Jaunākais izdevums

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Piecas reizes dārgāk

Kopumā Latvijā darba devēji 2022. gadā slimības naudās izmaksāja 350 milj. eiro (darba devējs apmaksā astoņas dienas), Igaunijā – 260 milj. eiro (darba devējs apmaksā četras dienas) un Lietuvā – 70 milj. eiro (darba devējs apmaksā divas dienas). Tas nozīmē, ka arī slimības lapu apmaksas reforma ir viens no būtiskiem Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanas faktoriem. Tas, ka veselības aprūpe lielā daļā gadījumu savlaicīgi nav pieejama, negatīvā veidā ietekmē ekonomiku. Un te problēma nav tikai Latvijas darba devējiem noteiktais garākais slimības lapu apmaksas periods Baltijā, bet arī saslimušo darbinieku iestrēgšana mēnešiem garās rindās uz speciālista konsultāciju un ārstēšanu. To dēļ cilvēks nevar pildīt darba pienākumus, kā rezultātā darba devējam jāmeklē aizvietotājs, ko absolūtā vairumā gadījumu no malas nevar paņemt, un reālākais risinājums ir kolēģu virsstundas, kas, ņemot vērā Latvijā noteikto divkārt augstāko virsmaksājumu nekā kaimiņvalstīs, arī mazina starpvalstu konkurētspēju.

Paradoksālā kārtā no šādas situācijas – aizvietošanas – ieguvēja ir Latvijas valsts, jo darba samaksa divkāršā apmērā (salīdzinājumam: konkurentvalstīs Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā – 50%) par virsstundu darbu nozīmē arī ievērojami lielākus, faktiski dubultotus, darbaspēka nodokļu maksājumu apmērus. Šis risinājums, kurš vienkārši rada lielākus VSOAI un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, protams, valsti iepriecinās. Savukārt situācija, kad darba devējs sameklēs citu darbinieku un tas veiks šos sasirgušā darbinieka pienākumus uz laiku, strādā tikai tad, ja tirgū ir labu darbaroku pārpalikums, savukārt, ja ir iztrūkums, tad tas risina tikai konkrētā darba devēja problēmu, bet nemaina kopainu, jo – ja tas ir atbilstoša līmeņa darbinieks, viņš tiks atrauts kādam citam darba devējam un neradīs IKP citā vietā, un nemaksās nodokļus no šīs citas vietas. Vai kādam tas, izņemot pašu darba devēju, rūp? Noteikti rūp arī sasirgušajiem darbiniekiem, bet vai tas rūp lēmumu pieņēmējiem valstī?

Slimības lapas vairojas

Par to, ka ar veselības aprūpi nav labi un tā ir «slima», liecina statistikas dati. Piemēram, 2018. gadā tika izrakstīts viens miljons darbnespējas lapu, no tām 479 tūkst. – darba devēju apmaksājamās A lapas. Savukārt 2022. gadā tika izrakstītas jau 1,53 miljoni darbnespējas lapu, no tām 646 tūkst. – A lapas. Ja ņem vērā, ka Latvijā 2022. gadā bija nodarbināti aptuveni 0,9 miljoni iedzīvotāju, tad uz katru nodarbināto ir vairāk nekā pusotra darbnespējas lapa. Tas skaudri apliecina, ka spiediens uz veselības aprūpi ir pieaudzis, jo veselības aprūpes sistēmas mazspējas dēļ ir arvien vairāk tā dēvēto ielaisto slimību, kuru ārstēšana iegriež veselības aprūpes sistēmu tā saucamajā burvju aplī, jo katra novēloti noteiktā diagnoze un ārstēšana prasa no sistēmas ievērojami lielākus resursus, tā vēl vairāk sadārdzinot ārstēšanu un palielinot jau tā mazspējīgās sistēmas pārslodzi. Sāksim ar to faktu, ka Latvijā ir daudz vairāk slimojošu iedzīvotāju nekā kaimiņvalstīs.

Kāpēc tā? Vai tiek meklētas atbildes uz šiem jautājumiem? Paši slimnieki jau folkloru pārfrāzē: «Rindā dzimu, rindā augu, rindā mūžu nodzīvoju!» Vai tas rūp darba devējam? Noteikti, bet tas īsti nerūp valstij! Kāpēc? Viena no atbildēm, ja valstij rūpētu maksimāli mazāks darba nespējas dienu skaits, ko apmaksā gan darba devēji, gan arī pati valsts, tad tiktu meklēti risinājumi, ko un kā darīt, lai cilvēks ātrāk tiktu uz pekām.

Vesels cilvēks ir izdevīgs visiem

Vienkāršoti aptuveni aprēķini pierāda, ka ātrāka sasirgušā izveseļošanās ir izdevīga arī valsts makam. Proti, valsts no devītās dienas sāk maksāt tā dēvēto slimības lapu 80% apmērā no darbinieka algas, un, jo ilgāk sasirgušais rindā gaida iespēju saņemt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu un nevar strādāt, jo valsts makam ir lielāki izdevumi. Būtībā, saīsinot laiku, kurā darbspējas vecumā esošajam cilvēkam ir jāgaida, var ne tikai samazināt valsts izmaksas, bet arī novērst vai mazināt konkrētā cilvēka veselībai neatgriezeniskās sekas.

Cita starpā to cilvēku skaits, kuriem piešķirta invaliditāte, ir pieaudzis, līdz ar to pieaugušas attiecīgā pabalsta izmaksas. Savlaicīga un pieejama veselības aprūpe un cilvēku dzīvildze ir saistīta, bet valsts pamats bija, ir un būs tajā dzīvojošie. Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls. Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, tautsaimniecībai ir vajadzīgi veseli un darbspējīgi cilvēki, bet šobrīd saslimušajiem uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem vai konsultācijām pie speciālistiem jāgaida nevis nedēļas, bet pat mēneši. Diemžēl ik gadu Latvijā nomirst cilvēki, kuru nāvi varēja novērst ar savlaicīgu un efektīvu ārstniecību, – šis skaitlis ir ap 4000 cilvēku. Latvijas mērogiem, kur svarīgs ir ikviens cilvēks, tas ir ļoti daudz.

OECD dati rāda, ka Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā ES, paredzamais dzīves ilgums Latvijā ir par pieciem gadiem īsāks nekā vidēji ES. «Pazaudētie» dzīves gadi ir gan cilvēku veselības pratības jautājums, gan arī nereti stāsts par novēlotu veselības aprūpi. Kuram tas rūp? Jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas laikā bija veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumi, kad cilvēki nevarēja vai izvēlējās nedoties pie ārstiem, un tā rezultātā cilvēkiem ir ielaistas slimības, kuru ārstēšana tagad izmaksā dārgāk. Latvijā 2021. gadā bija teju 202 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. 2018. gadā šādu cilvēku skaits bija nepilni 192 tūkstoši. Trīs gadu laikā pieaugums ir par 10 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti. Latvija zaudē ekonomiski aktīvos cilvēkus, turklāt tas rada ietekmi uz sociālo budžetu. Tātad loģiskāk un ekonomiski izdevīgāk gan valsts budžetam, gan darba devējam, gan arī darba ņēmējam būtu, ja šo nepieciešamo konsultāciju, manipulāciju veiktu maksimāli ātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīga, ilgtspējīga attīstība bez inovācijām būs problemātiska.

Globālā Inovāciju indeksa 2022. gada dati rāda, ka Igaunija ieņem 17. vietu pasaulē, Lietuva – 39. vietu, savukārt Latvija – 41. vietu. Kopumā Latvijas pozīcija nav peļama, jo aiz mūsu valsts šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pirms mums ir gan Malaizija, gan Indija, turklāt tikai pavisam nedaudz apsteidzam Mauritāniju. Kārtējo reizi nākas meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu – tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. vietā. Lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), kas tiek uzskatīts par inovāciju stūrakmeni, notiek un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr būtiska izrāviena nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvās dāvanas ir viens no labākajiem veidiem, kā izrādīt atzinību un veidot ilgstošas attiecības ar darbiniekiem un klientiem, taču, ņemot vērā lielo izvēles klāstu, var būt grūti izvēlēties dāvanu, kas būs tieši laikā. Tātad, kas padara korporatīvo dāvanu neaizmirstamu?

Saskaņā ar nesen veikto aptauju, vissvarīgākais faktors, kas ietekmē saņēmēja viedokli par biznesa dāvanu, ir tās pārdomātība. Pētījums atklāja, ka cilvēki, visticamāk, novērtēs pārdomātas, personalizētas dāvanas, kas atspoguļo viņu intereses.

Padariet savu ziņojumu neaizmirstamu

Pārdomāta ziņojuma pievienošana ir viens no labākajiem un saņēmējam patīkamākajiem veidiem, kā piešķirt korporatīvai dāvanai nozīmi. Apsveriet iespēju pievienot dāvanai digitālu piezīmi vai pat speriet soli tālāk un izveidojiet video ziņojumu, ko pievienot dāvanai. Atrast ideālus vārdus, lai izteiktu pateicību, var būt sarežģīti, taču nedaudz padomājot vai pasmeļoties idejas internetā noteikti atradīsiet īstos. Personīga piezīme parāda, ka jūs novērtējat esošās attiecības un esat gatavs veltīt papildu laiku, lai parādītu adresātiem, ka jums viņi rūp.

Komentāri

Pievienot komentāru