Kreditēšanas pieaugumu Latvijā straujāku par nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad nevar solīt, sacīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Balstoties uz pagājušā gada un šā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem, mēs prognozējam, ka kreditēšanas portfelis varētu augt, bet es nevaru apsolīt, ka tas būs virs nominālā IKP pieauguma," teica Bajāre.

Viņa uzsvēra, ka brīdī, kad gada inflācijas prognoze ir 8,5% un Eiropas Centrālā banka (ECB) piekopj ekonomikas slāpēšanas politiku, runāt par ekonomikas izaugsmi un ļoti apsteidzošu kreditēšanas portfeļa pieaugumu, nav pamata.

"Jebkurā gadījumā mums ir ļoti svarīgs arī pieprasījuma faktors, lai būtu uzņēmēji, kas ir gatavi attīstīties un ir gatavi ieguldīt savos uzņēmumos. Tad attīstīsies arī veselīga kreditēšana," sacīja Bajāre.

Tāpat viņa norādīja, ka pēdējie pieci gadi noteikti nav bijuši vienkārši, jo pandēmija faktiski mainīja visu pasauli tā, kā to nevarēja nekad iedomāties, savukārt pēc tam sākās karš Ukrainā, kas radīja lielu ģeopolitisko nedrošību. No tā izrietēja energoresursu un visu pārējo cenu kāpums.

Pēc Finanšu nozares asociācijas padomes apstiprinājuma saņemšanas par asociācijas jauno vadītāju izvēlēta Sanita Bajāre.

Sanita Bajāre asociācijas vadītājas pienākumus sāk pildīt no šī gada 25. novembra. Uz Finanšu nozares asociācijas vadītāja amatu kopā bija pieteikušies vai tika uzrunāti 20 kandidāti. Atlases procesu veica personāla atlases kompānija Amrop.

“Par Sanita Bajāres kandidatūru balsoja vairākums Finanšu nozares padomes locekļi, atbalstot Sanitu Bajāri šim nozarei svarīgajam amatam. Finanšu nozares asociācija ir nozīmīgs sarunu partneris valdībai, parlamentam, uzņēmēju organizācijām, kā arī citām organizācijām, un mums kā asociācijai vienmēr ir bijis svarīgi būt novērtētam un konstruktīvam sarunu partnerim, līdz ar to ar Sanitas Bajāres pievienošanos turpināsim iesākto dialogu, lai stiprinātu gan finanšu sektora lomu valsts mērogā, gan arī palīdzot stiprināt finanšu sektora un valsts kopējo cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumiem," skaidro Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Ņemot vērā, ka jau tagad, kad krahu piedzīvojusi Latvijas Krājbanka, kas nebūt nav lielākā Latvijā esošā banka, Noguldījumu garantiju fondā (NGF) nepietiek naudas garantēto noguldījumu izmaksai, Saeimas Budžeta un finanšu komisijai NGF apmērs būtu jāpārskata.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Atbildot uz jautājumu par to, kas notiktu, ja līdzīgas problēmas piedzīvotu vēl kāda Latvijā strādājoša banka, ņemot vērā, ka NGF šobrīd ir «izsmelts» un vēl parādā 200 miljonus latu, Bajāre norāda, ka šādā gadījumā scenārijs būtu tāds pats kā patlaban – NGF saņemtu aizdevumu no Valsts kases. FM valsts sekretāre arī norādīja, ka patlaban līdzekļi esot pietiekamā daudzumā.

Viņa skaidro, ka NGF aizdotie 200 miljoni latu ir valsts likvīdie līdzekļi, tāpēc šajā gadījumā nav nepieciešams papildus aizņemties starptautiskajos tirgos, līdz ar ko parāda apkalpošanas izmaksas nepalielinās.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) būs milzīgs izaicinājums un neatsverama pieredze šajā procesā iesaistītajiem cilvēkiem, skaidro Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Latvija būs ES prezidējošā valsts 2015.gada pirmajā pusgadā.

Prezidentūras laikā Latvijas finanšu ministrs vadīs ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes jeb ECOFIN procesu. Tas nozīmē, ka FM būs atbildība par visiem procesiem, kas notiek ECOFIN kontekstā, skaidroja Bajāre un atzina, ka tas ir milzīgs darbu apjoms. Atbildības lokā būs jautājumi, kas attiecas uz banku savienību, fiskālo koordināciju, jautājumi, kas skar nodokļu politiku, iepirkumu politiku, fondus.

«Šajos jautājumos būs darba grupas, un mums tās būs jāvada, būs jāvienojas ar citām valstīm par kompromisiem. Būs jāstājas Eiropas Parlamenta un Eiropas Parlamenta komisiju priekšā un jāaizstāv visu 28 valstu kompromiss. Tajā brīdī vairs nebūsim Latvija ar savu pozīciju, bet būsim ES,» skaidroja Bajāre.

Finanšu ministra Andra Vilka vadītā komisija pieņēmusi lēmumu jaunā Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatam virzīt līdzšinējo Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāju, eksperti finanšu nozares jautājumos Sanitu Bajāri.

«Sanitas Bajāres līdzšinējā darba pieredze gan valsts, gan privātajā sektorā, zināšanas un prasmes, kā arī redzējums par Finanšu ministrijas attīstības vīziju pārliecināja komisiju. Piecus gadus vadot eiro projektu, kas ietver Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna izstrādi un izpildes kontroli, projekta darba grupu koordināciju, informācijas sniegšanu sabiedrībai, pārstāvību Eiropas Komisijā, S. Bajāre ir demonstrējusi pārliecinošas vadītāja prasmes. Nozīmīgi, ka no Latvijas valdības puses S. Bajāre trīs gadus bijusi iesaistīta starptautiskās aizdevumu programmas sarunās un vadījusi valdības sarunu procesu ar starptautiskajiem aizdevējiem,» atzīmē ministrs.

Latvijā banku kredītportfeļa kvalitāte joprojām ir laba, intervijā sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kredītportfeļa kvalitāte ir saglabājusies laba, finanšu sistēma ir stabila," teica asociācijas vadītāja.

Runājot par augošo aizdevumu likmju ietekmi uz izsniegto kredītu atmaksu, Bajāre norādīja, ka brīdī, kad banka izsniedz kredītu, tā riska modeļos iekļauj varbūtēju aizdevuma likmes kāpumu. "Neviena saprātīgi domājoša banka nepieņēma, īpaši runājot par hipotekāro kreditēšanu, ka visā kredīta ciklā likmes saglabāsies nulles līmenī, un kredītņēmēja kredītspēja tika rēķināta ar zināmu likmju diapazonu," viņa sacīja.

Tāpat Bajāre atzīmēja, ka inflācijai ir milzīga ietekme, taču cilvēki ir varējuši pārstrukturēt izdevumus. "Zināmā mērā talkā nāca arī tas, ka Covid-19 laikā palielinājās uzkrājumu apjoms, jo cilvēkiem bija ļoti ierobežotas iespējas tērēt līdzekļus," piebilda asociācijas vadītāja.

Uzņēmumiem nevajadzētu visus nepieciešamos finanšu resursus nodrošināt tikai ar banku izsniegtajiem kredītiem, intervijā sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Mēs ļoti atbalstām diversifikāciju šajā jomā. (...) Nevar visas olas nest vienā groziņā un nevar visu finansējumu nodrošināt tikai caur kredītiem. Dažādām uzņēmumu attīstības fāzēm, dažādiem projektiem ir nepieciešami dažādi instrumenti," teica Bajāre.

Tostarp viņa minēja, ja uzņēmumam, piemēram, ir nepieciešams ieguldījums kapitālā, labākie ir finanšu tirgus instrumenti, piemēram, akciju emisija. "Mēs gribētu arī vairāk redzēt tieši akciju instrumentus, ne tikai obligāciju emisijas. Tas, ka uzņēmumi tiek kotēti biržā, padara mūsu ekonomiku ilgtspējīgāku," piebilda Bajāre.

Tāpat asociācijas vadītāja atzīmēja, ka Latvija lēmumu par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli ieviesa desmitgadi vēlāk, nekā to izdarīja, piemēram, Igaunija, bet šobrīd no šī lēmuma ir saskatāma pozitīva ietekme.

«Tā vienkārši sakot - ja tagad būtu 2012. vai 2014. gads, šī diskusija par konverģences ziņojuma prasīšanu un visu ar to saistīto mums izpaliktu,» intervijā laikrakstam Diena, skaidrojot, ko nozīmē konverģences ziņojuma prasīšana, skaidrojusi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

«Jo reizi divos gados visā Eiropas Savienībā (ES) notiek regulārais izvērtēšanas process attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas nav eirozonā. Respektīvi, šis regulārais izvērtējums rāda, vai ir iestājusies konverģence, vai valsts ir gatava pievienoties arī eirozonai,» stāstījusi ministrijas pārstāve.

«Latvijas gadījumā šī ziņojuma «pieprasīšana» ir tāpēc, ka mēs esam «iekrituši» t. s. tukšajā gadā. Tas ir - mēs redzam, ka esam izpildījuši konverģences kritērijus, ka mums ir pamats pievienoties eirozonai, vienkārši šogad nav šī regulārā ziņojuma. Tādēļ mēs izmantojam mūsu tiesības «pieprasīt» ārkārtas ziņojumu. Tātad ziņojums būs tieši par Latviju, nevis citām ES dalībvalstīm ārpus eirozonas. Ziņojumu veido atsevišķi Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB), tāpēc korektāk būtu runāt par diviem neatkarīgiem, savstarpēji nesaskaņotiem ziņojumiem. Attiecīgi Latvija ir vērsusies šajās institūcijās ar lūgumu sagatavot šo ārkārtas ziņojumu,» stāstījusi S. Bajāre.

Finanšu ministrija (FM) jau ir veikusi sākotnējo 2012.gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumu izvērtējumu, starp kuriem varētu būt valsts maksāto subsīdiju pārskatīšana un algu fonda iesaldēšana, atklāj FM valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Tiek uzsvērts, ka nepieciešamais konsolidācijas apmērs pamatā tiks meklēts izdevumu pozīcijās, jo nodokļu palielināšana nav iespējama. Tāpat vēl lielāka ieņēmumu iekasēšana plānota no ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanas.

Bajāre uzsvēra, ka patlaban jau ir izdarīts pietiekami daudz, lai varētu operatīvi virzīties uz priekšu, jo darbs pie budžeta jau ir sācies krietnu laiku iepriekš. Pēdējās Finanšu ministrijas konsolidācijas aplēses ir 100-110 miljoni latu. Tās gan vēl tiks koriģētas atbilstoši ekonomikas izaugsmes rādītājiem, tomēr zināma konsolidācija būs jāveic arī 2012. gada budžetā.

Lai nodrošinātu Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanu, 2013. -2014. gadā valsts informācijas sistēmu pielāgošanai un citiem pasākumiem, kas saistīti ar pāreju uz eiro, būs nepieciešami aptuveni 8,7 milj. Ls.

Šādu aprēķinu veikusi Finanšu ministrija. Otrdien attiecīgās izmaksas, kuru aplēsēs vērā ņemtas tikai valsts iestāžu, bet ne pašvaldību un privātā sektora izmaksas, akceptēja Ministru kabinets.

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, vaicāta, vai privātajam sektoram tiks kaut daļēji kompensētas izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz eiro, uzsvēra: «Eiro ieviešana visās dalībvalstīs notiek balstoties uz principu, ka katrs tirgus dalībnieks pats sedz savas izmaksas.»

«Tirgus dalībnieki ir ne tikai valsts un privātie uzņēmumi, bet arī pašvaldības,» piebilda Finanšu ministrijas amatpersona, norādot, ka pašvaldībām savas izmaksas, ko radīs eiro ieviešana, būs jāsedz pašām.

Latvijas bankām Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana varētu būt tests efektīvai sistēmas darbībai, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Viņa norādīja, ka darbam ar augsta riska klientiem, par kādiem ir uzskatāmi arī Baltkrievijas uzņēmumi, ir nepieciešama ļoti cieša sadarbība dažādos līmeņos. "Mēs [bankas] varam apkalpot šādus riskus tad, ja visa sistēma strādā kā labs pulksteņa mehānisms, kur katrs posms dara savu darbu," pauda asociācijas vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana, zināmā mērā, varētu būt tests sistēmas efektīvai darbībai. "Tas varētu būt zināmā mērā tāds sistēma pilotprojekts, kurā mēs varam testēt un izveidot šo efektīvāko sadarbību," pauda Bajāre.

Pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas tautsaimniecība ietaupījusi vismaz 106 miljonus eiro, sarēķinājušas valsts iestādes.

Ietaupījums radies, jo daudzkārt samazinājušās maksājumu komisijas SEPA jeb vienotajā eiro maksājumu telpā eiro pārskaitījumiem - tās samazinājušās vidēji no 7,11 eiro līdz 0,36 eiro. Gada laikā tas veidos ietaupījumu vismaz 100 miljonu eiro apmērā. Izzudušas latu uz eiro konvertācijas izmaksas, ietaupot ap 70 miljoniem eiro gadā.

Tāpat uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kas pozitīvi ietekmē procentu likmi, par kādu valdība un uzņēmumi var piesaistīt finansējumu. Tādējādi samazinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Valsts parāda apkalpošanas vidēja termiņa likmju samazinājums par 1,2-1,6% ļauj gadā ietaupīt vidēji 36-48 miljonus eiro.

Bankas Citadele komandai pievienojusies Sanita Bajāre, kas iepriekš divus gadus strādājusi Pasaules Bankas valdē Vašingtonā un pirms tam Finanšu ministrijā par valsts sekretāri.

S. Bajāre bankā Citadele vada uzņēmumu apkalpošanas direkciju un atbild par uzņēmumu kreditēšanu un apkalpošanu. Pēc bankas akcionāru maiņas uzņēmumu – īpaši mazo un vidējo – kreditēšana ir kļuvusi par bankas prioritāti.

S. Bajārei ir mediķa diploms un maģistra grāds finanšu ekonomikā. Karjeru līdz 2005. gadam viņa veidojusi privātā apdrošināšanas kompānijā, un līdz ar jauno amatu bankā Citadele S. Bajāre ir atgriezusies privātajā sektorā.

Citadeles lielākais akcionārs ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kuras īpašumā ir 25% mīnus viena akcija, savukārt pārējie 75% plus viena akcija pieder grupai starptautisku investoru, kurus pārstāv investīciju kompānija Ripplewood Advisors LLC.

Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

^{(Papildināta visa ziņa)}

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

Komercbanku izsniegto kredītu apjoms šī gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 15 miljardus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Finanšu nozares asociācijas dati*.

No šīs summas nepilni 9 miljardi eiro ir uzņēmumiem izsniegtie kredīti un 6 miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti.

Lielāko kreditēšanas pieaugumu veicināja tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms, kas šī gada pirmajos trīs mēnešos bija par 7,4% lielāks, nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt privātpersonām izsniegto kredītu apjoms audzis par 3,5%.

“Redzam, ka kreditēšanas pieauguma tempi šobrīd atspoguļo iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojumu un pārliecību par rītdienu. Iedzīvotāji šajos ekonomiskajos apstākļos, kad būtiski pieaug kopējā dzīves dārdzība, ir daudz piesardzīgāki vai teju pat nobijušies uzņemties ilgtermiņa saistības, ja salīdzina, teiksim, ar kaimiņvalstīm. Arī uzņēmumi, lai arī kreditējas aktīvāk nekā pērn, tomēr neraujas pēc kredītiem, un šāds pieprasījuma pieaugums vērtējams drīzāk kā mērens. Jāatzīmē, komercbanku riska apetīte noteikti ir lielāka,” norāda Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Eiropas Savienības (ES) izdevumi nākamgad sasniegs 135,5 miljardus eiro, un papildus finansējums tiks piešķirts cīņai ar jaunieši bezdarbu, pēc 16 stundu ilgām sarunām vienojušies ES līderi.

Salīdzinot ar šā gada budžetu, ES tēriņi tiks samazināti par 6%, un jaunais budžets atspoguļo pirmos 2014-2020. gada ES budžeta nosacījumus, par ko bloka līderi vienojās ferbuārī, turklāt tiek atstāta neliela vieta manevrēšanai, raksta Reuters.

«Priecājos, ka mēs vienojāmies ar Eiropas Parlamentu par tādām finansēšanas prioritātēm kā izaugsme, nodarbinātība, inovācijas un humanitārā palīdzība,» sacījis Lietuvas finanšu ministrs Aģimants Rimkunas.

Vienošanās panākta arī par 3,9 miljardu eiro lielu atbalstu darbavietu radīšanai un apmācībām, jo patlaban bez darba ir 19 miljoni jauniešu. Kritiķi gan saka, ka piešķirā papildus nauda ir piliens jūrā, jo tas paredz aptuveni 200 eiro katram bezdarba esošam jaunietim reģionā.

Latvija ir tehniski labi sagatavojusies pārejai uz eiro un visi sagatavošanās darbi ir noritējuši pēc plāna. «Eiro ieviešanai esam gatavi,» pēc šogad pēdējās eiro ieviešanas koordinācijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Tāpat premjers sacīja, ka sevi ir attaisnojusi arī informatīvā kampaņa par eiro ieviešanu. Par to liecinot pieaugošais sabiedrības informētības līmenis par eiro. Turklāt pēdējās dienās pirms pārejas uz eiro turpināsies aktīva informēšanas kampaņa par jauno valūtu, lai iedzīvotājiem skaidrotu tieši praktiskās lietas saistībā ar pāreju uz jauno valūtu, pēc sēdes žurnālistiem sacīja demisionējušais premjers.

Komentējot jaunākās aptaujas datus par iedzīvotāju atbalstu eiro, kas liecina, ka eiro ieviešanu atbalsta vien aptuveni trešā daļa jeb 35,08% no Latvijas iedzīvotājiem, valdības vadītājs norādīja, ka zemajam atbalstam ir divi skaidrojumi. Pirmais ir iedzīvotāju bažas par ietekmi uz cenām, ka tās pieaugs. Taču šīm bažām nav pamata, jo jau patlaban redzams, ka būtisks cenu pieaugums nenotiks, turklāt inflācija ir krietni vien zemāka, nekā tika prognozēts.

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

No 27. decembra sākas gadu mijas eiro pārejas posms, kad notiek bankomātu u.c. sistēmu maiņa, un, kaut gan tehnika ir apzināta, risku iestāšanās ir iespējama, sevišķi tik lielos projektos, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Ļoti būtiska ir iesaistīto pušu attieksme pret projektu un iespējamām problēmām, viņa uzsvēra, piebilstot, ka, lai arī iespējamie riski IT sistēmās ir apzināti, nevar izslēgt, ka ka kāds risks tomēr iestājas.

Tādēļ viņa norāda, ka svarīgākais šajā posmā ir nedrūzmēties un nedusmoties, lai pārejas posmā iztiktu bez problēmām. Vajadzētu mazināt skaidras naudas darījumus, un iztikt ar bezskaidras naudas darījumiem, bet, ja tas nav iespējams, pēc iespējas izmantot precīzu naudu.

Tirgotājs nav banka, uzsver S. Bajāre, norādot, ka procesā jāmēģina atvieglot darbs arī iesaistītajām pusēm – tirgotājiem un citiem.

Kā liecina Factum novembrī veiktā aptauja, 98% iedzīvotāju zina, ka eiro tiks ieviests 1. janvārī, un 76% jūtas pietiekami labi informēti par eiro ieviešanas procesu.

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Līdz šim vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Mums līdz šim ir bijuši pieci pieteikumi un tikai viens no tiem ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomā," teica Bajāre, vienlaikus atzīmējot, ka uz katru no šiem pieteikumiem ir saņemtas vismaz 4-5 banku atbildes, ka tās ir gatavas sākt sarunas par konta atvēršanu ar attiecīgo uzņēmumu.

Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri vēlas pārcelt darbību uz Latviju, sākotnēji ir jāaizpilda standartizēta anketa par uzņēmumu. Pēc tam šīs anketas tiek izsūtītas Latvijas bankām, kuras diennakts laikā izvērtē, vai vēlas sākt sarunas. Savukārt lēmumu, ar kuru no attiecīgajām bankām sākt pārrunas, pieņem Baltkrievijas uzņēmums.

Ekonomikas ministrija septembra vidū informēja, ka lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi. Minētie uzņēmumi pārstāv informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari un citus tehnoloģiju virzienus, piemēram, "zaļo" enerģiju. Atsevišķi uzņēmumi kvalificējas jaunuzņēmumu statusam atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma izpratnei. Šie uzņēmumi uz Latviju plāno pārcelt apmēram 470 darbinieku, galvenokārt uzņēmumu vadības pārstāvjus un galvenos speciālistus.

Eiropas "zaļais kurss" paredz pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, padarot ekonomiku ilgtspējīgu un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc arī finanšu sektoram jābūt gatavam ilgtspējas prasībām un nākotnes klientiem.

Tā piektdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Ilgtspējīgs finansējums klimatneitrālai Eiropai" atzina diskusijas dalībnieki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile sacīja, ka ilgtspējīga, sociāli atbildīga un labi pārvaldīta finanšu nozare ir Eiropas zaļā kursa virzītājspēks un finanšu sektora uzraugs sagaida, ka finanšu iestādes preventīvi ilgtspējas virzienu integrē savās darbības stratēģijās.

"Ir skaidrs, ka nākotnes klients ļoti augstu vērtēs ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un zaļi domājošu finanšu nozari. Mūsu lielākais izaicinājums ir šodien paredzēt nākamo paaudžu gaidas un atbilstoši rīkoties, veidojot klimatneitrālu ekonomiku," sacīja Purgaile.

Deputātu virzītais atbalsts kredītņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro nav mērķēts atbalsts tiem, kam tas tiešām ir (vai – varētu būt) nepieciešams.

No pēdējo septiņu gadu laikā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem (ar nodrošinājumu) 50% līgumu ir summā līdz 50 tūkstošiem eiro, no kuriem šobrīd aktīvi ir 75% līgumi. Savukārt 30% līgumu izsniegtās summas ir amplitūdā no 50 - 100 tūkstošiem eiro, no kuriem joprojām aktīvi ir 85% līgumu .

“Analizējot priekšlikumus un datus, redzams, ka “atlaide” ikmēneša kredītmaksājumiem nebūt nenonāks pie tiem iedzīvotājiem, kuriem tā iespējams būtu nepieciešamāka. Pie šāda augsta ienākumu līmeņa cilvēkiem parasti ir iespējas pārskatīt ģimenes budžeta tēriņus, rodot iespēju veikt neatliekamos un obligātos maksājumus. Jāuzsver, ka daļa kredītu ir ņemti senāk, tāpēc šobrīd kredīta atlikums – 250 000 eiro – var nozīmēt to, ka sākotnējā aizņēmuma summa ir bijusi vēl lielāka un īpašumi – ekskluzīvāki. Tāpēc šī būtu uzskatāma par atbalsta sniegšanu turīgākajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kuriem šāds atbalsts faktiski nav vitāli nepieciešams. Eiropas Centrālā banka (ECB) cēlusi bāzes procentu likmes, kā rezultātā auga Euribor, tieši tāpēc, lai, slāpējot iedzīvotāju pirktspēju, mazinātu inflāciju. Ideja atbalstīt turīgāko iedzīvotāju pirktspēju neatbilst ECB īstenotajai inflācijas mazināšanas politikai. Parasti, izvērtējot atbalsta nepieciešamību, citviet Eiropā un pasaulē valsts atbalsta mērauklas piešķiršanai pamatoti kalpo iedzīvotāju vai mājsaimniecību ienākumu līmenis, nevis emocijās balstīti pieņēmumi,” norāda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 tūkstošus eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Jāatzīmē, ka teju puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.

“Neraugoties uz ECB realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām Euribor likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, datos redzam, ka kreditēšanu tas nav apstādinājis- cilvēki turpina īstenot ieceres par sava īpašuma iegādi. Kopumā, protams, šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Taču redzam, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis teju vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.