Jaunākais izdevums

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Vairāk lielajiem vadītājiem

Kā 2012. gadā, tā 2022. gadā lielo algu segments raksturo pietiekami lielas algas, un CSP mērījumu nemainīgums šajā segmentā 10 gadu periodā dod iespēju pārlūkot labi atalgoto darbinieku skaita pieaugumu. Līdztekus jāievēro, ka inflācija 10 gadu laikā minētajā periodā atbilstoši CSP inflācijas kalkulatoram ir bijusi 43,3%. Proti, daļa no lielo algu saņēmēju pieauguma veidojas dabīgi – algām sekojot preču un pakalpojumu cenu inflācijai, tomēr datu entropija atbilstoši inflācijas ietekmei nav dominējošais faktors, kas jāņem vērā.

Uzskatāmi redzams, ka sabiedriskajā sektorā – algu grupā no 5000 līdz 6000 eiro – ir krietni mazāk darbinieku nekā grupā virs 6000 eiro, turklāt šajā grupā pieaugums ir lēnāks nekā privātajā sektorā. Rodas priekšstats, ka augstākās vadības skaits aug straujāk nekā viņu padomnieku un vietnieku skaits. Tomēr arī te nebūs pateikta visa patiesība, jo algu grupā 4000–5000 eiro darbinieku skaits valsts sektorā 10 gadu laikā audzis straujāk nekā privātajā sektorā. Proti, sabiedriskajā sektorā – 6,52 reizes, bet privātajā – tikai 6,13 reizes. Ejot uz leju, zemākās algu grupās privātajā sektorā lielāku algu saņēmēju skaits aug arvien straujāk nekā valsts sektorā. Algu segmentā, kas ir nedaudz zem vidējās algas – no 1000 līdz 1500 eiro, kurā šobrīd var atrast skolotājus, policistus, valsts aparātu apkalpojošo personālu, pieaugums ir bijis krietni mazāks. Šajā grupā privātajā sektorā darbinieku skaits pieaudzis 2,8 reizes, bet sabiedriskajā – nepilnas divas reizes. Kopumā jāsecina, ka valsts sektors koncentrējies uz augstākās vadības un to vietnieku atalgojuma audzēšanu, jo skaidrs, ka pirms 10 gadiem, neilgi pēc 2008. gada krīzes, liela daļa vadītāju saņēma krietni mazāk. Laika gaitā augstāko algu grupu sasnieguši arī tādi sabiedriskā sektora vadītāji, kuri iepriekš atradās 2000 līdz 3000 eiro algu segmentā. Savukārt, ievērojot to, ka virs 6000 eiro dalījuma vairs nav, var droši apgalvot, ka šobrīd noteikti ir vērts tādu radīt, izdalot algu grupas virs 8000 un virs 10 000 eiro.

Lielākās nav deputātiem un ministriem

Sabiedriskā sektora algu apskatos tiek izceltas ministru un Saeimas deputātu algas, bet 2022. gada mēneša bruto alga 14. Saeimas deputātam bija 3386 eiro, turklāt lielākā daļa decembrī saņēma mazākas algas. Runājot par lielo algu saņēmējiem valsts sektorā, mēs nerunājam par deputātiem. Arī ministri 2022. gadā nesasniedz lielo algu grupu. 2022. gadā Ministru prezidenta mēneša bruto alga bija 5216 eiro. Proti, pēc KNAB oficiālās informācijas pat bijušais premjers Krišjānis Kariņš nebija šajā grupā. Vienīgie, kuri no valsts pārvaldes sabiedriskajā sektorā varēja saņemt lielās algas, ir Rīgas domes priekšsēdētājs, kuram kopš 2022. gada alga ir 6349 eiro, turklāt KNAB ziņojumā runa ir par maksimālo iespējamo summu. Vēl Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja maksimālā alga pārsniedz 6000 eiro. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas maksimālā alga 2022. gadā bijusi 10 365. Tāpat Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja alga ir lielajā grupā – 8480 eiro. Tas arī viss.

Pārējie no 1836 sabiedriskā sektora darbiniekiem 2022. gadā meklējami valsts uzņēmumu valdēs un padomēs vai arī tiešajā vadībā. Jāpiebilst, ka 2023. gadā bija pamatīgs algu palielinājums visā valsts pārvaldē un liela daļa piectūkstošnieku ielēca nākamajā sadaļā – 6000 eiro un vairāk, tomēr mūsu mērķis ir izcelt tieši 2022. gada rezultātus, kas atklāj problēmas būtību, nevis ļauj tai paslēpties aiz politiskas muguras.

Milzīgās algas – kāpēc?

Jau ilgstoši ir valsts retorika par to, ka privātajā sektorā ir lielas algas un tāpēc valsts, ja vien vēlas paturēt augstākos vadītājus, spiesta maksāt. Šajā apsvērumā ir daļa patiesības, pat vairāk – ir vairāki piemēri, kad vadītāji no privātā sektora pārgājuši uz valsts uzņēmumu vadību. Piemēram, VAS Valsts nekustamie īpašumi vadītājs – izcēlu, jo tas ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem šādai vadītāju piesaistei. Proti, algas valsts uzņēmumos jau ir tik labas, ka privātie vietām nespēj konkurēt. Otra lieta ir likumi, kas nosaka valsts uzņēmumu padomju un valžu atalgojuma apmērus atbilstoši uzņēmuma lielumam. Turklāt uzņēmumu valdēs ir gan fiksētā algas daļa, gan mainīgā, jo īpaši izceļot valdes priekšsēdētāja lomu.

No vienas puses, ja valsts uzņēmumi, kā, piemēram, Latvijas dzelzceļš, Latvijas pasts vai Sadales tīkls, būtu veiksmīgi un strādātu tā, ka nav pārmetumu, jebkuras saprātīgas izmaksas būtu piedodamas. Tomēr virknē gadījumu par augstāko vadītāju veiksmi ir šaubas un jo īpaši tāpēc, ka lielāko algu sadaļā pieaugums valsts sektorā ir bijis straujāks nekā privātajā sektorā pamatoti. Otrs jautājums – vai tiešām valdēm jābūt tik lielām visos gadījumos? Proti, sistēma ir izveidota un paredz, ka valsts uzņēmumu augstākās vadības algas aug straujāk, un tā tas būs arī turpmāk, bet uzņēmumu darbības rezultāti daļā gadījumu pasliktinās. Jāuzsver, ka runa ir par tiem vadītājiem, kuri nevis rada pievienoto vērtību, bet tikai nodrošina tās radīšanu. Proti, Latvijas dzelzceļš vairs nevar būt pelnošs, ja Latvijas uzņēmēji nerada pietiekamu daudzumu preču, ko pārvadāt. Līdz ar šiem secinājumiem ir pamats pārvērtēt Latvijas valsts uzņēmumu augstākās vadības atalgojuma principus, pievēršot uzmanību tieši lielāko algu saņēmējiem un uzņēmuma rezultativitātei.

Vai vajag algu optimizāciju?

Summējot valsts sektora lielo algu saņēmējus virs 6000 eiro 2022. gadā, iegūsim summu līdz 150 miljoniem eiro gadā, bet šobrīd jau nedaudz virs 200 miljoniem gadā. Veicot korekcijas augstākās vadības atalgojuma struktūrā, visticamāk, nav iespējams iegūt visu summu budžetā, jo uzņēmumi kādam un kaut kādā veidā ir jāvada. Tajā pašā laikā optimizācija ir iespējama. Jo sevišķi, ja algu korekcijas valsts uzņēmumos veic ne tikai pašā virsotnē. Algas virs 2500 eiro sabiedriskajā sektorā 2022. gadā veido aptuveni miljardu gadā. Raugoties plašāk, noteikti ir iespējams runāt par 10% ekonomiju kopumā, tostarp paraugoties arī uz institūciju un iestāžu darbu. Ir skaidrs, ka ierobežošana jāsāk no augšas un tad visu algu trepes nedaudz saruks. Praktiskais ieguvums, aptuveni un ļoti pieticīgi rēķinot, ir 100 miljoni eiro. Kuram tas šobrīd rūp?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīga, ilgtspējīga attīstība bez inovācijām būs problemātiska.

Globālā Inovāciju indeksa 2022. gada dati rāda, ka Igaunija ieņem 17. vietu pasaulē, Lietuva – 39. vietu, savukārt Latvija – 41. vietu. Kopumā Latvijas pozīcija nav peļama, jo aiz mūsu valsts šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pirms mums ir gan Malaizija, gan Indija, turklāt tikai pavisam nedaudz apsteidzam Mauritāniju. Kārtējo reizi nākas meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu – tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. vietā. Lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), kas tiek uzskatīts par inovāciju stūrakmeni, notiek un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr būtiska izrāviena nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvās dāvanas ir viens no labākajiem veidiem, kā izrādīt atzinību un veidot ilgstošas attiecības ar darbiniekiem un klientiem, taču, ņemot vērā lielo izvēles klāstu, var būt grūti izvēlēties dāvanu, kas būs tieši laikā. Tātad, kas padara korporatīvo dāvanu neaizmirstamu?

Saskaņā ar nesen veikto aptauju, vissvarīgākais faktors, kas ietekmē saņēmēja viedokli par biznesa dāvanu, ir tās pārdomātība. Pētījums atklāja, ka cilvēki, visticamāk, novērtēs pārdomātas, personalizētas dāvanas, kas atspoguļo viņu intereses.

Padariet savu ziņojumu neaizmirstamu

Pārdomāta ziņojuma pievienošana ir viens no labākajiem un saņēmējam patīkamākajiem veidiem, kā piešķirt korporatīvai dāvanai nozīmi. Apsveriet iespēju pievienot dāvanai digitālu piezīmi vai pat speriet soli tālāk un izveidojiet video ziņojumu, ko pievienot dāvanai. Atrast ideālus vārdus, lai izteiktu pateicību, var būt sarežģīti, taču nedaudz padomājot vai pasmeļoties idejas internetā noteikti atradīsiet īstos. Personīga piezīme parāda, ka jūs novērtējat esošās attiecības un esat gatavs veltīt papildu laiku, lai parādītu adresātiem, ka jums viņi rūp.

Komentāri

Pievienot komentāru