Jaunākais izdevums

2014. gadā bezrecepšu medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, ko nav izrakstījis ārsts, lietoja 54 % Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 14 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie dati.

Kopš 2008. gada bezrecepšu medikamentu patēriņš ir pieaudzis par 13 procentpunktiem. Ārstu izrakstītus recepšu medikamentus, izņemot kontracepcijas tabletes un citus kontraceptīvus hormonpreparātus, lietoja 41,4 % Latvijas iedzīvotāju.

Dažādos sociāli-ekonomiskajos dalījumos vismazāk recepšu medikamentus lieto Zemgales reģiona iedzīvotāji (37,7 %), turīgākie iedzīvotāji (29,8 %, 5. kvintiļu grupa), darba meklētāji (27,1 %) un iedzīvotāji ar augstāku izglītību (38,8 %). Savukārt visvairāk – kurzemnieki (44,4 %), iedzīvotāji ar zemāku izglītību (49,2 %), ekonomiski neaktīvie (61,8 %), kā arī tie, kuriem ir paaugstināts ķermeņa masas indekss (62,4 %).

Vīriešu un sieviešu medikamentu lietošanas paradumi būtiski atšķiras. 2014. gadā recepšu medikamentus lietoja puse sieviešu (49,9 %) un gandrīz trešdaļa (30,7 %) vīriešu, savukārt bezrecepšu medikamentus – 43 % vīriešu un 62,7 % sieviešu. Palielinoties iedzīvotāju vecumam, strauji pieaug gan sieviešu, gan vīriešu īpatsvars, kuri patērē recepšu medikamentus. Bezrecepšu medikamentu patēriņš sievietēm ir līdzīgi augsts visās vecuma grupās, bet vīriešiem vienmērīgi pieaug. Piemēram, 2014. gadā bezrecepšu medikamentus lietoja 34,5 % vīriešu 15–24 gadu vecumā un 56,6 % vīriešu vecumā virs 75 gadiem.

Bezrecepšu medikamentu patēriņš pieaug līdz ar vecumu. 2014. gadā bezrecepšu zāles lietoja 44,2 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 64,4 % senioru vecumā virs 74 gadiem. Tomēr recepšu medikamentu patēriņš pieaug straujāk – iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, bezrecepšu zāļu patēriņš palielinās 1,4 reizes, savukārt recepšu zāļu patēriņš – 4 reizes. Ja 44,2 % jauniešu 15-24 gadu vecumā jau lieto bezrecepšu medikamentus, tad recepšu medikamentus lieto krietni mazāk – tikai 19,1 %. Salīdzinot ar 2008. gadu, visvairāk bezrecepšu zāļu patēriņš pieauga iedzīvotājiem vecumā no 64 gadiem (vairāk par 17 %), kā arī sievietēm vecumā no 25 līdz 34 gadiem (17,6 %).

Recepšu medikamentus lietoja 73,1 % iedzīvotāju 65 – 74 gadu vecumā, bet vēl vairāk – 79,1 % – seniori vecumā virs 74 gadiem. Jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem biežāk lieto recepšu medikamentus nekā iedzīvotāji 25 – 34 gadu vecumā (attiecīgi 19,1 % un 17,2 %), jo sievietes 15 – 24 gadu vecumā recepšu medikamentus lieto divas reizes vairāk nekā tā paša vecuma vīrieši (attiecīgi 12,3 un 25,9 procentpunkti).

Dati par Latvijas iedzīvotāju medikamentu lietošanu 2014. gadā iegūti Eiropas iedzīvotāju veselības (European Health Interview Survey – EHIS) apsekojumā. Tajā aptaujāti 7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.

Apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, dzīves veidu, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem. Iedzīvotāju veselības apsekojums notika visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā, un apsekojumā iegūtos datus izmantos sociālekonomiskās politikas plānošanai katrā dalībvalstī un ES kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas uzņēmumā AS Olainfarm, kur vēro medikamenta Fenkarol (paredzēts alerģijas simptomu ārstēšanai) ražošanas procesu.

Fenkarol ir viens no pārdotākajiem «Olainfarm» ražotajiem bezrecepšu medikamentiem - tā daļa kopējā pārdošanā šā gada pirmajā pusgadā veidoja 7%, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Zīmols ir reģistrēts Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus, un ir pieejams trīs devās: 10 mg, 25 mg un 50 mg. Bez vietējā tirgus Fenkarol tiek eksportēts vēl uz 14 pasaules valstīm.

Kā liecina starptautiskās datu bāzes Pharma Zoom informācija, pirmajā pusgadā Fenkarol bijis otrais pārdotākais medikaments antihistamīnu (medikamenti alerģijas simptomu ārstēšanai) grupā Latvijā. Jāatzīmē, ka arī Baltkrievijā Fenkarol ir tirgus līderis savā medikamentu grupā.

Kopumā AS Olainfarm koncerna realizācija 1.pusgadā ir sasniegusi 61,8 miljonus eiro, kas ir par 1% mazāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt tīrā peļņa ir sasniegusi 5,78 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1% attiecībā pret 2017.gada pirmo pusgadu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi arī 2018. gada pirmajā pusgadā saglabājās nemainīgi, un tie bija - Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina. Uzņēmuma produkcija pirmajā pusgadā tika pārdota 50 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Veselības ministrija plāno, ka no nākamā gada vidus recepšu medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus varēs iegādāties internetā, izmantojot e-veselības sistēmu.

Kā norāda ministrija, ar šīs sistēmas starpniecību pacienti, neizejot no mājām, varēs iepazīties ar visu aptieku piedāvājumiem un cenām, konsultēties ar aptiekāriem, pasūtīt un apmaksāt izraudzītos medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus. Šobrīd Lietuvā internetā var nopirkt tikai bezrecepšu medikamentus.

Veselības ministrs Aurēlijs Verīga skaidrojis, ka jaunā kārtība ne vien atvieglos medikamentu un medicīnisko palīglīdzekļu iegādi tiem cilvēkiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas vai kuri dzīvo tālu no aptiekām, bet arī ļaus pacientiem ietaupīt.

«Ir svarīgi parūpēties, lai pacientiem neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa un dzīvesvietas būtu vienādas iespējas iegādāties vajadzīgos recepšu medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus, īpaši jau ņemot vērā, ka ir radītas iespējas zināmos gadījumos izrakstīt pacientam receptes neklātienē,» viņš norādījis, vienlaikus paužot cerību, ka jaunā kārtība sekmēs aptieku konkurenci un tas ļaus pacientiem ietaupīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: AdobeStock

Skropstas vai smilšu grauda nokļūšana acī spēj izraisīt tūlītēju diskomfortu – sāpes, asarošanu, redzes miglošanos un citas nepatīkamas sajūtas, radot vēlmi pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no kairinātāja. Tādā gadījumā noder acu pilieni. Tomēr, kā izrādās, daļa cilvēku nemaz nezina, kā tos pareizi lietot un uzglabāt. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās vērtīgos padomos, lai Tu, lietojot acu pilienus, nekaitētu savai veselībai.

Kā neapjukt plašajā acu pilienu piedāvājumā?

Ieejot optikas veikalos vai aptiekās, redzams, ka to plaukti ir pārbagāti ar dažāda veida pilieniem. Ir acu pilieni nogurušām acīm, acu pilieni sarkanām acīm un vēl dažādi citi, tomēr, kā zināt, kuri būtu vispiemērotākie? Būtībā tie iedalās 2 grupās: ir mākslīgās asaras un acu pilieni. Mākslīgās asaras tiek lietotas tikai profilakses nolūkos, – ja no acīm ir nepieciešams izskalot svešķermeni. Savukārt pilieni ir paredzēti acu slimību ārstēšanai. Piemēram, acu pilieni sausām acīm ir domāti to mitrināšanai, tādējādi mazinot sausās acss sindroma simptomātiku. Vēl ir arī šādi pilieni:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka" Igaunijā februārī piedzīvoja kiberuzbrukumu, kurā nelikumīgi lejupielādēti vairāki simti tūkstošu aptiekas klienta kartes īpašnieku datu, ceturtdien paziņoja Igaunijas Centrālā kriminālpolicija, ģenerālprokuratūra, Datu aizsardzības inspekcija un Valsts informācijas sistēmu departaments, apliecinot, ka datu noplūšana ir apturēta.

Kompānija "Allium UPI", kas nodarbojas ar aptieku un slimnīcu preču izplatīšanu, februārī paziņoja, ka tās pārvaldītajā klienta karšu sistēmā notikusi nesankcionēta piekļuve un no sistēmas lejupielādētu personas kodi, dati par pirkumiem un klientu kontaktinformācija. Kiberuzbrukuma apstākļi tiks noskaidroti ierosinātajā krimināllietā un uzraudzības procesā.

Līdz šim kriminālprocesā ir noskaidrots, ka no "Allium UPI" datubāzes tika lejupielādēti aptuveni 700 000 "Apotheka", "Apotheka Beauty" un "PetCity" klientu karšu īpašnieku personas kodi, vairāk nekā 400 000 elektroniskā pasta adrešu, aptuveni 60 000 mājas adrešu un aptuveni 30 000 tālruņa numuru. Ir iespējams arī noteikt, kādi bezrecepšu medikamenti un citi aptiekas produkti tika iegādāti no 2014. līdz 2020.gadam, taču tas neattiecas uz recepšu medikamentiem. Personas, kuru dati tika nelikumīgi lejupielādēti, "Allium UPI" informēs personīgi elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru