Ekonomika

Baltic Devon Mink ūdeļu fermā notikusi ielaušanās; atvērti 400 būri

LETA,03.05.2017

Jaunākais izdevums

Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

Policija par notikušo sākusi kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumiem, aģentūru LETA informēja VP Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece. Tiek skaidroti notikušā apstākļi.

Latvijas Zvēraudzētāju Asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa uzsvēra, ka šāda rīcība daudzējādi nav pieņemama, jo būros palikušie mazuļi nespēj paši uzturēt siltumu.

No būriem izlaižot ūdeļu mammas, dzīvnieki netiek glābti, bet gan tiem tiek nodarīts pāri. Līdz ar to šāda rīcība nav loģiska un ir nevēlama no dzīvnieku aizsardzības viedokļa, viņa sacīja.

Asociācijā arī vērsa uzmanību uz sabiedrībā pastāvošajiem mītiem par kažokzvēru nozari, kas cieši saistīti ar dzīvnieku labturību un to ievērošanu. Bieži tiek uzskatīts, ka zvēraudzētavās tiek audzēti savvaļas dzīvnieki, taču apgalvojumi maldina sabiedrību. Fermās audzētās ūdeles un lapsas nav savvaļas dzīvnieki.

Jau ziņots, ka arī kažokzvēru audzētavā Gauja AB nesen notikusi ielaušanās, nodarot uzņēmumam zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Saskaņā ar uzņēmuma pārstāves Aijas Ikstenas iepriekš pausto, kaitnieciskos nolūkos atverot vairākus desmitus būru, izbēgušas ūdeles un būros palikušie mazuļi gājuši bojā.

Zvēraudzētava Baltic Devon Mink pieder Nīderlandē reģistrētiem uzņēmumiem Van Ansem Participaties un Leimi Holding, kā arī Luksemburgā reģistrētai kompānijai Aedon. Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācija pārstāv desmit biedrus, kuri audzē ūdeles un lapsas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nīderlandē divās ūdeļu fermās konstatēts Covid-19

Lelde Petrāne,27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests ir saņēmis informāciju no Nīderlandes kompetentās uzraudzības iestādes par divām ūdeļu fermām, kurās dzīvniekiem konstatēts SARS-CoV-2 vīruss.

Ūdeļu fermās dzīvniekiem novērotas gremošanas un respiratorās saslimšanas, vienlaikus pieaugot dzīvnieku mirstībai. Papildus citām dzīvnieku infekcijas slimībām, saslimušie dzīvnieki pārbaudīti arī uz SARS-CoV-2 vīrusu un laboratoriskie izmeklējumi uzrādījuši pozitīvu rezultātu.

Tiek ziņots, ka aizdomas par saslimšanu ar COVID-19 ir atsevišķiem abās ūdeļu fermās strādājošajiem.

Nīderlandes atbildīgās iestādes šobrīd uzskata, ka ūdeļu inficēšanās notikusi no slimajiem cilvēkiem. Lai noskaidrotu ūdeļu saslimšanas apstākļus, Nīderlandē ir uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana.

Tuvākajā laikā tiks sākti arī zinātniskie pētījumi skartajās ūdeļu fermās, lai iegūtu vairāk informācijas par šiem saslimšanas gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kažokzvēru audzētāji: Latvija kļūst par nelabvēlīgu valsti ieguldītājiem

Db.lv,05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi.

Valsts policija (VP) pagaidām atturas vērtēt, vai korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājā notikusī zādzība ir saistāma ar pēdējo nedēļu notikumiem finanšu sektorā.

Kā aģentūrai LETA atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi. «Izskatās, ka notikusi zādzība. Jebkura lieta tiek skatīta plašākā kontekstā. Arī šī lieta tiek skatīta kontekstā [ar pēdējo nedēļu notikumiem],» uzsvēra Ķuzis.

Policija jau iepriekš vairākkārt publiski informējusi sabiedrību, ka Rīgas apkārtnē pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. To, vai ielaušanās Rimšēviča mājā varētu būt saistīta ar iepriekš notikušajām zādzībām Rīgas apkārtnē šobrīd nevar pateikt, norādīja Ķuzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#E-veselībā tika novērotas netipiskas darbības, ko konstatēja monitoringa sistēma.

E-veselības sistēma nav uzlauzta, un dati no tās nav noplūduši, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja veselības ministres Andas Čakšas padomniece e-veselības projekta jautājumos Ilze Āboliņa.

Viņa atzina, ka pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselībā tika novērotas netipiskas darbības, ko konstatēja monitoringa sistēma, tomēr sistēma neesot uzlauzta.

Āboliņa sacīja, ka patlaban notiek aktīva iegūto datu analīze, ko veicot drošības iestādes. Konkrētas iestādes gan padomniece neatklāja.

Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) šorīt Latvijas Radio paziņoja, ka 11.janvārī e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Ne visiem patīk tas, ka e-veselība tiek ieviesta,» runājot par ielaušanās iespējamajiem motīviem, sacīja politiķe.

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, šorīt Latvijas Radio paziņoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).

«Ne visiem patīk tas, ka e-veselība tiek ieviesta,» runājot par ielaušanās iespējamajiem motīviem, sacīja politiķe un uzsvēra ielaušanās bīstamību, jo sistēma «nav tikai darba nespējas lapas un e-receptes», bet gan tur iespējams iegūt plašu informāciju par visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Barča vērtēja, ka ielaušanās e-veselības sistēmā notikusi gan tāpēc, ka bijis speciāli mērķēts uzbrukums, gan tāpēc, ka sistēmai ir būtiski drošības «caurumi». Deputāte neņēmās minēt, vai ielaušanos veikuši vietējie vai ārzemnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vācijā notikusi ielaušanās vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā

LETA,25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drēzdenē vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā pirmdien notikusi ielaušanās, paziņojusi Vācijas policija. Ielaušanās notikusi muzejā "Zaļā velve".

Kā pavēstīja muzeja direktore Mariona Akermane, nozagti trīs dimantu un rubīnu dārglietu komplekti, kas ir nenovērtējami. Viņa nesniedza nozagto dārglietu aptuvenu vērtību, norādot, ka tām ir "nenovērtējama kulturālā un vēsturiskā vērtība". "Mēs nevaram noteikt vērtību, jo tās nav iespējams pārdot," sacīja Akermane, aicinot zagļus nesadalīt dārglietas pa dārgakmeņiem. "Materiālā vērtība neatspoguļo vēsturisko nozīmīgumu."

Pēc viņas teiktā, komplektos ietilpušas 18.gadsimta kolekcijas dārglietas, kuras vācis muzeja dibinātājs. Cits muzeja direktors Dirks Sindrams pavēstīja, ka nozagtajos dārglietu komplektos ir aptuveni 100 dārgakmeņi un tie ir pielīdzināmi pasaules mantojumam. Varasiestādes pavēstīja, ka zagļi atlauzuši tikai vienu stikla kasti, kurā atradās trīs 18.gadsimta baroka dārglietu komplekti. Vācijas valdības kultūras komisāre Monika Grītersa paziņoja, ka nozagtās dārglietas ir daļa no Vācijas kā "kulturālas valsts" identitātes. Muzejs tika izveidots Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā laikā no 1723.gada līdz 1730.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vācijā notikusi ielaušanās vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā

LETA--DPA,25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drēzdenē vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā pirmdien notikusi ielaušanās, paziņojusi Vācijas policija.

Ielaušanās notikusi muzejā "Zaļā velve".

Pagaidām nav zināms, cik lieli zaudējumi muzejam nodarīti.

Muzejs tika izveidots Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā laikā no 1723.gada līdz 1730.gadam.

Mūsdienās muzeja pirmajā stāvā Drēzdenes karaliskajā pilī atjaunotas greznās oriģinālās muzeja telpas, kurās ierīkota "Vēsturiskā zaļā velve". Savukārt īpaši individuāli muzeja eksponāti izstādīti otrajā stāvā tā dēvētajā Jaunajā zaļajā velvē.

Ielaušanās notikusi pirmajā stāvā.

Viens no muzeja vērtīgākajiem priekšmetiem ir 43 karātu zaļais dimants, kas pašreiz izstādīts Metropoles mākslas muzejā Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs «Alūksnes putnu ferma» plāno ieguldīt līdz sešiem miljoniem eiro divās jaunās putnu novietnēs un to aprīkojumā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs.

Viņš sacīja, ka kompānija ir iecerējusi pārbūvēt mājputnu audzēšanas kompleksu ar mērķi palielināt ražošanas apmērus, līdz ar to arī dējējvistu skaitu, ko atļauts turēt. Patlaban kompānijai ir 245 000 dējējvistu, bet projekta īstenošanas rezultātā to skaits pārsniegs 400 000. «Vecās ēkas jauksim nost, jo tās bija paredzētas citām tehnoloģijām putnu turēšanai,» sacīja Dovgijs, norādot, ka jaunās novietnes būs paredzētas kūtī turētām dējējvistām.

Dovgijs norādīja, ka investīciju projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu līdz nākamā gada beigām - vienu novietni plānots uzbūvēt šogad, bet otru - nākamgad īpašumā «Putni», Ziemera pagastā, Alūksnes novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mežā atrasts Rimšēvičam nozagtais 200 kilogramus smagais seifs

LETA,27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija mežā atradusi aptuveni 200 kilogramus smago seifu, kuru februārī nozaga no korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājas Langstiņos.

Seifa atrašanu aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš. Tikmēr Valsts policijas preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA to neapstiprināja, jo notiek pirmstiesas izmeklēšana un tās interesēs papildus informācija netiks sniegta.

Citu informāciju advokāts nedrīkstēja sniegt.

Jau ziņots, ka policija februāra beigās saņēma informāciju par zādzību no privātmājas. Māja apzagta nedēļu pēc tam, kad tajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu. Izbraucot uz notikumu vietu, tika konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas.

Rimšēvičs minēto saistīja ar tobrīd pēdējo nedēļu notikumiem un uzskatīja, ka tas nav noticis nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Papildināta ar FOTO: J.Gierkena ZS jaunas fermas izveidē ieguldījusi 3 miljonus eiro

Žanete Hāka,11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

J.Gierkena zemnieku saimniecība (ZS) pērn nogalē uzbūvējusi jaunu fermu, ieguldot vairāk nekā 3 miljonus eiro, no kuriem 1 miljons ir Eiropas Savienības atbalsts un 2 miljoni eiro bankas Citadele finansējums, informē bankas pārstāvji.

Jaunizbūvētajā fermā tehnoloģijās ieguldīti 1,2 miljoni eiro.

Puse no saimniecības ganāmpulka – 500 govis – kopš gada sākuma dzīvo jaunajā fermā un otra puse – jau iepriekš izmantotajā fermā. Kā atzīst zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens: «Jau laiku strādājot jaunajā fermā, varu apliecināt, ka bija vērts, jo esam samazinājuši piena pašizmaksu par diezgan lielu procentu. Pateicoties tehnoloģijām, esam samazinājuši izmaksas par barību, ir uzlabojusies govju veselība un esam palielinājuši izslaukuma apjomu. Vēlētos arī pārējām govīm, kas atrodas vecajā fermā, nodrošināt tikpat labus turēšanas apstākļus.»

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: «Neviltots prieks par tik uzņēmīgiem saimniekiem, kas šajos apstākļos spēj veiksmīgi attīstīt saimniecību – tā ir viena no lielākajām un modernākajām piena fermām Latvijā. Tas ir nozīmīgs ieguldījums ne vien pašai saimniecībai, kura iegādājusies jaunas govju slaukšanas tehnoloģijas, bet arī piena nozarei kopumā, jo uzskatāmi parāda kā attīstās piensaimniecība Latvijā – iet roku rokā ar jaunākajām tehnoloģijām, kļūst aizvien mūsdienīgāka.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība un vienlaikus ģimenes uzņēmums J.Gierkena ZS Krimuldas novada Lēdurgas pagastā uzcēlusi jaunu fermu, kas ļāvusi govju ganāmpulku palielināt no 500 līdz 1000 govīm. Jaunā ferma būvēta ar bankas Citadele un Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Govju fermas izbūvē un lopu iegādē kopumā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro, no kuriem 1 miljons ir Eiropas Savienības atbalsts. Pārējo finansējumu sniedza banka Citadele. Kā atzīst zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens: «Lēmumu par jaunas fermas būvniecību pieņēmām pirms diviem gadiem, kad jau bija sākusies piena cenas krīze, un mērķis bija samazināt saražotā piena pašizmaksu. Infrastruktūru jau bijām izveidojuši tādu, lai strādātu ar 1000 govīm. Uzbūvējot jauno fermu un nopērkot govis, jau tagad esam samazinājuši piena pašizmaksu par diezgan lielu procentu.»

«Gierkenu ģimenes uzņēmums ir piemērs mērķtiecīgai lauku uzņēmuma attīstībai, sākot ar mazumiņu un tēva pieredzi līdz lielai, inovatīvai saimniecībai. Tas pierāda, ka Latvijas lauki ir vieta, kur uzņēmējiem augt un attīstīties. Man simpatizē arī tas, ka lauksaimnieks pienu pārdod citam Latvijas ģimenes uzņēmumam Bauskā, nevis ved uz ārzemēm. Tas dod darbu un labu izejmateriālu vēl kādam Latvijas uzņēmumam,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Tehnoloģijas strādā tavā labā: Jāceļ augsts un biezs digitālais mūris

Jānis Vēvers,25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem pasaulē aizvien pieaug, taču to postošo ietekmi var samazināt, laikus sagatavojoties

Visaptverošā digitalizācija līdz ar daudziem ieguvumiem, tostarp vieglāka un ātrāka piekļuve informācijai, nesusi arī jaunus draudus - kiberuzbrukumus, kam liela daļa sabiedrības un uzņēmumu joprojām nav īsti gatavi. Būdami ģeogrāfiski neierobežoti, tie aizvien biežāk skar arī lietotājus Latvijā, tomēr tas nenozīmē, ka bezpalīdzīgi jānoraugās uzbrukumos. Laikus veicot uzņēmuma datorsistēmu diagnostiku un nostiprinot vājās vietas, iespējams uzbūvēt uzticamu «digitālo cietoksni», kura mūri būs pietiekami augsti un biezi, lai atvairītu nevēlamos laimes meklētājus.

Par kiberuzbrukumu ietekmi uz biznesu daudz pasaka jaunākais Allianz Risk Barometer ziņojums, kurā datu zādzība, kibernoziegumi un citi ar informācijas tehnoloģijām saistītie riski atzīti par trešo nozīmīgāko draudu biznesam 2017.gadā, atpaliekot vien no uzņēmuma darbības pārrāvumiem un nelabvēlīgiem pavērsieniem tirgū. 68% kiberuzbrukumu gadījumu tiek traucēta uzņēmuma darbība un 45% radušās problēmas ar klientu datu noplūšanu. Zīmīgi, ka kiberuzbrukumi notiek ļoti strauji un uzņēmuma IT speciālisti bieži vien pat nepaspēj attapties, kad jau ir nodarīts kaitējums. Saskaņā ar Verizon Data Breach Investigation Report, kurā izanalizēti vairāk nekā divi tūkstoši ielaušanās gadījumu, 93% iebrukumu ilguši mazāk par vienu minūti. Tas tikai apstiprina, cik svarīgi ir sagatavoties potenciālajam ielaušanās mēģinājumam laikus, nevis cīnīties ar sekām. Proti, labāk mājoklim ielikt labas durvis, slēdzeni un signalizāciju, nevis dzīties pakaļ garnadzim, kurš ienācis pa plaši atvērtiem vārtiem un diebj prom ar pagrābto saimnieka kabatas portfeli rokā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Alūksnes putnu fermas jaunajā ražotnē investēti vairāk nekā 6 miljoni eiro

Zane Atlāce-Bistere,14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnē trešdien, 14.jūnijā atklāta uzņēmuma Alūksnes putnu ferma jaunā rūpnīca, kuras ražošanas jaudas spēs nodrošināt līdz pat 50 miljoniem olu gadā.

Jaunā ražotne ļaus uzņēmumam kļūt par otru lielāko olu ražotāju Latvijā.

Ražotnes izveidē un biznesa attīstībā kopumā investēti vairāk nekā 6 miljoni eiro, no kuriem teju 1,7 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM piešķirtais finansējums MVU izaugsmes aizdevumu programmas ietvaros, un 2,3 miljoni eiro ir Lauku atbalsta dienesta piešķirtais finansējums ELFLA ietvaros.

Jaunajā ražotnē nodarbināti 30 cilvēki, vienlaikus rūpnīcas modernizācija ļāvusi līdz minimumam samazināt cilvēka klātesamību, kā arī nodrošināt maksimālu ražošanas efektivitāti un drošību. Alūksnes putnu fermā ir vairāk nekā 160 tūkstoši putnu, kas spēj nodrošināt gandrīz miljonu olu nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alūksnes putnu fermas valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Jurijs Adamovičs

Dienas Bizness,23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs SIA «Alūksnes putnu ferma» valdē reģistrētas izmaiņas - valdes priekšsēdētāja amatu atstājis uzņēmuma īpašnieks Jurijs Adamovičs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jurijs Adamovičs par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuva 2016.gada 11.augustā un šo amatu ieņēma līdz šim. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 22.martā.

SIA «Alūksnes putnu ferma» valdē šobrīd turpina darboties viens valdes loceklis - Hermanis Dovgijs.

SIA «Alūksnes putnu ferma» dibināta 1996.gadā ar nosaukumu SIA «Vistako», ko tā nomainīja 2017.gada sākumā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 000 000 eiro, tā vienīgais dalībnieks ir SIA «APF Holdings», kas savukārt pilnībā pieder Jurijam Adamovičam.

Pēdējā finanšu gadā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.augustam, par kuru uzņēmums iesniedzis gada pārskatu, tā apgrozījums bija 1,435 miljoni eiro un peļņa pēc nodokļiem bija 122,5 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "APF Holdings" (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" pilnībā pārgājis uz atjaunojamo elektroenerģiju, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka no vasaras vidus "Alūksnes putnu ferma" tirgū piedāvās tikai olas, kas ražotas izmantojot videi draudzīgu elektroenerģiju. Lēmums pieņemts, lai apmierinātu pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc ilgtspējīgi ražotām olām Baltijā un Eiropā.

Lai īstenotu pārmaiņas, APF drīzumā nodos ekspluatācijā saules enerģijas parku, kurā investēti vairāk nekā 240 000 eiro. Parka jauda ir 250 kilovatstundas pīķa stundā (kWp), ko nodrošina 384 saules paneļi. Saules enerģijas parks, kas patlaban strādā testa režīmā, izvietots putnu fermas teritorijā un vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "APF Holdings" vistu novietņu elektrības patēriņu un aptuveni 25% no kopējā uzņēmuma elektrības patēriņa gada laikā. Projekts īstenots sadarbībā ar SIA "Ignitis Latvija".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF) grupā ietilpstošais uzņēmums SIA Preiļu putni, kas nodarbojas ar dējējvistu audzēšanu cita APF grupas uzņēmuma - SIA Alūksnes putnu ferma vajadzībām, no Preiļu novada pašvaldības ir pieņēmis ilgtermiņa nomā pašvaldības uzbūvētu ēku ar aptuveni 1500 m2 platību, kas tagad tiks pielāgota cāļu audzēšanai līdz dējējvistu vecumam.

APF šīs jaunās fermas izveidē ieguldīs 1,7 miljonus eiro un paredzams, ka šis projekts pilnībā darbu uzsāks nākamā gada trešajā ceturksnī.

Pēc fermas pielāgošanas darbu pabeigšanas, SIA Preiļu putni šeit izmitinās līdz 125 000 jaunputnu līdz 14 – 16 nedēļu vecumam un kopumā gada laikā šajā fermā varēs izaudzēt līdz pus miljonam dējējvistu, kas tad tiks nogādātas uz Alūksnes putnu fermu olu ražošanai.

“Preiļu putnu jaunā ferma ir stratēģiski svarīga iniciatīva APF attīstībai, jo ļaus mūsu uzņēmumam pašam audzēt savas dējējvistas un attiecīgi būtiski samazināt atkarību no dējējvistu piegādātājiem. Šis ir arī lielisks sadarbības piemērs ar Preiļu pašvaldību, kas fermas ēku un pieguļošo teritoriju ir uzbūvējuši par ES fondu līdzekļiem un sadarbībā ar APF savā novadā attīsta modernu uzņēmējdarbību. Esam pateicīgi par pašvaldības pretīmnākšanu un novada cilvēku motivāciju panākt sava reģiona izaugsmi,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā pirmo reizi komerciālā fermā atklāta saslimšana ar putnu gripas vīrusu, pirmdien paziņoja Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Pēc masveida putnu bojāejas tītaru fermā Marijampoles rajonā, kur ir 6300 putnu, ņemtos paraugos apstiprināta putnu gripas apakštipa H5N1 klātbūtne.

Lietuvas veterinārā dienesta vadītājs Vaidots Ķuduls sacīja, ka vīrusa uzliesmojums konstatēts pēc ilgāka pārtraukuma un pirmo reizi putnu inficēšanās ar bīstamo vīrusu atklāta komerciālā fermā, kas var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus.

Lietuvā putnu gripa iepriekš atklāta tikai putniem nelielās saimniecībās, kur tie turēti savām vajadzībām. Iepriekšējo reizi uzliesmojums bija martā kādā fermā ar 34 putniem Varēnas rajonā.

Kopš pirmās konstatēšanas 1996.gadā putnu gripa H5N1 iepriekš tika konstatēta galvenokārt sezonālos uzliesmojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru