Foto: pixabay

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei 

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

Dienas Bizness, 2018. gada 14. marts plkst. 14:20

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Starp apskatītajām pilsētām dzīvesvietu pieejamības jomā Latvijā pērn līdere bijusi Daugavpils, tai sekoja Liepāja, Cēsis, Jelgava, Valmiera un visbeidzot Rīga. Izvirzīties priekšgalā Daugavpilij ļāvis ne tikai salīdzinoši nelielais mājokļu cenu pieaugums, bet arī algu kāpums. Savukārt Jelgavā, Valmierā un Rīgā mājokļu pieejamība bijusi aptuveni līdzīgā līmenī.

Mājokļu pieejamību visās Latvijas pilsētās būtiski ietekmējušas zemākas hipotekārā kredīta procentu likmes. It īpaši Jelgavā, Liepājā un Rīgā , jo dzīvokļu cenas auga vienlīdz strauji vai pat straujāk par algām. Diemžēl Cēsīs straujo dzīvokļu cenu kāpumu nespēja atsvērt nedz zemākas likmes, nedz pieaugošās algas. Tādēļ, neskatoties uz to, ka Cēsis ir viens no līderiem mājokļu pieejamības ziņā Latvijā, dzīvesvietu kopējā pieejamība pērn ir pasliktinājusies. Šāda tendence Cēsīs novērojama, jo iedzīvotāju rocība strauji aug un pieprasījums pēc mājokļiem pilsētā ir krietni lielāks nekā piedāvājums. Tāpat pieprasījums aug, pateicoties nelielajam attālumam līdz Rīgai, - Cēsis ir viena no populārākajām izvēlēm, iedzīvotājiem plānojot pārvākšanos no Rīgas uz reģioniem un vienlaikus vēloties saglabāt darbavietu Rīgā.

«Mājokļa pieejamība Latvijas pilsētās ir atkarīga no virknes faktoru, bet būtiskākais no tiem nenoliedzami ir pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Šobrīd pieprasījums pēc dzīvokļiem reģionu pilsētās aug spējās ekonomikas izaugsmes rezultātā. Bezdarbs sarūk, iedzīvotāju ienākumi aug visā Latvijā, uzlabojot mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ļaujot plānot jauna mājokļa iegādi. Tikmēr daudzviet reģionos mājokļu piedāvājums ir ierobežots un arvien sarūk – esošajam dzīvojamam fondam jauns nepievienojas. Attīstītāji kūtri apsver jaunu mājokļu būvniecību izmaksu dēļ, kas pret ienākumu līmeni reģionos daudziem jaunas dzīvesvietas meklētājiem nebūtu »pa kabatai«. Ņemot vērā, ka apskatītajās pilsētās pieprasījums varētu pārsniegt piedāvājumu, mājokļu pieejamība daudzviet Latvijā varētu arī samazināties,» norāda Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.

Saskaņā ar Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa datiem, lai gan Rīgā pērn bijuši pieejamākie mājokļi starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām, Latvijā tā ierindojusies vien 6.vietā. Neskatoties uz algu pieaugumu, Rīgā dzīvokļu cenas kāpušas roku rokā ar atalgojumu, atspoguļojot kā augošo pieprasījumu atsevišķos mājokļu tirgus segmentos, tā būvniecības izmaksu kāpumu. Zīmīgi, ka līdz ar dzīvokļu cenu pieaugumu un to pietuvošanos privātmāju cenu robežai, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dzīvokļa vietā izvēlas iegādāties māju vai apbūves gabalu tās būvniecībai. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta aptauja, teju 42% no tiem, kas plāno jauna mājokļa iegādi tuvāko divu gadu laikā, ir pieņēmuši lēmumu pirkt privātmāju nevis dzīvokli.

«Salīdzinot ar pērno gadu, šogad Latvijas iedzīvotāji ir vistuvāk sava sapņa par privātmāju realizēšanai. Ja, piemēram, pagājušajā gadā par savu māju sapņoja 67% Latvijas iedzīvotāji, bet, izvērtējot savas iespējas, realitātē lielākā daļa (46%) lūkojās iegādāties sērijveida dzīvokli, tad, pieaugot ienākumu līmenim, gada laikā situācija ir krietni mainījusies. Nu par privātmāju liela daļa ne tikai sapņo (66%), bet arī grasās to reāli iegādāties (42%),» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Viņa arī norāda, ka privātmāju biežāk plāno iegādāties vidēja vecuma strādājošie iedzīvotāji Latvijas novados, izņemot Rīgu, kur daudz aktuālāka ir dzīvokļa iegāde jaunajā projektā.

Pēc Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji, domājot par jaunas mājvietas iegādi, joprojām vislabprātāk mitekli iegādātos tieši Rīgā vai novados, kas robežojas ar Rīgu (57%). Retāk - citās Latvijas pilsētās (27%) un lauku teritorijās (11%). Interesanti, ka spēcīgākais iemesls dzīvesvietas maiņai parasti ir labākas apkārtējās vides meklējumi – teritorijas sakoptība, parku un mežu tuvums u.c., ko atzīmējuši 49% aptaujāto. Tikai pēc tam seko radu un draugu dzīvesvietas tuvums (24%), labākas darba iespējas (23%) un labāka apkārtējā infrastruktūra (23%).

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2018. gada 14. marts plkst. 8:17

Šodien laikrakstā Dienas Bizness publicēta informācija par gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma...

2018. gada 13. marts plkst. 18:24

Izsludināta maksātnespējīgās AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) mantas izsole, savukārt...

2018. gada 13. marts plkst. 17:01

AS New Hanza Capital pārdevusi tai piederošās 7500 jeb 30% SIA SG Capital Partners AIFP kapitāla...

2018. gada 13. marts plkst. 16:47

Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) neplāno pārdot visus tam piederošos īpašumus, un nesen...

2018. gada 13. marts plkst. 11:59

Balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kam ir bijusi ietekme uz arhitektūras nozari.

2018. gada 13. marts plkst. 10:34

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

2018. gada 12. marts plkst. 16:44

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs pārdevusi tai piederošo nekustamo īpašumu Vecmīlgrāvja 5....

2018. gada 12. marts plkst. 16:31

Londonas mājokļu cenas krīt straujākajā tempā kopš recesijas brīža pirms gandrīz desmit gadiem,...

2018. gada 12. marts plkst. 14:51

2018. gada janvārī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 1,1 %. Sērijveida...

2018. gada 12. marts plkst. 12:00

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu...