Latvijas valsts nevarēs atgūt visus līdzekļus, kas tika ieguldīti, lai glābtu Parex banku, 900 sekundēs norādīja Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
«Es domāju, tas, ka krīzes pārvarēšana būs daļa no ieguldījumu cenas, bija skaidrs diezgan ātri. Mēs vienmēr cerējām, ka Latvijas ekonomika atjaunosies straujāk, bet pašreizējais ekonomikas atjaunošanas temps un izaugsme ir tāda, ka finanšu krīzes pārvarēšanas ieguldījumi būs tā maksa,» skaidroja M.Bičevskis.
Runājot par bankas Citadele pārdošanu, viņš arī piebilda, ka to, kad varētu tikt pārdota banka, rādīs tirgus, taču esot apsveicami, ka valdība spērusi soļus, lai šo banku atdotu privātam sektoram, jo tas vienmēr būs efektīvāks un valstij nekad nebūs tādas zināšanas. Tomēr tai pat laikā jāskatās, vai tirgus piedāvā adekvātu cenu par līdzšinējiem ieguldījumiem, ko valsts izdarījusi.
DB jau rakstīja, ka Parex bankas finanšu stāvoklis ir neapskaužams un būs atkarīgs no labi apmaksāto darbinieku goda prāta.
Kavēti kredīti 600 milj. Ls apjomā, kas, visticamāk, šogad turpinās sagādāt vairāku desmitu miljonu latu zaudējumus Parex bankai, turpinot samazināt jau tā niecīgo kapitālu, nepieciešamība veikt teju 30 milj. Ls procentu maksājumus valstij par tās noguldījumiem - tie ir tikai daži Parex bankas 2010. gada pārskatu raksturojoši rādītāji.
Par to, vai banka spēs šogad līdz augustam atmaksāt valstij paredzēto noguldījumu daļu 27,12 milj. Ls apjomā, kā tas norādīts Parex bankas gada pārskatā, ekspertiem grūti teikt. Ja ar sliktajiem kredītiem kaut kas tiek darīts, tad atgriezt valstij šo noguldījumu daļu būtu iespējams. «Bija viegls izbrīns par to, ka Parex bankai, izskatījās, bija problēmas samaksāt sindicēto kredītu. Tas liek domāt, ka tomēr ir problēmas vai arī daļu no summas bija paredzēts iegūt no atgūstamajiem kredītiem, kas nav izpildījies. Tas savukārt nozīmē, ka ir vēl sliktāk nekā licies vai arī nauda tiek tērēta nevajadzīgi,» lēsa Prudentia partneris Ģirts Rungainis.