Jaunākais izdevums

Pilotu trūkums aviācijā ir arvien lielāka problēma, un pat tālākā nākotnē bez tiem neiztiks – to Db.lv pirms 10. maijā notiekošā Rīgas aviācijas foruma norāda AeroProfessional direktors Sems Spruls (Sam Sprules)

Ar ko un kuros reģionos AeroProfessional (AP) īsti nodarbojas?

AP ir starptautiska konsultāciju kompānija, kas specializējas darbaspēka stratēģiju izstrādē aviācijas jomā. AP palīdz kompānijām personāla atlases sarežģīto jautājumu risināšanā visā pasaulē, piemēram, kad tās vēlas izveidot bāzi ārvalstīs. AP piedāvā specializētus pakalpojumus, tostarp pārvaldām 300 cilvēku lielu salona apkalpes bāzi Getvikas lidostā. AP konsultanti sniedz atbalstu gan aviokompānijām, gan pilotiem. Kopš kompānijas galvenā biroja pārcelšanas uz Fārnboro lidostu 2015. g. AP mainījusi biznesa uzsvaru, no personāla piesaistes konsultanta kļūstot par stratēģisko partneri. Liela daļa AP klientu darbojas Lielbritānijā un Eiropā, taču kompānijai ir pieredze visā pasaulē un tā izplešas jaunos tirgos Vidējos austrumos, Āfrikā un Āzijas Klusā okeāna reģiona valstīs.

Kāda šobrīd ir situācija (pieprasījums, piedāvājums, likumdošana) nodarbinātības jomā nozarē un kā tā atšķiras jūsu darbības reģionos?

Pilotu trūkums ir galvenais jautājums. Šī problēma nav saistīta tikai ar kādu reģionu vai lidmašīnas modeli, bet skar visu nozari kopumā. Pilotu trūkums ir jūtams visur un kļūst par arvien lielāku šķērsli industrijas izaugsmei. Beigu beigās tiks paņemti pilotu skolu instruktori, un nebūs kas māca jaunos pilotus. Kā tādā gadījumā industrija tiks galā ar izaicinājumu pieņemt darbā papildu – kā tiek lēsts ­– 600 tūkst. pilotu nākamajos 18 gados? Tiek paredzēts, ka pasažieru skaits pieaugs par 100% līdz 7,4 miljardiem 2038. g. Talantu krājumi izsīkst. Nesen aviācijas izstādē Singapūrā teju 7000 jūdžu attālumā Āzijā tika minēti tie paši skaitļi, kas konferencēs tuvākos reģionos. Tas tikai liecina par situācijas nopietnību.

Kā atšķiras aviokompāniju personāla atlases stratēģijas un kāda ir labākā no tām?

Tās ļoti atšķiras atkarībā no zīmola, budžeta, vietas un lidmašīnu modeļa. Darba tirgus ir piedzīvojis nozīmīgas izmaiņas, ietekmējot vairuma lidsabiedrību stratēģiju. Konkurence par labākajiem pilotiem ir visspēcīgākā vēsturē. Kompānijām ir jāmaina ierastās stratēģijas, pielāgojoties tirgus pieprasījumam un uzvedībai. Lidsabiedrībām pašām to ir grūti paveikt, jo resursu un budžeta ierobežojumi ir sasnieguši visaugstāko līmeni. Tādēļ AP piedāvā risinājumus, kas atvieglo šo nastu. Aviokompānijas, kas izmanto ekspertu padomus un sadarbojas ar speciālistiem, bieži sasniedz labākus rezultātus ne tikai kvantitātes, bet arī kvalitātes ziņā. Turklāt kompāniju darbinieki, kas bija iegrimuši darbinieku atlasē, var likt lietā savas prasmes uzņēmuma pamatmērķu sasniegšanai.

Kāda šobrīd ir situācija (finanses, konkurence) aviācijas jomā un kas nozari sagaida nākotnē?

Nozare plaukst, un visi prognozē, ka tā turpinās augt ar nepieredzētu tempu turpmākos 20 gadus. Gaisa kuģu skaits šajā laikā dubultosies. Mēs, visticamāk redzēsim, ka aviokompānijas arvien biežāk izvēlēsies sniegt zemo cenu pakalpojumus tālajos lidojumos. Norwegian šajā jomā guvusi panākumus ar Boeing 787, un nu arī citas lidsabiedrības, piemēram, IAG Level izvēlas šo modeli.

Ko stāstīsiet forumā?

Prezentācijā apskatīšu aviācijas darbaspēka tirgu gan no industrijas izaugsmes, gan to ietekmējošo faktoru perspektīvas. Mūsu mērķis ir izpētīt tirgus izaicinājumus, ko radījis pilotu trūkums, un to, kā izaudzināt nepieciešamos talantus, kā personāla piesaistē izmantot attīstību digitalizācijas jomā. Tāpat runāšu par jaunām nodarbinātības stratēģijām, mūsdienu tendencēm un prognozēm.

Vai pienāks laiks, kad AP nāksies būtiski mainīt savu biznesa modeli bezpilota lidmašīnu dēļ?

Nē, prognozējam, ka tas nenotiks vēl ļoti ilgu laiku. Kaut arī šādas tehnoloģijas varētu pastāvēt (vai būt tuvu gatavībai), tirgus un patērētāju vēlme lidot bezpilota gaisa kuģos ir ļoti apšaubāma. Un pat šādā nākotnes scenārijā lidmašīnai tāpat būs nepieciešams drošības mehānisms ar cilvēku kontroles centrā – tātad ar pilotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: airBaltic iegādātais 13 miljonus eiro vērtais Airbus A220 simulators

Ilze Žaime, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviokompānija "airBaltic" par 13 miljoniem eiro iegādājusies "Airbus A220" lidojumu simulatoru, kas ir pasaulē jaunākais šāda veida simulators.

CAE 7000XR sērijas lidojumu simulators, kas aprīkots ar CAE Tropos™ 6000XR vizuālo sistēmu, tiks izmantots pilotu apmācību vajadzībām "airBaltic Training" centrā.

Simulatora izveide ilgusi gada garumā un tā uzstādīšanas process ildzis divus mēnešus. Simulators aprīkots ar programmatūru, kas ļauj simulēt dažādas situācijas, tai skaitā avārijas nosēšanos, nelabvēlīgus laika apstākļus un citas ārkārtas situācijas.

"Pirms gada pieņemtais lēmums investēt lidojumu simulatora iegādei bija loģisks solis, nodrošinot, ka varēsim veiksmīgi attīstīties un īstenot mūsu paredzētos biznesa plānus līdz 2025.gadam. Pilotu apmācības prasa ļoti daudz, tādēļ arī bijām gatavi investēt 13 miljonus eiro "Airbus A220" simulatora iegādei," uzņēmuma investīciju paskaidro "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības airBaltic izveidotajā Pilotu akadēmijā 2018. gada 10. septembrī, mācības uzsākuši otrās grupas studenti.

Aptuveni pēc diviem gadiem otrā 12 studentu grupa pēc pilna laika programmas pabeigšanas kļūs par airBaltic pilotiem.

«Šai otrajai grupai mēs novērojām milzīgu saņemto pieteikumu skaita pieaugumu. Pieteicās vairāk nekā 450 potenciālie kandidāti, no kuriem 150 bija no Igaunijas un Lietuvas. Mēs esam daudz strādājuši, lai jaunieši Baltijas valstīs uzzinātu par Pilotu akadēmiju un saprastu, ka kļūšana par pilotu ir sasniedzams mērķis,» norāda airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis.

«Mūsu pašu Pilotu akadēmijas izveide ir bijis nozīmīgs solis, lai nodrošinātu to, ka airBaltic komandai nākotnē pievienotos vairāk pilotu no Baltijas valstīm. Daļa studentu no pirmās grupas jau veic patstāvīgos lidojumus ar mūsu modernajām Diamond Aircraft mācību lidmašīnām Liepājas lidostā. airBaltic Pilotu akadēmija ir vienīgā programma, kura piedāvā augsta līmeņa pilotu apmācību, kas nodrošina iespēju strādāt kā airBaltic pilotiem,» piebilst Cālītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Indonēzijā atrasta avarējušās Lion Air lidmašīnas pilotu sarunu ieraksta ierīce

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV jūras spēku ūdenslīdēji atraduši oktobrī Javas jūrā iekritušās aviokompānijas «Lion Air» otru «melno kasti»- pilotu sarunu ieraksta ierīci, pirmdien paziņoja amatpersona.

Izmeklētāji cer ar pilotu sarunu ierakstu palīdzību gūt lielāku skaidrību par katastrofu, kurā gāja bojā 189 cilvēki.

Ūdenslīdēji atraduši arī vairāku katastrofas upuru mirstīgās atliekas, žurnālistiem teica Indonēzijas jūrlietu ministra vietnieks Ridvans Džamaludins.

Pilotu sarunu ieraksta ierīce atrasta jūras gultnes gruntī astoņu metru dziļumā, pavēstīja jūras spēku pārstāvis. Vietā, kur jūrā iekrita lidmašīna, ūdens ir 30 metrus dziļš.

«Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem 29.oktobrī bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē. Visi lidmašīnā esošie cilvēki avārijā gāja bojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ķīna liek aviokompānijām pārtraukt lidojumus ar Boeing 737 MAX 8 lidmašīnām

LETA, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik Banka izsniegusi mācību kredītus septiņiem airBaltic Pilotu akadēmijas studentiem

Zane Atlāce - Bistere, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar airBaltic Norvik Banka ir izsniegusi pirmos kredītus mācību maksas segšanai airBaltic Pilotu akadēmijas studentiem, kuri uzsākuši mācības, lai kļūtu par aviokompānijas pilotiem, informē bankas pārstāve Vineta Vilistere-Lāce.

Mācību maksa Integrētajam aviokompānijas transporta pilotu kursam Latvijā studentam izmaksā 69 tūkstošus eiro. Pirmos mācību kredītus studiju veiksmīgai uzsākšanai ir saņēmuši jau septiņi studenti.

Pašlaik mācības Pilotu akadēmijā uzsākušas jau pirmās divas studentu grupas ar 24 studentiem. Kopumā airBaltic saņēma 650 studēt gribētāju pieteikumus. Sadarbībā ar airBaltic Pilotu akadēmiju Norvik Banka ir sagatavojusi speciālu piedāvājumu kredīta saņemšanai mācību apmaksas veikšanai topošajiem pilotiem no visas Baltijas, kas ļauj saņemt kredītu līdz 50 000 eiro vērtībā ar atmaksas termiņu līdz 10 gadiem, ļaujot atmaksāt pamatsummu pēc mācību pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību nozarei šis gads ir bijis ražīgs neatkarīgi no tā, kurā jomā aģentūra specializējas, – vai tā būtu kultūra, politika vai ekonomika

Visiem darba pietika. «Dziesmu un deju svētki, valsts simtgades svinības bija lielie notikumi, kas vienoja tautu, un šajā ziņā sabiedrisko attiecību (SA) cilvēkiem, kas specializējas kultūras jomā, bija daudz, ko darīt. Protams, jāmin arī Saeimas vēlēšanas, kur neiztikt bez SA atbalsta. Visbeidzot – lielas izmaiņas ekonomikā, kas saistītas ar jauno nodokļu reformu, kura skar ikvienu iedzīvotāju un uzņēmēju. Jāpiemin arī OIK reforma, pārmaiņas veselības aprūpē, e-veselības ieviešana un 1% veselības nodokļa ieviešana, lai risinātu sasāpējušās problēmas nozarē,» šī gada nozīmīgākās aktualitātes akcentē SIA Mediju Tilts (Burson Cohn & Wolfe ekskluzīvais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētāja Laura Minskere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Db.lv viesojas topošo airBaltic pilotu treniņbāzē Liepājā

Laura Mazbērziņa, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās Liepājas lidostā, kur uz treniņlidojumiem dodas aviokompānijas airBaltic piloti. Skrejceļu un gaisa telpas lielās noslodzes dēļ pasaules prakse ir treniņlidojumus veikt pārsvarā ārpus galvenajām lidostām.

«Liepājas lidostā lidojumu palīgdarbus pirms un pēc lidošanas studenti veic nelielā birojā. Gan Rīgā, gan Liepājā pieejamas klašu telpas, kas piemērotas vienas studentu grupas izmēram. Mēs aktīvi turpinām vērtēt piemērotākos risinājumus mācību un tehniskās bāzes vietas nodrošināšanai. Ņemot vērā pieaugušo studentu plūsmu un mācību specifiku, tuvākajos gados akadēmija noteikti atradīsies vairākās vietās. Uzskatām, ka Liepājas lidostas turpmākai attīstībai ir ļoti augsts potenciāls un noteikti saskatām iespēju paplašināt Pilotu akadēmijas bāzi tajā,» sacīja Pauls Cālītis, airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents.

Pirmā studentu grupa pašlaik aktīvi veic praktiskos lidojumus Liepājas lidostā ar nesen iegādāto Diamond treniņu lidmašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2,6% pienesumu iekšzemes kopproduktam, modernākajām lidmašīnām, reģionālās lidostas attīstību Liepājā, citu valstu aviokompāniju gaisa kuģu apkopes un remonta uzņēmumiem, dažiem pasaulē zināmiem dronu ražotājiem, vairākām profesionālajām un akadēmiskajām mācību iestādēm, kā arī rekordlieliem pasažieru apkalpošanas rādītājiem un trīs vērienīgiem projektiem (jauns pasažieru apkalpošanas terminālis, Rail Baltica stacija un gaisa satiksmes vadības tornis) Rīgas lidostā varētu domāt, ka aviācijas nozari Latvijā gaida gaiša nākotne. Atliek vien jomas spēlētājiem kopīgiem spēkiem izstrādāt nozares stratēģiju 2019.‒2025. gadam, kā to paredz nule kā notikušajā Rīgas Aviācijas forumā ar Satiksmes ministriju parakstītais sadarbības memorands, to īstenot, un laime būs pilnīga.

Pretstatā tranzītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres (ogļu, naftas produktu kravu strauju sarukumu) pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai procesā iesaistītie, jo īpaši valsts puse, nerada nevajadzīgas gaisa bedres jeb paši nesataisa mēslus. Mēs nevaram ietekmēt naftas cenas vai globālās ekonomikas procesus, taču ir lietas, kuras ir mūsu ziņā. Piemēram, turēt t. s. partiju kasierus pa gabalu no minētajiem infrastruktūras projektiem, jo pietiks, ka būvniecības bums valstī jau tā sadārdzinās celtniecības izmaksas.

Pretstatā trazītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mans pieredzes stāsts: Atteicos no laba darba ārzemēs, lai veidotu biznesa Latvijā

«Elko EP Baltic» līdzīpašnieks un vadītājs Gļebs Kiseļovs, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc studijām Lielbritānijā esmu atteicies no piedāvājuma veidot karjeru ārvalstīs, bet atgriezies Latvijā un nolēmis strādāt pie tā, lai mans vadītais uzņēmums kļūtu par Nr.1 nozarē. Runājot par sava biznesa attīstību, jāsaka - ja neiesi, nerunāsi un nepiedāvāsi, neko arī nesasniegsi.

Iemainīt biznesa uzsākšanu Latvijā, pret labu darbu ārzemēs

Vēl pirms pusotra gada studēju Lielbritānijā, vienlaikus strādājot arī labā amatā bankā. Gada laikā saņēmu trīs paaugstinājumus, līdz kļuvu par departamenta vadītāju. Būdams vēl tikai students saņēmu ļoti labu algu, tāpēc domāju arī par palikšanu tur pēc studijām un tālāku karjeras veidošanu. Saņēmu arī piedāvājumu strādāt tās pašas bankas filiālē Krievijā, kur pavērtos plašas karjeras iespējas, taču nolēmu, ka vēlos attīstīt pats savu uzņēmumu. Vēlējos redzēt sava darba rezultātu un iegūt pievienoto vērtību, tāpēc biju gatavs ieguldīt savu laiku un naudu. Bez tam pietrūka arī draugu, kas palikuši Latvijā, un māju sajūtas, tāpēc nonācu pie lēmuma atgriezties Latvijā. No draugiem un tuviniekiem gan saņēmu jautājumus, kāpēc to daru, taču tas nemainīja manu lēmumu. Ja esmu ko apņēmies darīt, vienmēr to arī izdaru!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāmeklē balanss starp profesionālajām un akadēmiskajām prasībām

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms Rīgas Aviācijas foruma 10. maijā norāda Transporta un sakaru institūta (TSI) rektora v.i., VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Kanels.

Runājot par situāciju Latvijas aviācijas izglītības jomā, J. Kanels saka, ka to ietemkē dažādi faktori, tostarp tādi, kas attiecas uz izglītības sistēmu kopumā. Mācību iestāžu skaits ir liels, ir arī augstskolas, kas piedāvā aviācijas izglītību: Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kā arī divas privātās augstskolas – TSI un Rīgas Aeronavigācijas institūts (RAI). Ir vairākas mazākas privātas mācību iestādes, kas organizē pilotu apmācību. Augstskolu darbību nosaka ne tikai aviācijas nozares, bet arī izglītības sistēmu regulējošie dokumenti. «Tas ir sarežģīti, jo prasības un pieejas ir ļoti dažādas,» saka rektors, atbildot uz jautājumu, vai tas ir labi vai slikti. Tas ir arī viens no problēmjautājumiem, par ko viņš runās forumā. Mācību iestādēm ir jāievēro gan Izglītības un Augstskolu likumu un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz studiju akreditāciju, gan profesionālās prasības, ko nosaka Starptautiskās Civilās aviācijas organizācija (ICAO), Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un Latvijas Civilās aviācijas aģentūra. Akadēmiskās un profesionālās prasības ir dažādas. Piemēram, programmas apjoms, ko nosaka EASA attiecībā uz mehāniķu apmācību, atšķiras no apjoma, ja to grib īstenot kā akadēmisku studiju programmu ar iespēju studentiem beigās saņemt bakalaura grādu. Pēc viņa teiktā, nevienai no pamatprofesijām – ne pilotiem, ne dispečeriem –, nemaz nerunājot par tehniķiem vai mehāniķiem, nekur pasaulē netiek prasīta augstākā izglītība, bet ir nepieciešamas zināšanas, reakcija, spēja uzņemties lielu atbildību. Lai piesaistītu studentus, gan Latvijā, gan citviet Eiropā augstākās mācību iestādes veido aizvien jaunas studiju programmas, līdztekus profesionālajai apmācībai piedāvājot bakalaura vai maģistra diplomu. Aviokompāniju pārstāvji gan mēdz teikt, ka viņiem to nevajag, bet vajag lai sagatavotu profesionālus kadrus. Rezultātā diemžēl neveidojas kopīga platforma starp industriju un mācību iestādēm, un tas neveicina visas sistēmas kopējo attīsību. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka studenti domā par savu nākotni, par to, lai viņiem būtu augstākā izglītība, kas nākotnē varētu ļaut mainīt darba jomu vai līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Civilās aviācijas aģentūra: Iespējamo apdraudējumu mazināšanai dronu lietošanas regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam

LETA, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas normatīvajam regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam, lai vidējais dronu lietotājs to ievērotu, un tiktu mazināts iespējamais apdraudējums, ceturtdien «Rīgas aviācijas forumā 2019» sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vecākais inspektors Ilmārs Ozols.

Viņš teica, ka ir pagājis laiks, kad droni tika izmantoti kā rotaļlietas, un tuvākajā nākotnē bezpilota gaisa kuģi varētu pārvadāt gan pasažierus, gan starpkontinetālas kravas. Tostarp jau tagad Latvijā arvien vairāk publiskā un privātā sektora pārstāvji izmanto dronus savā darbā.

«Ja lielajā aviācijā ir ļoti stingri noteikumi par lidaparātiem un to vadīšanu, tad bezpilota gaisa kuģi pašreiz aviācijas sektorā ir jauns spēlētājs, un to lietošana netiek gana regulēta,» pauda Ozols.

CAA monitoringa dati rādot, ka dienā Rīgā tiek veikti apmēram 40 dronu lidojumu, no kuriem vairāk nekā 90% ir nelegāli.

Vienlaikus Ozols uzsvēra, ka nelegāls, ne vienmēr nozīmē nedrošs, piebilstot, ka ir divu veidu dronu lietotāji - likumpaklausīgie, kuru darbību apgrūtina nesakārtotā sistēma, un likumnepaklausīgie, kuri bieži to dara neapzināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas sektorā nākamo 30 gadu laikā, līdz 2050.gadam, gaidāms sava veida maratons, realizējot noteikto politika attiecībā uz klimatneitrālas Eiropas izveidi, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta politikas veidošanas pārstāvis Lukašs Lisickis (Lukasz Lisicki).

Patlaban jau ir sasniegti un realizēti nozīmīgi plāni, taču apstāties nedrīkst, viņš sacīja. Diskusijas par stratēģiju patlaban risinās dažādos formātos, tas ir ilgstoši notiekošs process, un apstiprinātā stratēģija paredzēta, lai apstiprinātu valstu iesaisti klimata realizācijas jomā.

Kā liecina dati, patlaban 75% ES iedzīvotāju saskata klimata izmaiņas un samērā atbildīgi izturas pret jautājumiem saistībā ar oglekļa izmešu samazināšanu, norāda eksperts, piebilstot, ka arī pētījumi apstiprina faktus, ka temperatūra pasaulē ir vidēji paaugstinājusies par 1,5 grādu.

Tajā pašā laikā eksperts uzsver, ka problēmas risināšanā jāiesaistās visām nozarēm - ne tikai enerģētikas sektoram, bet arī transporta, lauksaimniecības un citām, tāpat neiztikt bez sinerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas slēpjas aiz influenceru vieglā darba fasādes?

Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas virziena prodekāne Daina Einberga, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts plašsaziņas līdzekļos, ir influenceri — populāri sociālo mediju lietotāji, kas mēdz pelnīt naudu ar dažādu lietu vai zīmolu reklamēšanu. Kamēr vieni pārmet influenceriem sekotāju maldināšanu, tikmēr lielai daļai bērnu un jauniešu tā šķiet sapņu profesija.

Neraugoties uz šķietamību, arī šis darbs nav bez garoziņas un daudzi influenceri noklusē ēnas puses, ar ko nākas saskarties.

Kā pārdzīvot neizdošanos

Mūsdienās ļoti daudzi jaunieši uzskata, ka kļūt par influenceri ir vienkārši, domājot, ka šis darbs būs viegls un ātri nesīs lielu peļņu. Nenoliedzami, ir gadījumi, kad arī trīspadsmit un četrpadsmit gadus veci jaunieši nopelna salīdzinoši lielu naudu, ar savu komunikāciju tikai pastiprinot mītu, ka peļņa nākusi ātri un viegli. Jaunieši ātri notic šādām iespējām. Daudzi mēģina sākt influencera karjeru, un daļai, piedzīvojot neizdošanos, būtiski krītas pašapziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

QLED tehnoloģijā veidotais Samsung šā gada flagmanis QE65Q90R pārņēmis labāko no konkurējošā OLED

Televizoru tirgus un autobūves industrija šobrīd atrodas diezgan līdzīgā situācijā. Viena dzīvo izdaudzinātā 8K gaidās, otra sludina elektrifikācijas revolūciju, taču abas ar labiem panākumiem turpina tirgot mazāk aizraujošas tehnoloģijas, katru gadu pamainot kādu niansi un izspiežot labāku rezultātu tur, kur šķietami to vairs nevarētu izdarīt.

Jaunajā Samsung 65 collu flagmanī QE65Q90R ir novērstas priekšgājēja nepilnības, un tas kļuvis vēl nopulētāks produkts par priekšgājēju, lai arī vizuāli fundamentālas izmaiņas nav nesis.

Dizains

Televizoru dizaineriem fantāzijas trūkumu nevar pārmest. Aizgājušajos gados redzēti visādi brīnumi, ieskaitot kopā saspiestas stikla loksnes bez rāmja, kā LG OLED 55E8. Par produkta ārieni atbildīgie Samsung speciālisti šoreiz gan gājuši pa konservatīvu taku, ieturot 65 collu milzeni tā dēvētajā 360 grādu dizainā. Proti, izveidojot tam gludi noslīpētu aizmuguri, kurā visas pieslēgvietas un kājas stiprinājums paslēpts zem neuzkrītoša vāka. Šis koncepts paredz, ka tālrādi var likt kaut istabas vidū un tas izskatīsies kā interjera priekšmets. Arī par vadu jūkli nav jāuztraucas. Gluži kā pērn, arī šoreiz no korejiešu flagmaņa gar statīva vadu stiepjas tikai viens kabelis, kas savienots ar One Connect bloku. Caur to plūst kā elektrība, tā signāls no datu nesējiem, jo faktiski visas ārējās ierīces jāpievieno pie paprāvās One Connect kastes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Latvijas uzņēmumi ambīciju ziņā piekāpjas kaimiņiem

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas veiktās Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujas rezultāti liecina, ka 46% no Latvijas lielajiem uzņēmumiem 2019. gadā plāno ieguldīt sava biznesa attīstībā. Tomēr lielie uzņēmumi Lietuvā un Igaunijā šajā jomā ir ambiciozāki: šogad investīcijas savā biznesā plāno 64% Lietuvas un 62% Igaunijas lielo kompāniju. Savukārt Latvijā ir vislielākais to uzņēmumu īpatsvars, kas savus brīvos līdzekļus izmaksās dividendēs akcionāriem, – Latvijā šādi rīkosies 30% lielo kompāniju, kamēr Igaunijā šādi plāni ir 15%, bet Lietuvā – 13% kompāniju. Kā redzams, lielai apmierinātībai ar investīciju dinamiku nav iemesla – tās plāno mazāk par pusi lielo uzņēmumu.

Tajā pašā laikā investīcijas ir izšķiroši svarīgas ekonomikas izaugsmei, vispirms jau tāpēc, lai nozares kāpinātu savu produktivitāti, kas vairumā gadījumu būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Un mūsdienās produktivitātes pieaugums iespējams, tikai investējot modernajās tehnoloģijās, automatizējot procesus un samazinot roku darba īpatsvaru. Bez šādām investīcijām grūti klāsies, piemēram, apstrādes rūpniecībai.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska vietnē makroekonomika.lv norāda, ka galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augsto ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt daudzās nozarēs vērojamo augsto pieprasījumu. «Lai gan ik pa brīdim apstrādes rūpniecība pozitīvi pārsteidz, tomēr bez apjomīgākām investīcijām nav īsti pamata cerēt uz straujāku izaugsmi,» uzsver ekonomiste. Turklāt investīcijas tehnoloģijās ir vienīgais veids, kā amortizēt pašlaik izteikto spiedienu uz darba algu paaugstināšanu. Kas tad attur Latvijas lielos uzņēmumus no investīciju veikšanas? SEB bankas korporatīvo attiecību vadītājs Mārtiņš Panke kā galveno iemeslu min to, ka mūsu uzņēmumi ir daudz mazāk ambiciozi nekā lietuviešu un igauņu. Kaimiņvalstu uzņēmumi ir arī vairāk eksportorientēti, kur bez investīcijām neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaiste starptautiskā pārrobežu projektā «Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos (MARA)» ļaus Vidzemē testēt jaunu mobilitātes risinājumu – koplietošanas elektrisko velosipēdu sistēmu tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem gan pārvietošanās nolūkos, gan arī nelielu kravu pārvadājumiem, informē projekta autori.

Šobrīd plānots sistēmu izmēģinājuma režīmā testēt vienā vai divās vietās Vidzemē. Konkrēta vietu izvēle notiks pēc priekšizpētes veikšanas, taču visticamāk tās būs pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir robežās no 5000 līdz 10 000 iedzīvotāju.

Daudz teritoriju Vidzemes plānošanas reģionā ir reti apdzīvotas, tāpēc vērojama tendence samazināties motorizētajiem sabiedriskā transporta risinājumiem, vai arī, tos plānojot, netiek ņemtas vērā tūristu vajadzības. Bieži vien tūristiem tiek piedāvāts apmeklēt dabas objektus, piemēram, doties izzinošā pastaigā pa dabas takām, taču problēma rodas brīdī, kad pēc galamērķa sasniegšanas, tūristiem jāatgriežas takas sākumpunktā. Šis ir tikai viens piemērs problemātikai, kas tiks risināta ar projekta partnerības ietvaros pieejamās pieredzes un zināšanu palīdzību, skaidro projekta pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Latvijā bāzētā aviokompānija Primera Air bankrotēja, jo auga par ātru

Egons Mudulis/Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidošanas ātrums, kameras kvalitāte, baterijas uzlādes un filmēšanas ilgums, kā arī pilotu zināšanu pilnveidošana ir nepilnības, ar kurām vēl joprojām sastopas profesionāļi, kuri ikdienā izmanto dronu sniegtās iespējas.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Lattelecom» produktu līnijas vadītājs Daniels Skopans, arī droniem - kā jebkurai citai tehnoloģijai - vēl ir, kur augt. Viņaprāt, droniem vēl jāattīsta lidošanas ātrums, jo šobrīd maksimālais ātrums filmēšanas droniem ir aptuveni 60-70 kilometri stundā, bet, ja nepieciešams filmēt sacīkstes, rallijus, ekstrēmos sporta veidus, kur viss notiek ļoti ātri, tad ar šādu ātrumu ir krietni par maz. Eksperts norāda, ka nākamā nepilnība ir kameras, lai arī ar tām filmē pat Holivudas filmas.

«Lattelecom» tehnikas pakalpojumu vadītājs Pāvels Degtjarevs papildina, ka noteikti jāpilnveido arī baterijas uzlādes ātrums un tās filmēšanas ilgums. «Es gribētu sapņot, ka kādreiz, uzlādējot pilnu bateriju, varēs lidināt dronu stundu vai pusotru. Īpaši noderīgi tas ir, ja esam ceļā un mums nav iespēju uzlādēt baterijas. Ar trīsdesmit minūtēm ceļojumā varētu būt krietni par maz. Jāpilnveido arī baterijas uzlādes laiks, jo šobrīd sanāk tā, ka vidēji droni lido 30 minūtes un uzlādē bateriju pusotru vai divas stundas. Vēlētos, lai uzlādes laiks būtu samērīgs – 30 minūtes lido un 30 minūtes uzlādē,» domā P. Degtjarevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Peugeot 208 sāk elektroēru

Aldis Zelmenis, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi Peugeot sērijmodeļu aptverē parādās 100% elektrisks auto. Kopā ar parasto Peugeot 208 startēs arī e-Peugeot 208

Jaunā Peugeot 208 benzīna, kā arī dīzeļversija nonāks tirdzniecībā jau šā gada nogalē, turpretim elektriskais vāģis sola tiem pievienoties tikai 2020. gadā. Pēc optimistiskajām prognozēm, tas būtu gatavs piezemēties pašmāju Peugeot tirgotāju autosalonos jau 2020. gada janvārī, bet iespējams, ka tikai martā. Viss atkarīgs no tā, cik gludi aizritēs noslēdzošie darbi pie auto izstrādes.

Peugeot amatpersonas neslēpa, ka Portugālē notiekošajos testa braucienos e- Peugeot 208 vēl bija t.s. preproduction jeb pirmsražošanas stadijā. Attiecīgi ar auto varējām pavizināties tikai pārdesmit kilometru. Pēc sajūtām – viss lieliski. 50 kWh ietilpības bateriju bloks, kas integrēts automašīnas grīdā, dod labu artavu, lai mazais lauvēns pat ar klāt nākušiem liekiem 340 kilogramiem spētu ņipri paātrināties. Izņemot liekos kilogramus, citu graujošu atšķirību ar parasto versiju nav. Ir tikpat liels bagāžnieks, arī tikpat maz vietas aizmugurē, galu galā pat uzlādes vieta ir turpat, kur degvielas uzpildes kakls, proti, labās puses sānos. Pavaicājot Peugeot runasvīriem, kāpēc uzlādes vieta ir šeit, nevis automašīnas degungalā vai priekšējo spārnu galos, sekoja īsa un izsmeļoša atbilde: «Tā vienkārši ir lētāk, jo virsbūves paneļi ir identiski gan parastajiem, gan elektriskajam Peugeot 208, turklāt tā būs ierastāk un saprotamāk arī automašīnas lietotājiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas dienas – 20. un 21. jūlijā – lidostā Jūrmala notiks aviošovs Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019, kuru realizēs pašmāju pilotu komanda Baltic Bees Jet Team, Dienas Biznesu informēja WOBA organizators Artūrs Šlosbergs.

Aviošovs jau kļuvis par tradīciju. Pērn Jūrmalas lidostā pulcējās vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku, kas bija ieradušies no visas Eiropas. Baltic Bees Jet Team ir vienīgā pilotu komanda Baltijā, kas nodarbojas ar paraugdemonstrējumiem un šova elementiem, bet WOBA šogad Tukumā ir unikāla iespēja divu dienu garumā ieraudzīt pilotu jaunāko sniegumu. A. Šlosbergs uzsvēra, ka pilotu uzstāšanās programma būs vēl vērienīgāka nekā pērn un paraugdemonstrējumi, gan lidojot grupā, gan individuāli, sagādās pārsteigumus arī tiem, kuri šovu apmeklēja pērn.

Galvu reibinošā ātrumā

Interesentus, kuri apmeklēs aviošovu, sagaida galvu reibinoši priekšnesumi, sasniedzot līdz 900 km/h lielu ātrumu gan solo izpildījumā, gan vairākām lidmašīnām lidojot formācijās. Lidojumos izmanto īstus iznīcinātājus F-16 Falcon, JAS 39 Gripen, Eirofighter Typhon, F/A 18. Abās šova dienās būs vairāki priekšnesumi, kā arī iespēja iepazīties ar pilotiem. Būs arī iespēja iekāpt un apsēsties pilota krēslā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru