Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

CFLA vadības lēmumi rada reālus draudus Latvijas attīstībai un Latvijas tēlam Eiropā: tā vietā, lai kopā ar ministriju atbildīgajiem ierēdņiem atbalstītu Latvijas uzņēmējus, īstenojot Ministru kabinetā apstiprinātās programmas, tiek novilcināta, bremzēta un būtībā apturēta ES struktūrfondu programmu uzsākšana un īstenošana inovāciju un digitālās transformācijas atbalstam. Pat jau īstenoti un CFLA apstiprināti projekti tiek apšaubīti, pie tam šīs šaubas izpaužas kā vēstules Eiropas iestādēm, nevis sarunas ar uzņēmējiem.

Atveseļošanas un noturības mehānisma uzņēmējdarbības atbalsta programmas tika diskutētas un plānotas jau kopš 2021. gada aprīļa. Pēc ilgstošām diskusijām Ministru kabinets (MK) 2022. gada 5. jūlijā pieņēma jauno Kompetences centru programmu. 2022. gada septembrī astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centri - meža nozarē, pārtikā, farmācijā, mašīnbūvē, informācijas tehnoloģijās, elektronikā, enerģētikā un transportā, ķīmijā un biotehnoloģijās - iesniedza projekta pieteikumus un redzējumu par nozares inovāciju tālāku attīstību. Līdz 2022. gada septembrim projekti tika izvērtēti un apstiprināti Ekonomikas ministrijā. Atbilstoši MK noteikumiem 2022. gada ceturtajā ceturksnī kompetences centri izsludināja inovāciju projektu konkursus, izvērtēja projektus un iesniedza apstiprināšanai CFLA. Pašlaik ir 2023. gada aprīlis, un joprojām neviens projekts no CFLA puses nav apstiprināts (lai gan tas bija jāizdara 30 darba dienu laikā, un nav arī saņemta informācija, ka vērtēšanas process tiek pagarināts). Uzņēmējiem tiek izvirzītas jaunas prasības, ko neparedz esošais regulējums.

Vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumi astoņās eksportspējīgajās nozarēs ir paļāvušies uz valsti un to, ka Ministru kabinetā pieņemti noteikumi tiek pildīti, bet tas tā nenotiek. Kompetences centru programma ir veiksmīgākā atbalsta programma, kas veicina ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Līdz šim programmas ietvaros ir darbojušies vairāk nekā 300 uzņēmumi, kas ir radījuši jaunus eksportspējīgus produktus un tehnoloģijas, īstenojot veiksmīgu sadarbību ar zinātniekiem. Pateicoties programmai, jaunradīto produktu eksports veido 680 milj. EUR, kā arī ir papildus radītas jaunas 1149 augsti kvalificētas darbavietas.

Pasaules ekonomika strauji attīstās un valstis iedalās divās daļās – vienas, kas vēlas dzīvot pa vecam, un otras, kas attīsta inovācijās balstītu ekonomiku. Tas, kurā pusē būsim mēs, ir saistīts ar valsts politiku un šīs politikas īstenošanu. Pašlaik CFLA ir galējā lemjošā institūcija, kas attīstības projektus apstiprina vai noraida, un tā pēdējos gados dara visu, lai mēs paliktu pasaules ekonomikas atpalikušajā daļā, kur cilvēki strādā garas stundas, lai nopelnītu necilu iztiku. CFLA ir zaudējusi uzņēmēju un nozaru asociāciju uzticību. Turklāt pieeja, kas inovāciju projektos primāri saskata krāpniecisku nodomu, nekādā veidā neveicina komunikāciju starp CFLA un uzņēmējiem.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem. Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību.

Vēstuli parakstījuši:

ABC Software, SIA, valdes priekšsēdētājs Aivars Rožkalns

Advangrid, SIA valdes priekšsēdētājs Oskars Gūtmanis

Aerodium-Technologies, SIA valdes loceklis Ivars Beitāns

AIMtech, SIA valdes loceklis Andris Pētersons

ALFA RPAR, AS valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kuzņecovs

APPLY, SIA valdes priekšsēdētājs Agnis Jakubovičs

Armgate, SIA valdes loceklis Reviks Vardanjans

Baltic Scientific Instruments, SIA finanšu direktors Dmitry Razinkov

BGM Industry, SIA valdes loceklis Elvijs Graumanis

BIOLAT, AS padomes loceklis Uģis Klētnieks

BIOSAN, SIA prokūriste Svetlana Bankovska

Cannelle Bakery, SIA valdes loceklis Andris Sedmalis

ChromSword , SIA valdes locekle Jeļena Goluško

CIEDRA PRO, SIA valdes loceklis Guntis Lielkājis

D un D centrs, SIA valdes locekle Marina Mironova

DATI group, SIA valdes loceklis Aldis Gulbis

Datorzinību centrs, SIA, valdes priekšsēdētājs Andris Ķikāns

DINEX LATVIA, SIA pētniecības un attīstības projektu koordinators Māris Miltiņš

DIVI grupa, SIA, valdes priekšsēdētājs Valdis Bērziņš

Earth Revival Technologies, SIA valdes locekle Marina Vancāne

ElGoo Tech, SIA valdes locekle Jana Biriča

Energofirma “JAUDA”, AS valdes priekšsēdētāja Evija Liakovičus

Erica Synths, SIA valdes loceklis Ģirts Ozoliņš

ETKC, SIA projektu atlases padomes loceklis, profesors Vladimirs Gostilo

ETKC, SIA valdes locekle Nataļja Gorlova

Eurolcds, SIA valdes loceklis Ilmārs Osmanis

Faneks, SIA valdes priekšsēdētājs Viktors Šatcs

Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs, SIA valdes loceklis Vitālijs Skrīvelis

Felici, SIA valdes priekšsēdētāja Alise Graci

G.Supply, SIA valdes loceklis Klāvs Lepsis

Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne, SIA valdes locekle Agnese Jankūna – Prince

Good Steel, SIA īpašnieks Viktors Grūtups

GRANĪTS, SIA valdes loceklis Arturs Puļķis

Grindeks, AS valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis

Hansamatrix Ventspils, SIA valdes loceklis Jānis Sams

HansaMatrix, AS klientu attiecību vadītāja Elizabete Gūtmane

Hansamatrix, AS valdes priekšsēdētājs Jānis Sams

Imperia, SIA valdes loceklis Mareks Cišeiko

IN-METAL, SIA valdes priekšsēdētājs Arnis Adakovskis

IT kompetences centrs, SIA valdes priekšsēdētāja Signe Bāliņa

J.J. Steel, SIA valdes priekšēdētājs Jānis Janisels

Karavela, SIA attīstības direktors Jānis Endele

Kinetics Nail Systems, SIA valdes loceklis Andžejs Stenclavs

Koksnes plūsmas datu centrs, SIA valdes loceklis Ivars Kalmuks

KRONE IDS, SIA valdes loceklis Mareks Cišeiko

Kronis, SIA valdes loceklis Aivars Svarenieks

KRS, SIA valdes loceklis Mareks Cišeiko

LabochemLV, SIA valdes priekšsēdētājs Arnis Andersons

Lafivents, SIA valdes locekle Daina Kona

Lat Eko Food, SIA valdes priekssēdētāja Egija Martinsone

LATSTAB, RSEZ SIA valdes priekšsēdētājs Staņislavs Ratinskis

Latvia MGI Tech, SIA vadītājs un FBMTKC PAP loceklis Andis Šlaitas

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Vadošais pētnieks un FBMTKC PAP loceklis Andris Zeltiņš

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža fakultāte, vadošais pētnieks un MNKC PAP loceklis Uldis Spulle

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, profesors Aigars Laizāns

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija, izpilddirektors Gunārs Valdmanis

Latvijas Organiskās sintēzes institūts, vadošais pētnieks un FBMTKC PAP loceklis Edgars Liepiņš

Latvijas Pārtikas Kompetences Centrs, SIA valdes priekšsēdētājs Armands Lejas-Krūmiņš

LEITC, SIA valdes loceklis Uldis Stūre

LEO PĒTĪJUMU CENTRS SIA, valdes priekšsēdētāja Inese Berga

Lesla Latvia, SIA valdes loceklis Leslie Robert Adrian

Lightspace Technologies, SIA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis

Longenesis, SIA izpilddirektors Emil Syundykov

LU KPMI, vadošais pētnieks un FBMTKC PAP loceklis Ilmārs Stonāns

LU KPMI, vadošā eksperte Iveta Eniņa

LVMI “Silava” direktors Jurģis Jansons

MADARA Cosmetics AS, valdes loceklis Uldis Iltners

Marmors, SIA projektu vadītājs Aleksandrs Averčenko

Mašīnbūves Kompetences centrs, SIA valdes loceklis Toms Grīnfelds

Mechanika Engineering, SIA valdes loceklis Artūrs Žipris

Medon, SIA valdes loceklis Roberts Lasovskis

Meža nozares kompetences centrs, SIA valdes locekle Anita Indena

Mobilly, SIA valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs

NAGLIS & ERR, SIA valdes priekšsēdētājs Dzintars Naglis

Olainfarm, AS valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis

Olnio, SIA valdes loceklis Reviks Vardanjans

Origin Robotics, SIA valdes loceklis Agris Ķipurs

PERUZA, SIA valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi

PharmIdea SIA, izpilddirektore Māra Skrastiņa

Poliprodest, SIA valdes priekšsēdētājs Andrejs Šveisbergs

Polylabs, SIA izpilddirektors Kristiāns Grundštoks

Printpack Service, SIA pārdošanas vadītājs Renārs Ivaņīnoks

RAILWAY MOTION SYSTEMS, SIA valdes loceklis Jurijs Rendenieks

Rāmkalni Nordeco īpašnieks Viktors Grūtups

RB Metāls, SIA valdes loceklis Austris Bolmanis

RD Alfa Mikroelektronikas departaments, AS valdes priekšsēdētājs Mihails Lapkis

Reserv Inc, SIA valdes priekšēdētājs Artūrs Andersons

RIX Technologies, AS, valdes locekle Inguna Pede

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, AS galvenā konstruktora vietnieks Jaroslavs Zarembo

RoboEatz, SIA valdes loceklis Konstantīns Korčjomkins

RTU, asociētais profesors un ETKC SIA projektu atlases padomes loceklis Andris Krūmiņš

Rubate metal, SIA valdes loceklis Dāvis Sliede

SAF Tehnika, AS valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs

Scandicast, SIA direktors Artūrs Verkēvičs

SCM Latvia, SIA valdes loceklis Mareks Cišeiko

SFM LATVIA, SIA valdes priekšsēdētājs Nauris Jansons

SILMOR, SIA direktore, īpašniece Liene Gaspažiņa

Silvanols, SIA valdes priekšsēdētāja Liene Puriņa

SilvExpo, SIA valdes loceklis un VMKC, SIA PAP loceklis Uģis Klētnieks

Smart Meter, SIA valdes priekšsēdētājs Ivo Berkolds

Sonarworks, SIA finanšu direktors Aleksis Orlovs

Sorsera, SIA valdes loceklis Georgs Vardanjans

TEMESO, SIA valdes priekšsēdētājs Oskars Sīmanis

Tetralia, SIA eksporta menedžeris Jānis Šelegovskis

TĒRAUDS & KOMPONENTI, SIA valdes loceklis Edgars Nažinskis

Tilde, SIA projektu direktors Aivars Bērziņš

TransfoElectric, SIA valdes loceklis Aigars Rubenis

Transporta un sakaru institūts, profesors Igors Kabaškins

TRIZ TRADE, SIA valdes priekšsēdētājs Vasyl Martsynkovskyy

TROJA, SIA ražošanas direktors Aldis Links

Ventspils metināšanas rūpnīca, SIA direktore Inese Šroma

Vianova, SIA valdes priekšsēdētājs Sandis Zvidriņš

VMF Latvia, SIA valdes priekšsēdētājs Jānis Buļs

VMKC, SIA prokūriste Rasma Ludziņa

VMKC, SIA valdes loceklis Juris Vanags

Volburg, SIA, valdes loceklis Viktors Kononovs

WeAreDots, SIA, produktu vadītājs Edgars Starķis

Zippy Vision, SIA valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis

ZZ Dats, SIA direktors Edžus Žeiris

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Konkurences padomes (KP) lēmums "būvnieku karteļa" lietā paliks spēkā, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā.

Vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar ES līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. ES nostāja ir, ka šāda apmēra kartelis nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja iesaistīšanās. Ja tiesa nolems, ka KP lēmums ir pareizs, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā, uzskata juristi.

Izvērtējot konkrētos apstākļus, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir identificējusi, ka piemērojamas ir finanšu korekcijas 25% un 10% apmērā un pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Neatbilstoši veikto izdevumu kopējā summa CFLA pārziņā esošajos ERAF projektos ir 18 893 728 eiro, no kuriem 16 487 050 eiro ir korekcijas apmērs, kas attiecināms uz ERAF līdzfinansējumu un 2 406 677 eiro – uz valsts budžeta finansējumu. Minētie neatbilstoši veiktie izdevumi jau ir ieturēti no maksājumu deklarācijas EK, Dienai norādīja CFLA pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai turētu līdzi kaimiņvalstīm, vajag papildu divus miljardus

Māris Ķirsons, 09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Fragments no intervijas

Kas ir pēdējā laikā īpaši daudz piesauktā ekonomikas transformācija, un kas nepieciešams, lai to īstenotu dzīvē?

Ekonomikas transformācija būtībā ir pakāpšanās no zemāka tehnoloģiskas attīstības līmeņa uz augstāku — zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu – tautsaimniecību, kura ļauj nodrošināt straujāku izaugsmi, augstāku konkurētspēju, efektīvāku darbu, lielākas algas un lielākus nodokļu ienākumus valsts budžetā. Tautsaimniecības transformācijas rezultātā IKP pieauguma tempam no apmēram 2% gadā jāpieaug uz vismaz 5%, kas ļautu nodrošināt Latvijas tuvošanos ekonomiski spēcīgākajām ES dalībvalstīm. Faktiski ekonomiskās transformācijas rezultāta mēraukla būs makroekonomiskie rādītāji. Protams, ekonomiskā transformācija nav tikai un vienīgi ieguldījumi zinātnē, pētniecībā, to radītajās inovācijās un tehnoloģijās, bet vienlaikus arī ieguldījumi cilvēkkapitālā, to prasmēs un iemaņās. Pēc aptuvenām aplēsēm, lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divu miljardu eiro lielas investīcijas. Diemžēl privātā sektora kreditēšana Latvijā joprojām atbilstošā apmērā nav atjaunojusies jau kopš ekonomiskās recesijas 2009.-2011.g., kam sekoja finanšu sektora kapitālais remonts. Banku, uzņēmēju un valsts vidū nav savstarpējās uzticības, un būtībā katrā pusē ir daudz darāmā, lai paaugstinātu savstarpējo uzticības līmeni. Privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām, tomēr valstij ir jādomā par to, kā veicināt kreditēšanu, iespējams, pārskatot kādus nosacījumus vai prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nav saprotama LU Zinātņu mājas projekta pieminēšana būvnieku karteļa kontekstā

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 24.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) šobrīd cenšas izmanot visus iespējamos juridiskos līdzekļus, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem 1,7 miljonu eiro apjomā, kas tai var rasties teju gandrīz vai tikai tādēļ, ka tās vārds ir pieminēts Konkurences padomes (KP) lēmumā, ar kuru par iespējamu iesaistīšanos kartelī KP nolēma sodīt 10 Latvijas būvniecības uzņēmumus. Pagaidām LU cīņa rit diezgan smagi, būtībā cīnoties ar juridiskiem kāzusiem.

Jau vēstīts - laikā, kad Administratīvajā tiesā turpinās tiesvedība, kurā tiek apstrīdēts KP pieņemtais lēmums tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, atklātībā parādās jauni fakti, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu KP lēmumu, tostarp par iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām lietas būtībai.

Taču šajā kontekstā paralēli būvnieku un KP juridiskajam strīdam sava veida būtisks finansiāls apdraudējums radies LU, kas arī pieminēta KP lēmumā (gan īsti nav skaidrs reālais iemesls), un patlaban jau kļūst skaidrs, ka “būvnieku karteļa” lietas dēļ LU potenciāli jārēķinās ar aptuveni 1,7 miljonu zaudējumiem. Vismaz tā liecina tiesas materiāli. Proti, no atklātās tiesas sēdēs izskatāmās lietas ir zināms sekojošais - LU šā gada janvāra sākumā būvnieku karteļa lietā tiesai bija iesniegusi lūgumu pielaist to lietas izskatīšanā kā trešo personu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas atveseļošanas un noturības plāna programmu ieviešana tiek nepamatoti kavēta

Db.lv, 06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību Latvijas atveseļošanas un noturības plāna (ANM) programmu ieviešanas kavēšanai, Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un septiņas eksportējošo nozaru asociācijas (LETERA, LIKTA, LKF, LAĶĪFA, MASOC, LPUF, LEEA) iesniegušas kopīgu vēstuli Ministru prezidentam, ekonomikas ministrei un finanšu ministram, kurā aicina veikt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadības un attiecīgo Finanšu ministrijas amatpersonu nomaiņu.

Eiropas Savienības finanšu līdzekļi Latvijas izaugsmei un attīstībai ir būtiski un nozīmīgi – īpaši šajā mūsu tautsaimniecībai tik sarežģītajā laikā. Ir nepieņemami un nav attaisnojami, ka Latvijas ekonomiskais izrāviens tiek kavēts no valsts pārvaldes puses. Koncentrējoties uz birokrātiskiem procesiem un formālismiem, nevis mērķi un rezultātiem, ANM plānā iekļautās ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas, digitālās transformācijas programmas netiek ieviestas plānotajos termiņos. Līdz ar to nav pieejamas investīcijas, kas tik ļoti nepieciešamas Latvijas izaugsmei un attīstībai. Un tā vietā, lai koncentrētos uz ekonomisko transformāciju, Latvijas konkurētspējas atpalicība no reģiona valstīm turpinās pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

PPP ietvaros Rīgā plānots investēt 60 miljonus eiro apgaismes modernizācijai

Db.lv, 26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu.

Par šo jautājumu 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: "Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!”

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Precizēta - Raidījums: Atbrīvoti LDz finanšu direktors un Tehniskās direkcijas vadītājs

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

  • pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
  • velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
  • aizliegts braukt atpakaļgaitā;
  • aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstīts SIA "Adven Latvia" projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Cēsu pilsētas Bērzaines ielas rajonā, kas tiks īstenots ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu, informē uzņēmuma pārstāve Rūta Reinsone.

Ekonomiskie un ģeopolitiskie notikumi rada nenoteiktību un augstus riskus dabasgāzes pieejamībai un tās cenai nākotnē. Aizvietojot dabasgāzes kurināmo ar atjaunojamo energoresursu kurināmo, tiek veicināta enerģētiskā drošība, prognozējamākas un zemākas siltumenerģijas ražošanas izmaksas. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā konkursā Latvijā tika iesniegti 72 projekti - divi no tiem Vidzemes reģionā, kurus iesniedza "Adven" grupas uzņēmumi, gūstot pozitīvu atzinumu.

Bērzaines ielas apkaimes centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumavotu veido dabasgāzes katlu iekārtas, kas uzstādītas laika posmā no 1981. līdz 1991.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā, Pulkveža Brieža ielā atklāta “Adven Sigulda” modernizētā katlumāja, kas spēs nodrošināt ilgtspējīgas un videi draudzīgas enerģijas ražošanu.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atlasē par siltumavota efektivitātes paaugstināšanu, katlumājas būvniecības projektam izdevās piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu gandrīz 1,4 miljonu eiro apmērā. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 5 miljoni eiro.

Ar katlumājas modernizācijas projekta realizāciju aizvietotas līdz šim izmantotās padomju laikā uzstādītās iekārtas, tādejādi būtiski paaugstinot siltumavota efektivitāti un Siguldas pilsētas siltumapgādes sistēmas atbilstību vides aizsardzības prasībām, tāpat uzlabojot arī iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

2022. gadā SIA “Adven Sigulda” noslēdza līgumu ar SIA “Monum” par katlumājas modernizāciju. “Šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka pašvaldības var veidot veiksmīgas sadarbības ar privātā kapitāla uzņēmumu, lai modernizētu siltumapgādes sistēmas un stiprinātu enerģētisko neatkarību, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības risku novadā,” pauž “Adven Latvia” valdes loceklis Māris Kānītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas apvedceļš ir prioritāri realizējams projekts, bet pēc tam plānots arī Iecavas apvedceļš un visa Rīgas-Lietuvas robežas maršruta pārbūve par četru joslu ātrgaitas ceļu.

Tā trešdien CFLA rīkotajā konferencē "Publiskā un privātā partnerība - ledus ir sakustējies" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka Bauskas apvedceļš ir akūta nepieciešamība, jo katru dienu caur vecpilsētu izbrauc aptuveni 3000 kravas automašīnu, un, ja apvedceļš netiks būvēts, pastāv iespēju, ka "kādu dienu A7 šoseja Bauskas centrā tiek vienkārši nobloķēta, jo Bauskas iedzīvotāju viedoklis ir diezgan radikāls".

Tāpat Lazdovskis uzsvēra, ka autoceļš A7 ir daļa no TEN-T Eiropas ceļu tīkla, tāpēc Latvijas saistības paredz, ka vietās, kur ir liela satiksmes intensitāte, jānodrošina četru joslu ātrgaitas ceļi, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 18.janvārī, notiks Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības uzraudzības sanāksme, kurā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vēlas vienoties ar pilnsabiedrību "SBSC", kuru veido "Skonto būve" un "Skonto Construction", par konkrētiem būvniecības termiņiem, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atbilstoši noslēgtajam līgumam, darbu pabeigšanas termiņš ir šā gada 11.marts, taču pats būvnieks publiski ir paudis, ka, visticamāk, nevarēs iekļauties noteiktajā termiņā, jo pašlaik ir pabeigti 70% būvniecības darbu.

Gavrilova norāda, ka līdz šim, saprotot gan Covid-19, gan Krievijas izraisītā kara radītās neparedzētās sekas būvniecības nozarē, VNĪ ir izmantojis visus sev pieejamos instrumentus, lai nāktu pretī "SBSC" un varētu pagūt nodot JRT ēku paredzētajā termiņā un apmērā.

"Diemžēl pašlaik mēs visus līdzekļus esam izsmēluši, tāpēc apelējam gan pie līguma, gan būvnieka godaprāta, lai atlikušie darbi tiktu paveikti maksimāli ātri. Trešdienas sanāksmē VNĪ sagaida, ka pilnsabiedrība "SBSC" pateiks konkrētu termiņu, kad JRT būs gatavs nodošanai," uzsver Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Rīgas teātris (JRT) neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas Lāčplēša ielā, Rīgā, būvniecības pabeigšanā, sociālajā medijā "Facebook" norāda JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Viņš uzsver, ka teātra ēkas remonts turpinās piecus gadus un atkal ir "iestrēdzis" - darbu pabeigšanas termiņš nav zināms un patlaban tiek runāts par līguma laušanu starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un celtniekiem - pilnsabiedrību "SBSC". Hermaņa ieskatā, tas nozīmē, ka remonta beigas tiek atliktas vēl uz diviem, trim gadiem.

"Celtnieki šoreiz neprasa papildus finansējumu, bet tikai avansu, kuru birokrātiem neļauj izmaksāt viņu pašu izdomātie noteikumi. Ja prasīto summu celtnieki tagad dabūtu, tad viņi garantē darbu pabeigšanu līdz septembrim," skaidro JRT mākslinieciskais vadītājs, piebilstot, ka situāciju var atrisināt tikai projekta pasūtītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku lieta LU radīs 1,7 miljonu zaudējumus

Db.lv, 06.03.2023

Situācija, kurā nonākusi Latvijas Universitāte, vērtēja kā visnotaļ īpatna, ņemot vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau 2021. gada septembrī pieņēma lēmumu piemērot universitātes iepirkumam Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtai (Zinātņu centra ēkai) finanšu korekciju 25% apmērā no piešķirtā ES fondu finansējuma. Skaitliski tas nozīmē, ka būvniekiem nelabvēlīga tiesvedības iznākuma būvnieku karteļa lietā rezultātā Latvijas Universitātei būs automātiski jāatmaksā aģentūrai saņemtais finansējums teju 1,7 miljonu apmērā. Tas tātad būs jāatmaksā no publiskajiem līdzekļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sešos mēnešos Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomikas transformācijā ir investēti 483,8 miljoni eiro jeb 41% no šogad plānotajiem 1,2 miljardiem eiro valsts budžeta finansējuma Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīciju projektiem, informē Finanšu ministrijā.

Tas ir divas reizes vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos (227 miljoni eiro).

Otrdien, 8. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā iekļautajā Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša ziņojumā ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna investīcijām sniegts progress par 2023. gada maiju – jūniju. Investīciju temps ir dinamisks katru mēnesi.

FM aktuālā informācija š.g. jūlijā liecina, ka ES fondu 2014.–2020. gada perioda noslēgumā projektu īstenotājiem šogad un nākamā gada sākumā vēl iespējams izmaksāt ES fondu atbalstu īstenotajiem projektiem 831 miljonu eiro, jeb 18 % no kopējā piešķīruma 4,6 miljardiem eiro. Vienlaikus pastiprināta uzmanība vērsta uz projektiem ar dažādiem riskiem un to sekmīgu izpildi. Tas īpaši attiecināms uz finansiāli apjomīgiem infrastruktūras projektiem transporta (t.sk. elektrovilcienu iegāde, dzelzceļa infrastruktūras modernizācija) un veselības nozarēs. Atbildīgās ministrijas sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un FM meklē piemērotākos risinājumus projektu pabeigšanai, saglabājot ES līdzfinansējumu. Kā vienu no prioritāriem risinājumiem FM aicina vērtēt iespējas pabeigt projektus ar 2021.–2027. perioda ES fondu līdzfinansējumu atbilstoši EK vadlīnijās sniegtām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība plāno aizņemties 25,6 miljonus eiro no Valsts kases veloinfrastruktūras izveidei virzienos Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka un Rīga-Ķekava, 21.septembrī lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Aizņēmuma atmaksas termiņš plānots līdz 20 gadiem, bet aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums - līdz trim gadiem.

Rīgā un Pierīgā top vienota veloceļu infrastruktūra 52 kilometru garumā, informē Satiksmes ministrijā (SM). 2023.gada rudenī sākas Atveseļošanas fonda finansētu projektu īstenošana vienota veloceļu maršrutu izveidei piecos prioritārajos koridoros Rīgā un Pierīgā.

Šobrīd SM kā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas īstenotāja saskaņo pašvaldību iesniegtos projektus, lai tās varētu slēgt līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un tuvākajā laikā sāktu projektu realizēšanu.

Veloceļu infrastruktūras attīstībai paredzēts Atveseļošanas fonda finansējums 34,5 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole: Rēzeknes rīcībā budžeta un finanšu vadībā nav ievēroti tiesību akti

Db.lv, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru