Rīgas mērs Jānis Birks ir pārliecināts, ka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nekad nekļūs par galvaspilsētas galvu: "Šlesers drīzāk var būt Romas pāvests, nevis Rīgas mērs."

«Skaidri un gaiši vēlos pateikt, ka Šlesers nekad nebūs mērs. Tas ir biznesa projekts, nevis politisks aprēķins [..] To ko Šlesers izdarījis būdams satiksmes ministra amatā ir tiešs kaitējums Rīgas pilsētai,» ziņu raidījumā 900 sekundes pauda J. Birks.

Savukārt A. Šlesers ir pārliecināts, ka šobrīd gandrīz katrs politiķis labprāt paziņos, ka nestrādās komandā, ja viņš kļūs par mēru. «Bet viņi strādās,» teica A. Šlesers, piesaukdams demokrātijas pamatprincipus.

J. Birks bijušajam satiksmes ministram arī pārmeta populismu, kuru saskatījis A. Šlesera solījumos piesaistīt kravas no Krievijas un citām austrumu valstīm, kā arī palielināt darba vietu skaitu Rīgas ostā.

Otrdien, 9.decembrī, plānota Rīgas domes sēde, kurā deputātiem būs jāpieņem pilsētas 2009.gada budžets, kas sagatavots Budžeta komisijā un akceptēts visās domes komitejās.

Kā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: "Šogad budžeta veidošanas process ir bijis smagāks kā jebkad pēdējo 10 gadu laikā, jo ekonomiskā krīze, kas skārusi valsti, nav gājusi secen arī Rīgas pašvaldībai. Nākamā gada budžets būs izdzīvošanas budžets, saglabājot salīdzinoši lielāku finansējumu nākamā gada prioritārajām jomām: sociālajai un labklājības sfērai, izglītībai, kā arī drošībai un sabiedriskajam transportam."

Ja Rīgas pašvaldības budžeta pieņemšanas process tiek novilcināts līdz 2009. gadam, Rīgas pašvaldības institūcijām tiek atvērts asignējums 1/12 no 2008. gada izdevumu apjoma, kas prioritārajām jomām: izglītībai, sociālajai un labklājības sfērai būs nesalīdzināmi mazāks nekā paredzēts 2009. gadā.

Pretēji plānotajam, Rīgas domes budžets 9. decembrī netiks pieņemts, jo tā izdevumu daļa jāsamazina par vairākiem desmitiem miljonu latu.

To paziņoja Jānis Birks pēc tikšanās ar premjeru Ivaru Godmani, kurš mēru aicinājis vēl nepieņemt pašvaldības budžetu, kamēr saeima nav izskatījusi rīcības plānu par 600 miljonu latu izdevumu samazināšanu valsts budžetā. J.Birks norādīja, ka pagaidām nav zināma konkrēta summa, par kādu būs jāsamazina izdevumi, bet tā varētu sasniegt vairākus desmitus miljonus latu. Paredzams, ka nāksies samazināt algas pašvaldības darbiniekiem, kā arī būs jāķeras pie paātrinātas iestāžu reorganizācijas. Mērs uzsvēra, ka sociālais budžets netiks samazināts un nepaaugstināsies biļešu cenas pilsētas sabiedriskajā transportā. Jauno budžeta projektu paredzēts izskatīt līdz 2008.gada beigām.

Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes šorīt bija vērojama abu Rīgas mēra amata kandidātu Jāņa Birka un Aināra Šlesera diskusiju, ko kā raksta tvnet, varēja salīdzināt ar gaiļu cīņu.

Rīgas mēra amata kandidāti Jānis Birks (pa kreisi) un Ainārs Šlesers"Tirgū bez nodokļu nomaksas tiekot tirgotas Ķīnas preces, bet vietējie zemnieki bez starpniekiem tur nevarot nokļūt, līdz ar to piens arī maksājot tik, cik maksājot. Tirgi jāatdod zemniekiem, ārzemju precēm ir citas tirdzniecības vietas - piemēram, lielveikali," uzsvēra A. Šlesers.

Uz šo A. Šlesera paziņojumu J. Birks atbildēja, ka šis ir kārtējais A. Šlesera populisma kalngals, un uz to pat atbildēt nevēloties. J. Birks uzsvēra, ka Valsts ieņēmumu dienests kontrolējot nodokļu nomaksu tirgū. Rīgas mērs A. Šleseram atbildēja ar pretjautājumu: "Kas tad jādara - jāaizliedz tirgū pārdot banānus, apelsīnus un arbūzus? Mērs arī A. Šleseram jautāja, vai šeit gadījumā neparādoties Rimi lobisms. "Nevajag pārvērst pilsētu par prastu bodīti," paziņoja J. Birks.

Lai gan preses konferencē par 2009.gada budžetu Rīgas mērs Jānis Birks pauda apņēmību to pieņemt līdz šā gada beigām, viņš jau sagatavojis priekšlikumus, kā rīkoties budžeta neapstiprināšanas gadījumā.

Rīgas domes 9.decembra sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums par 2008. gada budžeta grozījumiem, un J.Birks sagatavojis priekšlikumu iekļaut tajos pārejas noteikumus gadījumam, ja 2009. gads tiek uzsākts bez apstiprināta budžeta. Mērs iesaka pilnvarot domes Budžeta komisiju noteikt pašvaldības darbībai nepieciešamos pašvaldības budžeta izdevumus saskaņā ar vairākiem noteikumiem. Asignējumi pamatbudžeta izdevumiem mēnesī nedrīkstēs pārsniegt katrai iestādei un budžeta programmai noteikto limitu, ko Budžeta komisija noteiks līdz šā gada 16.decembrim.

Tiks turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, nodrošināta ārvalstu finanšu palīdzības, Eiropas Savienības politiku instrumentu un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu asignēšana ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros finansētiem jauniem pasākumiem (projektiem). Bez tam J.Birks ierosina noteikt, ka saskaņā ar sarežģīto finansiālo stāvokli, budžeta izpildītāji nevar uzņemties jaunas īstermiņa vai ilgtermiņa finanšu saistības līdz Rīgas pilsētas pašvaldības 2009.gada budžeta apstiprināšanai. Laika posmā līdz Rīgas pilsētas pašvaldības 2009.gada budžeta apstiprināšanai Budžeta komisija izņēmuma gadījumos, izvērtējot budžeta izpildītāja pieteikumu, pieņem lēmumu par atļauju uzņemties jaunas īstermiņa vai ilgtermiņa saistības budžeta izpildītājam noteiktā izdevumu limita ietvaros.

Ja Valsts kontrolei izrādīsies taisnība un Dienvidu tilta būvniecības laikā ir pieļauti smagi pārkāpumi, tad Rīgas domes deputāti lēmumu pieņemšanas procesā ir tikuši maldināti.

To paziņojis Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš arī pavēstījis, ka augstu vērtē Valsts kontroles līdz šim padarīto un ir ieinteresēts, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izvērtēti gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, gan Valsts kontroles izteiktie savstarpējie argumenti Dienvidu tilta revīzijas jautājumā.

„Dienvidu tilts ir „locīts un šķobīts” jau pietiekami ilgu laiku, tādēļ beidzot šim jautājumam ir jāpieliek punkts. Tas faktiski bija politisks lēmums – uzsākt Dienvidu tilta būvniecību, ar ko bijuši saistīti vairāki domes sasaukumi jau kopš 2002. gada. Visi turpmākie lēmumi jau bija saistīti ar to – būt vai nebūt jaunam tiltam Rīgā. Pa šo laiku daudzi savus amatus jau ir atstājuši, tomēr skaidrs ir viens – ikvienam dokumentam, ikvienai tāmei un ikvienam rēķinam apakšā ir atbildīgo cilvēku paraksti, kas ar savu galvu atbild par katru sperto soli, par katru pieņemto lēmumu,” uzskata J.Birks.

Rīgas mērs Jānis Birks un pašreizējais domes sasaukums ir situācijas ķīlnieki, raksturojot Valsts kontroles secinājumus par Dienvidu tilta būvniecību, norāda mēra pārstāve.

Mērs uzskata, ka atbildība jāuzņemas iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes vadībai, ziņo Latvijas radio. Arī J.Birka preses sekretāre Kristīne Liepa atgādināja, ka Rīgas domei nav ticis piešķirts ne valsts, ne Eiropas Savienības finansējums Dienvidu tilta būvniecībai, turklāt lēmumus par tilta būvniecību esot pieņēmis iepriekšējais sasaukums toreizējā mēra Gundara Bojāra vadībā.

J.Birks jau kopš 2001. gada, tātad jau iepriekšējā sasaukumā, bija Rīgas domes deputāts. Savukārt šī sasaukuma laikā no 2005.-2007. gadam tieši J.Birks kā vicemērs bija atbildīgs par satiksmes jautājumiem, savukārt viņa partijas biedrs kopš 2005. gada Andrejs Požarnovs joprojām vada Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteju. K.Liepa gan uzsvēra, ka šis ir attīstības jautājums, par ko pašvaldībā atbild Tautas partijas pārstāvis, vicemērs Andris Ārgalis.

Starptautiskajā kuģošanas praksē publiskajos ūdeņos ledus laušanas funkcijas ārkārtas situācijās uzņemas valsts, tāpēc Rīgas brīvostas pārvalde lūdz Latvijas valdību, īpaši Satiksmes ministriju, uzņemties atbildību esošās krīzes situācijas risināšanai starpvalstu līmenī.

Ar atbildības uzņemšanos jāsaprot tas, ka Latvijas valdībai vajadzētu pieņemt lēmumu par papildu ledlauža piesaisti no Dānijas, Zviedrijas vai Somijas ledus laušanai Rīgas jūras līcī. «Visu laiku tiek pārmests tikai Rīgas Brīvostai, ka tā nepietiekami efektīvi strādā, lai atbrīvotu ceļu ledū iesalušajiem kuģiem. Tomēr pēc likuma Rīgas Brīvostai ir jānodrošina ledus laušana tikai ostas teritorijā nevis visā līcī. Ostā arī pašlaik dienā tiek apkalpoti 10-14 kuģi, kas atbilst vidējam ikdienas režīmam. Atbildība ir jāuzņemas arī pašiem kuģu īpašniekiem, kas šajā sezonā kuģo bez ledus klases kuģiem un līdz ar to tehniski nav spējīgi pārvietoties,» Db.lv sacīja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne. Viņa stāstīja, ka Rīgas Brīvostā tiek veidotas lielo kuģu karavānas, lai atbrīvotu ceļu mazajiem kuģiem, bet daļai no tiem esot pārāk maza jauda, lai laicīgi iekļautos prāmju izlauztajā ceļā pirms tas atkal aizsalst.

Rīgas mērs pēc tikšanās ar pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu uzdevis Uzņēmējdarbības nodrošināšanas pārvaldei sagatavot dokumentus, lai no amata atbrīvotu Rīgas satiksmes valdes locekli Igoru Volkinšteinu.

J.Birks izteicis L.Bemhenam arī neapmierinātību ar elektroniskās norēķinu sistēmas jeb e-talona ieviešanas gaitu. 14. maijā RS dalībnieku sapulces dienas kārtībā iekļauts punkts par e-talona ieviešanu, un J.Birks tad detalizēti iepazīsies ar situāciju. «Mērs visvairāk neapmierināts ir ar to, kā par jauno sistēmu tiek informēta sabiedrība un par RS darbinieku attieksmi pret klientiem,» norādīja K.Liepa.

Apvienība Saskaņas centrs izvirzījusi ultimātu Rīgas mēram Jānim Birkam, solot „darīt visu”, lai panāktu viņa atbrīvošanu no amata.

"Vakar apvienība TB/LNNK izplatīja politisku video klipu, kas nomelno SC un lielu daļu rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi TB/LNNK ir pārkāpusi sarkano līniju, aiz kuras beidzas politiskā cīņa un sākas šovinisma propaganda un naida kurināšana," paziņojumā presei norādīja SC Rīgas domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis. Ņemot vērā to, ka Birks ir arī viens no apvienības TB/LNNK vadītājiem un bez viņa ziņas un piekrišanas šāda veida materiāli nevarētu tikt izplatīti, SC frakcija Rīgas domē izvirzījusi Rīgas mēram trīs nosacījumus, piedāvājot izvēlēties vienu. Pirmā iespēja ir TB/LNNK vārdā atsaukt video rullīti un atvainoties sabiedrības priekšā, otrā - nekavējoties izstāties no apvienības TB/LNNK, vai arī uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata.

Līdz nākamajai darbu sezonai ir ievērojami jāuzlabo darbu koordinācija un nav pieļaujams, ka vieni noasfaltē brauktuvi vai gājēju ietvi, bet citi jau pēc mēneša to uzlauž, apakšzemes inženierkomunikāciju pārvaldītāju koordinācijas padomes sēdē uzsvēra Rīgas mērs J. Birks.

J. Birks: "Mani neapmierina līdzšinējā situācija, tādēļ kopīgiem spēkiem ir jārod risinājums, lai pilsēta turpinātu attīstīties, bet iedzīvotājiem no tā nenāktos ciest."

Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods norādīja, ka apakšzemes inženierkomunikāciju pārvaldītājiem savi darba plāni nākamajiem trim gadiem Satiksmes departamentam jāiesniedz līdz šā gada 1.decembrim.

Apakšzemes inženierkomunikāciju pārvaldītāju koordinācijas padomes sēdes notiek vidēji vienu reizi mēnesī un tajās piedalās pārstāvji no Rīgas domes Satiksmes departamenta, kā arī SIA Rīgas ūdens, A/S Rīgas siltums, A/S Latvenergo, Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma, SIA Optron, A/S Latvijas gāz, SIA Lattelekom, SIA Rīgas satiksme. Padomes sēdes vada Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs.

Rīgas mēra Jāņa Birka dēls esot bijis iesaistīts RSK apdrošināšana skandālā, kad atklājās, ka izšķērdēts teju pusmiljons latu, raksta Neatkarīgā.

Atgādinām, ka 2006. gadā starp diviem Rīgas domes uzņēmumiem – Rīgas satiksmi un RSK apdrošināšanas AS – tika noslēgts līgums par satiksmes darbinieku apdrošināšanu. Darījuma rezultātā 485 000 latu no pašvaldības budžeta tika pārskaitīti starpniekam – brokeru firmai. Tāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija izteikusi aizdomas par iespējamu naudas izšķērdēšanu.

Jāņa Birka preses sekretāre Kristīne Liepa, atbildot uz laikraksta jautājumu, kā J. Birks vērtē faktu, ka, tieši vai netieši, viņa dēls iesaistīts šajā darījumā, viņa atbildējusi: "Ir smieklīgi šos gadījumus saistīt un jūsu jautājums ir nenopietns."

Savukārt M. Birks laikrakstam atbildējis, ka viņš nezinu, par kādu līgumu ir runa un viņam joprojām patīkot darbs Rīgas autostāvvietās.

Rīgas mērs Jānis Birks nolēmis 6. jūnijā pašvaldību vēlēšanu rezultātus sagaidīt, sēžot zālienā.

Lai pašvaldības policija nevarētu mēru sodīt, viņš uzdevis SIA Rīgas dārzi un parki direktoram Agnim Kalnkaziņam līdz 7. aprīlim izvēlēties vietas, kur sēdēt zālienā būs atļauts. „Tagad atliek izsludināt pilotprojektu, atļaujot zālienos arī cept desiņas un dzert alu no pudelēm,” mēra nodomus atklāja kāda no viņa padomniecēm, kas lūdza savu vārdu neminēt.

Pēc viņas teiktā, pastāv bažas, ka A.Kalnkaziņš varētu sabotēt J.Birka ieceri, izraugoties sēdēšanai nomaļus zālienus, piemēram, Spilves pļavās vai Getliņos.

Rīgai ir vitāli svarīgi, lai pilsētā un arī valstī kopumā attīstās uzņēmējdarbība, pretējā gadījumā pilsētai draudētu sociālais krahs, norādījis Rīgas mērs Jānis Birks.

Viņš 29. janvārī piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā ar Latvijas Republikas ministru prezidentu Ivaru Godmani, lai runātu par valsts un pašvaldības lomu ekonomikas stimulēšanā. "Valdības noteiktie 2009. gada Rīgas budžeta veidošanas pamatnosacījumi ne tikai apgrūtina visu pilsētnieku sociālo vajadzību nodrošināšanu, tie faktiski paralizē jebkuru pilsētas iespēju attīstīties un sadarboties ar Rīgas uzņēmējiem," norādīts J.Birka preses sekretāres Kristīnes Liepas izplatītajā paziņojumā. Rīgas pilsētas 2009. gada budžeta veidošanas pamatnosacījumi šobrīd balstās uz valsts budžeta likumu un valdības noteiktajiem ierobežojumiem. Pilsētai ir jāievēro Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos kritērijus un pamatprincipus – bezdeficīta budžets, atalgojuma samazinājums par 15 %, pilsētai nav iespēju uzņemties kredītsaistības, nav dota iespēja uzņemties ilgtermiņa saistības un arī piesaistīt finanšu līdzekļus valsts un privātās partnerības modeļa ietvaros, kā arī Rīgai nav dota iespēja virknē jomu pretendēt uz ES fondu līdzekļiem.

Par Dienvidu tilta sadārdzināšanos atbildīgi ir bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks un pašreizējais pilsētas galva Jānis Birks, laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norādījis bijušais Rīgas vicemērs Aivars Guntis Kreituss.

A. G. Kreituss atgādinājis, ka 2006. gada septembrī, kad pilsētas galva bija Aivars Akesnoks, domē tika izveidota darba grupa, ko vadīja toreizējais vicemērs Jānis Birks. Tā lēma par finansējuma palielināšanu tilta celtniecībai. "Rezultātā 2006. gada novembrī ir domes lēmums par papildu līdzekļu piesaisti sakarā ar inflāciju – 51.9 miljoni latu. Otrās kārtas cipars, kas mums bija ierakstīts – 58.95 miljoni latu –, 2007. gada vasarā dažās dienās kļuva par 170.3 miljoniem lielāks. Tas notika jau Birka laikā. Es jums to izskaidrot nevaru – atrodiet, kurš to izdarīs! Šajā lietā atbildīgi ir divi konkrēti cilvēki – Birks un Aksenoks," paziņojis A. G. Kreituss.

Kopumā no Rīgas domes pamatbudžeta atalgojumam nākamgad paredzēts novirzīt 163.8 milj. Ls, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pilsētas finanses nākamgad plānotas ar 37 milj. Ls mīnusu un tas ir, ņemot vērā, ka dažādu struktūru plānotos izdevumus jau ir izdevies samazināt par vairāk nekā 25 milj. Ls. Kopējie Rīgas nākamā gada izdevumi lēšami 630.9 milj. Ls, bet ienākumi - tikai 594 milj. Ls apmērā.

Lai aizlāpītu robu budžetā, nākamgad iecerēts aizņemties 33.9 milj. Ls. Kopējais aizņēmumu saistību apjoms uz nākamā gada 1. janvāri lēšams 101.5 milj. Ls . Ņemot vērā plānoto jauno aizņēmumu un iepriekš ņemto saistību izpildi, kopējie aizņēmumi nākamgad līdz gada beigām varētu pieaugt līdz 133.7 milj. Ls. Lielāko daļu no Rīgas domes parādiem veido aizņēmumu saistības, kuras radušās, finansējot investīciju programmas projektus un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētos projektus, kā arī pārfinansējot ilgtermiņa saistības. «Neskatoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, pilsētā saglabājas augsta nepieciešamība pēc investīcijām infrastruktūrā, īpaši transporta jomā.

Sastādot pašvaldības budžetu 2009. gadam, Rīgas domes rīcības brīvības iespējas ir maksimāli ierobežotas un likums liek pieņemt lēmumus, kuri ir pretrunā ar pilsētas interesēm, paziņoja Rīgas mērs Jānis Birks.

Rīgas pilsētas 2009. gada budžeta veidošanas pamatnosacījumi balstās uz valsts budžeta likumu un valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ko pilsēta spiesta ievērot, atzina J.Birks. «Pilsēta ir spiesta ievērot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos kritērijus un pamatprincipus – bezdeficīta budžets, atalgojuma samazinājums par 15 %, pilsētai nav iespēju uzņemties kredītsaistības, nav dota iespēja uzņemties ilgtermiņa saistības un arī piesaistīt finanšu līdzekļus (valsts un privātās partnerības modeļa ietvaros, kā arī Rīgai nav dota iespēja virknē jomu pretendēt uz ES fondu līdzekļiem,» ar savas preses sekretāres Kristīnes Liepas starpniecību norādīja J.Birks. «Rīgas domes budžetu faktiski veido valdības un Starptautiskā Valūtas fonda vienošanās un diemžēl šo procesu Rīgai nebija iespējas ietekmēt. Rīcības brīvības iespējas šajā situācijā ir maksimāli ierobežotas un likums liek pieņemt lēmumus, kuri mūsuprāt ir pretrunā ar pilsētas interesēm. Es neizslēdzu iespēju, ka pilsētai vēl nāksies meklēt kompromisus, lai valdības diktātu sabalansētu ar pilsētnieku interesēm un Rīgā netiktu paralizēta attīstība,» tā viņš. Rīgas pašvaldībā par galveno kritēriju, ievērojot visus normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, ir noteikts, ka prioritāte būs pašvaldības obligātajām funkcijām. Atteikties nāksies no lielākās daļas to funkciju un saistību, kuras pašvaldība ir uzņēmusies brīvprātīgi.

Lai arī Rīgas mēru Jāni Birku šokējuši Valsts kontroles secinājumi par Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdētajiem 27 miljoniem latu, revīzijas rezultāti nekādi neietekmēs tilta otrās un trešās kārtas būvniecību.

J.Birks vairākkārt uzsvēris, ka augstu vērtē Valsts kontroles (VK) padarīto un esot runājis gan ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, gan Pilsētas attīstības departamenta vadītāju Gvido Princi. Tā kā abu pušu viedokļi atšķiras, J.Birks uzskata, ka situācija jāizvērtē tiesībsargājošajām iestādēm. Kā ziņots, VK nosūtīs revīzijas rezultātus Ģenerālprokuratūrai.

Nekādi netiks ietekmēta Dienvidu tilta otrās un trešās kārtas būvniecība, kuru veic tie paši būvnieki, kas būvēja pašu tiltu – AS Dienvidu tilts. „Ir bijuši precedenti, ka objektu apturēšana rada milzīgus zaudējumus,” izteicās mēra preses sekretāre Kristīne Liepa. Jau ziņots, ka kopā ar PVN un inflācijas sadārdzinājumu, kā arī banku aizdevuma procentiem Dienvidu tilta otrā kārta varētu izmaksāt pat līdz 313.4 miljoniem latu, bet trešās kārtas izmaksas lēš ap 28 miljoniem latu, no kuriem septiņi miljoni varētu būt finansējums no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.

Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Šonedēļ Rīgas pasažieru ostā mediju pārstāvjiem bija aplūkojams Latvijas ledlauzis Varma. Db.lv piedāvā galerijā aplūkot ledlauža vadības centru un klāju.

Latvijas ledlauža Varma garums ir 86,50 metri, platums – 21,20 metri, sānaugstums – 9,50 metri. Kuģa pilna iegrime ir 6,99 metri, un ledlauzis sver 4258 tonnas. Varma dzinēju kopējā jauda ir 13 763,2 zirgspēki, liecina informācija Rīgas Brīvostas pārvades mājas lapā.

Ledlauzim ir noapaļots ķīlis un jaudīgāki dzinēji nekā citiem kuģiem, kas ļauj ar inerces spēku virzīties virsū ledum, to salaužot. Bargākajās ziemās ledlauzis izlauzis kuģošanas ceļu līdz 350 kuģiem.

Kuģis Varma būvēts 1968. gadā Somijā. Latvija no Somijas Nacionālās jūrniecības pārvaldes ledlauzi iegādājās 1994. gada 15. februārī par 12 miljoniem Ls, kas tika nomaksāti desmit gadu laikā.

Kaimiņvalsts ostas (AS Tallina Sadam) neauditētā peļņa pirmajā pusgadā sasniegusi 17,4 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pērna šajā laika posmā. Par sesto daļu sešu mēnešu laikā pieaudzis arī kompānijas apgrozījums, sasniedzot 55 miljonus eiro.

DB jau raktījis, ka atšķirībā no Latvijas, kur ostas ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas savās funkcijās ir pielīdzināma pašvaldībai, Tallinna Sadam ir akciju sabiedrība. Kā jebkuram komercuzņēmumam tās darbības mērķis ir gūt peļņu. Par dividenžu ieskaitīšanu valsts budžetā uzņēmums gan sajūsmu neizrāda, tādējādi zināmā mērā atzīstot Latvijas modeļa priekšrocības, kur visi ienākumi paliek ostas rīcībā.

«Neskatoties uz pieugošo konkurenci Baltijas jūrā un zināmu kravu apjoma samazinājumu, kompānijas ienākumi no pamatdarbības un ienesīgums būtiski uzlabojušies,» norāda ostas finanšu direktors Marko Raids. Pozitīvu ietekmi uz finanšu rādītājiem atstājusi jaunu pakalpojumu – galvenokārt ledlauža Botnica – parādīšanās. Pieaugumu nodrošinājusi arī apkalpojamo kravu diversifikācija. Piemēram, maijā tika atklāts loģistikas parks.

Rīgas brīvostas pārvalde kategoriski noraida pārmetumus par tās nesaimniecisku darbību un par neprasmi rīkoties sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, DB informēja brīvostas pārstāve Anita Leiškalne.

Paziņojumā norādīts, ka neraugoties uz meteoroloģiskajiem apstākļiem Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, laika posmā no 25. februāra līdz 28. februārim Rīgas brīvostā apkalpots 41 kuģis, no tiem 17 kuģi ienākuši, 21 izgājuši un 3 pārtauvoti.

Rīgas brīvostā apkalpotie kuģi ienākuši no Stokholmas, Roterdamas, Brēmenes, Gentes, u.c. Savukārt izgājuši uz Stokholmu, Roterdamu, Tallinu, Hamburgu, Norčēpingu, kā arī uz citām ostām.

DB jau rakstīja, ka starptautiskajā kuģošanas praksē publiskajos ūdeņos ledus laušanas funkcijas ārkārtas situācijās uzņemas valsts, tāpēc Rīgas brīvostas pārvalde lūdza Latvijas valdību, īpaši Satiksmes ministriju, uzņemties atbildību esošās krīzes situācijas risināšanai starpvalstu līmenī.