Biznesa tehnoloģijas

Tehnoloģijas strādā tavā labā: Jāceļ augsts un biezs digitālais mūris

Jānis Vēvers, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem pasaulē aizvien pieaug, taču to postošo ietekmi var samazināt, laikus sagatavojoties

Visaptverošā digitalizācija līdz ar daudziem ieguvumiem, tostarp vieglāka un ātrāka piekļuve informācijai, nesusi arī jaunus draudus - kiberuzbrukumus, kam liela daļa sabiedrības un uzņēmumu joprojām nav īsti gatavi. Būdami ģeogrāfiski neierobežoti, tie aizvien biežāk skar arī lietotājus Latvijā, tomēr tas nenozīmē, ka bezpalīdzīgi jānoraugās uzbrukumos. Laikus veicot uzņēmuma datorsistēmu diagnostiku un nostiprinot vājās vietas, iespējams uzbūvēt uzticamu «digitālo cietoksni», kura mūri būs pietiekami augsti un biezi, lai atvairītu nevēlamos laimes meklētājus.

Par kiberuzbrukumu ietekmi uz biznesu daudz pasaka jaunākais Allianz Risk Barometer ziņojums, kurā datu zādzība, kibernoziegumi un citi ar informācijas tehnoloģijām saistītie riski atzīti par trešo nozīmīgāko draudu biznesam 2017.gadā, atpaliekot vien no uzņēmuma darbības pārrāvumiem un nelabvēlīgiem pavērsieniem tirgū. 68% kiberuzbrukumu gadījumu tiek traucēta uzņēmuma darbība un 45% radušās problēmas ar klientu datu noplūšanu. Zīmīgi, ka kiberuzbrukumi notiek ļoti strauji un uzņēmuma IT speciālisti bieži vien pat nepaspēj attapties, kad jau ir nodarīts kaitējums. Saskaņā ar Verizon Data Breach Investigation Report, kurā izanalizēti vairāk nekā divi tūkstoši ielaušanās gadījumu, 93% iebrukumu ilguši mazāk par vienu minūti. Tas tikai apstiprina, cik svarīgi ir sagatavoties potenciālajam ielaušanās mēģinājumam laikus, nevis cīnīties ar sekām. Proti, labāk mājoklim ielikt labas durvis, slēdzeni un signalizāciju, nevis dzīties pakaļ garnadzim, kurš ienācis pa plaši atvērtiem vārtiem un diebj prom ar pagrābto saimnieka kabatas portfeli rokā.

Inficē un zog informāciju

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv apkopotā statistika rāda, ka arī Latvijas lietotāji nav pasargāti no problēmām. Šā gada jūlijā vien reģistrētas vairāk nekā 76 tūkstoši apdraudētu IP adrešu. Vairāk nekā 80% gadījumu apdraudējumu veido internetam pieslēgti datori, planšetes, serveri, tālruņi un citas iekārtas ar drošības nepilnībām konfigurācijā. Vēl reģistrēti gandrīz 25 tūkstoši vīrusu uzbrukumu, 60 ielaušanās mēģinājumu un 21 informācijas vākšanas gadījums. Pareizinot skaitļus ar 12, redzams, ka problēma ir nopietna un skar daudzus uzņēmumus un iestādes.

«Kiberuzbrukuma iemesli var būt visdažādākie, sākot no huligānisma līdz pat negodīgai konkurencei un finanšu noziegumiem. Tie rada apdraudējumu gan uzņēmuma datu drošībai un sistēmu darbībai, gan uzņēmuma reputācijai un finansēm. Tomēr bieži par datu drošību un riskiem uzņēmumi aizdomājas vien brīdī, kad jau tiek risinātas sekas un ir zaudēti ievērojami uzņēmuma finanšu līdzekļi. Savukārt ziņas par IT drošības incidentiem un uzbrukumiem netiek uztvertas kā brīdinājums par iespējamo apdraudējumu līdz brīdim, kad jau ir pienākusi X stunda,» novērojumos dalās Lattelecom drošības risinājumu pakalpojumu vadītāja Sarmīte Mickeviča.

Jāsargā kā dārglietas

Digitālās drošības risinājumu uzņēmuma Data Security Solutions vadītājs Andris Soroka sliecas domāt, ka gadu gaitā uzņēmumi ir kļuvuši atbildīgāki kiberdrošības jomā, īpaši nozarēs, kas saistītas ar finansēm un interneta komerciju. Par datu drošību tiek runāts ne vien IT departamentā, bet arī valdes sēdēs. Tomēr tikai retais var droši apgalvot, ka var justies pilnīgi mierīgi, ņemot vērā, ka arī ļaundari nesnauž un attīsta komplicētākas uzbrukuma metodes. «Nesenie kiberuzbrukumi ar datorā esošās informācijas nošifrēšanu, kā arī jaunā Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stāsies spēkā nākamā gada maijā un par nepietiekamu klientu datu aizsardzību paredzēs uzlikt uzņēmumam sodu līdz pat 4% apmērā no apgrozījuma, liek nopietnāk pievērsties datorsistēmu sakārtošanai. Un šis patiesībā ir pēdējais brīdis, lai to izdarītu,» DB saka A.Soroka.

Jāizanalizē datorsistēma

Datorsistēmu aizsardzību apgrūtina tas, ka uzbrucēji atrod aizvien jaunas sistēmu vājās vietas jeb drošības caurumus. Arī paši uzņēmumi pievieno aizvien jaunas iekārtas un programmas. Risku mazināšanai Lattelecom eksperte iesaka veikt uzņēmuma IT infrastruktūras drošības nepilnību pārbaudi, kā arī izmantot specializētus instrumentus uzbrukuma ietekmes mazināšanai. «Uzņēmumiem aizvien aktuālāka kļūst IT drošības nepilnību pārbaude. Tās gaitā zinoši speciālisti meklē klienta iekārtu operētājsistēmu un servisu ievainojamības, konfigurācijas kļūdas, citas nepilnības. Analizējot šos datus, var noteikt, kur uzlabojumi nepieciešami nekavējoties un kur tos var veikt vēlāk. Pārbaudē iegūtā informācija arī palīdzēs efektīvāk pārvaldīt drošības resursus,» skaidro S.Mickeviča. Svarīgi ir pārbaudīt uzņēmuma interneta vietnes un mobilo lietotņu drošību, jo īpaši tad, ja mājaslapa vairs nav tikai kompānijas vizītkarte, bet arī interneta veikals, kurā uzkrājas klientu dati. «Šādu pakalpojumu sniedz arī mūsu kompānija. Tā ietvaros pārbaudām, vai klienta mājaslapām un mākoņservisu lietotnēm nav drošības nepilnību, ko ļaundari varētu izmantot, lai ielauztos sistēmā, mainītu tās saturu, nozagtu informāciju no datu bāzēm,» stāsta Lattelecom pārstāve. «Veicot regulāras IT drošības nepilnību pārbaudes, var iegūt informāciju par riska tendencēm un novērtēt, vai veiktie pasākumi un pārbaužu rezultātā ieviestās rekomendācijas devušas vēlamo rezultātu.»

Sadarbībā ar Lattelecom

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Veselības IT uzņēmumi vienojušies par sava veselības portāla Tava eVeselība izveidi

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumi «Blue Bridge Technologies» un «Meditec» vienojušies sadarboties, lai 2019.gadā sāktu piedāvāt vienotu portālu «Tava eVeselība», kura sistēmas pilnveidē tuvāko trīs gadu laikā plāno investēt teju miljonu eiro, informēja «Tava eVeselība» pārstāvis Kārlis Sils.

Līdz šim «Meditec» ir izveidojis savu pacientu pieraksta portālu «Eveselibaspunkts.lv», savukārt «Blue Bridge Technologies» pacientu pieraksta sistēmu «Piearsta.lv». Abi portāli patlaban vairāk nekā 80 000 lietotāju nodrošinot e-pakalpojumus medicīnas iestādēs. Lai izveidotu digitālu veselības aprūpes sistēmu, kas arī ievērojami samazinātu ambulatorās rindas uz valsts pakalpojumiem, abi uzņēmumi sadarbosies un turpmāk nozares attīstību veidos zem vienota nosaukuma «Tava eVeselība».

«Blue Bridge Technologies» valdes priekšsēdētājs Jānis Rancāns norādīja, ka līdz šim abi uzņēmumi Latvijas e-veselības izstrādē un pilnveidē ir ieguldījuši vairāk nekā piecus miljonus eiro. «Mums ir kopīgs mērķis un viens no veidiem, kā turpināt izaugsmi, ir sadarbība, tādēļ esam dibinājuši «Tava eVeselība». Kamēr valsts e-veselības sistēmā patlaban faktiski darbojas tikai divas funkcijas - e-recepte un e-darba nespējas lapa, privātajā sektorā varam piedāvāt gatavu, cilvēkiem saprotamu un viegli izmantojamu e-veselības sistēmu,» skaidroja Rancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijā startējis pirmais digitālais Autošosejas čempionāts

Lelde Petrāne, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijas autosporta vidē aizsākts netradicionāls, taču mūsdienīgs projekts, kas ir jauns autošosejas attīstības virziens - "Latvijas Automobiļu Federācijas" autošosejas komisijas paspārnē izveidots pirmais digitālais autošosejas čempionāts ar nosaukumu "e-motorsport.lv".

Linda Medne, Latvijas Automobiļu federācijas ģenerālsekretāre, stāsta: "Pēc Starptautiskās Automobiļu federācijas lēmuma uzsākt digitālo autosporta sacensību rīkošanu, ir likumsakarīgi arī nacionālajām federācijām spert šādu soli. Latvija šajā jomā nebūs pionieris, bet mēs iesaistāmies pietiekami laicīgi, lai nostiprinātu savas pozīcijas un mūsu sportisti spētu nonākt līdz pasaules līmeņa sacensībām. Šāda veida projekti nozīmē sekot mūsdienu tendencēm un attīstīties."

Projekta iniciatori ir vietējais autošosejas sacensību seriāls "ABC RACE" un autosporta simulatoru klubs "SRC Riga". Šādu sacensību priekšrocības salīdzinājumā ar īsto autošoseju ir ne vien ievērojami zemākas izmaksas, bet arī iespēja biežāk aizvadīt treniņus un gūt sacīkšu pieredzi ar visdažādāko sacīkšu tehniku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Digitālais nodoklis mazos un vidējos uzņēmumus neskars

Rūta Kesnere, 07.05.2018

Eiropas Komisijas (EK) Tiešo nodokļu, nodokļu koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas direktorāta vadītājs Valērs Mutaljē

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien straujāk attīstoties digitālajai ekonomikai un pieaugot digitālo biznesu īpatsvaram, aizvien aktuālāks kļūs jautājums par to aplikšanu ar nodokli, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisijas (EK) Tiešo nodokļu, nodokļu koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas direktorāta vadītājs Valērs Mutaljē DB norāda, ka EK priekšlikumā digitālais nodoklis tiek veidots, ņemot vērā godīgumu un izaugsmi. Proti: godīgums ir saistīts ar to, ka visiem biznesiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir fiziski vai digitāli, ir jāmaksā nodokļi. Savukārt izaugsmes aspekts saistīts ar to, ka šis nodoklis veidots tā, lai nekļūtu par šķērsli inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem un start up.

Kā norāda EK, ja pirms desmit gadiem tikai viena no divdesmit pasaules lielākajām kompānijām, vērtējot pēc tirgus kapitālizācijas, bija digitāla, tad pašlaik tādas jau ir 9 no 20. «Digitālizācija ir pavērusi neskaitāmas iespējas un devusi daudz pozitīva. Taču tā arī prasa tai pielāgot mūsu nodokļu sistēmas. Jo pašreizējā šādu kompāniju peļņas daļa, kas netiek aplikta ar nodokļiem, ir pārāk liela, Tas nav taisnīgi un godīgi,» norādījis EK viceprezidents Valdis Dombrovskis. Savukārt viņa kolēģis, Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovici ir izteicies, ka «mūsu pirms interneta laika likumi neļauj dalībvalstīm aplikt ar nodokļiem tās digitālās kompānijās, kuras tur nedarbojas fiziski un tām nav pastāvīga pārstāvniecība».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Bite un tehnoloģiju gigants Huawei 12.novembrī Ķīnā parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz 5G infrastruktūras izveidi operatora tīklā, tostarp vairāku 5G bāzes staciju izbūvi 2019.gadā Rīgā un Narrowband Internet of Things (NB-IoT) tīkla attīstīšanu visā Latvijā.

Memorandu parakstīja Bites tehniskais direktors Gints Butens un «Huawei» pārstāvis Ross Čens (Ross Chen).

Ņemot vērā, ka «Huawei» ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem jaunās paaudzes tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, šī vienošanās paredz arī dalīšanos praktiskajā pieredzē un zināšanās par efektīvākajām 5G tehnoloģijas apgūšanas iespējām.

Šodien mobilais internets vairs nenozīmē tikai ātru datu apmaiņu – visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiek runāts jau par lietu internetu un viedajām pilsētām. Tāpēc, gatavojoties tā dēvētajai «5G ērai», Bite 2016.gada nogalē parakstīja saprašanās memorandu ar «Huawei» par stratēģisko partnerību uzņēmuma mobilo sakaru tīkla attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: ss.lv spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā

Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents (viedoklis publicēts A. Kulberga <i>Facebook</i> profilā), 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Televīzijas kanālā "Tava klase" programmēšanas nodarbībās "Learn IT" sasniedz arī tos skolēnus, kuri nekad nav programmējuši.

Programmēšanas nodarbību "Learn IT" līdzdibinātāja Linda Sinka divas reizes nedēļā vada programmēšanas stundas jaunajā televīzijā kanālā "Tava klase" trešās līdz sestās klases skolēniem.

"Prieks redzēt, ka bērni seko līdzi mācību saturam un šādi varam sasniegt skolēnus visā Latvijā. Programmēšanas platformā "Scratch" redzam, ka bērni veido savus projektus pēc Lindas paraugiem, dalās ar tiem un apgūst pamatus. Par to mums liels prieks. Daudzi no viņiem savu profilu šajā platformā izveidojuši tieši tagad, kad sākās projekts "Tava klase", līdz ar to mums ir izdevies sasniegt tos skolēnus, kuri nekad nav mēģinājuši programmēt," saka Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

  • studē un meklē veidu, kā nosegt mācību izdevumus;
  • esi noguris no biroja darba un meklē jaunus izaicinājumus;
  • plāno ar laiku uzsākt pats savu biznesu konkrētajā nozarē;
  • vēlies gūt papildu ienākumus paralēli jau esošajam darbam;
  • rūpējies par maziem bērniem vai kādu ģimenes locekli, kam mājās ik dienas nepieciešama Tava palīdzība;
  • sirgsti ar veselības problēmām, kas neļauj strādāt ierastās darba stundas birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LG šā gada flagmanis G8s ThinQ izceļas ar neparastu spēju atpazīt plaukstas vēnu rakstu un roku žestus

Pēc ilgāka pieklusuma Latvijas viedtelefonu tirgū skaļāk ierunājies kādreiz visai iecienītais dienvidkorejiešu zīmols LG, laižot tirdzniecībā februārī Mobilās pasaules kongresā Barselonā izziņoto flagmani G8s ThinQ. Stāsts ir interesants un vienlaikus līdz galam neizprotams. LG ziemas nogalē prezentēja uzreiz divas ierīces – G8 ThinQ un G8s ThinQ, kas nekavējoties piesaistīja apskatnieku uzmanību ar inovatīvo «lidojuma laika» jeb ToF kameru. Tā ar infrasarkano staru analizē un savāc lauka dziļuma informāciju, kas noder bagātīgākām fotogrāfijām un papildinātās realitātes lietotnēm. Tomēr līdz paša tālruņa aptaustīšanai eiropiešiem bija jāgaida pieci mēneši, turklāt korejieši izlēma, ka jūnijā tirdzniecībā «vecajā pasaulē» laidīs tikai G8s versiju. Tā redzamākā atšķirība ir zemākas kvalitātes ekrāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Tiek veidots Latvijas uzņēmumu vadītāju digitālais portrets

Zane Atlāce-Bistere, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērtētu, vai vadītāju digitālās kompetences Latvijas uzņēmumos ir pietiekamas, un saprastu, vai uzņēmumi ir gatavi mūsdienīgiem risinājumiem, Tildes Jumis īsteno projektu Vadītāja digitālais portrets, informē uzņēmumā.

Vadītāja digitālais portrets ir interaktīvs tests, ar kuru uzņēmumu un struktūrvienību vadītāji var novērtēt savas zināšanas un prasmes piecos ar mūsdienīgām tehnoloģijām saistītos aspektos. Aizpildot šo testu, vadītāji saņem gan individuālo vērtējumu, gan iespēju salīdzināt savu rezultātu ar citiem testa dalībniekiem - redzēt, kur viņi ierindojas citu vadītāju vidū.

«Dažu nedēļu laikā savu digitālo portretu izveidojuši jau vairāk nekā 800 vadītāju gan no privātā, gan publiskā sektora, un dalībnieku skaits turpina augt. Tas parāda, ka digitālās kompetences un tehnoloģiju efektīva izmantošana ir daudzu organizāciju dienaskārtībā. Vadītāji meklē iespējas strādāt ātrāk, labāk un gudrāk. Tas arī ir šī projekta mērķis - veicināt informētību un diskusiju par tehnoloģiju iespējām, efektīvu uzņēmuma pārvaldību un rīkiem, kas to var palīdzēt izdarīt. Testa dalībnieki var iegūt sava rezultāta salīdzinājumu ar citu vadītāju rezultātiem un attiecīgi novērtēt, vai ir kādi aspekti, ko vajadzētu uzlabot individuāli vai uzņēmumā kopumā,» par projektu stāsta Tildes Jumis uzņēmumu vadības risinājumu attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Vācijas jaunuzņēmums ShowHeroes izvēlas Rīgu

Anda Asere, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā video servisa nodrošinātājs ShowHeroes no Berlīnes daļu biznesa izvietojuši Rīgā

ShowHeroes ir viedtālruņu formātam optimizēta satura un platformas nodrošinātājs. Uzņēmumā strādā 45 cilvēki, no kuriem 27 ir Rīgā, kur atrodas kompānijas video ražošanas nodaļas centrs. Tieši Rīgā ik mēnesi top vairāki simti dažāda satura un formātu video, kas sasniedz miljoniem skatītāju lielas auditorijas. «Masveida video ražošana globālā kontekstā ir retums, jo to izstrāde parasti ir ļoti laika un cilvēkresursu ietilpīga. Tomēr ShowHeroes tas nav šķērslis, bet gan nozares un laikmeta iespēja, lai video ražošanā un tirgū ienestu jaunas vēsmas un iespējas, stāsta Annija Matisone, ShowHeroes Rīgas filiāles vadītāja.

«Mēs patiesi priecājamies par Rīgu kā mūsu uzņēmuma filiāli un visātrāk augošo daļu, kas iekļauj infrastruktūru, cilvēkresursus, viņu zināšanas, darba ētiku un sparu. Mēs nopietni plānojam lielu paplašināšanos tieši Rīgā, stratēģiski attīstot to kā savu galveno mītni Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionos. Tāpat vēlamies piesaistīt labākos nozares talantus un jau pašlaik paplašināt komandu visās Rīgas filiālē pārstāvētajās nodaļās,» saka Ilhans Zengins, ShowHeroes līdzdibinātājs un izpilddirektors. A. Matisone piebilst, ka latvieši ir progresīvi un atvērti jauniem risinājumiem, spēj domāt globāli un inovēt gan tehnoloģijās, gan dažādos digitālā mārketinga videi nepieciešamos risinājumos un procesos. Liela daļa ražošanas uzņēmumā ir automatizēta, ņemot vērā milzīgos video apjomus, kuri katru mēnesi pēc īpaša klientu pasūtījuma ir jāsaražo un jānodod. Visi procesi un tehnoloģijas ir pielāgotas tā, lai maksimāli īsā laika posmā spētu saražot augstas kvalitātes video saturu, kas ar produkta pievilcīgo cenu spēj lieliski konkurēt ar tradicionālajiem tirgus spēlētājiem – video vai digitālā satura ražotājiem, kas strādā uz maza apjoma un lielu cilvēkresursu prasošiem pasūtījumiem. «Tehnoloģijas un inovitāte iet roku rokā, un bez tām šāda satura ražošana lielā apjomā vienkārši nebūtu iespējama,» uzsver A. Matisone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai naktīs nomoka bezmiegs, un no rīta sajūta muguras zonā ir tāda, ka desmit minūtes nepieciešams veikt stiepšanās vingrinājumus, lai sāktu normāli staigāt? Vai vismaz reizi nedēļā pamostaties nakts vidū bez jebkāda nopietna iemesla, dažkārt sviedros? Miegs uz nepiemērota pamata, vēl jo vairāk, uz nekvalitatīva matrača ir cieši saistīts ar sāpēm muguras un kakla apvidū, un, protams, rezultātā pasliktinās miega kvalitāte. Tomēr kāda veida matracis ir vispiemērotākais gulēšanai? Kas jāņem vērā, izvēloties jaunu matraci? Sniedzam sešus padomus, kas palīdzēs izvēlēties jaunu matraci.

##Vai ir vērts izvēlēties atsperu matraci?

Pirmais jautājums, ko dzirdēsiet, apmeklējot matraču salonu, — kāda veida matraci meklējat. Pirms pirkšanas vienmēr ieteicams painteresēties par esošajiem matraču veidiem: ar ko tie atšķiras, kādi materiāli tiek izmantoti un kādas ir to īpašības. Lai gan pastāv dažādi viedokļi, un daudz kas ir atkarīgs no cilvēka vajadzībām un uzskatiem, miega eksperti iesaka izvēlēties kvalitatīvus atsperu matračus.

Tirgū ir pieejami divu veidu atsperu matrači Bonell un Pocket. Bonell veida matračiem ir raksturīgas savstarpēji savienotas atsperes — nospiežot vienu matrača vietu, blakus esošās atsperes arī reaģē. Bonell matrači parasti ir lētāki un var izturēt lielāku svaru, bet atsperes nav iestrādātas kabatās, tāpēc laika gaitā tās savstarpēji sāk saskarties un čīkstēt. Rezultātā tiek zaudēta sākotnējā matrača forma, un tiem ir īss kalpošanas laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) zīmola MEET RĪGA iniciatīvu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta (LIAA TD) un Jūrmalas pilsētas Tūrisma departamenta līdzdalību izveidots vērienīgākais digitālais tūrisma reklāmas projekts «magicLatvia».

«magicLatvia» ir trīsdesmit četru lapaspušu biezs digitāls žurnāls, kas apkopo visu būtiskāko informāciju par iespējām un priekšrocībām organizēt darījuma tūrisma pasākumus Latvijā, īpaši Rīgā un Jūrmalā. Projekts realizēts, turpinot iepriekšējos gados veiksmīgi aizsākto sadarbību ar vācu kompāniju Tmf-Dialogue, kuras specializācija ir tieši darījumu tūrisma mārketings.

Žurnāls tiks izsūtīts vairāk nekā 16 000 darījumu tūrisma, konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu nozares profesionāļiem Vācijā, Austrijā, Šveicē, Nīderlandē, Beļģijā un citās Eiropas valstīs. Tāpat tas tiks izsūtīts visiem IBTM World 2017 izstādes apmeklētājiem, kas notiks Barselonā no 28. līdz 30. novembrim. Tā ir viena no lielākajām nozares izstādēm, un to ik gadu apmeklē speciālisti no gandrīz simts valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gandrīz puse vadītāju informāciju biznesa lēmumu pieņemšanai iegūst mobilajās ierīcēs

Žanete Hāka, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu vadītāji aizvien vairāk uzticas mobilajām tehnoloģijām, un nu jau 43% vadītāju, atrodoties ārpus biroja, iegūst lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, pieslēdzoties uzņēmuma sistēmām no viedtālruņa vai planšetdatora, noskaidrots Tildes Jumis veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Savukārt ar biznesa vadību atvieglojošu digitālo rīku ieviešanu mūsu uzņēmēji nesteidzas – tos izmanto mazāk nekā trešā daļa uzņēmumu.

Lai pārbaudītu sadarbības vēsturi ar citu uzņēmumu, atrodoties ārpus biroja telpām, 43% vadītāju liek lietā mobilās ierīces, 32% meklē informāciju ar datora starpniecību, bet piektā daļa zvana kolēģiem uz biroju vai arī atliek lēmuma pieņemšanu līdz brīdim, kamēr atgriežas savā kabinetā. Vismobilākie ir mazu uzņēmumu (līdz 10 darbinieki) vadītāji. Šajā grupā uz mobilajām ierīcēm paļaujas 48% aptaujāto, kamēr uzņēmumos ar vairāk nekā 200 darbiniekiem – vien 31%.

«Vēlme izmantot mobilus risinājumus, lai pieslēgtos uzņēmuma iekšējām sistēmām, ir tendence, ko esam ievērojuši arī mēs. Mobilās ierīces tirgū ir ienākušas ļoti strauji un masveidīgi, tādēļ biznesa risinājumu ražotājiem tas ir liels izaicinājums - pielāgot jau esošās sistēmas mobilajām iekārtām. Ne visiem tas izdodas. Attīstot produktu Tildes Jumis, viens no mūsu pamatprincipiem ir visus jaunos risinājumus izstrādāt draudzīgus viedierīcēm,» stāsta Tildes uzņēmumu vadības risinājumu attīstībasvadītājs Viesturs Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas sāksies šā gada 1. jūlijā, prioritātes ir vienotais digitālais tirgus, īpaši datu tirgus, kiberdrošība, enerģētika un bēgļu krīze.

To tikšanās laikā ar Eiropas Savienības dalībvalstu žurnālistiem paziņoja Igaunijas Eiropas lietu ministrs Klens Jārats (Klen Jäärat). Igaunijas prezidentūras moto ir: vienotība caur līdzsvaru (unity through balance). K. Jārats atkārtoti uzsvēra, ka, risinot visai Eiropas Savienībai kopējus svarīgus jautājumus, ir jārod balanss starp dažādu valstu intersēm. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka nav godīga pašreizējā situācija, kad vairākas Austrumeiropas valstis atsakās uzņemt bēgļus to pārvietošanas programmas ietvaros. K. Jārats norādīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija savus pienākumus šajā ziņā ir izpildījušas un tas pats būtu jādara arī pārējām valstīm, ar to domājot tā dēvētās Višegradas valstis. Tajā pašā laikā līdztekus bēgļu pārvietošanai ir jāmeklē arī citi risinājumi samilzušajai migrācijas krīzei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar Latvijas meistariem un amatniekiem no visas Latvijas tiek rīkots pirmaisJāņu digitālais gadatirgus, kas 20. jūnijā norisināsies interneta vidē, informē Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

Tautas lietišķās mākslas eksperte un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Rubena atbalsta tradicionālo tirdziņu pastāvēšanu, bet papildus tam saskata arī veidus, kā tos attīstīt: «Mmūsdienās ir jāiet līdzi laikam. Tirgoties, atrast domubiedrus, sasniegt plašāku auditoriju, vienlaikus saglabājot mūsu tradicionālo kultūras mantojumu, veiksmīgi var arī internetā. Aizvien vairāk cilvēku iepērkas tieši internetā, kur atrodams tikai retais amatu meistars. Iedrošinot meistarus savu produkciju pārdot arī internetā un iepazīstinot viņus ar digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām, tie pilnvērtīgi spēs konkurēt ar citu valstu ražojumiem.»

Digitālajā gadatirgū varēs atrast visu nepieciešamo skaistai un lustīgai līgošanai. Gadatirgus, kas norisinās Swedbank projekta Meistars 21. gadsimtā ietvaros, virtuālos apmeklētājus gaidīs sākot no 20. jūnija plkst. 9.00 līdz pat pusnaktij. Tas būs pieejams Facebook lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministrs: Igaunija tuvākajos gados neplāno ieviest digitālo nodokli

LETA--BNS, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija tuvākajos gados neplāno noteikt tā dēvēto digitālo nodokli daudznacionālajām interneta kompānijām, jo valdošā koalīcija nevēlas ieviest jaunus nodokļus, kā arī tāpēc, ka Igaunija negrib nesaskaņas ar ASV, paziņojis Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme.

"Šīs valdības koalīcijas līgumā teikts, ka mēs neveidosim jaunus nodokļus. Kad mēs runājam par digitālo nodokli, viens jautājums ir - vai to ir iespējams izdarīt, bet cits jautājums - vai mēs gribam to izdarīt. Un atbilde ir tāda, ka vismaz divas partijas šajā valdībā negrib jaunus nodokļus," Helmes teikto citē Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Helme, kurš ir aŗī Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks, norādījis, ka Igaunija nevēlas vienpusēji noteikt digitālo nodokli, jo tas lielākoties ietekmēs lielos ASV uzņēmumus. Tā kā pašreizējā ASV valdība ir stingri pret to, ka Savienoto Valstu uzņēmumiem būtu jāmaksā digitālais nodoklis, ja Igaunija noteiktu šādu nodokli, tas radītu spriedzi Tallinas un Vašingtonas attiecībās, bet Igaunija no šādas spriedzes gribētu izvairīties, paskaidrojis Igaunijas finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nākamie 100 gadi Latvijai – viedvalsts

Juris Binde, Latvijas Mobilā telefona prezidents, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidents, Vidzemes Augstskolas profesors, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interpretējot Mūra likumu*, var teikt, ka vairs nekad pārmaiņas nebūs tik lēnas kā šodien. Ikviena viedtālruņa lietotāja rīcībā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā NASA aparatūrai pirmajos cilvēku lidojumos uz Mēnesi. Informācijas apjoms, ko 17. gadsimtā cilvēks uzņēma visā mūžā, ietilpināms viena The New York Times vai pāris Dienas Biznesa numuros. Mēs dzīvojam laikā, kad modernas tehnoloģijas un gudri cilvēki valsts attīstībai ir vērtīgāki par naftu vai zeltu. Latvijā ir viena no izcilākajām telekomunikāciju infrastruktūrām pasaulē. Šajā jomā stabili turamies līderos pasaules topos. Līdz ar somiem esam visaktīvākie mobilo datu patērētāji. Kā izmantot šo jaudu un iespējas Latvijas attīstībai?

Pēc gada svinēsim Latvijas simtgadi – šai laikā vajadzētu ne tikai atskatīties uz sasniegto, bet arī ielikt pamatus tam, kāda būs mūsu valsts nākamajos 100 gados. Nozares vārdā piedāvāju Latvijas attīstības vīziju: Latvija - viedvalsts. Ja salīdzinām valsti ar koku, tad Latvijas saknes ir mūsu jaudīgās tehnoloģijas, uz kurām mūsdienās balstās ekonomikas un sabiedrības tālākā attīstība. Jau tagad industriālo revolūciju ietekmē mēs strādājam mazāk un dzīvojam ilgāk. Šobrīd esam uz ceturtās industriālās revolūcijas sliekšņa, kad līdz ar 5G un lietu internetu tehnoloģiju inovācijas radīs jaunas iespējas ikvienā nozarē. Koka stumbrs ir mūsu gudrie un uzņēmīgie cilvēki. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem, jaunu biznesa ideju ģenerēšanā jaunuzņēmumos vai esošo uzņēmumu ietvaros esam trešie Eiropā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau veido 4,2% Latvijas IKP un nodrošina darbu 28 000 iedzīvotāju. IKT eksporta apjoms Latvijā ir trešajā vietā līdzās kokapstrādei un pārtikas rūpniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru