Jaunākais izdevums

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Oktobrī tāpat kā pirms mēneša 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29 % un 13 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuāla konkurence, tāpēc īpaši būtisks ierobežojošs faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā. Oktobrī to atzīmējuši 41 % mazumtirgotāju, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā septembrī. 7 % respondentu atzīmē, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 14 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

Visoptimistiskākie uzņēmēji darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā, vispesimistiskākie – gaisa transportā

Pakalpojumu sektorā 2022. gada oktobrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 1,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar septembri, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie septembrī bija uzņēmēji, kas nodrošina darbā iekārtošanas un darbaspēka meklēšanas pakalpojumus (13,6). Tiem seko apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (13,3), kā arī radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides nodrošinātāji (13,2). Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums oktobrī fiksēts gaisa transporta nozarē (- 41,3), telekomunikāciju pakalpojumos (- 24,1), kā arī veterinārajos pakalpojumos (- 20,4). Kopumā oktobrī noskaņojums bija pozitīvs 14, bet negatīvs 15 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē – biroju administratīvajās darbībās un citās uzņēmumu palīgdarbībās – konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli. Salīdzinot ar septembri, 17 apakšnozarēs noskaņojums ir pasliktinājies, bet uzlabojies tikai 13.

33% pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, to īpatsvars ir samērā stabils un kopš gada sākuma svārstās robežās no 32 % līdz 36 %. 25 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Arī šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī 9 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 6 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas. Attiecīgi līdz 12 % pieaudzis arī to uzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili pesimistisks

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā oktobrī bija - 15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,1 procentpunktu. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem turpina pazemināties būvuzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos (par 7,8 procentpunktiem), bet pašreizējais kopējais pasūtījumu līmenis ir samazinājies par 3,5 procentpunktiem. Konfidences rādītājs oktobrī samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs, bet vislielākais samazinājums ir inženierbūvniecībā (par 6,0 procentpunktiem).

Būvniecības aktivitāti oktobrī ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 33 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (30 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (22 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 24 % un 12 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums). To uzņēmēju īpatsvars, kuru būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori, oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir samazinājies par 6 procentpunktiem un nokritis līdz 17 % līmenim.

Būtiskākie ierobežojošie faktori būvniecības apakšnozarēs ir darbaspēka trūkums (to norāda 38 % respondentu ēku būvniecībā, 32 % inženierbūvniecībā un 24% specializētajos būvdarbos), kā arī nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 31 %, 27 % un 30 %).

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties jau trešo mēnesi

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs oktobrī bija - 9,0. Tā ir zemākā šī rādītāja vērtība kopš 2020.gada vidus. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji būtiski samazinājušies pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 9,3 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,6 procentpunktiem), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 2,3 procentpunktiem). Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 1,2 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 8,9 procentpunktiem). Palielinājumu minētajās nozarēs galvenokārt ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks vērtējums par produkcijas pasūtījumu pašreizējo līmeni un gatavās produkcijas krājumu izmaiņām.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām oktobrī, salīdzinot ar septembri, 10 nozarēs vērojams konfidences rādītāja samazinājums, viena nozare ir bez izmaiņām, savukārt 12 ir vērojams konfidences rādītāja kāpums.

24 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 35 % un 24 % uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 18 % respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13 %), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets š.g. 23. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Lapiņa kandidatūru pārcelšanai Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieka amatā.

“Esmu pārliecināts, ka līdz ar jauna CSP vadītāja stāšanos amatā būtiski mainīsies arī CSP darbs. Uzskatu, ka pārvaldei ir jākļūst vairāk uz servisu orientētai, biznesam draudzīgai, kā arī jāturpina nodrošināt maksimāli plašu datu klāstu par visām nozarēm un reģioniem. Bez efektīvas datu pieejas un analīzes nav iespējama dzīves realitātē balstīta valsts pārvalde un politikas plānošana,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Raimondam Lapiņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības veicināšanā, starptautiskās sadarbības veidošanā, pārmaiņu vadībā un finanšu plānošanā un vadībā, t.sk. nozares politikas un stratēģijas īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CSP pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu

LETA, 19.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM atsākusi publicēt sarakstus ar preču eksportētājiem uz Krieviju un Baltkrieviju

Db.lv, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mulsinoši dati par ievērojamu Latvijas eksporta pieaugumu uz Krieviju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par 13 500 nodarbināto, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā, vairāk! Kas tie ir?

Jānis Goldbergs, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem cilvēki, kas Latvijā maksāja sociālo nodokli, ir par 67 849 mazāk, turklāt starpība aug. Iespējams, ka liela daļa no CSP jaunuzskaitītajiem nodarbinātajiem cilvēkiem sociālo nodokli maksā ārvalstīs, tomēr konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav ne CSP, ne VID, ne VSAA.

Atbilstoši VID datiem tādi nodarbinātie, kas ir maksājuši sociālo nodokli, pērnā gada pēdējā ceturksnī vidēji ir 809 963, kas ir par 8512 nodarbinātajiem vairāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, ja salīdzina ar pērnā gada pirmo ceturksni, kad vidēji ceturksnī bija 798 873 cilvēki, kas maksāja sociālo nodokli, tad šā gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 2578 nodarbinātajiem. Jāteic, ziemas mēneši ir vislabāk salīdzināmie šajā ziņā, jo vasarā parādās sezonas strādnieki, kas maina ainu par aptuveni 20 tūkstošiem strādājošo. Parādība ir ikgadēja. Salīdzinoši ar pirmspandēmijas laiku 2020. un 2019. gadā ir redzams, ka nodarbināto skaits, kuri maksā sociālo nodokli, vai tādu skaits, kas saucami par reāli strādājošiem Latvijā, ir nedaudz samazinājies. Tajā pašā laikā šā gada nodarbināto skaits vēl aizvien ir lielāks nekā 2018. gadā vai 2017. gada pirmajos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gandrīz puse Latvijas vīriešu nenodzīvos līdz pensijas vecumam

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa 18. jūlija numurā tika publicēts Māra Ķirsona raksts Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus. Šajā rakstā tika aplūkots, kā Latvija izskatās uz Eiropas konteksta. Secinājumi ir briesmīgi.

Latvijas vīriešu vairākums nebūs nākotnes pensionāri. Par sievietēm ir cits stāsts.

Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus 

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas...

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aprīlī Ministru kabineta sēdē norādīja, ka Latvijai “neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu”. Ko rāda statistika? Paceļot pensijas vecumu no 65 uz 68 gadiem, puse Latvijas vīriešu (tāda ir statistika) nekad neizvilks līdz pensijas vecumam. Visas šo cilvēku sociālā nodokļa iemaksas un maksājumi pirmajā, otrajā vai trešajā pensiju līmenī ir bezjēdzīgi.

Pavasarī tika sākta kārtējā valsts kampaņa par pelēkās ekonomikas apkarošanu. Pēc šī raksta publikācijas atbildēja Centrālā statistikas pārvalde, kas uzsvēra, ka 2022.gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvos vēl 14 gadus, bet sievietes - 19 gadus.

Kā norāda CSP, tad tāds rādītājs kā vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot ir vispārējs sabiedrības veselības rādītājs, kurā tiek ietverta arī zīdaiņu un agrīnā mirstība, kā arī mirstība vēlākos gados līdz pensijai, kā arī tas, ka šis rādītājs „nekādā veidā neattiecas uz tiem iedzīvotājiem, kuri būs nodzīvojuši līdz pensijas vecumam. Iedzīvotajiem katrā vecuma grupā ir savi veselības un ar riskantu dzīvesveidu saistīti riski, tāpēc nav pareizi attiecināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu uz pensijas vecumu sasniegušajiem, kuri jau vienu daļu risku ir izdzīvojuši”. Kā norāda CSP, tad „lai analizētu situāciju ar pensijas vecumu sasniegušajiem, jāizmanto attiecīgajai vecuma grupai aprēķinātais paredzamais mūža ilgums”.

CSP arī norāda, ka „saskaņā ar starptautiski salīdzināmiem pēdējiem pieejamajiem datiem uz 2021.gada sākumu, Lihtenšteinā, Islandē, Šveicē, Japānā, Norvēģijā un citās attīstītās valstīs vīriešiem pēc 65 gadu sasniegšanas vidēji paredzams nodzīvot vēl aptuveni 20 gadus, kas ir par 6 gadiem vairāk nekā Latvijā. Savukārt sievietēm 65 gadu vecumā visgarākais atlikušais mūžs prognozēts Japānā - vēl 25 gadi, Dienvidkorejā, Lihtenšteinā un Spānijā - vēl 24 gadi, kas ir par 5-6 gadiem vairāk nekā Latvijā”.

Labi, nestrīdamies ar CSP! Aplūkojam šo rādītāju nevis Eiropas, bet globālā kontekstā. Pēc paredzamā 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilguma Latvija ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Latīņamerikas vai arābu valsts. Pat pilsoņu karu plosītajā Sīrijā vīriešu prognozējamais vecums 2021. gadā bija lielāks nekā Latvijā. Jā! Vidējais 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilgums Latvijā bija 68,6 gadi. Vidēji Latīņamerikā tie bija 68,8 gadi, arābu pasaulē - 68,8, bet vidēji pasaulē - 68,9 gadi. Mēs esam zem pasaules vidējā, zem arābu pasaules, zem Latīņamerikas vidējā. Izskatās, ka Latvija ir Latīņamerikas valsts, kas kaut kā iesprukusi attīstīto valstu klubiņā. Ko aritmētiski nozīmē vidējais vīriešu dzīves ilgums 68,6 gadi? Ja pensijas vecums būs 65 gadi un lielāks, tad gandrīz puse no vīriešiem līdz pensijai nenodzīvos vai pensiju saņems tikai dažus gadus. Puse!

Visu rakstu lasiet 1.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiskajās cenās IKP Latvijā 2021. gadā bija 33,3 miljardi eiro. 52,9 % (17,6 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 15,9 % (5,3 miljardi eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (68,8 %) no Latvijas IKP.

Kurzeme sekoja ar 9,3 % (3 miljardi eiro), Zemgale ar 8,1 % (2,7 miljardi eiro), Vidzeme ar 7 % (2,3 miljardi eiro) un Latgale ar 6,6 % (2,2 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par IKP reģionos.

Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (28,9 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (8,8 tūkst. eiro). Tādejādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē. Savukārt Pierīgā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 13,9 tūkst. eiro, Kurzemē – 13,2 tūkst. eiro, Vidzemē – 12,8 tūkst. eiro, Zemgalē – 12,0 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

The Red Jackets neapmierināti ar ekonomikas ministres kļūdaino komunikāciju par eksportētājiem

Db.lv, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” pauž neapmierinātību ar ekonomikas ministres kļūdaino komunikāciju par eksportētājiem, kas turpina eksportēt uz Krieviju.

“The Red Jackets” pārstāv 60 eksportētājus - nozares izcilniekus ar kopagrozījumu 2 miljardi eiro un ir straujāk augošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kuras uzdevums ir sekmēt Latvijas uzņēmumu eksportspēju. "Mēs piekrītam, ka sabiedrībai ir tiesības zināt tos uzņēmumus, kas turpina sadarboties ar agresorvalsti Krieviju, tomēr 2023. gada 16. augustā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicēto un Ekonomikas ministrijas plašsaziņas medijos komunicēto uzņēmumu saraksts “Eksportētāji uz Baltkrieviju un Krieviju” ir nepatiess un aizvainojošs un daudziem Latvijas uzņēmumiem," norāda asociācija.

CSP uzņēmumu sarakstā tika iekļauta informācija par eksportētājiem 2022. gadā, ņemot vērā darījumus visa gada laikā, arī pirms 2022. gada 24. februāra un sankciju noteikšanas, un 2023. gada pirmajiem 6 mēnešiem. Šādi dati neparāda, kuri uzņēmumi ir pametuši un kuri joprojām turpina eksportu uz pieminētajām valstīm. 556 uzņēmēji jeb 67% ir pārtraukuši eksportu uz Krieviju 2023. gadā, attiecībā pret 2022. gadu un analizējot datus pa gadiem šo ir iespējams novērot. Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrijas komunikācija ir tendencioza un mudina domāt, ka visi sarakstā iekļautie uzņēmumi ir aktīvi eksportētāji arī šodien. Tas met šaubu ēnu uz visiem uzņēmumiem, kas Krievijas un Baltkrievijas tirgu ir pametuši un kopš 2022. gada 24. februāra piegādes uz šīm teritorijām neveic, norāda “The Red Jackets”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez darbinieku piesaistes būvniecība izaicinājumus nepārvarēs

Db.lv, 23.11.2022

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatrisinot problēmas ar darbinieku piesaisti, būvniecība nozare izaicinājumus nepārvarēs, norāda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš atzīst, ka patlaban liela optimisma par situāciju nozarē nav, lai gan būvniecība Latvijā joprojām turpinās. Pirmkārt, tādēļ, ka būvniecības izmaksu kāpumam beigas joprojām nav redzamas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir palielinājies par piektdaļu (20,7%), tostarp būvmateriālu cenas - par 27%.

Tas nozīmē, ka būvniecības apjomi tuvākajos gados kritīsies un projektu realizācijas termiņi kļūs daudz garāki, jo pasūtītāji, īpaši publiskajā - valsts un pašvaldības - sektorā visu milzīgo sadārdzinājumu kompensēt nespēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.

Salīdzinot ar 2022.gada decembri, bezdarba līmenis nav mainījies.

Sieviešu bezdarba līmenis decembrī saglabājās nemainīgs - 5,4%, taču vīriešu pieauga par 0,4 procentpunktiem līdz 7,9%.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2022.gada decembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023.gada decembrī Latvijā bija 63,1 tūkstotis bezdarbnieku (26,0 tūkstoši sieviešu un 37,1 tūkstotis vīriešu), tas ir par 1,9 tūkstošiem vairāk nekā novembrī, un par 0,7 tūkstošiem vairāk nekā 2022.gada decembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 1,8 tūkstošiem, savukārt sieviešu - par 0,2 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mārupes novada attīstība ir Japānas un ES vidējā līmenī

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 21.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 33,7 tūkstoši eiro, bet Mārupes novadā - 30,2 tūkstoši eiro. Savukārt Augšdaugavas novadā vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis ir kaut kur pa vidu starp Baltkrieviju un Moldovu.

Centrālā statistikas pārvalde ir sākusi sagatavot datus par IKP lielumu Latvijas reģionos, valstspilsētās un novados. CSP skaidro par izmatotajām metodēm: “Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcībā esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hokeja čempionāta ovācijas līdz Dziesmu svētku fanfarām neaizskan: ekonomiskā izaugsme 2.ceturksnī sanīkst

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste, 28.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja, komentējot 1. ceturkšņa ekonomisko izaugsmi Latvijā, to varēja salīdzināt ar pavasara ziedu plaukumu, tad, pieturoties pie ziedu tematikas, 2. ceturksnī gandrīz būtu jādzied par “trim vītušām rozēm”.

Viena pavītusi roze, iespējams, liecas uz trešā ceturkšņa pusi, proti, laiku, kad tiek ievākta labības raža. Laikapstākļu kaprīžu vai anomāliju šogad nav trūcis ne Latvijā, ne citviet Eiropā, un tās nelabvēlīgi ietekmē vairāku nozaru attīstību. Arī augstās inflācijas dēļ arvien saglabātā ierobežojošā monetārā politika ietur ekonomiku rāmjos, īpaši tirdzniecības partnervalstīs, kurās izsniegto kredītu apjoms ir lielāks.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma dati rāda, ka 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā varētu būt sarucis par 0.6% (salīdzinājumā ar 1. ceturksni; sezonāli un kalendāri koriģēti dati).

Lai gan inflācija jau 2. ceturkšņa laikā būtiski saruka, tā vēl arvien ir augsta un nerosina atlikt patēriņa un investīciju lēmumus cenu krituma gaidās. Noguldījumu atlikums pēdējo mēnešu laikā samazinājies (izņemot mājsaimniecībām jūnijā), turklāt uzkrājumu vērtības sarukums reālā izteiksmē (t.i., koriģēts ar patēriņa cenu indeksu) rosina līdzekļus ieguldīt drīzāk. Daļēji tas atspoguļojas augstākā nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē: jūnijā nedaudz auga izsniegto mājokļa kredītu atlikums, kā arī nekustamā īpašuma darījumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latviju pamet Krievijas, Ķīnas un Bulgārijas pilsoņi

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pusei Latvijas iedzīvotāju šoziem sagaidāms ievērojams dzīves līmeņa kritums

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 16.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajai valdībai ir nekavējoties jāatbalsta Latvijas kultūra, teātris, prese un grāmatu izdošana, jo pārtikas, energoresursu un elektrības tarifu kāpums Latvijas lauku apvidos zemo algu saņēmējus pilnībā izputinās.

Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad dzīves līmeņa kritums minimālās algas saņēmējam šī gada rudenī bija par aptuveni 22%. Minimālā alga nav palielināta kopš 2021. gada janvāra. Vidējais patēriņa cenu pieaugums tikai pēdējā gada laikā (2022. gada septembris pret 2021. gada septembri) bija 22%. Tas nozīmē, ka tīri matemātiski minimālās algas saņēmējs šī gada septembrī varēja nopirkt (100%-22%= 78%) tikai aptuveni 78% no tā paša preču un pakalpojumu daudzuma, kādu varēja iegādāties pirms gada. Minimālās algas saņēmējam šī gada rudenī dzīves līmenis ir krities vismaz par vienu piekto daļu, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni.

Kā mainījās dzīves līmenis vidējās algas saņēmējam? Atbilstoši CSP datiem, 2022. gada jūnijā vidējā alga (1012 eiro) gada laikā (pret 2021. gada jūnija vidējo algu) pieauga par 7,3%. Matemātiski, ņemot vērā vidējo patēriņa cenu pieaugumu, kas ir aptuveni 22% gadā, sanāk (100%+7,3% -22%= 85,3%), ka vidējās algas saņēmējs šī gada septembrī varēja nopirkt tikai aptuveni 85,3% no to pašu preču un pakalpojumu daudzuma, kādu varēja iegādāties pirms gada. Vidējās algas saņēmējam šī gada rudenī dzīves līmenis ir krities par vismaz 15 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada jūlijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5 %, un kopš jūnija tas nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.

Gada laikā faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

Vīriešu bezdarba līmenis jūlijā saglabājās 8,3 %, taču sieviešu pieauga par 0,1 procentpunktu līdz 4,7 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,6 %, un kopš jūnija tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu. Salīdzinot ar 2022. gada jūliju, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023. gada jūlijā Latvijā bija 62,2 tūkstoši bezdarbnieku (22,4 tūkstoši sieviešu un 39,8 tūkstoši vīriešu), tas ir par 0,6 tūkstošiem vairāk nekā jūnijā, bet par 4,1 tūkstoti mazāk nekā 2022. gada jūlijā. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā nav mainījies, taču sieviešu pieaudzis par 0,6 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem minimālā mēneša darba alga Latvijā tiek palielināta no 620 uz 700 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022.gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 4,4% apmērā no IKP

Db.lv, 21.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,721 miljarda eiro apmērā jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 676,7 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 15,947 miljardus eiro jeb 40,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 1,259 miljardiem eiro jeb 8,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās. Tostarp 900 miljoni eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 500 miljoni eiro - atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, bet ieņēmumi palielinājās par 14% un sasniedza 14,5 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikai jauns drauds – sezonālā starptautiskā migrācija

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 25.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mājoklim ir dabasgāzes apkure, tad ziemas pavadīšana Taizemē būs lētāka nekā ziemošana Latvijā.

Visai ilgstoši galvenais Latvijas iedzīvotāju skaita sarukuma cēlonis bija starptautiskā ilgtermiņa migrācija – Latvijas iedzīvotāju aizceļošana uz valstīm ar lielākām ienākumu iespējām. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2016. gadā Latvijā piedzima 21,8 tūkstoši bērnu, bet mirušo skaits bija 27,8 tūkstoši.

Dabiskā pieauguma (dzimušo skaits mīnus mirušo skaits) ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 5982 cilvēkiem. Tajā pašā 2016. gadā ilgstošai palikšanai uz ārzemēm no Latvijas izbrauca 20,4 tūkstoši iedzīvotāju, bet ilgstošai palikšanai Latvijā no ārzemēm iebrauca 7,6 tūkstoši personu. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas ietekmē (no ārzemēm iebraukušo cilvēku skaits mīnus uz ārzemēm izbraukušo iedzīvotāju skaits) Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 12 859 cilvēkiem. No tā izriet, ka 2016. gadā iedzīvotāju skaita samazināšanās cēlonis 68% gadījumu bija iedzīvotāju aizceļošana uz ārzemēm, bet 32% gadījumu – mirstības pārsvars pār dzimstību (negatīvais dabiskais pieaugums).

Komentāri

Pievienot komentāru