Jaunākais izdevums

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

I. Kaupere: Es gribētu runāt par godīgiem zāļu cenas veidošanas principiem. Tie ietver to, ka medikamentus var iegādāties gan pacienti, gan valsts, kā arī to, ka apmierināti ar sava darba rezultātiem ir zāļu izplatītāji un piegādātāji, savukārt ražotāji ir ieguvēji ar to, ka tiem pietiek līdzekļu jaunu zāļu radīšanai un laišanai tirgū. Ja mēs runājam par Latvijas zāļu tirgu, tad visiem tajā iesaistītajiem būtu godīgi jāatbild uz jautājumu, kas ar pašreizējo situāciju un zāļu cenām ir visapmierinātākais. Ja runājam par valsti, tad mēs kompensējam aptuveni pusi no visiem medikamentiem, kas Latvijā tiek izplatīti. Ja raugāmies uz pacientiem, tad daudz ko var iegādāties, bet kaut kas paliek arī neiegādāts. Valsts pašlaik nevar atļauties kompensēt visus medikamentus, kas būtu nepieciešami pacientiem. Ik pa laikam aktualizējas arī references zāļu (lētākās zāles konkrētajā zāļu grupā – red.) pieejamība, jo daudzu lēto zāļu ražošana ir kļuvusi neizdevīga ražotājiem. Zāļu kompensācijas sistēmā pacienti samaksā 13 milj. eiro obligātajos līdzmaksājumos par lētākajām zālēm konkrētajā grupā, bet 23 milj. eiro līdzmaksājumos tādēļ, ka nav izvēlējušies lētāko medikamentu.

I. Sinka: Zāles iedalās vairākās grupās, un katrai ir savi cenas veidošanās principi. Viena zāļu grupa ir recepšu zāles, tad ir bezrecepšu zāles un uztura bagātinātāji. Ja mēs runājam par zāļu cenām, tad ir svarīgi, par kuru grupu runājam. Turklāt arī recepšu zāles iedalās kompensējamos medikamentos, par kuriem maksā valsts, un nekompensējamos, par kuriem pilnībā maksā pats pacients. Ja runājam par pētījumā salīdzinātajiem medikamentiem, tad, cik man zināms, tie citās ES valstīs ir kompensējami, un, protams, pacienti par tiem tādējādi samaksā mazāk.

I. Ķipēns: Es farmācijā darbojos 17 gadus un neatceros tādos laikus, kad kāds būtu teicis, ka zāles būtu lētas. Par pētījumu esmu ļoti skeptisks, jo farmācijā ir jārunā par definētām diennakts devām (DDD), un vienīgais korektais salīdzinājums ir par vienas DDD izmaksām uz 1000 iedzīvotājiem, kādas tās ir Latvijā un Vācijā. Tāpat piekrītu kolēģim, ka jāvērtē, vai šīs izmaksas tiek segtas no pacienta vai valsts maciņa.

Ja raugāmies uz DDD, tad kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un vidējo rādītāju ES?

I. Sinka: Latvijā kompensējamo zāļu cenas ir zemas, kompensācijas medikamentam tās nedrīkst būt augstākas par trešo lētāko šās grupas preparātu ES.

A. Ritene: Rietumvalstīs daudzi medikamenti ir lētāki tādēļ, ka tur ir daudz plašāks kompensējamo medikamentu klāsts. Zāļu cenas pamatā tomēr ir ražotāja noteiktā cena, kam klāt vēl nāk lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums, kā arī PVN, kas citās valstīs ir zemāks nekā Latvijā. Par to, ka zāles Latvijā nav dārgas, liecina arī tas, ka tās tiek vairāk eksportētas nekā importētas.

S. Ābrama: Kopš 2009. gada pacienti ir kļuvuši zinošāki un saprot, ka konkrētajā zāļu grupā jāizvēlas lētākais medikaments, tāpat ir attīstījies paralēlais imports. Ar pētījumu es arī esmu iepazinusies, un tendenci tas noteikti parāda, un tā ir nepatīkama. Tirgus ir specifisks, ļoti regulēts, pat pārregulēts. Taču regulācija īsti nedarbojas. Vēl viena negatīva iezīme – tirgus ir ļoti koncentrēts, mums ir pieci lielākie aptieku tīkli, kas ir vertikāli integrēti, un izskatās, ka labumi no efektivitātes īsti nesasniedz pacientus. Pozitīva ir references sistēma attiecībā uz kompensējamiem medikamentiem.

D. Šmits: Es arī esmu ļoti skeptisks par pētījumu, jo tajā tiek mērīta vidējā temperatūra slimnīcā. Ja kādu ieved ar drudzi, tad saskaņā ar pētījuma metodoloģiju jāslēdz ciet visa slimnīca. Vidējā iepakojuma cena lieltirgotavās var izmainīties tikai tāpēc, ka konkrētajā gadā ir reģistrēts kāds ļoti dārgs medikaments vai vairāk sāk lietot kombinētos medikamentus. Ja kādam mērķis ir zema vidējā cena, pārtrauksim lietot vēža un C hepatīta zāles. Šāds mērījums ir bezjēdzīgs. Es gribētu arī uzsvērt, ka zāļu cenas nav Latvijas zāļu tirgus problēma. Problēma ir DDD patēriņš uz vienu iedzīvotāju, jo zāles ir galvenā tehnoloģija ārstēšanā. Jautājums ir, kā pacientiem nodrošināt iespēju lietot zāles tad, kad tas ir nepieciešams. Es esmu arī doktorants, un mana promocijas darba tēma ir par pacientu līdzestību zāļu lietošanā. Piemēram, pacientam ar vidēji smagu astmu zāles vidēji būtu jālieto divpadsmit mēnešus, taču Latvijā tie ir mazāk nekā četri mēneši. Tā ir īstā problēma, kas saistīta gan ar kompensācijas medikamentu grozu, gan obligātajiem līdzmaksājumiem.

Kauperes kundze, vai jūs piekrītat, ka zāļu cenas Latvijā nav problēma?

I. Kaupere: Kā uz to raugās. Ja mēs runājam par finansiālo pieejamību, tad tā ir problēma. No 119 ES reģistrētiem zāļu oriģināliem Lietuvā ir pieejami 30, Igaunijā – 19, bet Latvijā 9 preparāti. Mēs esam salīdzinājuši plašāk lietoto zāļu cenas Latvijā ar Igauniju un Lietuvu, un tās ir ļoti līdzīgas.

I. Sinka: Problēma ir zāļu finansiālā pieejamība, tomēr risinājums nav meklējams zāļu cenās, bet tajā, cik plašs ir kompensējamo medikamentu klāsts un vai ir atbalsts īpašām iedzīvotāju grupām.

Jau 2001. gadā bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzema, taujāta, kā samazināt zāļu cenas, atbildēja, ka būtu jāaizliedz vertikālā integrācija, kad aptiekas un lieltirgotavas, un reizēm arī poliklīnikas pieder vienam īpašniekam. Ābramas kundze, vai šis uzstādījums vēl joprojām ir aktuāls un vai tam būtu kāda ietekme uz zāļu cenām?

S. Ābrama: Par to, ka koncentrētā tirgū vertikālā integrācija rada zaudējumus pacientiem, runā visā ES. Nereti šī integrācija tiek izmantota kā negodīgas konkurences instruments. Man tomēr jāteic, ka aptieku uzcenojumi ietekmē zāļu cenas, jo var uzlikt gan maksimālo, gan minimālo uzcenojumu. Ja nav pietiekamas konkurences, nav motivācijas nelikt maksimālo uzcenojumu.

Kāds ir Veselības ministrijas uzskats par vertikālo integrāciju?

I. Kaupere: Pašlaik top darba grupa, lai veiktu padziļinātu izpēti par aptieku konkurenci un zāļu finansiālo pieejamību.

A. Ritene: 2011. gadā tika pieņemti grozījumi Farmācijas likumā, kas nosaka, ka aptiekas var piederēt ne tikai farmaceitiem. Tajā pašā laikā netika sakārtots jautājums par vertikālo integrāciju, un mēs tagad esam tur, kur esam. Ja 2011. gadā ap 70% aptieku bija individuālas, tad pašlaik vairāk nekā 70% aptieku ir tīklos. Eiropas valstīs tikai 9% aptieku pieder lieltirgotavām un 17% ir tīklos. Daudzās valstīs šis tirgus tiek speciāli sadrumstalots, lai būtu lielāka konkurence.

Kā risināt problēmu ar minimonopoliem? Piemēram, ir novadi, kur ir tikai viena tīkla aptiekas un konkurences vispār nav. Tas pats ir ar aptiekām slimnīcās.

D. Šmits: Kas ir tā problēma, kuru jūs gribat risināt?

Tas, ka daudzviet nav aptieku konkurences, kas nozīmē, ka nav arī konkurences par uzcenojumu un to var uzlikt tādu, kādu vēlas monopolists.

D. Šmits: Ja runājam par aptiekām slimnīcu tuvumā, tad tajās absolūtā vairumā tiek pārdotas kompensējamās zāles, kuru cenas ir stingri noteiktas ar MK noteikumiem – tās nevar būt ne augstākas, ne zemākas. Līdz ar to kompensējamās zāles Rīgas un Ciblas aptiekā maksās pilnīgi vienādi. Man ir iespaids, ka aptieku izvietojumam ir pievērsta lielāka uzmanība, nekā būtu nepieciešams. Arī, piemēram, starp bankām nav lielas konkurences mazpilsētās. Nav pierādījumu, ka zāļu cenas atšķirtos atkarībā no tā, cik konkurējošu aptieku ir apdzīvotā vietā.

S. Ābrama: Mēs esam pētījuši zāļu cenu veidošanos. Un mums ir dati par to, ka tur, kur dominē viena tīkla aptiekas, cenas ir augstākas nekā tur, kur starp tīkliem ir konkurence. Mēs šādus pētījumus esam veikuši. Aptiekas taču konkurē tieši ar piecenojumu. Turklāt mēs sen esam ar Veselības ministriju runājuši par to, ka vajadzētu pārskatīt piecenojumu veidošanas kārtību un noteikt, ka tas tiek veidots no tās summas, par kādu zāles no ražotāja saņem vairumtirgotājs, jo ļoti bieži ražotāji piešķir apjoma atlaides. Aptieku bizness ir tāds pats kā citi. Ja nav konkurences, nav motivācijas cenu laist uz leju.

I. Ķipēns: Mēs atvērām aptieku kādā Sēlijas novadā, kur aptiekas nebija. Mēs uz turieni vedām farmaceitu no tuvākās apdzīvotās vietas. Mēs to varējām nedarīt. Un šajā situācijā pieejamība un zāļu uzcenojums ir divas dažādas lietas. Arī īpašumu forma nav noteicošais aptieku konkurencē, jo, piemēram, Dānijā aptiekas pieder tikai farmaceitiem, un ir trīs lielās vairumtirgotavas, un lielākajai no tām pieder 70% no tirgus. Problēma, ar ko dāņi saskaras, ir tā, ka aptiekām, kuras grib labu medikamentu nodrošinājumu, visizdevīgāk ir slēgt līgumu ar lielāko vairumtirgotāju. Šo situāciju nekā nerisina aptieku īpašuma forma.

D. Šmits: Ir lietas, kuras mēs varam darīt jau tagad. Piemēram, sadarbībā ar organizāciju Veselības projekti Latvijai mūsu aptiekās farmaceitiem ir nozīmītes ar uzrakstu – Kā nepārmaksāt par zālēm? Jautā man. Tas nozīmē, ka mūsu farmaceiti pacientiem kompensējamo zāļu grupā ieteiks pašu lētāko medikamentu.

A. Ritene: Aptieka ir vieta, kur pacients saņem farmaceitisko aprūpi. Līdz ar to galvenajai konkurencei starp aptiekām vajadzētu būt nevis ar zāļu cenām, bet ar farmaceitiskās aprūpes kvalitāti. Es nedomāju, ka aptieka, kas ir vienīgā kādā apdzīvotā vietā, noteikti uzliks maksimālo uzcenojumu. Svarīgāk ir pievērst uzmanību konsultāciju un pakalpojumu kvalitātei. Turklāt aptieku tīkls mums ir ļoti blīvs un pietiekams. Nedomāju, ka būtu jāpārskata aptieku izvietojuma kritēriji. Tajā pašā laikā arī aptieka ir uzņēmums, kam jāpelna. Un tiek rēķināts, cik izdevīgi ir darboties katrā konkrētajā apdzīvotajā vietā. Latvijā vidējais vienas aptiekas gada apgrozījums ir 400 tūkst. eiro, un, ja šī aptieka ir individuāla, tad tā tikai no saimnieciskās darbības sevi nevar uzturēt. Tā ka mums nav nekādi lieli uzcenojumi, ne tuvu tam. Latvijā tie ir vieni no zemākajiem Eiropā.

Kā šajā kontekstā jūs raugāties uz ierosinājumu, ka bezrecepšu zāles varētu tirgot ārpus aptiekām?

A. Ritene: Es pati esmu farmaceite un aptiekas vadītāja, un man šķiet, ka šāds lēmums būtu absolūti nepārdomāts, arī no pacientu drošības viedokļa. Ir starpība, vai zāles iegādājas pie speciālista ar iespēju saņemt konsultāciju, vai arī tās atrodas lielveikalā blakus pienam un var brīvi paņemt. Tādēļ arī ir farmaceita profesija un tiek sniegtas konsultācijas. Es nedomāju, ka cenas zālēm vēl vairāk kristos, jau tā šīs cenas ir zemas.

S. Ābrama: Mēs runājam par zāļu pieejamību. Ja dzīvojam Rīgā, viss ir skaisti, teju uz katra stūra ir aptieka un konkurence ir pietiekami liela. Bet ko darīt cilvēkiem Dobelē, kur 70% tirgus pieder vienam tīklam, ko iesākt Gulbenes iedzīvotājiem, kur ir tikai viena tīkla aptiekas un nav nekādas konkurences? Tur ir daudz pensionāru, kas nevar aizbraukt uz citu pilsētu. Te ir jāmeklē citi, jauni risinājumi. Es saprotu Aptieku biedrības satraukumu, bet tam nav pamata. Aptiekas ir un būs, tāpat kā farmaceitu profesija. Bet jāraugās mazliet plašāk. Labs piemērs ir mobilā mamogrāfija mazāk apdzīvotās vietās. Risinājumi ir jāmeklē.

Kauperes kundze, kāds ir ministrijas viedoklis?

Bezrecepšu zāļu tirdzniecības regulējums dažādās valstīs ir atšķirīgs. Par Latviju runājot, mums nav bijis sūdzību, ka kādās apdzīvotās vietās cilvēki nevarētu iegādāties bezrecepšu zāles aptieku trūkuma dēļ. Es neesmu no citām valstīm dzirdējusi pierādījumus, ka šāda kārtība pazeminātu zāļu cenas, drīzāk tiek runāts, ka tādējādi tiek vājināti aptieku tīkli. Taču šis ir diskutējams jautājums.

I. Ķipēns: Runājot par pieejamību, daudz svarīgāks ir jautājums par recepšu zāļu iegādes iespējām.

I. Sinka: Man ir viens risinājums. Palūkosimies uz mūsu kaimiņiem igauņiem! Viņi kompensē visus recepšu medikamentus. Līdz ar to pacientiem tie kļūst lētāki. Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs minēja, ka tas prasītu no budžeta ap 100 miljoniem eiro.

Sarunu noslēdzot, lūgtu katru minēt svarīgāko par zāļu cenu un pieejamību.

I. Sinka: Nevajag uztraukt sabiedrību ar to, ka zāļu cenas ir pārāk augstas. Lai paaugstinātu pieejamību, visām recepšu zālēm jābūt kompensējamām.

I. Ķipēns: Svarīgākais būtu definēt mērķi, savākt komandu un iet uz priekšu. Viena no problēmām – nav vienotas izpratnes, kas ir zāļu pieejamība. Ir jābeidz runāt un jāsāk darīt.

A. Ritene: Ir jānovēl visiem zāļu tirgū iesaistītajiem darīt savu darbu pēc vislabākās sirdsapziņas. Svarīgi ir paplašināt zāļu kompensācijas iespējas. Jānovēl, lai pieaug iedzīvotāju skaits laukos un tur būtu vajadzīgas aptiekas.

S. Ābrama: Veselības ministrijai beidzot būtu jāsāk risināt daudzie problēmjautājumi, par kuriem mēs runājam kopš 2008. gada, bet nekas nav mainījies. Ir jābeidz noliegšana, ka tas jau Latvijā nav iespējams un nedarbosies.

D. Šmits: Trīs lietas. Pirmā - aptiekas nav nekādi mazi veikaliņi, tās ir vietas, kur sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, un nevajag tās mērīt pēc avīžu kiosku principiem. Otrā, galvenā problēma ir zems zāļu patēriņš. Trešā lieta - ir jādefinē mērķis, kuru sasniegt, un jāsāk darīt.

I. Kaupere: Es gribēju teikt, ka ļoti grūti ir samazināt cenas zālēm, kuras tirgū ir vienīgās. Ja šīm zālēm nav konkurentu, tad cenu samazināt ir grūti. Attiecībā uz daudzām zālēm tā ir visas ES problēma. Ko darīt ar molekulām, kuras ir vienīgās visā ES? Un vēl es gribēju pateikt visiem pacientiem: kompensācijas sistēmā, lūdzu, izvēlieties lētākos medikamentus. Tiem 23 miljoniem eiro, kas tiek izlietoti līdzmaksājumos par dārgākām zālēm, atradīsies cits pielietojums.

A. Ritene: Tas gan vairāk būtu aicinājums ārstiem izrakstīt lētākos medikamentus, jo pacients jau iegādājas tās zāles, kuras ārsts izraksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Pētījums: Visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumiem

Db.lv, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES fondu naudai sajūtu līmenī ir daudz lielāka nozīme par tās faktisko apjomu ekonomikā, liecina Citadele Index pētījums, kurā puse jeb 50% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumam ir nozīmīgi pieejamie ES fondu līdzekļi.

Kā liecina Citadele Index, visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumu vērtējumā. 30% ražošanas, 24% būvniecības un 21% pakalpojumu nozares uzņēmumu norādījuši, ka tiem ir ļoti nozīmīgi, lai būtu pieejami ES fondu līdzekļi.

ES fondu līdzekļu pieejamību kā ļoti nozīmīgu novērtējuši arī 18% tirdzniecības uzņēmumu, kuru nozare tiešā veidā ES fondu atbalstu nemaz nesaņem.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Nedaudz pārsteidzoši, ka tik lielai daļai uzņēmumu ES fondi ir nozīmīgi, jo kopumā Latvijā tie gadā veido apmēram 3-4% no IKP, kas nav maz, bet nav arī vērtējams kā ļoti liels īpatsvars. Daudz lielāka nozīme ES fondiem ir būvniecības nozarē, veidojot līdz pat 30% no kopējā pieprasījuma. Taču, kā redzam pēc Citadele Index rezultātiem, pašu uzņēmēju vērtējumā ES fondi vissvarīgākie ir ražošanas nozarē, un būvniecība ir tikai otrajā vietā. Jāatzīst gan, ka ražošanas nozare šajā pētījumā ietver arī lauksaimniekus, kuriem ES fondu līdzekļu pieejamība ir ļoti nozīmīga. Interesantas ir tirdzniecības nozares atbildes par ES naudas nozīmību, jo šī nozare fondu atbalstu tiešā veidā nesaņem. Tas liek domāt, ka sajūtu līmenī ES fondiem ir daudz lielāka nozīme nekā ir to faktiskais apjoms ekonomikā. Acīmredzot, uzņēmējiem nozīmīga ir sajūta un apziņa, ka fondu nauda ir pieejama, pat, ja tās īpatsvars kopumā ekonomikā nav liels.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu biznesā Latvijā lielākā problēma patlaban ir darbaspēka pieejamība, kas kavē nozares uzņēmumu iespējas attīstīties, aģentūrai LETA atzina AS «VVS Holding», kam pieder restorānu «Vairāk saules» īpašnieks «Vēl vairāk saules», līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš.

«Šobrīd lielākā problēma ir atrast labus darbiniekus. Kvalitatīvi un labi attīsties traucē nevis finansējuma pieejamība, bet darbaspēka pieejamība, kas ir mūsu lielākā problēma šobrīd,» teica Kalniņš.

Viņš piebilda, ka darbaspēka pieejamība kā problēma pastāvējusi arī agrāk, bet pēdējos gados tā kļuvusi jūtamāka un šobrīd situācija ir līdzīga kā 2007.gadā, kad algas kāpa straujāk nekā valsts ekonomika.

Kalniņš teica, ka arī mazāk cilvēku apgūst profesiju. «Ja kādreiz kulinārijas skolu, kur māca pavārus un konditorus, katru gadu pabeidza trīs klases audzēkņu, no kuriem labākos bija iespējams ņemt praksē un piedāvāt viņiem darba vietas, tad šobrīd skola nespēj nokomplektēt pat vienu klasi,» pārdomās dalījās Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība augsta, taču tirgus mainās

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Jaunākie Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti – Vai tiešām Latvija zaudē konkurētspējā?

SSE Riga asociētais profesors un Ilgtspējīgas biznesa centra direktors Arnis Sauka, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Uzņēmumiem trūkst vajadzīgā darbaspēka

Zane Atlāce-Bistere, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji jau ilgstoši satraucas par kvalificēta darbaspēka piesaisti un bažas tikai pieaug, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

64% uzņēmēji uzskata, ka uzņēmumam vajadzīgā darbaspēka pieejamība ir slikta. 33% uzņēmēju paredz, ka situācijā šajā jomā tuvākā gada laikā pasliktināsies.

«Darbaspēka pieejamība ir joma, kurā jau ilgāku laiku uzņēmēju atbildēs vērojama negatīva tendence, pieaugot gan uzņēmēju skaitam, kuri jau šobrīd uzskata situāciju par sliktu, gan to, kuri paredz situācijas pasliktināšanos. Salīdzinājumam pirms gada vēl tikai 22% uzskatīja, ka situācija ar darbaspēku tuvākajā laikā varētu pasliktināties. Šī tendence atspoguļo negatīvo demogrāfisko situāciju un arvien aktuālo iedzīvotāju emigrāciju,» skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Lauksaimnieks ar 25 gadu pieredzi un restorāna, viesnīcas un alus ražotnes Zoltners īpašnieks Valters Bruss saskata problēmas darbaspēka piesaistē. «Vislielākās bažas sagādā darbaspēka pieejamība nākotnē. Būvniecības nozarei būs pieejama fondu nauda no Eiropas Savienības. Tāpēc šī situācija atgādina 2006. un 2007. gadu, kad būvniecības nozarē bija lieli finanšu līdzekļi un darbaspēks aizplūda no citām, tai skaitā, viesmīlības un lauksaimniecības nozarēm, uz būvlaukumiem, kur «ziedu laikos» algas ir neadekvāti augstas. Visvairāk to izjūtam lauku reģionos, kur algas nevaram tik strauji celt,» tā Valters Bruss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijas kompānijas zīmols vīd starptautiskās autosacīkstēs

Didzis Meļķis, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas holdinga Amber Beverage Group (ABG) jaunais tekilas zīmols grezno prestižu autosacīkšu spēkratus, kamēr pats produkts vēl ir ceļā pie patērētājiem.

Holdinga vadītājs Sīmurs Pols Fereira (Seymour Paul Ferreira) laikrakstam Dienas Bizness komentē, ka biznesa pārvaldības konsolidācija, modernizācija, liels uzsvars uz kvalitatīvu pasaules līmeņa darbavietu radīšanu un galu galā jaunie produkti, kas devuši uzrāvienu apgrozījumam, ir holdinga stratēģija, lai savā industrijā izsistos respektējamas globālas kompānijas statusā, reizē paliekot Latvijas un Baltijas kompānijai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jūs ar savu jauno tekilas zīmolu Rooster Rojo esat pamanījušies nokļūt uz sacīkšu auto motoru pārsegiem vēl pirms dzēriens pats parādījās plauktos. Kā jums tas izdevās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkurences padome: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās ierobežos tirdzniecības centru darbu, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas un bijušie DNB bankomāti vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā

LETA, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam.

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam

Datu centri

Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveidošana uzņēmumā kopš pirmsākumiem prasījusi nopietnas investīcijas. Finanšu līdzekļu trūkums atturējis no viena vai otra jauna uzņēmuma izveidošanas, bet citiem nav ļāvis īstenot visus plānus iecerētajā apjomā un tempā, kavējot izaugsmi. Taču līdz ar IT infrastruktūras ārpakalpojumu jomas attīstību uzņēmumi ieguvuši noderīgu iespēju «audzēt» skaitļošanas jaudu un datu krātuves atbilstoši biznesa izaugsmes tempam jeb maksāt tikai par to infrastruktūru, kas attiecīgajā darbības periodā ir nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Pašvaldības nezina, cik maksā to pakalpojumi, līdz ar to nav iespējams samazināt izmaksas

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību nodrošināto pakalpojumu saņemšana iedzīvotājiem ir regulārākā saskarsmes iespēja ar pašvaldības darbu, tāpēc Valsts kontrole ir veikusi divas apjomīgas revīzijas 20 Latvijas novadu pašvaldībās par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai, informē VK.

Likumā ir noteikts, kādi pakalpojumi pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem, piemēram, būvniecības uzraudzība, dzīvesvietas deklarēšana, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšana, kā arī vairāki nozīmīgi maksas pakalpojumi: ēdināšana skolās bērniem, komunālie, sociālās aprūpes un citi pakalpojumi. Taču ir arī maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, lai gan likumā tas nav prasīts, piemēram, teju visās pašvaldībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestāžu darbiniekiem un neregulārie pasažieru pārvadājumi, kā arī pašvaldības nereti veic kravu pārvadājumus un sniedz viesnīcu pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības centri Latvijā konkurē pietiekami sīvi

LETA, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā starp visām Baltijas valstīm ir vismazākais tirdzniecības centru kvadrātmetru īpatsvars uz vienu iedzīvotāju, konkurence starp tirdzniecības centriem ir pietiekami intensīva, atzina tirdzniecības centra "Akropole" vadītāja Zane Kaktiņa.

Viņa norādīja, ka vidējais tirdzniecības centru kvadrātmetru īpatsvars uz vienu iedzīvotāju Lietuvā ir 1,15 kvadrātmetri, Igaunijā - 1,19, bet Latvijā - 1,07 kvadrātmetri.

"Tās, protams, nav grandiozas atšķirības, bet tā vai citādāk Latvijā kvadrātmetru skaits uz vienu iedzīvotāju ir zemākais starp kaimiņvalstīm. Taču tas nemaina faktu, ka konkurence Latvijā starp tirdzniecības centriem ir pietiekami intensīva," sacīja Kaktiņa.

Viņa uzsvēra - konkurence un konkurences attīstība ir vislabākais dzinējspēks, kas liek uzņēmumiem kļūt arvien labākiem un nodrošināt saviem pircējiem vislabāko iepirkšanās pieredzi. "Jo sīvāka ir konkurence, jo kopumā nozare attīstās arvien labāk un straujāk. Tādēļ savā nozarē man ir jānovēl godīga un laba konkurence, kas liek attīstīties," pauda Kaktiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijā degviela būs par 5 centiem dārgāka nekā Lietuvā

Rūta Cinīte, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū arvien vairāk aug interese par meža apsaimniekošanu kā ilgtermiņa pakalpojumu, pauda SIA "Pata" grupas Mežu apsaimniekošanas departamenta vadītājs Gatis Megnis.

Viņš skaidroja, ka pēdējos gados koksne kā izejmateriāls ir kļuvis ļoti pieprasīts visā pasaulē - koksni arvien biežāk izmanto, lai, piemēram, būvniecībā aizstātu tādus materiālus kā tērauds, alumīnija, betons vai plastmasa, ieviešot dabai daudz draudzīgākus risinājumus, kas patērē mazāk enerģijas. Vienlaikus domāšanas maiņa un pāreja uz "zaļo būvniecību" ir radījusi pietiekami nozīmīgu pieprasījumu pēc kokmateriāliem arī Latvijā.

"Augstam pieprasījumam nāk līdzi arī sīva konkurence," sacīja Megnis, uzsverot, ka kopumā konkurence jāvērtē pozitīvi, jo konkurence ne vien uzlabo kopējo pakalpojumu kvalitāti, bet arī veicina nozares attīstību. Cita starpā uzņēmumi ir motivēti strādāt efektīvāk, produktīvāk un veidot ilgtermiņa attiecības ar klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru