Jaunākais izdevums

Ja Konkurences padomes (KP) lēmums "būvnieku karteļa" lietā paliks spēkā, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā.

Vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar ES līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. ES nostāja ir, ka šāda apmēra kartelis nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja iesaistīšanās. Ja tiesa nolems, ka KP lēmums ir pareizs, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā, uzskata juristi.

Izvērtējot konkrētos apstākļus, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir identificējusi, ka piemērojamas ir finanšu korekcijas 25% un 10% apmērā un pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Neatbilstoši veikto izdevumu kopējā summa CFLA pārziņā esošajos ERAF projektos ir 18 893 728 eiro, no kuriem 16 487 050 eiro ir korekcijas apmērs, kas attiecināms uz ERAF līdzfinansējumu un 2 406 677 eiro – uz valsts budžeta finansējumu. Minētie neatbilstoši veiktie izdevumi jau ir ieturēti no maksājumu deklarācijas EK, Dienai norādīja CFLA pārstāvji.

Pamatojoties uz KP lēmumu, negatīvi tika ietekmēti iepirkuma līgumi 25 ERAF līdzfinansētajos projektos. Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums var būt 100%, 25% vai 10% no attiecīgā ietekmētā iepirkuma līguma summas.

CFLA šobrīd jau ir pieņēmusi starplēmumus, nosakot korekcijas apmēru visos karteļa skartajos iepirkumos, un šie lēmumi paziņoti finansējuma saņēmējiem. "Balstoties drošas finanšu vadības principos, lēmumi ietver arī maksājumu apturēšanu aktīvajos projektos potenciālās finanšu korekcijas apjomā. Finansējuma saņēmēji izmantojuši iespēju apstrīdēt šos lēmumus vadošajā iestādē, visi lēmumi atstāti spēkā. Līdzko būs gala lēmums lietā, aģentūra varēs veikt pilnīgu naudas atgūšanu (ja KP lēmums paliks spēkā)," norādīja CFLA. "ES fondu nozīme Latvijas ekonomikā ir pietiekami liela, it īpaši atsevišķās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā un būvniecībā, bet noteikti nevajadzētu pārvērtēt ES fondu ietekmes apmērus. Piemēram, 2021. gadā Latvija no ES fondiem saņēma aptuveni 1,2 miljardus eiro. Tas ir nedaudz vairāk kā 3% no Latvijas IKP, tomēr 2021. gadā Latvija ES budžetā iemaksāja nedaudz vairāk kā 300 miljonus eiro un tādēļ faktiskais pienesums Latvijas ekonomikā ir aptuveni 2,5% no IKP. Pieeja ES vienotajam tirgum un zemās procentu likmes, ko sniedz mūsu dalība eirozonā, Latvijas ekonomikai dod daudz vairāk nekā ES fondi, lai arī vairākās nozarēs tie ir ļoti nozīmīgi," pauž bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Savukārt SEB ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd aktīvi tiek strādāts pie 2014.–2020. gada perioda fondu apguves. 2022. gada februārī CFLA sniegtā ES fondu investīciju prognoze šim gadam ir 643 miljoni eiro. 2021.–2027. gada periodam ES fondu investīcijas ir vairāk nekā 4,7 miljardi eiro. To ieplūde pa gadiem mēdz atšķirties, bet prognozēs tie ir ap 700 miljoniem ik gadu. Programmas atšķiras, bet liela daļa to izpildē ir tieši vai netieši iesaistīta būvniecība. Tādēļ atliek cerēt, ka to visu izdosies nokārtot bez būtiskas ES fondu apgūšanas aizkavēšanās, kas nozīmētu, ka neapgūto nāktos atgriezt. Pēc dažādām aplēsēm, līdz pat 2/3 būvniecības aktivitātes ir valsts un pašvaldības projekti, kas cieši saistīti ar to attīstību un ES fondu apguvi.

"Efektīva būvniecības nozare ir valsts konkurētspējas pamatā, jo ar tās iesaisti īstenojas liela daļa projektu. Ja nozare ir ieinteresēta ES fondu projektu īstenošanā, kur noteiktas rīcības ietekmē iespējams gūt peļņu, viņi to darīs. Taču no tā cieš arī privātie pasūtītāji, kuri šādā konkurencē ne vienmēr ir līdzvērtīgi. Precedents ir tikai daļa no Latvijas tautsaimniecības konjunktūras, kuru vērojot nevar nepamanīt milzīgo politisko ieinteresētību par būvniecības projektu īstenošanu," pauž D. Gašpuitis.

To, ka Latvijas ekonomika 3. ceturksnī ieslīdējusi lejupslīdē, lielā mērā ir noteicis būvniecības vājais veikums. "Lieki piebilst, ka nerealizētas investīcijas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas ilgtermiņa potenciālu. Tādēļ svarīgi, ka šo jautājumu izdotos sakārtot tā, lai tas neietekmētu ES plūsmas," akcentē SEB ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pēdējās dienās pastiprināto atsevišķu institūciju, amatpersonu un mediju interesi par "Dienas" veiktajiem aprēķiniem saistībā ar 600 miljonu eiro potenciālajām sekām Latvijas valsts budžetam, laikraksts "Diena" vēlas izlēgt jelkādas manipulācijas saistībā ar potenciālo žurnālistisko aplēsi un pauž cerību, ka pēkšņā sinhronā masveidīgā interese un spiediens uz raksta autoru nav organizētas kampaņas sastāvdaļa.

"Diena"13. decembra publikācijā Sekas ekonomikai var būt graujošas, balstoties uz saviem avotiem un aprēķiniem secina, ka Latvijas ekonomikai Konkurences padomes lēmums tā dēvētajā "būvnieku karteļa" lietā var radīt nepieciešamību rast kopā 600 miljonus eiro papildus līdzekļus sedzot sankcijas un izdevumus. Pēdējo dienu kampaņveidīgas publiskas intereses, Māra Martinsona kontrolētās kompānijas Velve nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu, un spiediena rezultātā uzskatām par nepieciešamu skaidrot savu aprēķinu pamatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vairākas nozares stagnācijas priekšā, Latvijai – potenciāli zaudēti pārsimt miljoni eiro

Guntis Āboltiņš - Āboliņš, LTRK padomes loceklis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāk septiņreiz nomērīt un tad griezt, pretējā gadījumā virspusējas rīcības sekas var nozīmēt būtisku nacionālās tautsaimniecības jomu beigu sākumu un tās būs jāveido burtiski no nulles vai piesaistot ārvalstu kapitālu, savukārt valsts vēl papildus tam cietīs simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Publiskajā telpā pēdējo divu gadu laikā ir parādījusies informācija par to, ka Konkurences padome (KP) izmeklē un soda par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu vairāku tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru lielākos tirgus spēlētājus. Lēmumi jau pieņemti attiecībā uz būvniecības un sabiedrisko pārvadājumu, kā arī mazākā apmērā – uz inženierkomunikāciju un meliorācijas nozarēm. Cik noprotams, tad KP šobrīd pārbauda vēl vairākas nozares, piemēram, ceļu būvi, kur pārbaude aptver vismaz astoņu no desmit pēc apgrozījuma lielākos ceļu un tiltu būvniekus Latvijā.

Šī stāsta morāle nav aizstāvēt uzņēmumus, kuri, iespējams, ir pieļāvuši konkurences tiesību pārkāpumus, bet gan uz brīdi aizdomāties kā mēs saimniekojam savā zemē un vai mēs patiešām vienmēr rīkojamies kā krietni un rūpīgi saimnieki, lai atbildīgi risinātu problēmas, pirms tās ir kļuvušas par makroekonomisku katastrofu. Godīga konkurence un ticība Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nav tikai mūsu brīva izvēle, bet arī pienākums, t.sk. pieņemt izsvērtus un rūpīgi pārbaudītus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RTU zinātniece izstrādā inovatīvu metodi būvmateriālu ilglaicības novērtēšanai

Db.lv, 09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilglaicīgas stiepes slodzes radītas deformācijas dažādās būvkonstrukcijās var radīt nevēlamas sekas, piemēram, plaisas cementa un betona kompozītmateriālos, kas var novest pat līdz konstrukciju sabrukumam. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētā profesore Andīna Sprince izstrādājusi un patentējusi inovatīvu metodi deformāciju reģistrēšanai, izmantojot digitālo attēlu analizēšanas pieeju.

Pētnieki visā pasaulē veido arvien jaunus materiālus, līdz ar Eiropas zaļā kursa prasībām aktuāli kļūst «zaļie» betoni, piemēram, ģeopolimēra betoni, kuru izgatavošanā neizmanto cementu, bet gan būvniecības un ražošanas atkritumus. Lai tos aktīvi izmantotu būvniecībā, trūkst informācijas par ilglaicīgajām īpašībām – šļūdi un rukumu – , standartizētās metodes nav atbilstošas jaunizveidotajiem betona kompozītmateriāliem.

«Jaunajiem betona un cementa kompozītmateriāliem ir noteiktas dažādas īpašības, piemēram, stiprība, salizturība, nodiluma un korozijizturība utt., bet trūkst informācijas par to darbību ilgā laika periodā. Es pētu ilgstošās īpašības – šļūdes deformācijas spiedes, stiepes slogojumā. Vienkāršoti varētu teikt, ka šļūde ir laikā pieaugošas deformācijas nemainīgas slodzes apstākļos. Šīs deformācijas konstrukcijās var radīt pārmērīgu izlieci, izkļaušanos, padarīt tās nestabilas utt., kas savukārt var samazināt slodzes uzņemšanas spēju. Betons ir elastīgi plastisks materiāls, slodzes līmenim pārsniedzot 40% no graujošās slodzes, tajā rodas mikroplaisas. Īpaša uzmanība mikroplaisām jāpievērš stieptajās konstrukcijās, jo, pieaugot deformāciju lielumam, mikroplaisas turpina rasties, apvienoties, veidojot lielākas plaisas, kas var būt iemesls konstrukciju sabrukumam vai būtiskam nestspējas samazinājumam. Plaisu klātbūtne pakļauj konstrukcijas arī korozijas bojājumiem,» skaidro A. Sprince.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija

Jānis Goldbergs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējās Saeimas lēmums par minimālās algas paaugstināšanu par 24% un pēc jaunās Saeimas vēlēšanām valstij piederošo kapitālsabiedrību AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls iesniegtie būtiska pieauguma tarifu projekti Latvijā spēcinās inflāciju, graus konkurētspēju un samazinās iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem pirktspēju.

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie. Daudzi jūtas pārsteigti, ka situācijā, kad Latvijā pat oficiālā inflācija ir tuvu 22% – vairāk nekā divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā –, valsts vara cenšas nevis ierobežot inflāciju vai vismaz slāpēt tās izaugsmi, bet gan tieši pretēji – pielej eļļu cenu pieauguma ugunskurā. Vienlaikus skanēja retorisks jautājums – kurās citās valstīs bez Latvijas vēl valdības veic darbības, kas stimulē inflāciju.

Jau vēstīts, ka valstij Finanšu ministrijas personā piederošā AS Augstsprieguma tīkls vēlas no nākamā gada 1. marta palielināt tarifus 4,3 līdz 4,9 reizes, bet valstij Ekonomikas ministrijas personā piederošā AS Sadales tīkls – par 75% no 1. jūlija, bet korekcija arī no 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvija var izkļūt no “vidējo ienākumu slazda”

Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās ES. Šajā laikā mums ir izdevies spert nozīmīgus soļus “rietumu” dzīves līmeņa virzienā, taču joprojām esam tālu no attīstītākajām ES valstīm. Turklāt, turpinot pašreizējo ekonomisko politiku, ko es sauktu par “stabilizācijas politiku”, mēs riskējam, ka nekad tās nesasniegsim.

Esmu pārliecināta, ka Latvijai ir nepieciešama drosmīgāka un, labā nozīmē, radikālāka pieeja ekonomikai, kas nodrošinātu strauju labklājības izaugsmi. Šim nolūkam varam izmantot “receptes” no citu pasaules valstu pieredzes, kas liecina, ka tā ir reāli sasniedzama.

Analizējot vidējo reālā IKP pieaugumu gadā, pirmajā brīdī situācija Latvijā izskatās labi. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2014. līdz 2022. gadam šis pieaugums mūsu valstī bija 2,52 %, kamēr ES vidējais rādītājs ir 1,82 %, bet Eirozonā - tikai 1,61 %. Tomēr jāņem vērā, ka sākām no ļoti zemas bāzes, un ar katru nākamo gadu būs arvien grūtāk augt straujāk par Eiropas vidējo rādītāju - un tas ir vienīgais veids, kā panākt vai pat apsteigt pašreizējos līderus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības komersantiem sniegs atbalstu 50 miljonu eiro apmērā

LETA, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 50 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas ekonomikai.

Ar programmai pieejamo finansējumu iespējams sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem, balstoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja analītiķu aplēsēm. Atbalsta programmas finansējums ir vidēji 200 000 eiro katram komersantam.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais noteikumu projekts sagatavots, lai samazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā energoresursu cenu pieaugums, paredzot atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem to darbības noturēšanai un turpināšanai.

Paredzēts atbalsts granta veidā. Uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, un atbalsts vienam komersantam nepārsniedz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blata bizness, pārdales domāšana un atbilstības fabrikas

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, “Prudentia” dibinātājs un padomes loceklis, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās tiesas revolucionārās atziņas par priekšlīgumu: būtiski jaunumi darījumu slēdzējiem

Sergejs Rudāns, ZAB COBALT zvērināts advokāts, 28.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viens mēģinājums pie recesijas saltās dvašas aizsargāt augstu naftas cenu.

Maija beigās bažas par pasaules ekonomikas stāvokli bija sākušas naftas cenu tuvināt 70 ASV dolāriem par barelu. Lētākas naftas laikiem gan izteikti pretī spirinās pasaules pati lielākā tās ieguvēja Saūda Arābija. Šī valsts ziņoja, ka jūlijā (uz mēnesi!) tā savu melnā zelta ieguvi brīvprātīgi samazinās par papildu vienu miljonu barelu dienā. Tā arī norādīja, ka savu šo naftas ieguves brīvprātīgo samazināšanu var paildzināt. Attiecīgi tas melno zeltu atkal vismaz sākotnēji pietuvināja 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Situācija gan cenas kāpuma ziņā tik viennozīmīga nebija – naftas kartelis izskatās kārtējo domstarpību pārņemts, un arī ekonomika kļūst vēsāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) priekšlikums ierobežot zvejas iespējas Baltijas jūrā atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījis Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Viņš atgādina, ka Eiropas Savienības (ES) komisija gatavojas pieņemt regulu, ar kuru 2024.gadā būtiski tiks ierobežotas zvejas iespējas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

Noteiktie ierobežojumi atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību un zivrūpniecību, bažas pauž asociācija.

Priekšlikums ar ko 2024.gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza regulu, skaidri parāda ES komisijas nostāju zivju resursu apguvē, kas ir pretrunā ar Starptautiskās jūras izpētes padomes ieteikumu (ICES) un Baltijas jūras konsultatīvās padomes ieteikumu. Neskatoties uz to, bez argumentācijas un pamatojuma, nesaprotamu motivāciju ES komisija izskata iespēju ierobežot zvejas iespējas 2024.gadam, vēstulē skaidro V. Ūlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?

Olavs Cers, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK rosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos ir vērtējama pozitīvi, bet piesardzīgi

LETA, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) drīzumā izvērtēs vairāku pieteicēju, tostarp ārvalstu pilsoņu, iesniegtās konstitucionālās sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei un izlems to izskatīšanas kārtību tiesā.

Lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu un netiktu atkārtotas citās lietās pieļautās kļūdas, vairāku pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke aicina ST kā pieaicinātās personas uzaicināt arī konkrētās jomas profesionāļus un ekspertus, kuriem ir gan attiecīga izglītība, gan pieredze, gan arī kvalifikācija, tostarp plašas zināšanas un atzīta kompetence ekonomikā, tostarp regulēto cenu noteikšanas jomā.

Saeimas kārtējais brāķis vēlētāju balsu zvejošanas vārdā 

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu...

Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, nesen disertāciju attiecīgajā tēmā aizstāvējušo tiesību zinātņu doktori Artu Snipi, kā arī attiecīgās nevalstiskās organizācijas un to pārstāvjus, tostarp Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu un Latvijas Transporta līdzekļu apdrošināšanas biroja valdes priekšsēdētāju – ekonomistu Jāni Abāšinu, kurš jau iepriekš šajos jautājumos ir sniedzis atzinumus gan likumdevējam, gan arī ST. Savukārt pašu lietu advokāts Satversmes tiesu aicina skatīt mutvārdu procesā, kas tiesnešiem un lietas dalībniekiem ļaus šiem ekspertiem uzdot jautājumus, tā konstatējot Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā un Saeimā pieņemtajā likumā, visticamāk, apzināti pieļauto brāķi.

Pavirša attieksme

Pieņemot likumu Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību, Saeima ne vien nevērtēja iecerēto grozījumu ekonomiskos un tiesiskos aspektus, bet pat nemēģināja, kā to noteica ST 2018. gada 12. aprīļa spriedums, rast tādu konkrētās situācijas risinājumu, "kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".

"Likumdevējs klaji ignorēja ne vien ST iepriekš šajā sakarā pieņemtos spriedumus, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka jebkuram īpašumtiesību ierobežojumam, kas saistīts ar valsts tiesībām kontrolēt īpašuma izmantošanu, ir jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzību," norāda N. Šlitke.

Tiesiskā valstī, ja vien būtiski nemainās kādi faktiskie, sociālie vai ekonomiskie apstākļi, personai ir tiesības paļauties, ka likumos un ST spriedumos noteiktais tiks ievērots un piemērots, tomēr šajā gadījumā tiesiskās paļāvības principu izkonkurēja tuvojošās Saeimas vēlēšanas un politiķu vēlme tikt pie iespējami lielāka vēlētāju balsu skaita. Līdz ar to apstrīdētās likuma normas ir nevis ekonomiski, bet gan politiski motivētas, turklāt ir pretrunā ar valdības deklarēto mērķi – dalītā īpašuma pilnīgu izbeigšanu, uzskata advokāts. Tādēļ ST, skatot šo izpildvaras likumdevējam apzināti iespēlēto un Saeimas visai populistiski pieņemto brāķi, būtu nepieciešams pieaicināt nevis teju vai juristus vien, bet arī attiecīgu izglītību un kompetenci ieguvušus jomas profesionāļus, kuri argumentēti var sniegt savu ekspertu viedokli par to, kādas ekonomiskās un tiesiskās sekas zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā rada šie TM slepus un tendenciozi, kā arī klaji neprofesionāli izstrādātie likuma grozījumi, pauž N.Šlitke.

Neadekvāta cena

Advokāts uzsver, ka tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi ir tiesiskas valsts pamatelementi, un ikvienam ir tiesības paļauties, ka valstī, kura deklarējusi, ka tajā pastāv brīvā tirgus ekonomika, samazinās tādu nozaru skaits, kurās valsts ar likumu regulē cenas un nosaka, cik lielu atlīdzību par sev piederošo lietu kāda sabiedrības grupa drīkst saņemt un kādu – ne.

"Minētajā likumā noteiktā likumiskās lietošanas maksa 4% apmērā ir ne vien ekonomiski nepamatota, bet nesamērīgi un būtiski samazina vai pat pilnībā izslēdz jebkādu ienākumu jeb peļņu no īpašuma, kas faktiski ir pielīdzināms īpašuma konfiskācijai vai ekspropriācijai. Turklāt tas, ka zemes īpašnieks gadā iegūst ienākumus 4% apmērā no sev piederošās zemes kadastrālās vērtības, ir mīts. Realitātē šī summa var sarukt līdz vienam procentam vai pat vēl mazāk, jo aptuveni 1,5–2,5% no likumā noteiktās nomas maksas veido zemes īpašnieka valstij, tostarp pašvaldībai, maksājamie nodokļi par neiznomājamo zemi. Piemēram, par zemi ielu sarkanajās līnijās zemes īpašnieks nesaņem vispār neko, toties maksā par to nodokļus pilsētai, kura pati kopā ar valsti de facto šo zemes daļu lieto," uzsver advokāts, piebilstot, ka vēl ir grāmatvedības pakalpojumi, administratīvie izdevumi, iekasēšanas izmaksas un neiekasēšanas riski, ienākuma nodoklis u. tml.

Turklāt arī to zemju īpašnieki, uz kuru zemes atrodas degvielas uzpildes stacijas, ražotnes, citi komercobjekti, vai valsts, tostarp pašvaldību objekti, vairs nevar par tiem slēgt taisnīgus zemes nomas līgumus, pusēm savstarpēji vienojoties, jo likums paredz vien fiksētu atlīdzību 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Līdz ar to nav iespējams runāt par taisnīgu zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, kā arī atsevišķu komersantu tiesību līdzsvarojumu.

Tas, ka ST kā ekspertus gluži vai visās jomās galvenokārt pieaicina tikai juristus, nav pareizi. Tā, piemēram, iepriekš līdzīgā strīdā – lietā Nr. 2017-17-01, kurā arī tika skatīts jautājums par zemes nomas maksas lielumu dalītajos īpašumos, sākotnēji bija pieaicināti galvenokārt vien juristi. "Vēl sliktāk – tika pieaicināta arī Latvijas Banka, kurai jau tā nav ne mazākās kompetences un pieredzes mikroekonomikā, tostarp valsts regulēto cenu noteikšanas jomā, kura savai pārstāvībai ST nosūtīja biologa un jurista kvalifikāciju ieguvušu amatpersonu, kam dažus mēnešus pēc tam bija paredzēts Saeimas balsojums par amata pilnvaru pagarināšanu," pauž N. Šlitke.

Pat šajos ekonomikai samērā smagajos laikos likumdevējs visai pamatoti nenosaka politiski regulētas jeb ar likumu noteiktas cenas vai to griestus, piemēram, elektrībai, gāzei vai pārtikai, jo tas neatbilst Satversmei un no tās izrietošajai tirgus ekonomikai un tajā nostiprinātajai privātīpašuma respektēšanas un aizsardzības prioritātei. Zeme dalītajos īpašumos nav izņēmums, un, pat ja likumdevējs tās lietošanu un atlīdzību par to ir izlēmis regulēt politiski, likumdevējam ir pienākums noteikt to adekvātā un ekonomiski pamatotā apmērā un Satversmei atbilstoši, ko bez profesionāļu uzklausīšanas un viņu viedokļu respektēšanas paveikt nav iespējams.

"Ņemot vērā to, ka ST spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām, kā arī privātpersonām, nav pieļaujams, ka par kapitāla atdevi, cenu noteikšanu, investīciju drošību un īpašumu minimālo ienesīgumu izsakās juristi neatkarīgi no viņu kompetences tiesību jomā un viņu skaita. Ir vitāli nepieciešams kā pieaicinātās personas ST obligāti uzklausīt profesionāļus un attiecīgo jomu ekspertus, kuru redzējumu uz problēmas risinājumu neaptumšo šauras dažādu politisko spēku, citu sabiedrības grupu vai pašu intereses," uzsver advokāts.

Visu rakstu lasiet 20.septembra laikrakstā Diena!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu apvienošana 2023. gadā – ar ko jārēķinās iesaistītajām pusēm?

Andra Rubene, “TGS Baltic” partnere, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā palīdzēt kredītņēmējiem, nenoraujot stopkrānu ekonomikas attīstībai

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 02.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītņēmēji, kā arī naudas noguldītāji, ir bijuši un vienmēr būs banku galvenie sabiedrotie, tāpēc finanšu sektors allaž cenšas kopā ar saviem klientiem risināt problēmas, kas radušās saistību izpildē.

Tā tas ir arī šobrīd līdz ar Euribor likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem (cīņa ar inflāciju). Taču šajā palīdzībā nupat vēlas iesaistīties arī valsts, kas ir noprotams no atsevišķiem publiskiem izteikumiem. Šoreiz kā risinājums ir nevis “helikoptera nauda”, kā tas bija Covid krīzes laikā, kad noteiktām mājsaimniecībām tika piešķirti līdzekļi izdevumu segšanai, bet gan ierobežojumi banku izsniegtajām kredītu likmēm. Diemžēl šāda palīdzība ilgtermiņā kredītņēmējiem nevis palīdzētu, bet tieši pretēji – kaitētu.

Intervences sekas

Attiecībā uz politiķu ideju ierobežot hipotekāro kredītu likmes, publiskajā telpā izskanējuši divi iespējamie scenāriji. Pirmkārt, ar likumu noteikt Euribor likmes “griestus” pusotra vai divu procentu līmenī. Otrkārt, likt bankām atteikties no tās kredītlikmju daļas, ko bankas šobrīd nosaka pašas. Abos gadījumos valsts faktiski iejaucas finanšu tirgū, nosakot to, par kādu cenu drīkst izsniegt aizdevumus. Nav zināms tas, vai kāda no šīm “idejām” ir likta arī uz papīra, jeb pagaidām par tām tiek tikai mēļots, bieži lietojot aizplīvurotus eifēmismus. Tomēr ir skaidri jāpasaka, kādas sekas šāda iejaukšanās radītu ne tikai esošajiem kredītņēmējiem, bet arī visiem tiem, kuri aizņēmumus gribētu ņemt nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītu “atlaides” negatīvās sekas – kāpēc bankas nedrīkst klusēt?

Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, zvērināts advokāts, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru