Jaunākais izdevums

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

“Konkurence ir, taču jāņem vērā, ka jaunās dzelzceļa līnijas kontekstā ir cits – Eiropas un pat pasaules mērogs, jo mērķis ir piesaistīt starptautiskos būvniekus, kuriem ir atbilstoša pieredze un kvalifikācija ātrgaitas dzelzceļa būvniecībā,” skaidro SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. Viņš uzsver, ka interese par RailBaltica projekta īstenošanu palielinās un izdodas piesaistīt jaudīgus būvniekus, kuri var uzņemties saistības un izpildīt darbus. “Prasības ir ļoti augstas, un tāpēc varam iegūt ļoti kvalitatīvus pasūtījumu veicējus ar vairāku miljardu eiro lieliem apgrozījumiem, kas ļauj uzņemties finansiālās saistības pret infrastruktūru, ko būvē,” skaidro K. Vingris. Viņš atzīst, ka lielos pasaules uzņēmumus var piesaistīt tikai ar lielu iepirkumu. “Pašlaik ir divi būvlaukumi, kur saistības pārsniedz 0,5 miljardus eiro, un tajos ir plaši pārstāvēti arī Latvijas būvnieki,” tā K. Vingris.

“Konkurence pastāv, bet ir vairākas objektīvas tendences, jo uzņēmumu skaits, kuri strādā Latvijā, samazinās – pazūd ārvalstu kapitāls, mūk projām no ceļu būves kompānijām, kuras strādā Latvijā. Proti, pēdējo trīs gadu laikā trīs lieli uzņēmumi ir pametuši Latviju, šogad viens no uzņēmumiem tiek pārdots,” situāciju raksturo biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņš piekrīt G. Miķelsonam, ka lielajos, interesantajos projektos, šķiet, bijuši pat deviņi pretendenti, kuri startējuši iepirkumu konkursā. “Ir labi vērtēt pretendentu skaitu, bet vislabāk to izdarīt caur naudas prizmu, proti, 2022. gadā pirms karadarbības sākuma valsts ceļu būvniecībā konkursu rezultātā tika ietaupīti 17 miljoni eiro salīdzinājumā pret to cenu, ko VSIA Latvijas Valsts ceļi sākotnēji plānoja,” stāsta A. Bērziņš. Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi publiski pieejamās informācijas ceļu būvniecībā konkurence ir pat nedaudz palielinājusies, kā rāda dati: 2019. gadā – 3,8, 2020. gadā – 3,5, 2021. gadā – 3,7 un 2022. gadā – 4 piedāvājumi.

Produktivitāte – konkurences atslēga

“Svarīgākais, lai konkurence būtu maksimāli liela, un ziņas par trijiem pretendentiem vieš bažas par konkrētā segmenta tālāko attīstību, bet pašreizējos apstākļos nav pamata apgalvojumiem par konkurences trūkumu, jo konkurences augļus attiecībā uz pasūtītāju labi raksturo arī A. Bērziņa minētais ietaupījums,” norāda Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta direktors Antis Apsītis.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane uzskata, ka svarīgākais, pie kā jāstrādā, ir būvniecības nozares produktivitātes palielināšanās. “Latvijas būvniecības nozares produktivitāte ir viena no zemākajām visā Eiropā, kaut arī ir labi piemēri, proti, Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecībā produktivitāte ir piecas reizes augstāka nekā vidēji kādā citā objektā,” tā O. Feldmane.

Viņa norāda, ka, RailBaltica projektā ienākot ārvalstu kompānijām, kuras pieradušas strādāt efektīvāk, arī pašmāju būvnieki sāk strādāt produktīvāk un tādējādi varētu atrisināt problēmas, kuras varētu rasties nākotnē. “Ja neko nedarīsim, tad pēc pieciem gadiem varam sākt būtiski atpalikt un celtniecības jaudas nebūs pietiekamas,” skaidro O. Feldmane. Viņa efektivitāti (zemākas izmaksas) redz rūpnieciski ražotās ēku konstrukcijās, kuras būvlaukumos tiek montētas. “Ir izstrādāti tipveida projekti gan dzīvojamām mājām, gan citas nozīmes ēkām, kuras balstītas uz to izgatavošanu rūpnīcās un ātru montāžu,” tā O. Feldmane. Viņasprāt, pašreizējā situācija kardināli neatšķiras no tās, kāda bija iepriekš, jo būvlaukumi, kuros būvniecība kaut kādu objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ ir pārtraukta, ir gan pašlaik, gan arī ir bijuši pagātnē, tomēr tas nedod pamatu domāt, ka būvniecības nozarē ir dziļa krīze un valstij šīs nozares attīstībā būtu aktīvi jāiejaucas. “Mēģinām veicināt produktivitātes paaugstināšanu, atbalstīt nozari ar sadārdzinājumu kompensēšanu – ir izstrādātas indeksācijas vadlīnijas, kuras gan var neatbilst 100% tam, ko vēlētos būvnieki, taču tas ir labs līdzsvars starp pasūtītāju un izpildītāju (būvnieku),” uzsver O. Feldmane.

“No ceļu nozares vairāk uzņēmumu ir aizgājuši (trīs), nekā ienākuši (viens)”, norāda A. Bērziņš. Savukārt G. Miķelsons norāda, ka katru gadu būvniecībā strādājošo uzņēmumu skaits dilst, kas ir apliecinājums tam, cik šī nozare ir nepievilcīga un cik maz tajā var nopelnīt, un kāda ir tās ilgtspēja. “Kopumā nozarē ir apmēram 8700 uzņēmumu – projektētāji, ēku un ceļu, kā arī energoobjektu būvnieki. Skaitlis it kā liels, bet tas ir mazāks nekā Lietuvā un pat Igaunijā, kas tikai apliecina, ka šajā nozarē arī Latvijā vajadzētu būt vairāk kompānijām,” tā G. Miķelsons. Viņš piekrīt O. Feldmanei, ka būvniecība attīstās tehnoloģiski, un cer piedzīvot brīdi, kad objektos strādās roboti, kurus vadīs operatori no attāluma. “Jāsakārto izglītības sistēma, kurā jau notiek kustība, tāpēc ir cerība, ka pēc pieciem gadiem situācija būs labāka,” tā A. Bērziņš.

Viena krīze seko iepriekšējai

“Turbulence sākās ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, kaut arī šajā laikā Latvijā atšķirībā no citām valstīm būvniecības nozari izdevās noturēt bez ierobežojumiem. Pat viskritiskākajos brīžos tā varēja strādāt, daļēji pateicoties elektroniskajam procesam, vienlaikus tajā laikā sabruka loģistikas ķēdes un pat ražošana, jo tādās valstīs kā Ķīnā un Indijā bija lokdauni, kas rezultējās ar konkrētu būvizstrādājumu piegādes pārrāvumiem un to īslaicīgu deficītu. Līdz ar to nevarēja strādāt ar tādu pašu jaudu kā iepriekš,” situāciju skaidro O. Feldmane. Viņa atzīst, ka pandēmijas laikā bija liela neziņa par rītdienu, jo pastāvēja lokdauna risks arī Latvijā.

“Atkarība no pasaules būvizstrādājumu tirgus pandēmijas laikā, kam pērn sekoja karš Ukrainā, izraisot inflācijas lēcienu atsevišķiem būvizstrādājumiem pat 300–400% līmenī, atkal traucēja piegāžu ķēdes, kur bija tikko atrasti jauni piegāžu ceļi. Ja 2022. gada februāra sākumā ļoti cerīgi raudzījāmies uz iepriekšējo gadu, tad 24. februāris visus plānus izjauca, jo izejmateriālu pieejamība vairāku produktu grupām bija problemātiska vairāk nekā mēnesi,” stāsta O. Feldmane. Viņa norāda, ka, piemēram, ceļu būvētājiem problēmas bija ar bitumena pieejamību, kas būtiski sadārdzināja šo produktu, līdz ar to – arī kopējās izmaksas.

“Ir arī otra problēma, kura ceļu nozarē jau pastāv 15 gadus, jo strādājam viena budžeta gada (no 1. janvāra līdz 31. decembrim) ietvaros un praktiski nezinām, kas notiks pēc gada, pēc diviem vai trijiem. Gadam noslēdzoties, ir liela zīlēšana par to, cik daudz tad nozare būs vajadzīga. Tieši tāpēc ir grūti plānot ilgtermiņa attīstību un veidot ilgtermiņa stratēģiju, uzņemties saistības, iegādāties tehniku, investēt cilvēkos,” norāda A. Bērziņš. Viņš uzsver, ka šodien neviens, nezinot nākotni (vai būs darbs, ja būs, tad kādos apmēros), neiegādāsies līzingā dārgu ceļu būves tehniku, nebūvēs jaunas rūpnīcas.

Vajag valsts programmu

“Ir nepieciešama valsts programma, kura būtu ne tikai informatīva, bet arī saistoša gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrijai, plānojot budžetu,” tā A. Bērziņš. Viņaprāt, tādējādi bizness zinātu, ko plāno valsts, un attiecīgi arī paši varētu pieņemt lēmumus, kā rīkoties. “Par šo problēmu runājam gadiem. Valstij būtu jāmaina infrastruktūras investīciju plānošanas princips, jo šobrīd skolotāju, mediķu, ugunsdzēsēju algas ik gadu tiek plānotas tāpat kā lielie investīciju projekti, kaut arī tiem jābūt garākā termiņā par 12 mēnešiem,” tā G. Miķelsons. Viņš norāda, ka ministrija labi zina nozares vēlmes un intereses mainīt šo sistēmu gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa plānošanā. “Pašlaik izskatās cerīgi,” steidz piebilst A. Bērziņš.

A. Apsītis atzina, ka situācijā, ja nevar prognozēt nākotni, arī tirgus dalībnieki var aiziet no tirgus, jo neredz perspektīvu, un pretēji – ja var prognozēt nākotni, tad arī var pieņemt lēmumus par savu rīcību un attīstību. “Lielākais Somijas būvnieks ir zaudējis jebkādu interesi par Latvijas tirgu, viena Vācijas un viena Lietuvas kompānija ir aizgājusi, jo, pēc šo uzņēmumu vadītāju sacītā, šādā haosā strādā nevarot,” norāda A. Bērziņš. Viņš secina, ka nespēja prognozēt nākotni ir galvenais iemesls, kāpēc ceļu būves kompānijas nevis iegādājas (līzingā) nepieciešamo tehniku un ražotnes, bet gan to nomā, kas vairāku gadu griezumā izmaksā dārgāk. O. Feldmane saprot būvniekus, kuri vēlētos zināt 10 gadus uz priekšu, kura institūcija kurā mēnesī ko pasūtīs, taču būvniecības nozare neatšķiras no citām, jo īpaši, ja pie ilgtermiņa līgumiem ir redzams, kurā virzienā dodas šis tirgus.

“Biznesa risks ir meklēt noieta tirgus arī eksportējot, un varbūt kādā brīdī, kad Latvijā ir mazāk darba, gribētu, lai uzņēmēji vairāk skatītos uz Igauniju un Lietuvu, un pat Zviedriju (ir viens uzņēmums, kurš to sekmīgi dara), arī apgūtu Francijas un Anglijas tirgu, jo dalība ES dod fantastiskas priekšrocības tālākai attīstībai,” skaidro O. Feldmane. Viņa piekrīt, ka Latvijā nav stabila apjoma būvniecības un klibo ES struktūrfondu plānošana un ieviešana, jo septiņu gadu plāna pirmie gadi parasti tiek iekavēti, bet pēc tam iekavēto cenšamies atgūt atlikušajos gados, tādējādi vispirms radot kritumus un pēc tam tieši pretēji – pieaugumus.

“Piekrītu, ka ir jāizlabo gan plānošana, gan ieviešana, lai neradītu nozarei ilūzijas, vispirms parādot vienu bildi, bet realitātē ir kaut kas cits, jo kādā brīdī būvnieku vidū ir ļoti asa konkurence, kad notiek pamatīga plēšanās par tiem objektiem, un citā brīdī atkal trūkst to, kuri būtu gatavi konkrēto objektu būvēt,” norāda O. Feldmane. Viņasprāt, nekad nebūs tā, ka valsts vai pašvaldības varēs anonsēt plānus 10 gadu garumā par to, ko darīs. “Latvijā ir trīs gadu budžets, un tas nozīmē, ka ir zināmi valsts plāni un uzņēmēji jau var plānot šo un nākamos divus gadus,” uzsver O. Feldmane. Viņa arī vērš uzmanību, ka valsts jau nebūt nav vienīgais pasūtītājs, un tieši tāpēc būs diskusija par to, cik daudz būvniecības tirgus valstij būtu veselīgi nosegt. “Latvija ir unikālā situācijā, jo valsts pasūtījumi veido lielāko daļu no būvniecības apjomiem, un iespējams, ka tāpēc arī neapmierinātība ar valsti ir lielāka nekā Igaunijā, kur privāto pasūtījumu apjomi ir daudz lielāki nekā valstij,” tā O. Feldmane. Viņa atceras – kad nozare 2020. gadā identificēja iespējamo kritumu 30%, tad martā-aprīlī jau bija lēmumi par papildu apmēram 500 milj. eiro lielu augstas gatavības projektu iepludināšanu tirgū, lai izvairītos no tik liela sarukuma. “Valsts vēro un prognozē, kā arī mēģina izlīdzināt finanšu plūsmu būvniecības nozarē,” uzsver O. Feldmane.

Karteļa riski biedē

“Ietekme ir bijusi. Viens mērījums īstermiņā un otrs vidējā termiņā, jo tie būvnieki, kuri tiek vainoti kartelī, ir savā ziņā paklupuši – nav tik ļoti aktīvi iepirkumos, kā bija līdz tam. Tas norāda uz to, ka konkurence ir samazinājusies,” uz jautājumu par tā dēvētās karteļa lietas ietekmi uz konkurenci būvniecībā atbild G. Miķelsons. Viņš piebilst, ka tirgus jau nav tukšs, jo vietā parādījušies jauni formējumi – piegādātāju apvienības, kur lielākoties ir vidēja līmeņa būvnieki, kuri līdz šim nav guvuši pieredzi lielāku projektu īstenošanā, bet šādā formā – konsolidējot visa veida zināšanas un resursus – cenšas iegūt pasūtījumus. “Kādas būs sekas (kas būs uzbūvēts), to varēsim ieraudzīt pēc diviem-trijiem gadiem. Viena iespēja – viss būs labi, un tas būs apliecinājums tam, ka tirgus pārkārtojies un jaunpienācēji paveikuši visu tādā pašā kvalitātē kā iepriekšējie, bet otra – atklāsies kaut kādi cunduri,” analizē G. Miķelsons. Viņaprāt, tirgus ir saņēmis elektrošoka sapurināšanu, jo visi vidējie un lielie būvnieki ļoti uzmanīgi domā, ko runā, un piesardzīgi raugās uz iesaistīšanos piegādātāju apvienībās. Proti, kurā brīdī sarunas ir par kaut kādu sadarbību un kurā brīdī sarunas jau tiks uzskatītas par konkurences tiesību pārkāpumu. “Ir dzirdēts par uzņēmumiem, kuri pašlaik nevēlas ar kādu citu veidot piegādātāju apvienību un kopā piedalīties iepirkumu konkursos, bez tam pat uzņēmumu vadītāji nevēlas nekur satikties un runāt,” kopējo situāciju raksturo G. Miķelsons.

“Raudzīties uz piegādātāju apvienībām caur konkurences samazināšanas vai karteļa prizmu ir nepareizi, jo nozarē ir specializācija, kur viens specializējies tuneļos, cits – tiltos. Piemēram, ir uzņēmums, kurš specializējies lidostu segmentā un ir strādājis gan Lietuvā, gan Somijā, gan Latvijā, šādu projektu īstenošanā citi nozares spēlētāji nāk pie viņa un vēlas, lai tas iesaistās kopīgā piegādātāju apvienībā. Otra situācija, kad vienīgais risinājums būs piegādātāju apvienība, ir tad, ja pasūtītājs ir noteicis ļoti īsu konkrēta, salīdzinoši liela projekta realizācijas termiņu,” norāda A. Bērziņš. Viņš ir pārliecināts, ka mobilizācija un konkrētā projekta sadalīšana ļauj to realizēt efektīvāk. “Tie instrumenti, ko likumdevējs devis Konkurences padomei, ir briesmīgi, jo ar tiem var nokaut jebkuru trīs minūšu laikā: likuma teksts ir dīvains, jo saka – “ir pietiekami pārliecinošas norādes”, bet neprasa pierādījumus, tāpēc šie ieroči ir jālieto saprātīgi un uzmanīgi jāskatās, jo transporta infrastruktūras būvniecības bizness nav vienkāršs, bet gan ir sarežģīts un savstarpēji saistīts,” tā A. Bērziņš.

A. Apsītis norāda, ka Konkurences padome izprot situāciju par būvniecības darbu neprognozējamību un risinājumu piegādātāju apvienību veidolā, pat aicinot tādas veidot, tādējādi radot iespējas mazākiem tirgus dalībniekiem startēt lielākos iepirkumos, un vienlaikus uzlabo konkurences situāciju. “Uz piegādātāju apvienībām raugāmies pozitīvi, un, ja ir aizdomas, tad Konkurences padome vienmēr ir atvērta konsultācijām, it īpaši, ja runa ir par iepirkumu vai iespējamu tirgus sadali,” uzsver A. Apsītis.

O. Feldmane steidz iebilst, ka Konkurences padome nevar bez pierādījumiem atzīt konkurences tiesību ierobežojumu. “Konkurences kropļošana mūsu tautsaimniecību nogremdē, mazie uzņēmumi neattīstās,” tā O. Feldmane. Viņa gan atzīst, ka Publisko iepirkumu likuma normas ļauj izslēgt pretendentus no tālākas dalības iepirkumā uz aizdomu pamata, taču tā esot cita diskusija, kas nav saistīta ar Konkurences padomes tiesībām. “Rūpīgi raudzīsimies, kā attiecīgais Publiskā iepirkuma likuma pants tiek piemērots un kādā veidā pasūtītāji vērtē šīs pietiekami pārliecinošās norādes par konkurences kropļojumiem,” uzsver O. Feldmane. Viņa nevarot nosaukt nevienu piemēru, kur uz šīs normas pamata kāds pretendents būtu izslēgts no dalības publiskajā iepirkumā.

“Tas sāka strādāt tikai no šī gada 1. janvāra, un tāpēc vēl jau nevar būt arī neviena piemēra,” piebilst A. Bērziņš. O. Feldmane norāda, ka Konkurences padomes lēmumu tā dēvētā būvnieku karteļa lietā skaidri var redzēt: tajā netiek pārmesta piegādātāju apvienību veidošana, lai startētu iepirkumos, un tās nevienā brīdī nav uzskatītas par iespējamo konkurences kropļojumu. “Spēkā ir nevainīguma prezumpcija, un, tā kā tiesa vēl savu galavārdu šajā karteļa lietā nav pateikusi, tad var runāt tikai par aizdomām,” uzsver O. Feldmane. Viņa atgādina, ka, ja tiesa atstāj Konkurences padomes lēmumu spēkā un tas ir negatīvs nozarei, tad tas nenozīmē nāves spriedumu konkrētam uzņēmumam, jo Konkurences likums paredz arī uzticamības atjaunošanas pasākumus – tas nozīmē, ka ikviens var atgriezties un strādāt, ieskaitot piedalīšanos publiskajos iepirkumos. “Pret konkurences kropļošanu ir jācīnās, bet ar ieročiem ir jāapietas ļoti uzmanīgi,” tā A. Bērziņš.

“Piegādātāju apvienībās būvnieki iesaistīsies, konkurence pieaugs, ja būs paveikts mājasdarbs tipveida būvdarbu līguma nosacījumu veidolā, jo parametri, kas iestrādāti publisko iepirkumu līgumu finanšu garantiju nosacījumos, ir definēti laikā, kas bija pirms Covid-19 pandēmijas, ko vēl vairāk ietekmēja karš Ukrainā un inflācija,” stāsta G. Miķelsons. Viņš atgādina, ka minēto faktoru ietekmē būvnieki pēdējos gadus ir strādājuši pa nullēm, bet daļa pat dzīvojuši ar mīnusiem, kas baņķieriem nešķiet ļoti pievilcīgi, tāpēc ir nepieciešams kaut vai uz laiku samazināt finanšu garantiju līmeni. “Uzņēmējam, startējot publiskajā iepirkumā, ir jānoliek piedāvājuma nodrošinājums, avansa nodrošinājums, līguma izpildes nodrošinājums un garantijas laika nodrošinājums, to summējot, uzņēmumam jāiesaldē prāva summa no savas puses, kas arī ir viens no iemesliem vidējo spēlētāju izaugsmes bremzēm, vienlaikus baņķieri pretī gaida naudu,” tā G. Miķelsons. Viņaprāt, tiklīdz situācija nozarē uzlabosies, tad arī var atgriezties pie finanšu garantiju līmeņa prasībām.

Izaugsmes scenārijs

O. Feldmane prognozē, ka būvniecībā tuvāko gadu laikā būs pieaugums, jo pēc pērnvasar pieredzētā izmaksu pieauguma un neprognozētās perspektīvas privātie investori atgriezīsies ar pasūtījumiem. “Neredzu situāciju, ka būvniecībā varētu iestāties kritums, šogad būs neliels pieaugums, bet nākamajos gados šis pieaugums varētu būt straujāks. Pašlaik svarīgākais ir izlīdzināt struktūrfondu projektus šajā ES plānošanas periodā, lai pieejamība būtu vienmērīgi sadalīta 2024., 2025., 2026. un 2027. gadam, lai neveidotos nekādi sastrēgumi,” prognozē O. Feldmane.

“Beidzot pavasarī, ieraugot ciparus, kurus gribējām redzēt pērnā gada nogalē, ir zināma cerība, un būvuzņēmēju vidū atgriežas optimisms, bet būtu jāpadomā par 2025. gadu, kas, šķiet, būs pīķa gads, un tad būs jautājums attiecībā par darbaspēka deficītu,” tā G. Miķelsons.

A. Bērziņš prognozē, ka pasūtījumu apjoms būs tāds pats kā līdz šim. “Lielākās galvassāpes ir nevis būvniecības jaudas vai kapacitāte, bet gan finansējuma pieejamība, jo iepirkumi ir lielākos apmēros, nekā pieejams finansējums, kas ir ļoti riskanti lielajiem būvniekiem, kad viņi atnāk strādāt uz valsti, kur pasūtīts tiek mazs gabaliņš. Šādu situāciju pašlaik jau piedzīvo Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvnieki, kuriem varam atļauties pasūtīt vien mazu daļu no kopējā apjoma, līdzīga aina ir arī lidostas posmā,” skaidro K. Vingris. Viņš norāda, ka vispirms tiek rakstīts projekta pieteikums, tad tas tiek vērtēts, tam nepieciešams apmēram gads, un tikai tad tiek saņemts finansējums un pasūtīti darbi esošā līguma ietvaros. “Jāmaina esošais finansēšanas modelis,” tā uz jautājumu, ko darīt, atbild K. Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) 8.decembra padomes sēdē nolēma ievēlēt Gintu Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Gints Miķelsons šobrīd ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā. Iepriekš Gints Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA Lattelecom, A/S Latvijas Neatkarīgā Televīzija. 2013.gadā Gints Miķelsons bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Amata pienākumus Gints Miķelsons sāks pildīt 2024.gada 2.janvārī, un saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta devītās daļas noteikumiem ievēlēts amatā uz vienu gadu līdz 2025.gada 1.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības biedru kopsapulcē par valdes priekšsēdētāju uz nākamo trīs gadu termiņu atkārtoti ievēlēts Gints Miķelsons, informē apvienībā.

Arī Latvijas Būvuzņēmēju apvienības Uzraudzības padome strādās jaunā sastāvā - tajā ievēlēti Guntis Āboltiņš-Āboliņš, pārstāvot pilnsabiedrību "BeReRix", Jūlija Zandersone no "Citrus Solutions", Maija Dzirkale no inženieru biroja "CMB", Edgars Kronbergs no uzņēmuma "Bukoteks", kā arī Valdis Birkavs.

Kā prioritātes būvniecības nozares attīstībai 2023.gadā padome ir noteikusi jautājumus, kas saistās ar būvniecības procesu un regulējuma vienkāršošanu, publiskā iepirkuma efektivitāti, zaļās būvniecības standartu un digitalizācijas risinājumu attīstību un efektīviem ēnu ekonomikas mazināšanas risinājumiem. Vienlīdz svarīga ir arī nozares pārstāvniecības stiprināšana un jaunu uzņēmēju iesaistīšanās apvienības darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības biedru kopsapulcē tika ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs, aģentūru LETA informēja apvienībā.

Kupčam ir teju 20 gadu darba pieredze komercbanku sektorā, kur viņš kā vadītājs ir veidojis un attīstījis dažādas komandas, veicinot sadarbību ar ražojošiem uzņēmumiem.

Pirms ievēlēšanas Kupčs biedriem sniedza savu redzējumu par būvniecības nozares attīstību un savu profesionālo ieguldījumu organizācijas stiprināšanā. Apvienības biedri saredz potenciālu Kupča spējās veidot dialogu ar valsts institūcijām, nevalstiskām organizācijām, pašvaldībām un citiem partneriem, lai pārstāvētu būvniecības nozari un virzītu visai tās attīstībai svarīgas iniciatīvas.

Kupčs, uzsākot savu darbu, norāda, ka būvuzņēmēju prioritātes paliek nemainīgas. "Strādāsim, lai padarītu daudz efektīvāku pašu būvniecības procesu, it īpaši pievēršoties publiskā iepirkuma procesam un birokrātijas mazināšanai tajā, turpināsim "zaļās" būvniecības straujāku virzīšanu, kā arī kopā ar uzņēmumiem raudzīsimies, kā panākt plašāku digitalizāciju būvniecības procesos."

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvuzņēmēji neplānotās brīvdienas radītās papildu izmaksas prasīs segt pasūtītājiem

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmēji neplānotās brīvdienas radītās papildu izmaksas prasīs segt pasūtītājiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš norādīja, ka Latvijas Būvuzņēmēju apvienība pievienojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājumam lēmumu par brīvdienas piešķiršanu atstāt uzņēmēju kompetencē. Pirmdien, 29.maijā, lielākā daļa būvuzņēmēju turpina strādāt, jo ir aktīvā būvdarbu sezona un ir jāpilda noslēgtie līgumi.

Miķelsons atzīmēja, ka atbilstoši likumam šim darbam būs jāpiemēro svētku dienas darba samaksas tarifs, kas uzņēmējam nozīmēs papildu izmaksas.

Viņš minēja, ka būvkomersanti apkopos visas radītās papildu izmaksas un iesniegs tās gan publiskajiem (valsts, pašvaldību) pasūtītājiem, gan arī komercpasūtītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness 29.martā, plkst. 13:00 – 14:00 rīko būvniecības nozares ekspertu tiešraides diskusiju “Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi”.

Sekojot līdzi Latvijas būvniecības nozares attīstības dinamikai, kas jau vairāk kā divus gadus darbojas ievērojami sarežģītākos apstākļos kā pirms tam, ko ir veicinājusi gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī un tam sekojošais negatīvās ietekmes vilnis uz valsts ekonomiku, ir skaidrs, ka prognozes būvniecības nozares tālākai attīstībai ir gana neskaidras, attiecīgi radot iespējamas grūtības tālāko attīstības scenāriju izstrādei, kas nozari stabilizētu un sekmētu tās ekonomisko augšupeju. Šeit būtisks faktors ir atbildīgo valsts institūciju un nozares pārstāvju spējai sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu , būvniecības nozares uzņēmēji ir definējuši trīs prioritātes: uzlabot nekustamo īpašumu investīciju programmas, risināt kvalificētu būvspeciālistu pieejamības jautājumu, uzlabot energoefektivitātes projektu ātrumu.

Šo jautājumu prioritizēšana ministru darba kārtībā ļautu daudz efektīvāk plānot, projektēt, būvēt un pārvaldīt ar būvniecību saistītos procesus, kā rezultātā augtu valsts ekonomika un attīstība.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norāda: "Būvniecības jautājumi ir vairāku ministriju tiešā kompetencē - Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas redzeslokā - tāpēc mēs kā uzņēmēji saskatām vajadzību pēc daudz ciešāka dialoga ar nozari. Esam pārliecināti, ka mūsu trīs izvirzītās prioritātes jaunajai valdībai ir pa spēkam atrisināt. Aicinām jauno valdību biežāk sadzirdēt un ieklausīties nozaru profesionālajās asociācijās!"

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieki: apritīgai būvniecībai vajadzīgas zināšanas, līdzekļi un skaidrība

Db.lv, 13.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu aprite ēku būvniecībā Latvijā pašlaik notiek vien restaurācijas projektos. Skaudrā mācība, ko esam guvuši pēdējā gada laikā, kad uzzinājām, cik kļūdaini ir tautsaimniecības izaugsmi balstīt lētos agresorvalstu energoresursos, liek daudz skaidrāk apzināties mums pieejamo resursu vērtību un pievērsties to atbildīgai un atkārtotai lietošanai.

Turpinot darbu pie efektīvas būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu (BA) aprites sistēmas priekšlikumu izstrādes, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) identificējusi nepieciešamos nekustamo īpašumu, projektēšanas, būvdarbu un BA apsaimniekošanas procesu pilnveidojumus. Kopīgi ar pašvaldību iepirkumu speciālistiem, būvspeciālistiem, būvmateriālu ražotājiem, BA apsaimniekotājiem, kā arī par būvniecību un vides aizsardzību atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām konstatētas šādas vajadzības resursu efektīvai, apritīgai pārvaldībai: zināšanas un prakses otrreizēju resursu izmantošanai būvniecībā, atkritumu beigu statusa noteikšanai nepieciešamais regulējums minerālajiem būvgružiem, aktuāla informācija par pieejamo un potenciāli pieejamo otrreizējo resursu tirgu, aktuāla informācija par BA pārstrādes iespējām un pieejamām jaudām, ēku demontāžas audita kārtība resursu uzskaitei un finanšu līdzekļi jeb izdevīgums, kas motivētu izmantot otrreizējos resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 31.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki. Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.oktobra numurā lasi:

Statistika

Ražotāju cenas nepriecē

Nekustamais īpašums

Izaicinājumi nekustamo īpašumu tirgū turpināsies. Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis

Tēma

Pašvaldību izdevumi vairāk atbilst valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem

Aktuāli

Ārstu, policistu un skolotāju dzīves līmenis rūk

Finansējums

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Nekustamais īpašums

Vasarnīcu ciemats mūsdienīgās vēsmās

Pasaules ekonomika

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki.

Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība. To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, ekonomiskās lejupslīdes laikā ir pasākumu kopums, kuru valsts pārvaldei un komercbankām īstenojot iespējams stabilizēt ekonomiku, nodrošinot efektīvas investīcijas ilgtermiņā, nodrošinot pasūtījumu nozares produktu un pakalpojumu piegādātājiem, darbu nozarē un saistītās nozarēs strādājošiem un veicinot uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu būvnieki iebilst pret dabas resursu nodokļa palielināšanu minerālmateriāliem

Db.lv, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KP vairākus ceļu būvniekus informējusi par konkurences pārkāpumiem

LETA, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vairākus ceļu būves uzņēmumus ir informējusi par konstatētiem konkurences pārkāpumiem, pastāstīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) vadītājs Andris Bērziņš.

Viņš sacīja, ka KP pārbaudes pie ceļu būvniekiem veikusi pirms nepilniem diviem gadiem un šogad 30.martā vairāki uzņēmumi saņēmuši KP lēmuma uzmetumu, kurā apskatīti 18 projekti.

Bērziņš norādīja, ka no tiem 14 gadījumos "pārkāpumiem nav nekādi pierādījumi", tāpēc KP kā pamatojumu konkurences pārkāpumiem izmantojusi sarunas, kas notikušas 1,5 gadus pēc konkursiem.

Viņš arī pauda viedokli, ka KP "ar smagajiem ieročiem cenšas visu noslaucīt".

Vienlaikus gan Bērziņš atzina, ka KP atsūtīto informāciju pats nav redzējis un nevarēja arī pateikt, cik uzņēmumi to saņēmuši.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ja ir kādi uzņēmumi, kuri tiešām ir pie kaut kā vainīgi, tos vajag sodīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Farmācijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai

Db.lv, 10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Olainfarm rīkos konferenci par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties veikala ēkas būvniecības, kā arī apkārtējo ielu krustojumu un pagalmu infrastruktūras labiekārtošanas darbiem, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” paziņo sava jaunākā Rīgas divstāvīgā metropoles veikala atklāšanas datumu, informē uzņēmums.

Tas notiks 15. jūnijā, Kalnciema ielā.

“Šis neapšaubāmi ir īpašs “Lidl” veikals. Pēc plašām arhitektu kopienas un apkaimes aktīvistu diskusijām tika rasts optimāls risinājums industriāli degradētās teritorijas atgriešanai Āgenskalna apkaimes iedzīvotāju ikdienas dzīvē,” norāda Mikus Ķīsis, “Lidl Latvija” Nekustamo īpašumu departamenta vadītājs.

Jaunā “Lidl” veikala ēka būs nedaudz vairāk kā 4600 kv.m. liela ar gandrīz 1500 kv.m. plašu un gaišu tirdzniecības zāli. Par kvartāla industriālo pagātni Kalnciema ielas pusē atgādinās mūra ēku fasādes fragmenti, kuros tiks izvietotas nelielas komerctelpas, kas jau drīzumā atdzīvosies.

Runājot par jaunā veikala ēkas projektu arhitekts Andris Bērziņš no SIA “Archab” uzsver: “Jaunā būvapjoma koloristika tika veidota maksimāli nosvērta, bez liekiem akcentiem, tai pašā laikā mēģinot veidot nosvērtas un pārdomātas proporcijas fasāžu plakņu kārtojumā̄, ko garenfasādēs caurvij tā saucamā zāģzoba jumta silueta līnija, kas atgādina par teritorijas vēsturisko saikni ar bijušo ražošanas teritoriju, kas tagad iegūst jaunus vaibstus. Cienot zudušo ražošanas teritoriju, būvprojektā izmantotas piekārta dekoratīvā̄ ķieģeļa fasādes ar ritmisku kārtojumu. Ņemot vērā̄ pilsētbūvniecisko situāciju un apkārtnes prasības, šis projekts veido absolūti unikālu ēku minētajos pilsētbūvniecības apstākļos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa.

Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai - SIA "Depo DIY" - uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā.

KP iepriekš informēja, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.

KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija izziņo valdes sastāvu piecu jaunu locekļu sastāvā.

Visi valdes locekļi jau ilgstoši piedalās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanā. Jaunievēlētā valde vadīs asociāciju turpmākos divus gadus.

Ar līdzšinējās valdes atbalstu asociācijai ir izdevies piesaistīt papildu finansējumu, pirmo reizi pasniegt Latvijas Jaunuzņēmumu balvu, kā arī kuplināt biedru skaitu to gandrīz dubultojot.

Pieteikumi saņemti no desmit kandidātiem. No tiem četri paši ir uzņēmumu radītāji. Tas ir līdz šim augstākais skaits jaunuzņēmēju kandidatūru, tādējādi apliecinot vēlmi Latvijā radīt un uzturēt atbilstošu vidi jaunu tehnoloģiju un produktu ar augstu pievienoto vērtību izveidei.

Vēlēšanās savu balsi iesniedza 88 biedri, divus valdes locekļus, Andri K. Bērziņu un Agnesi Veckalni, ievēlēti atkārtoti:

Komentāri

Pievienot komentāru