretvīrusu programmatūras produktus, pavēstīja ASV Tirdzniecības ministrija.

""Kaspersky" (..) vairs nevarēs (..) pārdot savu programmatūru Amerikas Savienotajās Valstīs vai nodrošināt atjauninājumus programmatūrai, kas jau tiek izmantota," teikts paziņojumā.

"Krievija ir vairākkārt demonstrējusi, ka tai ir spējas un nodomi izmantot Krievijas uzņēmumus, tādus kā "Kaspersky Lab", lai vāktu sensitīvu ASV informāciju un izmantotu to kā ieroci", norādīja ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo.

Tirdzniecības ministrija ar šiem pasākumiem parāda ASV pretiniekiem, ka tā nevilcināsies rīkoties, ja "viņu tehnoloģijas rada apdraudējumu Savienotajām Valstīm un to pilsoņiem", viņa piebilda.

"Kaspersky Lab" galvenā mītne atrodas Maskavā, uzņēmumam ir biroji 31 pasaules valstī un tā programmatūrai ir vairāk nekā 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, informē Tirdzniecības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD vienojies par viena miljarda ASV dolāru (924 miljoni eiro) vērtas rūpnīcas būvēšanu Turcijā.

Jaunajā rūpnīcā varēs saražot līdz 150 000 automobiļu gadā, vēsta Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu".

Gaidāms, ka rūpnīcā tiks radīti ap 5000 jaunu darbavietu un ražošana tajā tiks sākta 2026.gada nogalē.

Rūpnīcu paredzēts būvēt Manisas provincē, valsts rietumos.

Vienošanos par rūpnīcas būvniecību puses parakstīja pasākumā Stambulā, kuru apmeklēja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un BYD vadītājs Vans Čuaņfu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noteica papildu tarifus Ķīnas elektromobiļu importam, kas nozīmē, ka BYD ražotajiem spēkratiem, tos importējot no Ķīnas, papildu 10% muitas nodevai jāmaksā arī 17,4% tarifs.

Turcija ir daļa no Eiropas Savienības Muitas savienības, kas nozīmē, ka valstī ražoto transportlīdzekļu eksportu uz bloku var neaplikt ar papildu tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru