Ražošana

Baltic Agro padomē reģistrētas izmaiņas

Žanete Hāka, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

SIA Baltic Agro veicis izmaiņas uzņēmuma padomē, liecina Lursoft dati.

Padomes locekļa amatu atstājis Vācijas pilsonis Hermans Torstens Pogge, kurš savus pienākumus Baltic Agro padomē sāka pildīt šā gada 3. februārī. Līdz ar to uzņēmuma padomei vakar pievienojās jauns padomes loceklis - Dānijas pilsonis Hennings Hars.

2014. gadā Baltic Agro neto apgrozījums saruka līdz 107,5 miljoniem eiro, savukārt 2013. gadā tas apgrozīja 119,935 miljonus eiro. Pērn nedaudz saruka arī Baltic Agro peļņa, kas bija 1,832 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmums ar darbavietām pārskata gadā nodrošināja 124 darbiniekus, rāda Lursoft rīcībā esošā informācija.

Baltic Agro ir 1994. gada novembrī dibināts uzņēmums, kura pamatdarbība ir minerālmēslu, agroķimikāliju, sēklu, graudu un citu lauksaimniecības preču iepirkšana un realizācija, kā arī graudu pirmapstrāde, minerālmēslu fasēšana un uzglabāša

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Linas Agro Group jauna centra izveidē investējis vairāk nekā 4 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienam no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem SIA Latvi Dan Agro pievienoti divi māsas uzņēmumi - SIA Baltic Breeders un SIA Econ un pēc reorganizācijas palielināts tā pamatkapitāls, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Visu trīs uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir Dānijā reģistrētā kompānija Torpgard Holding ApS. Latvi Dan Agro dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. SIA Baltic Breeders dibināta 2002.gadā, un nodarbojās ar tīršķirnes cūku audzēšanu, savukārt SIA Econ, dibināta 2007.gadā, nodarbojās ar graudu audzēšanu. Uzņēmumu reorganizācijas līgums liecina, ka visas SIA Baltic Breeders un SIA Econ tiesības un saistības pāriet SIA Latvi Dan Agro.

Pēc reorganizācijas SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls palielināts par 728 908 eiro, kas ir SIA Baltic Breeders un SIA Econ novērtējums pēc uzņēmumu pamatkapitāla. Tādējādi SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls tagad ir 1 374 891 eiro. Abas pievienojamās kompānijas SIA Baltic Breeders un SIA Econ izslēgtas no komercreģistra. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvi Dan Agro un Lauku Agro, ieķīlājot visu mantu, reģistrē jaunas komercķīlas

Dienas Bizness, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» un tā māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» katrs reģistrējuši pa jaunai komercķīlai, kuras parādnieks ir Lietuvas kompānijas «Bekonas LT», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Gan SIA «Latvi Dan Agro», gan SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu savu mantu, lai nodrošinātu saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. Ar katru komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,550 miljoni eiro.

Abas komercķīlas reģistrētas 22.maijā

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Latvi Dan Agro» līdz ar jaunreģistrēto komercķīlu šobrīd ir aktuālas četras komercķīlas, savukārt SIA «Lauku Agro» ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 9,380 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 2,188 miljoni eiro. Tas nodarbināja 72 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 1,388 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdings «Linas Agro Group» Ozolniekos cels lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centru 3300 kvadrātmetru platībā.

Šādu centru pēc «Linas Agro Group» pasūtījuma par aptuveni 4,8 miljoniem eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), būvēs viens no Lietuvas lielākajiem celtniecības uzņēmumiem «Panevëžio statybos trestas» (PST).

Kā ziņu aģentūrai BNS norādījusi «Linas Agro» Mārketinga nodaļas vadītāja Daiva Kizerskiene, centrs būs paredzēts divām šā holdinga meitassabiedrībām Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro».

«Vienā modernā ēkā būs gan tirdzniecības daļa, kur tiks tirgotas sēklas, mēslojums, ķimikālijas, gan tehnikas daļa, kurā atradīsies traktoru un citas tehnikas ekspozīcija, servisa zāles un rezerves daļu noliktavas,» viņa stāstījusi.

Kā paziņojis PST, septembra nogalē tas ar «Linas Agro» parakstījis attiecīgu līgumu par 3,5 miljoniem eiro, nerēķinot PVN. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,536 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu mantu, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka 6.aprīlī reģistrētā komercķīla ir uzņēmuma pirmā un pagaidām vienīgā komercķīla.

Arī SIA «Latvi Dan Agro» māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» 6.aprīlī reģistrējis komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir AS «Luminor Banka» un SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu mantu, lai nodrošinātu prasījumus 6,873 miljonu eiro apmērā.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,529 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 1,085 miljoni eiro. Tas nodarbināja 68 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,388 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Agro saņēmis atļauju iegādāties Dogo ražotāju

Zane Atlāce - Bistere, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 24. maijā pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ar kuru lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmums SIA Baltic Agro iegūst izšķirošu ietekmi pār suņu barības Dogo ražotāju AS Tukuma straume, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā būtiski nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

Abu uzņēmumu darbība pārklājas cūku un mājputnu pilnvērtīgās barības un liellopu papildbarības tirgus segmentā, kā arī barības sastāvdaļu tirdzniecībā. Tā kā darbība nepārklājas suņu un kaķu barības tirgū un darījuma rezultātā vienu tirgus dalībnieku nomainīs otrs, KP apvienošanās izvērtēšanas laikā konkurences izmaiņas šajā tirgū neanalizēja.

KP secina, ka liellopu papildbarības un mājputnu pilnvērtīgās barības segmentā koncentrācija ir nebūtiska, jo šajos segmentos darbojas arī citi uzņēmumi ar līdzvērtīgām vai lielākām tirgus daļām. Taču augstāka tirgus koncentrācija pastāv cūku pilnvērtīgas barības tirgus segmentā. Lielākā daļa cūkām nepieciešamās barības tiek saražots uz vietas cūku audzēšanas saimniecībās, tāpēc KP secina, ka šis barības tirgus ir maznozīmīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmums SIA «Baltic Agro» ir noslēdzis darījumu par akciju kontrolpaketes iegādi lauksaimniecības pakalpojumu un dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumā AS «Tukuma Straume», kas atrodas Tukumā.

Baltic Agro ir daļa no Danish Agro grupas, kas sastāv no vairākiem lauksaimniecības un rūpniecības uzņēmumiem Dānijā un ārvalstīs.

«Baltic Agro» ir uzņēmums, kas Latvijas tirgū strādā kopš 1994. gada. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 140 miljonus eiro, vidējais darbinieku skaits ir 135 cilvēki.

AS «Tukuma Straume» izplata suņu barību ar zīmoliem «Dogo», «Vau vau» un kaķu barību ar zīmoliem «Catto»,«Ņau ņau», «Frederix» un citus. Uzņēmuma investīcijas no 2000. gada veido 17 milj. Eur. Kopumā AS «Tukuma Straume» nodarbina 85 cilvēkus.

Lasi Vēl:

Dogo plāno 50% apgrozījuma kāpumu un izvērsties Baltijas valstīs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Karstuma dēļ Kurzemē šobrīd situācija ir kritiska. Salīdzinot ar pērnā gada lietavām, kas skāra Latgali, karstums lauksaimniekiem ir daudz nelabvēlīgāks. Pagājušās sezonas nogalē, kad kurzemnieki vāca ražu, Latgalē lauki bija applūduši, taču latgaļi paspēja apsēt laukus, savukārt kurzemniekiem sējas laikā lija, kā rezultātā Kurzemē, no kopējās platības tika iesēti tikai ap 40% ziemāju, no kuriem lielā karstuma dēļ «izdzīvojuši,» vien kādi 10%,» informē lauksaimniecības produktu piegādātāja SIA «Baltic Agro» Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis.

Ja pērn lauksaimnieki cīnījās ar lietavu izraisītajām sekām, tad šis gads Latviju ir pārsteidzis ar negaidītu sausumu, norāda «Baltic Agro» pārstāvis.

Latvijas ģeogrāfiskā izvietojuma specifika ir tāda, ka laikapstākļu situācija var kardināli atšķirties ne vien gadu no gada, bet pat 500 km rādiusā, piemēram Liepājā un Balvos, kur šobrīd valda diametrāli atšķirīgi laikapstākļi.

Laika apstākļi nav ietekmējami, tāpēc lauksaimniekiem jāmeklē gan jaunas tehnoloģijas, gan jāizmanto radoša pieeja, lai pārdzīvotu mainīgos laikapstākļus. «Mūsu spēkos nav izmainīt lietu un sauli, bet mūsu spēkos ir padarīt stiprus augus, lai tie būtu izturīgāki pret kataklizmām, piedāvājot tādus minerālmēslus, kas ir viegli uzņemami augam, piemēram tagad sausajā laikā ļoti efektīvi ir tā saucamie šķidrie lapu mēslojumi. Tas ir kā zāles augam, lai tas spēj izdzīvot sliktos apstākļos,» norāda Egils Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Tukuma straume valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Aivars Podnieks

LETA, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu un dzīvnieku barības, tostarp suņu barības «Dogo» ražotājai AS «Tukuma straume» veiktas izmaiņas valdes sastāvā, tostarp valdes priekšsēdētāja amatu atstājis līdzšinējais valdes vadītājs Aivars Podnieks, liecina informācija «Firmas.lv».

Podnieka vietā šos amata pienākumus turpmāk pilda «Tukuma straume» valdes jaunais vadītājs, lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmuma «Baltic Agro» valdes loceklis Ainars Upmanis. Tāpat «Tukuma straume» valdē amatus atstājuši valdes locekļi Vitauts Teličens un Jānis Podnieks, kuru vietā šajos amatos stājusies Ilona Kontante un Jānis Razovickis.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas otrdien, 3.jūlijā.

Konkurences padome (KP) atļāva «Baltic Agro» iegūt izšķirošu ietekmi pār «Tukuma straumi».

«Baltic Agro», kura īpašnieks ir Dānijas koncerns «DAVA Agravis International Holding», šā gada sākumā noslēdza darījumu par «Tukuma straumes» akciju kontrolpaketes iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mainīts Indeksa OMX Baltic Benchmark sastāvs

Žanete Hāka, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pārskatīts OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, un jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā 1. jūlijā ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas LHV Group (LHV1T) un Nordecon (NCN1T) akcijas, bet INVL Technology (INC1L) akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, kas stājas spēkā no 2016. gada 1. jūlija: Apranga, Merko Ehitus, Šiaulių bankas, Baltika, Nordecon, Tallink Grupp, Grigeo, Grigiškės, Olainfarm, Tallinna Kaubamaja Grupp, Grindeks, Olympic Entertainment Group, Tallinna Vesi, Harju Elekter, Pieno žvaigždės, TEO LT, Klaipėdos nafta, PRFoods, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Gāze, Pro Kapital Grupp, Vilkyškių pieninė, Latvijas kuģniecība, Rokiškio sūris, Žemaitijos pienas, LHV Group, SAF Tehnika, Linas Agro Group, Silvano Fashion Group.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No OMX Baltic Benchmark izslēgs Valmieras stikla šķiedras akcijas

Žanete Hāka, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatīts OMX Baltic Benchmark indeksa grozs un jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā 1.jūlijā ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas Vilkyškių pieninė akcijas, bet Valmieras stikla šķiedra akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozā ietilps sekojošas akcijas:

Apranga, Merko Ehitus, SAF Tehnika, Baltika, Nordecon, Silvano Fashion Group, City Service, Olainfarm, Šiaulių bankas, Grigiškės, Olympic Entertainment Group, Tallink Grupp, Grindeks, Panevėžio statybos trestas, Tallinna Kaubamaja Grupp, Harju Elekter, Pieno žvaigždės, Tallinna Vesi, Klaipėdos nafta, PRFoods, TEO LT, Latvijas kuģniecība, Pro Kapital Grupp, Vilkyškių pieninė, Linas Agro Group, Rokiškio sūris un Žemaitijos pienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LAD: ES fondu finansējums pilnībā apgūts; neīstenoto projektu parāds - seši miljoni eiro

LETA, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums lauksaimniecībā ir pilnībā apgūts, visas subsīdijas par pagājušo gadu izmaksātas, savukārt jaunajā atbalsta periodā zemniekiem jārēķinās ar ļoti striktu un birokrātisku kontroli saistībā ar projektu realizāciju, šodien žurnālistiem sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Tāpat viņa norādīja, ka neīstenoto projektu parāds, kas zemniekiem būs jāatmaksā, ir kopumā seši miljoni eiro.

Vītola-Helviga informēja, ka 2007.-2013.gada periodā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izmaksāts 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.

Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē.

Gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro, atjaunojot 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve par 17 miljoniem eiro, uzbūvētas 217 noliktavas par 22,5 miljoniem eiro un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi par 19 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru mēnesi peļņā uz ārvalstīm dodas vidēji pieci Iecavas novada iedzīvotāji, uzņēmēji piesaista darbiniekus no blakus esošajiem novadiem

Lielākie darba devēji Iecavas novadā ir pašvaldības uzņēmumi. Lielu iedzīvotāju īpatsvaru nodarbina olu un olu produktu ražotājs – a/s Balticovo, SIA Iecavnieks & Co – daudznozaru uzņēmums, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas, ūdeļu ādu ražotāja SIA Baltic Devon MInk, biogāzes stacija SIA Agro Iecava un SIA Zeltezeri, kas nodarbojas ar zemes apstrādi. 46,2% jeb 13943 ha no kopējās Iecavas novada teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tāpēc dominējošie ir lauksaimniecības uzņēmumi. Bezdarba līmenim Iecavas novadā ir tendence samazināties. Ja 2014. gada 31. janvārī tas bija 6,0%, tad 2016. gada 31. janvārī – 4,9 %. Tāpat samazinās arī iedzīvotāju skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

25 gadi biznesā: Gatavojas atklāt 2,3 miljonus eiro vērtu rūpnīcu

Sandra Dieziņa, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Kotiņi Šķilbēnos jūnijā gatavojas atklāt 2,3 miljonus eiro vērtu jaunu sēklu rūpnīcu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no Latvijā lielākajiem sēklkopības saimniecībām investē jaunos augkopības produktu bunkuros un iekārtās, kas saimniecībai ļaus kļūt konkurētspējīgākai. Pavisam saimniecībā jau uzstādīti 30 jauni Kanādā ražoti bunkuri, kas ļauj katru šķirni uzglabāt atsevišķi. Katra bunkura ietilpība ir 220 – 250 t un vienlaikus tajos var uzglabāt 7300 t sēklu. Savukārt rūpnīcā paredzēts ražot grūbas, pupu miltus, putraimus un citus produktus. Viena no jaunajām iekārtām sēklu attīrīšanai jau darbojas. Japānā ražotā Satake iekārta Evolution attīra pupas, sašķirojot tās pēc kvalitātes un attīrot nekvalitatīvo preci. Drīzumā tiks piegādāta arī grūbu ražošanas iekārta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmumam SIA Baltic Agro, kura valdes loceklis ir Ainars Upmanis, iegūt izšķirošu ietekmi pār lauksaimniecības pakalpojumu un dzīvnieku barības, tostarp suņu barības Dogo, ražotāju AS Tukuma straume. Atļauja dota, jo abu uzņēmumu apvienošanās būtiski nemazinās konkurenci ietekmētajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par investīcijām ražotnes izveidē SIA Vika Wood saņems UIN atlaidi 2,6 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par investīcijām jaunu ražotņu izveidē SIA Līgo Auto saņems UIN atlaidi 11,4 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi Smart trade Overseas Corp

Dienas Bizness, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 58 komercķīlas, bet 58 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 249 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 77 miljards eiro.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā deva Smart trade Overseas Corp. (Smart Trade Overseas SA) – 7,7 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS ABLV Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Baltic Block – 4,8 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Lielvircava Agro – 2,883 miljonu eiro apmērā. To ņēmusi AS SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru