Bezdarbnieku pabalsts nav dāvana grūtdieņiem 

Spējam, nespējam, drīkstam, nedrīkstam. Ko valdības lēmums samazināt bezdarbnieka pabalstu nozīmē no nodokļu teorijas skatupunkta?

Valts Stūrmanis, AS BDO Latvia nodokļu jurists, 2019. gada 03. oktobris plkst. 8:33

Foto: PPE/SIPA/SCANPIX/LETA

Veidojot jauno valsts budžetu un vērtējot dažādas izmaksas, tiek lemts par to, vai samazināt bezdarbnieka pabalstu izmaksu apmēru un ilgumu. Motīvs pietiekami vienkāršs: izmaiņas motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū; tiks ietaupīti 12 miljoni eiro.

Šobrīd izskatās, ka lēmums tiks pieņemts ar vieglu roku, uzskatot, ka tā drīkst un tā vienkārši būtu pareizi, jautājumam pieejot tīri matemātiski, ignorējot sociālās apdrošināšanas būtību, darbības pamatprincipus un mērķus, pakalpojuma saņēmēja un sniedzēja attiecību elementu.

Bezdarbnieka pabalsts nav vis valsts dāvana vai kāds citāds labvēlības žests grūtdieņiem. Tas ir viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu iegūst tikai tie, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas (ik mēnesi speciālajā budžetā iemaksā 1,84 % no savas algas).

Bezdarbnieka pabalsts ir viens no sociālās apdrošināšanas veidiem.

Pēc būtības šis maksājums ir apdrošināšana, nevis nodoklis. Par samaksāto naudu pretī tiek garantēts konkrēts, precīzi identificējams un izmērāms pakalpojums. Kā izņēmumu var minēt tikai pensiju apdrošināšanu, kurā saskatāms starpaudzes solidaritātes maksājumu elements – uzturam šodienas pensionārus par daļu no nākotnes pensionāru naudas.

Diez vai izmaiņas bez plašas diskusijas un nesniedzot skaidru un precīzu atbildi, kāpēc tas tiek darīts, rada un radīs pozitīvu efektu. Naudas bezdarbnieku pabalstiem pietiek. Pabalstos tiek izmaksāts mazāk, nekā iekasēts.

Steiga un argumentu trūkums nerada paļāvību sociālās apdrošināšanas sistēmai kopumā, tādēļ dažus procesus bez nopietniem argumentiem varbūt arī nevajag aiztikt. Vēl jo vairāk tamdēļ, ka valsts ir parūpējusies par to, ka sociālo apdrošināšanas funkciju bezdarba gadījumā tā monopolizē. Grozies kā gribi, pakalpojuma sniedzējs paliek valsts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras veidolā.

Vai izmaiņas pabalstu apmērā un termiņos rada paļāvību, ka pakalpojuma sniedzējs sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošinās, kā ticis solīts – rītdien, pēc pieciem vai desmit gadiem? Vai šāda rīcība veicina labticīgu saistību izpildi vai, tieši pretēji, rada negatīvu fonu?

Nodarbinātības jautājumu var risināt dažādi, tai skaitā arī ar nodokļiem, piešķirot privileģētu statusu dažādām potenciāli nodarbināmo personu kategorijām, veicinot šo personu iesaisti darba tirgū. Piemēram, tā ir izdarījusi Polija, atbrīvojot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa jauniešus līdz 26 gadu vecumam. Tāpat, samazinot pabalstu, vajadzētu vismaz izskatīt iespēju samazināt arī bezdarba apdrošināšanas iemaksu likmi vai sniegt jēgpilnu argumentu, kādēļ tiek atņemts, bet pretī netiek dots.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 11. septembris plkst. 6:14

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais...

2019. gada 15. augusts plkst. 17:50

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina...

2019. gada 01. maijs plkst. 15:23

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks trešdien, kad daudzviet pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā...

2019. gada 15. aprīlis plkst. 15:15

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji...

2019. gada 08. februāris plkst. 6:58

Tehnoloģiskā progresa ietekmē pastāv varbūtība palielināties bezdarbam mazkvalificēto iedzīvotāju...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2019. gada 02. oktobris plkst. 9:08

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un...

2019. gada 27. septembris plkst. 15:29

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd...

2019. gada 27. septembris plkst. 15:14

Latvijas izglītības sistēma pamatskolas un vidusskolas posmā jau tagad piedzīvo fundamentālas...

2019. gada 26. septembris plkst. 12:00

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču,...

2019. gada 20. septembris plkst. 6:49

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē,...

2019. gada 19. septembris plkst. 14:45

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt...

2019. gada 17. septembris plkst. 13:51

Slēdzot darījumu par nekustamo īpašumu, neatkarīgi no tā, vai esat pircēja vai pārdevēja...

2019. gada 17. septembris plkst. 11:03

2019. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 781,1 tūkstotis ārvalstu un vietējo viesu,...

2019. gada 12. septembris plkst. 13:36

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad...

2019. gada 10. septembris plkst. 15:27

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina,...