Jaunākais izdevums

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Metālapstrāde, kas pusgadā un jūnijā auga attiecīgi par 8,2% un 3,5%, ir svarīga nozare pati par sevi un detaļu piegādātāja mašīnbūvei. Par 18,7% pusgadā augusi autobūve, gandrīz nezaudējot tempu arī jūnijā.

Savukārt citu nozaru datos ieskanas brīdinājumi, ka pandēmijas ekonomisko efektu mazināšanās nav tikai laba ziņa, atzīst P.Strautiņš. Ķīmijas rūpniecība bija liela ieguvēja, pirmajā pusgadā tās dinamika vēl ir pieaugums par 14%, bet otrajā ceturksnī un jūnijā tā jau ir mīnusos. Elektronikas stāsts ir līdzīgs - pēc liela kāpuma sekojuši atplūdi.

Kokapstrādes sniegumu pusgadā raksturo pieaugums par 2,9%, bet jūnijs jau ir ar kritumu par 10%. P.Strautiņš pauž bažas, ka pašu kocinieku ilgi prognozētās galvassāpes pēc pandēmijas buma ir sākušās, lai gan aizvadītie pāris gadi tai bijuši ļoti labi. Tāpat P.Strautiņš uzskata, ka vājais sniegums iekārtu ražošanā - kritums par 3,6%, kas turklāt ievērojami pasliktinājies kopš gada sākuma, varētu būt signāls par uzņēmumu nevēlēšanos investēt nenoteiktības laikā un nepieciešamību uzkrāt naudu enerģijas rēķinu apmaksai.

Saskaņā ar pašas nozares pārstāvju vērtējumu metālapstrādē un mašīnbūvē pagaidām klājas diezgan labi, izteiktas pieprasījuma krituma pazīmes nav vērojamas, problēma joprojām drīzāk ir jaudu pieejamība, skaidro P.Strautiņš.

Tikmēr uzlabojas situācija komponentu iepirkšanā. Ekonomists informē, ka gan krāsaino metālu (varš, alumīnijs), gan galveno tērauda šķirņu cenas līdz jūlija vidum samazinājās apmēram par trešdaļu kopš panikas augstākā punkta marta sākumā, turklāt daudz mazāk jābažījas par to, vai nepieciešamais vispār būs nopērkams. Enerģijas cenas ir liels risks, taču citu nozaru centieni enerģiju taupīt un mainīt primārās enerģijas avotu, piemēram, no gāzes uz šķeldu, metālapstrādei un mašīnbūvei ir iespēja, uzskata P.Strautiņš.

Viņš piebilst, ka datos atrodamie signāli par apstrādes rūpniecības nākotni ir pretrunīgi, bet to vidējā temperatūra ir tuvu neitrālai. Rūpniecības noskaņojuma kopējais indekss gan jūnijā, gan jūlijā bija vispirms nenozīmīgi virs, tad zem vēsturiski vidējā. Tuvākās nākotnes ražošanas prognozes jūlijā ir ievērojami, 16 punktus zem vidējā (+/-100 punktu skalā). Turpretim pasūtījumu portfeļa vērtējums ir 11 punktu virs šīs līnijas.

P.Strautiņš norāda uz to, ka pēc uzņēmumu ziņām esošie pasūtījumi var nodrošināt ražošanu 5,7 mēnešus, kas ir rekordlīmenis. Pēdējos pāris mēnešos ir noskaņojums drīzāk samazināt darbinieku skaitu (pirms tam bija pretēji plāni), bet šīs pārmaiņas ir ļoti mierīgas un plūstošas. Tuvu rekordam ir nākotnes nenoteiktības vērtējums.

P.Strautiņš atgādina, ka eksporta attīstība pirmajā pusgadā bija ļoti veselīga. Lielā mērā to jau atspoguļo apstrādes rūpniecības sniegums. Saskaņā ar maksājumu bilances datiem preču eksports pirmajos piecos mēnešos auga par 32%, bet pakalpojumu par 38%. Ekonomists atzīst, ka palīdz cenu kāpums, jo īpaši precēm, tūrisma pakalpojumos arī pandēmijas bāzes efekts, bet lielā mērā šie skaitļi atspoguļo Latvijas ekonomikas pelnītspējas noturīgu kāpumu.

"Tātad būs nauda, ar ko finansēt atbalstu tiem, kurus enerģijas cenu kāpums skar visvairāk. Panikai nav pamata, tāpat kā vienkāršai paļāvībai, ka gan jau viss būs labi," norāda P.Strautiņš.

Vienlaikus ekonomists atzīst, ka ekonomikas ziņu fons Latvijā turpretim ir gandrīz viendabīgi tumšs, un tas atstāj iespaidu uz sabiedrības noskaņojumu. Jūnijā tika sasniegts visu laiku zemākais sabiedrības vērtējums par valsts ekonomikas tuvāko nākotni - sliktāks pat nekā 2009.gada sākumā. Strautiņš uzskata, ka problēmas ir, bet šāds pesimisms ir pārspīlēts.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska skaidro, ka apstrādes rūpniecība otrajā ceturksnī pakāpeniski vājinājusies, un to lielā mērā noteikusi "svarīgākā" nozare, kura īpatsvarā veido ceturtdaļu apstrādes rūpniecības - kokrūpniecība. Ekonomiste norāda, ka šī nozare pēdējos mēnešos ir bijusi "starmešu gaismā", jo valdība veikusi grozījumus koku ciršanas un meža atjaunošanas regulējumā, plašas diskusijas izskanējušas arī par kurināmās koksnes pieejamību un cenām, tāpat pieaug bažas par kokmateriālu pieprasījumu samazinoties būvniecības aktivitātei.

"Pirms dažiem gadiem galvenās problēmas radīja mizgrauži, tagad šai tēmai pāri pārbraukuši postoši dzelzs kaitēkļi - Krievijas tanki. Tie aiz sevis atstāj sankcijas lētajiem Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktiem, paniku energoresursu jomā un strauju cenu atsitiena švīkstoņu," teic A,Rutkovska.

Cenu kāpums joprojām uzrāda būtisku atšķirību starp gausi augušo rūpniecības fiziskā apjoma indeksu un apgrozījuma šāvienu, atgādina ekonomiste. Tomēr cenu dinamikā parādās pirmās pārliekuma punkta indikācijas. Atsevišķās nozarēs un to segmentos ražotāji sāk pieminēt cenu sarukumu izejmateriāliem un gatavajai produkcijai, kam iemesls ir pieprasījuma kritums.

A.Rutkovska norāda, ka kokrūpniecībā kopš aprīļa vērojams ražošanas apjomu samazinājums, un otrajā pusgadā gaidāmi ne mazums izaicinājumu. Tam ir vairāki iemesli, bet galvenais no tiem ir pieprasījuma kritums vairākos kokrūpniecības segmentos - nenoteiktības un cenu kāpuma gaidu apstākļos piepildītās noliktavas mazina jaunu iepirkumu nepieciešamību, būvniecības aktivitātes piebremzēšanās un pieprasījuma kritums "dari pats" segmentā kopš Covid-19 pandēmijas laika mājokļu labiekārtošanas rekordiem.

Latvijas Bankas ekonomiste informē, ka karstas un grūti prognozējamas norises saglabājas kurināmās koksnes jomā - vidējā termiņā pieprasījums iekšzemē turpinās augt, savukārt ārējais pieprasījums atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp, kādas būs gāzes piegādes no Krievijas, kā citu valstu ražotājiem sekmēsies ar alternatīvu izejmateriālu piegādes iespēju rašanu pārkarsušo Baltijas reģiona koksnes produktu cenu fonā un citiem faktoriem. Situācija mainījusies arī piedāvājuma pusē - valdības pieņemtie koku ciršanas un atjaunošanas noteikumi paplašinās mežistrādes iespējas.

"Tas viss rezultējas samērā būtiskās strukturālās pārmaiņās, tāpēc nozarē skanēs gan izmisuma kliedzieni, gan jaunu ražošanas rekordu gaviles," prognozē A.Rutkovska.

Viņa piebilst, ka diemžēl arī citās nozarēs situācija būs vienlīdz drūma, jo ar iedzīvotāju pirktspējas sarukumu iepretim samilzušajām izmaksām saskarsies gandrīz ikviens ražotājs un tirgotājs. Protams, priekšroka būs lētākiem produktiem ar uzsvaru uz pirmās nepieciešamības precēm.

Ja līdz šim pieprasījumu uzturēja cenu kāpuma gaidas un bažas par kādu produktu pieejamību nākotnē, tad pamazām naudas uzkrājumu vērtība rūk, un tie tiek plānoti apkures rēķinu segšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Tādējādi iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja ietekmēs arī pieprasījumu pēc Latvijas ražotāju produkcijas gan pašmāju veikalu plauktos, gan ārvalstīs, skaidro A.Rutkovska.

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare norāda, ka jūnijā bijis lēnākais kāpums pēdējo četru mēnešu laikā, kas ir liecība tam, ka augstās ražošanas izmaksas, piegāžu izaicinājumi un pieprasījuma sašūpošanās sāk nelabvēlīgi ietekmēt nozares sniegumu. Augstā inflācija nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju visā Eiropā un uzņēmumiem kļūst grūtāk pārnest ražošanas izmaksu kāpumu uz pircēju, nekaitējot pieprasījumam un attiecīgi ražošanas apjomiem nākotnē.

Visstraujāk jūnijā savu izlaidi kāpinājusi farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana. Straujš kāpums, kas mērāms ar divciparu skaitli, tika reģistrēts arī metālu ražošanā, citu transportlīdzekļu ražošanā, automobiļu detaļu un piederumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, kā arī dzērienu ražošanā.

Kaut gan produkcijas apjomu pieaugums fiksēts teju pusē nozaru, un dažās tas mērāms pat divciparu skaitļos, tomēr kopējo apstrādes rūpniecības sniegumu visvairāk ierobežoja 10% kritums lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē - kokapstrādē, skaidro L.Komare. Jūnijā paklupa un nelielu izlaides kritumu piedzīvoja arī tādas lielas apakšnozares kā pārtikas produktu ražošana, nemetālisko minerālu ražošana (pārsvarā dažādi būvmateriāli).

L.Komare prognozē, ka kokapstrādes nozari, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmē noplakušais pieprasījums. Lai gan pēdējo mēnešu laikā pasūtījumi vairs neaug tik naski, nevarētu arī teikt, ka pasūtījumu trūkst. Tomēr tādu būvniecībā izmantojamu produktu kā zāģmateriālu un OSB pieprasījuma mazināšanos ietekmē būvniecības aktivitātes bremzēšanās. Sarūk arī pieprasījums pēc "dari pats" segmenta produktiem, kas iepriekš mājsēžu laikā bija augstu uzlēcis gan Eiropā, gan ASV. Izaicinājumus nozarei rada ne tikai pieprasījumā vājināšanās atsevišķās produktu grupās, bet arī izejmateriālu pieejamība.

Turklāt Krievijas un Baltkrievijas koksnei kļūstot nepieejamai Eiropas tirgum, daudzi pircēji audzēja pieprasījumu, lai piepildītu noliktavas, bažījoties par vēl lielāku cenu kāpumu. L.Komare atzīst, ka tagad, kad noliktavas pilnas, redzam atslābumu pieprasījumā, tomēr atsevišķiem produktiem pieprasījums vēl rullē uz priekšu. Apkures sezonai tuvojoties un pieaugot bažām par gāzes pietiekamību, novērojams paaugstināts un panikas virzīts pieprasījums pēc kurināmās koksnes - malkas un šķeldas, kā arī granulām. Krājumi tiek veidoti ne tikai šai apkures sezonai, bet jau nākamajai. Kaut gan 2022.gada pirmajā pusē kokapstrādes uzņēmumu izlaides apjoms vidēji auga vien par 3%, pateicoties spējai pārnest sadārdzinājumu uz pircēju cenu, nozares uzņēmumu apgrozījums auga par 24%.

Eirozonas apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojums samazinājās abos vasaras mēnešos - gan jūnijā, gan arī jūlijā, informē Komare. Iepirkumu menedžeru indeksa (PMI) vērtība noslīdējusi līdz 25 mēnešu zemākajam rādītājam, kas signalizē, ka eirozonas lielākajās valstīs, iespējams, jau sākusi samazināties apstrādes rūpniecības izlaide. Jūlija aptauju rezultāti liecina, ka strauji samazinājušies jauno pasūtījumu apjomi, kā arī pieauga gatavo preču krājumi. Uzņēmumi minēja pasūtījumu atcelšanu no klientu puses, tas ir, ražotāju krājumi netika izpirkti. Ģeopolitiskie riski un gaidas par augsto inflāciju iepriekš veicināja klientu krājumu palielināšanu, tādēļ nepieciešamība pēc jauniem produktiem vasarā noplaka. Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie konfidences rādītāji rāda, ka Latvijas ražotāju noskaņojums arī ir nedaudz pasliktinājies.

L.Komare atgādina, ka ekonomikas izaugsme bremzējas ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, recesijas tuvošanās ASV, Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus nedienas un pandēmijas ierobežojumi nav pats labākais fons. Jaunās ģeopolitiskās spriedzes avots ir sarežģītās trīspusējās ASV-Ķīnas-Taivānas attiecības, kuru attīstībai seko visa pasaule. Attiecību saspīlējums varētu negatīvi ietekmēt tehnoloģiski sarežģītākas nozares, jo par upuri var kļūt serveru un mikročipu ražošana pasaulē.

"Pieprasījuma kritums, augstas cenas un ierobežota ražošanas komponenšu pieejamība ir galvenie klupšanas akmeņi apstrādes rūpniecībai, kā ietekmē turpmākajos mēnešos, visticamāk, ieraudzīsim kritumu ražošanas apjomos," prognozē L.Komare.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos sešos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 3,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 6,5%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1,5%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 13,9%.

Rūpniecības produkcijas izlaide 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada otro ceturksni pieaugusi par 3,6%, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kāpums par 5,8%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 5,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis kritums par 9%.

Savukārt rūpniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pieaugusi par 1,1%, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kāpums par 0,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 7,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis pieaugums par 3,9%.

2022.gada jūnijā, salīdzinot ar 2021.gada jūniju, rūpniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās auguši par 0,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu varētu saņemt 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi

LETA, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu pieaugušo energoresursu cenu dēļ varētu saņemt apmēram 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, lēš Ekonomikas ministrija (EM).

Iecerēts, ka atbalstam varēs kvalificēties saimnieciskās darbības veicēji, kuru energoizmaksas jeb dabas gāzes un elektroenerģijas izmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu ļaujot tiem turpināt attīstību un saglabāt konkurētspēju arī starptautiskā tirgū.

Tiesību aktu projektu (TAP) portālā ministrija ievietojusi izstrādātos grozījumus Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā, un tie paredz aptuveni 250 uzņēmumiem vidējo atbalstu 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 14.oktobrī publicēti valdības otrdien apstiprinātie noteikumi, kas paredz, ka apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, varēs pretendēt uz valsts atbalstu.

Paredzēts, ka šie MK noteikumi stāsies spēkā dienā, kad stāsies spēkā Eiropas Komisijas (EK) lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Pēc EK lēmuma pieņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) paredzējusi nosūtīt attiecīgu paziņojumu publicēšanai "Latvijas Vēstnesī".

Kā norāda EM, Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā ir būtiski ietekmēta energoapgādes drošība un būtiski pieaugušas izmaksas saistībā ar energoresursiem. Esošā situācija liecina, ka 2022.gada rudens daudziem uzņēmumiem var būt izšķiroša ne tikai energoizmaksu segšanai, bet arī lēmumiem par turpmāku darbības attīstību.

Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā enerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs, tāpēc šobrīd ir būtiski koncentrēt atbalstu ar mērķi, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu pretpasākumu radītās sekas un nodrošināt ražojošajiem komersantiem pagaidu risinājumu to darbības stabilizēšanai un noturēšanai, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

NVA šogad par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši 22 uzņēmumi

LETA, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) šī gada astoņos mēnešos par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši 22 uzņēmumi.

No tiem augustā par kolektīvo atlaišanu paziņojuši trīs darba devēji, kuru uzņēmumi darbojas transporta un uzglabāšanas, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomā.

Kopumā šogad paziņots par 1548 darbinieku plānoto kolektīvo atbrīvošanu no darba, tostarp par 116 darbinieku plānoto atlaišanu paziņots augustā.

Lietuvā uzņēmumi aizvien vairāk masveidā atlaiž darbiniekus 

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu...

Uzņēmumi, kas iesnieguši paziņojumus par darbinieku plānoto kolektīvo atlaišanu, pārstāv tādas darbības jomas kā apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, finanšu un apdrošināšanas darbības, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, izglītība, kā arī elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.

Deviņi paziņojumi iesniegti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, četri - NVA Daugavpils filiālē, trīs NVA pārvaldē, divi - NVA Cēsu filiālē, pa vienam - NVA Rēzeknes filiālē, Valmieras filiālē, Jēkabpils filiālē un Jelgavas filiālē.

NVA informē, ka no 1. līdz 12.septembrim darba devēju jauni paziņojumi par plānoto kolektīvo atlaišanu nav iesniegti.

Pēdējo trīs gadu laikā visvairāk paziņojumu par kolektīvajām atlaišanām bija 2020.gadā, kad NVA saņēma 79 šādus paziņojumus. Pērn NVA tika iesniegti 32 darba devēju paziņojumi par kolektīvajām atlaišanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Latvijā no pērnā gada oktobra līdz šī gada oktobrim reģistrēti kopumā 9 215 jauni uzņēmumi, savukārt slēgti – 10 407 uzņēmumi, kas nozīmē, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu gada laikā kļuvis par 1192 mazāk, liecina atvērto datu platformas “Okredo” apkopotā informācija.

Visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā reģistrēts transporta, apstrādes rūpniecības, pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības sektorā.

Salīdzinot situāciju pusgada griezumā, uzņēmumu skaita samazināšanās kļuvusi straujāka: pēdējo sešu mēnešu laikā, no šī gada maija līdz oktobrim, Latvijā slēgti 5 313 uzņēmumi, kas ir par 4,3% vairāk nekā pusgada periodā pirms tam – no 2021.gada novembra līdz 2022.gada aprīlim (5 094 uzņēmumi). Periodā kopš pagājušā gada sākuma, visvairāk slēgto uzņēmumu viena mēneša ietvaros reģistrēts pērnā gada martā, kad darbību izbeidza 2 792 uzņēmumi.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Procentuāli visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā no 2021.gada novembra līdz 2022.gada oktobrim bijis transporta un uzglabāšanas sektorā – slēgti 462 uzņēmumi, kas ir 14,89% no kopējā slēgto uzņēmumu skaita attiecīgajā periodā. Tam seko apstrādes rūpniecība (10,89%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumi (9,67%), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi (9,25%), un vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta uzņēmumi (7,7%).

Tāpat darbību pēdējā gada laika izbeidzis ievērojams skaits informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (4,83% no kopējā slēgto uzņēmumu skaita pēdējā gada laikā), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu (4,29%).

“Šī brīža apstākļos uzņēmums var tikt slēgts daudzu iemeslu dēļ. Noieta kritums, augstās izejvielu, transportēšanas un enerģijas cenas un citu izmaksu pieaugums tirgū rada nestabilitāti. Vislielāko risku pēkšņa uzņēmuma slēgšanas rada tā partneriem – citiem uzņēmumiem. Izaicinošu ekonomisko apstākļu laikā jebkuram uzņēmējam būtu jāpievērš lielāka uzmanība savu partneru biznesa situācijas uzraudzībai. Tiesa, ne visi uzņēmumi to dara, tāpēc var nonākt situācijā, ka slēgtais uzņēmums par kaut ko tiem paliek parādā,” stāsta datu platformas “Okredo” vadītāja Gerda Jurkoniene.

To, ka ekonomiskā situācija ir sarežģīta, ilustrē arī “Okredo” augustā veiktā Latvijas un Lietuvas uzņēmēju aptauja, kas parādīja, ka ar maksājumu kavējumiem pēdējā laikā saskārušies 67% uzņēmumu. Pie tam šo uzņēmumu klienti un partneri kā biežāko iemeslu kavējumiem minējuši tieši pašreizējo ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas ietekmi.

“Par partneru finansiālās situācijas pasliktināšanos var liecināt gan uzņēmuma īpašnieku maiņa, pārmaiņas vadības struktūrā un darbinieku skaitā, gan aktuālie finanšu dati, kreditoru pieteikumi un nodokļu parādi. Lielākā daļa šīs informācijas ir brīvi un publiski pieejama dažādos atvērto datu resursos. Tirgū ir pieejami vairāki rīki, kas ļauj izvērtēt un sekot līdzi partneru biznesa stāvoklim un izmaiņām tajā. Vienīgi šāda uzraudzība ļauj reaģēt gana operatīvi, pielāgojot sadarbības nosacījumus vai pārvērtējot sadarbību ar konkrēto partneri kopumā. Arī Okredo datu platformā ir pieejami instrumenti, lai pārliecinātos, ka partneru biznesam klājas labi,” viņa stāsta.

Atvērto datu platforma “Okredo”, kas darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nodrošina aktuālos datus no uzņēmumu reģistriem, nodokļu administrēšanas un darba institūcijām, tiesu administrācijām, kā arī vienkopus piedāvā pārskatīt uzņēmumu finanšu pārskatus un citus noderīgus biznesa datus.

Vienlaikus “Okredo” darbojas arī kā kredītriska novērtēšanas instruments un piedāvā kredītriska reitingus, datu monitoringa pakalpojumus, palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem samazināt biznesa riskus un palielināt pārdošanas apjomus, uzņēmējdarbības pārvaldīšanā izmantojot atvērtos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 84 miljoni eiro, kas ir par 33% jeb 21 miljonu eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

"Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi un ir bijuši mazāki izveidotie kredītuzkrājumi," skaidro bankas pārstāvji, piebilstot, ka kredītuzkrājumi 2022.gada deviņos mēnešos veidoja 1,3 miljonus eiro pretstatā 5,3 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 56,617 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi par 7,7% un bija 57,343 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada septembra beigās bija 7,988 miljardi eiro, kas ir par 6,5% jeb 489,565 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris Ukrainas atbalstam varētu novirzīt aptuveni 250 000 eiro

Db.lv, 02.03.2022

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" un koncernā ietilpstošais SIA "Verems" par katru Latvijā nopirkto bērza finierkluču kubikmetru, ko uzņēmumiem būs iespēja pārstrādāt eksporta produktos, novirzīs piecus eiro Ukrainas iedzīvotāju atbalstam, liecina "Latvijas finiera" paziņojums kompānijas mājaslapā.

Uzņēmumā prognozē, ka, ņemot vērā koncerna ražošanas apmēru, martā Ukrainas atbalstam novirzītā summa varētu sasniegt aptuveni 250 000 eiro. Vienlaikus uzņēmums meklē arī citus atbalsta mehānismus.

"Latvijas finiera" pārstāvji skaidro, ka kopā ar meža nozares partneriem ir iespējams nodrošināt pietiekami ilglaicīgu, nepārtrauktu, pievienotās vērtības ķēdē integrētu atbalstu ukraiņu tautai cīņā par ar saviem cilvēkiem, zemi, brīvību un neatkarību, par visas Eiropas un Rietumu pasaules vērtībām, drošību un mieru.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

Pašlaik vietējo uzņēmēju galvenais uzdevums ir turpināt darbu, nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem stabilas darba vietas, ražot augstas pievienotās vērtības eksporta produktus un veidot valstij nodokļu ieņēmumus. "Jo palīdzēt mēs varam tikai tad, ja paši esam stipri," norāda uzņēmumā.

Šī iemesla dēļ katram baļķim, kas pašlaik tiek iegūts Latvijas mežos, jāpievieno pēc iespējas lielāka vērtība tepat Latvijā, lai neizveidotos situācija, kad šajos apstākļos vietējais resurss neapstrādāts tiktu vests konteineros, piemēram, uz Ķīnu.

Zemes apsaimniekošana, ilgtspējīga vietējo resursu izmantošana un vietējā apstrādes rūpniecība visus neatkarības gadus ir bijis Latvijas ekonomikas mugurkauls, kā arī krīzē tas ir un būs Latvijas stabilitātes pamats, atgādina uzņēmums.

"Atbalsta sistēma pagaidām attiecas uz Latvijas apaļkoku piegādēm no pilnīgi visiem sadarbības partneriem - "Latvijas valsts meži", privāto mežu īpašniekiem, mežistrādes uzņēmumiem un citiem apaļkoku tirgus dalībniekiem. Vēlāk atbalsta sistēma varētu tikt attiecināta arī uz finierkluču piegādēm Lietuvā, Igaunijā un Somijā, taču tam nepieciešams ilgāks izvērtēšanas un sagatavošanās laiks," norāda "Latvijas finieris".

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas sākto karu pret Ukrainu, "Latvijas finieris" iepriekš paziņoja, ka pārstrukturēs piegādes ķēdes un pārkārtos saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Latvijas finiera" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 223,55 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 11,9% - līdz 12,038 miljoniem eiro. 2021.gadu koncerna apgrozījums, pēc kompānijā vēstītā, varētu būt sasniedzis 250 miljonus eiro.

"Latvijas finieris" reģistrēts 1992.gadā. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Optimistiskās prognozes ir skarbas, bet ekonomika nesabruks

Jānis Goldbergs, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Minimālās algas paaugstināšana veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos

LETA, 02.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos, kā arī veicinās algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozēja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzskata, ka, lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši lēns - tikai 6,3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī.

Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, norāda ekonomists. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada trešajā ceturksnī, un visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Prezidents izsludina likuma grozījumus par minimālās algas paaugstināšanu 

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no...

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada trešajā ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Migunovs uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Migunovs atgādina, ka Saeima nolēma palielināt minimālo algu 2023.gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām.

Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr Migunos skaidro, ka tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi - pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,6% šī gada pirmajā pusē.

Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām, skaidro Strautiņš. Ja veselības aprūpē algu kāpums īslaicīgi bija mērāms pat desmitos procentu, tagad tas samazinājies līdz 1,2%. Algu dinamiku nepārprotami ietekmē arī krīze būvniecībā, kur atalgojums gada laikā ir audzis tikai par 0,5%. Pavājš algu kāpums bija arī profesionālo pakalpojumu nozarē, kur tas iepriekš auga ļoti strauji un ir sasniedzis visnotaļ cienījamu līmeni, vidēji 1784 eiro. Straujākais algu kāpums reģistrēts trīs tehniskās nozarēs - ieguves rūpniecībā (par 13,5%), komunālajos pakalpojumos (par 11,7%) un transportā (par 10,6%).

Vidējā neto alga ir pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, norāda Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka neto algas pirktspēja ir samazinājusies par 12,9%, kas ir pat sliktāk nekā globālās finanšu krīzes jeb dižķibeles laikā 2008. un 2009.gadā. Tad reālās algas kritums 2009.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 10,8%.

Taču Strautiņš uzsver, ka ir milzu atšķirība - tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Strautiņa ieskatā pēc šī krituma pirktspējas atjaunošanās notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums.

Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, to veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā, uzskata ekonomists.

"Latvijas un Baltijas inflācijā šobrīd ir liela neizskaidrojamā komponente - cenu kāpums, ko neizskaidro enerģijas, izejvielu un darbaspēka izmaksu daļa. Acīmredzot, lielo cenu jucekli daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, lai palielinātu maržas. Citiem vārdiem, uzņēmumiem ir izdevies pārdalīt kopējo ienākumu plūsmu par labu sev, pēc šīs daļas pakāpeniskas zaudēšanas iepriekšējos desmit gados," pauž Strautiņš.

Kopējais algu fonds saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem trešajā ceturksnī auga par 9%, kamēr nominālais IKP trešajā ceturksnī palielinājās par 15%. Savukārt IKP ienākumu komponente, kas ietver uzņēmumu peļņu (bruto ienesa un bruto jauktais ienākums) auga par 23,4%. Taču šī tendence nav ilgtspējīga, uzsver Strautiņš. Viņš uzskata, ka labā peļņa mudinās uzņēmumus pieņemt darbiniekus, tas saasinās konkurenci darba tirgū un stimulēs reālo algu kāpumu. Ar laiku pircēji atkal sāks kritiskāk vērtēt piedāvājumus, savukārt algota darba veicēji izmantos iespējas prasīt lielākas algas.

Strautiņš atgādina, ka 2019.gadā jeb pēdējā pirmspandēmijas gadā darba samaksa veidoja 49% no IKP. Pandēmijas sākumā šis koeficients vēl pieauga, bet šī gada pirmajā pusē algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma vairs atbilda tikai 46,6% no IKP.

Algota darba veicēju daļa kopējos ienākumos drīz atkal augs un var pārsniegt iepriekšējo maksimumu, prognozē ekonomists. Viņaprāt, to veicinās gan demogrāfiskā situācija, gad ekonomikas struktūras maiņa, jo palielinās to nozaru daļa, kas nav kapitālintensīvas, kur izmaksu struktūrā dominē cilvēku laiks.

Laikā no 2012.gada līdz šī gada otrajam ceturksnim kopējais aizņemto darbavietu skaits auga par 53 000. Lielākie pieaugumi starp bija programmēšanā - par 11 770, medicīnā - par 10 373, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas - par 9860, informācijas pakalpojumos - par 6255. Savukārt starp nozarēm ar lielākajiem samazinājumiem dominē kapitālintensīvas jomas, piemēram, apstrādes rūpniecības un transporta apakšnozares. Šobrīd algu daļa IKP ir tuva ES vidējam rādītājam, kas pirmajā pusgadā bija 47,2%. Tādā izteikti uz pakalpojumiem orientētā ekonomikā kā Latvijā šī attiecība var būt augstāka, uzskata Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lietuvā strādājošie Ukrainas kara bēgļi pērn nodokļos samaksājuši 40 miljonus eiro

LETA--BNS, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas pilsoņi, kas ieradušies un strādā Lietuvā, pērn no 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā un daudzi devās bēgļu gaitās, līdz gada beigām nodokļos valsts budžetā samaksājuši 40 miljonus eiro, liecina Lietuvas Sociālā nodrošinājuma un nodarbinātības ministrijas dati.

Vairāk nekā 22 000 jeb puse no darbspējīgajiem cilvēkiem, kas Lietuvā ieradušies no kara plosītās Ukrainas, pašlaik ir darba attiecībās Lietuvā, liecina Nodarbinātības dienesta apkopotā informācija.

Lielākā daļa bēgļu no Ukrainas Lietuvā strādā apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, transporta un loģistikas sektorā, viesu izmitināšanā un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Vairākums no viņiem darbu atraduši Lietuvas trīs lielākajās pilsētās - Viļņā, Kauņā un Klaipēdā.

Ukrainas pilsoņu Lietuvā saņemtā alga ir no minimālās algas līdz nepilniem 2000 eiro mēnesī. Vidēji Ukrainas kara bēgļi Lietuvā decembrī pelnīja 1061 eiro mēnesī pirms nodokļu atskaitījumiem. Minimālā alga Lietuvā pērn bija 730 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru