Rīgas centrā otro reizi uz vienu nakti savas durvis vaļā vēra ceļojošais pop-up bārs Ledlauzis, kas jautrā gaisotnē vienkopus pulcējās vairāk nekā pustūkstotis reklāmas jomā strādājošo pašmāju profesionāļu.

«Mums jau kādu laiku plānā bija sarīkot Latvijas reklāmas industrijā strādājošajiem profesionāļiem kādu kopīgu ārpusdarba pasākumu, kas vienotu mūs visus kopīgām idejām un mērķiem, kas bieži vien grūti realizējams ikdienā izteikti mazās industrijas specifikas dēļ,» norāda pasākuma rīkotājs – mediju aģentūras Initiative Latvia partneris Rihards Frīdenbergs.

Pasākuma ietvaros pop-up bārā Ledlauzis gaismā tika celti dažādi reklāmas nozares slēptie talanti, kas uzstājas ar mūzikas, deju u.c. performancēm un uzņēmās viesmīļu lomas, stāsta DDB izpilddirektors Andris Rubīns.

Ledlauzī bija apskatāma reklāmas festivāla Golden Hammer darbu izstāde, bet pasākuma īpašie viesi bija reklāmas viltojumu festivāla Fakestival pārstāvji no Krievijas. Pirmo reizi šogad Fakestival norisināsies arī Latvijā.

Rīgas osta mērķtiecīgi uzlabo ostas tehnisko ekipējumu, vispirms izveidojot velkoņu floti, tagad iegādājoties jaunu Igaunijā būvētu loču kuģi un mazliet vēlāk pērkot ledlauzi no Murmanskas, šodien loču kuģa Dina iesvētībās paziņoja ostas pārstāvji.

Tālākās nākotnes plānos esot ieceres iegādāties helikopteru, kas palīdzētu ločiem darbā sliktos laika apstākļos.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atzina, ka ledlauzis Varma esot pietiekami vecs, un tā remontdarbi izmaksājot salīdzinošo dārgi, līdz ar to jauna ekipējuma iegāde esot nepieciešamība.

Rīgas ostas kapteinis Eduards Delvers savukārt neslēpa prieku, ka osta var atļauties iegādāties jaunāku tehniku. Delvers uzskata, ka vēl nepieciešams iegādāties arī helikopteru, kas sliktos laika apstākļos ļautu ločiem piekļūt kuģiem.

Ar paša loču kuģa Dina iesvētībām tik raiti negāja - pret kuģa bortu mestā šampanieša pudele saplīsa tikai ar trešo piegājienu.

Tallinas ostā investē, cer uz pasažieru skaita kāpumu un kravu apjomu saglabāšanu.

Kaut arī pusgada laikā, salīdzinot ar pērnā gada rādītājiem, Tallinas ostā kravu apgrozījums samazinājies par sešiem procentiem, šogad tiek plānots palielināt pasažieru skaitu (pērn 8,84 milj.), bet kravu apjomu saglabāt vismaz pašreizējā līmenī (29,5 milj. t), sarunā ar DB atklāj AS Tallinna Sadam (TS) tirdzniecības ģenerāldirektors Eriks Ringmā. Jāpiebilst, ka TS pārvalda Tallinas Vecpilsētas ostu, Mūgas ostu, Paljasāres ostu, Paldisku dienvidu ostu, kā arī Sāremā ostu.

TS veiktās investīcijas tai piederošajā infrastruktūrā un aktīvu iegādē ir bijušas visai nevienmērīgas, piemēram, 11,9 milj. eiro 2011. gadā un 62,1 milj. eiro pērn, kad par 50 milj. eiro tika iegādāts ledlauzis Botnica. Savukārt šogad plānots ieguldīt 22,7 milj. eiro, galvenokārt Vecpilsētas ostā pasažieru satiksmes veicināšanai, proti, kruīza kuģu piestātnē, pasažieru peronā un ejā, norāda TS Mārketinga un komunikāciju departamenta vadītāja Sirle Arro.

No transporta nozarei domātajiem ES fondu līdzekļiem reģionālajām ostām netiek nekā; lielajām ostām un pilsētām jāgatavojas konkurencei 1,3 mljrd. apguvē.

Pēc šā gada jūnija, kad tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, nākamais solis ir darbības programma. Eiropas Komisijai (EK) pret to būtisku iebildumu vairs neesot, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča. Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā 2020 (NAP) reģionālajām ostām bija paredzēti līdzekļi ledlaužu iegādei, šobrīd tās ir palikušas tukšā. Atliek vien finansējuma piesaistīšana jahtu tūrismam vai zvejniecībai, taču tas nav risinājums, kas varētu būtiski palielināt kravu apjomu ostās vai radīt jaunas darbavietas reģionā.

Skultes osta, kas atrodas Saulkrastu pievārtē, pirms diviem gadiem neoficiāli tika minēta kā viena no teritorijām Latvijā, kur varētu būvēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli.

Šopavasar Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs laikrakstam Diena apstiprinājis, ka tāda versija tiešām dzirdēta, turklāt «uzbūvēt LNG termināli Skultes ostā tehniski un praktiski būtu iespējams», bet viņš arī atzinis, ka termināļa vietas izvēle, nenoliedzami, ir «politisks lēmums, ko pieņem nevis ostu, bet politiķu un valdības līmenī». Šobrīd tiek pieļauts, ka LNG termināli būvēs nevis Latvijā, bet Igaunijā vai Somijā, norāda laikraksts.

Rosība Skultes ostā kontrastē ar Saulkrastu centrā valdošo mieru, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, secinājusi Diena. Osta un ar to saistītie uzņēmumi nodrošinot darbvietas aptuveni simts cilvēkiem, galvenokārt Saulkrastu pilsētas un novada iedzīvotājiem. «Skultes osta mums ir ļoti būtiska, jo Saulkrastos darbvietu izvēle nav liela, arī simts darbvietu mums šķiet daudz,» atzinuši vairāki saulkrastieši.

Lai gan banka kā fēnikss atdzimusi no pelniem pavisam nesen, no tās kultūras ir saglabājies labākais un spēcīgākais un atsijāts sliktākais un vājākais. Citadele ir veiksmīgi nostiprinājusi savas pozīcijas Latvijas banku sektorā kā spēcīga universāla banka. Par to liecina arī Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 dati.

Bankas vērtība turpina pieaugt jau trešo gadu pēc kārtas, pērn vien tā augusi par 38%. Banka atrodas tuvāk vietējam tirgum, tai ir īsāks lēmumu pieņemšanas cikls. Gatavība strādāt ar mazo un vidējo uzņēmēju, gatavība iet soli tālāk, lai meklētu nestandarta risinājumus, nevis konkurētu tikai ar cenu - tās ir lielas priekšrocības.

Citadeles izsludinātais IPO nozīmē to, ka banka darbojas kā ledlauzis, kas varētu atkausēt Latvijas akciju tirgu un dot impulsu arī Baltijas tirgum. Citadele varētu sasniegt ko tādu, ko savulaik Hansabanka izdarīja Tallinā, tās tirgus attīstībai deviņdesmitajos gados. Protams, Citadele 2015. gadā ievērojami atšķiras no Hansabankas 1995. vai 1997. gadā, tomēr es velku lielas paralēles. Tā ir iespēja pievērst šim tirgum uzmanību gan iekšzemē, gan ārvalstīs un dot impulsu gan tiem pašmāju investoriem, kuri šobrīd ar ļoti zemām atdevēm noguldījuši naudu depozītos, gan ārvalstu investoriem, kuri caur šo IPO iepazīs un pievērsīs uzmanību Latvijas un Baltijas tirgum.

Šonedēļ Latvijas vērtspapīru tirgus piedzīvojis ļoti zīmīgu notikumu – pirmo reizi kopš 2004. gada Nasdaq Baltijas oficiālajam sarakstam pievienojies kāds mūsu valsts uzņēmums. Kaut kas tāds nebija noticis jau tik ilgi, ka ziņas par kāda Latvijas uzņēmuma IPO (sākotnējais publiskais akciju piedāvājums) liekas gluži vai stāsts no zinātniskās fantastikas romāna (vai arī kaut kas no vecā, noputējušā vēstures grāmatā aprakstītā).

Pēc ilgāka laika celmlauzis Latvijas uzņēmumu ceļā uz biržu pēc naudas ir tehnoloģiju uzņēmums HansaMatrix. Pieejamā informācija liecina, ka pēc šī uzņēmuma vērtspapīriem interese bijusi arī no atsevišķu Latvijas institucionālo investoru puses (bet ne visu). Proti, HansaMatrix vērtspapīrus iegādājušies gan Swedbank pensiju fondi, gan INLV fondi. Prieku par notiekošo neslēpj, piemēram, IPAS INLV Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. «Skaidrs, ka vietējam akciju tirgum tas ir zīmīgs brīdis. Tirgū beidzot ir parādījies jauns emitents, kas ir iekļāvis savas akcijas biržā un piesaistījis kapitālu. Cerams, ka pie tā mūsu akciju tirgus attīstība neapstāsies, un šis notikums iedvesmos gan uzņēmējus savai attīstībai izvēlēties tieši kapitāla tirgu un biržas infrastruktūru, gan arī konsultantus, kas aktīvāk piedāvās saviem klientiem šādu kapitāla piesaistes vai «Exit» formu. Savukārt mums – institucionālajiem investoriem un pensiju pārvaldniekiem – šī diena ir zīmīga ar to, ka pēdējos «10+» gados tā ir bijusi vienīgā iespēja ieguldīt vietējā biznesā un vietējā ekonomikā nepastarpināti – tieši uzņēmuma kapitālā. Tas, kas notiek visapkārt Baltijā un pasaulē, beidzot ir noticis arī Latvijā. Ceru, ka tas izrādīsies kopējais mazais solis, kas novedīs pie turpmākā lēciena uz priekšu,» norāda A. Martinovs.

Izvēle izraudzīties Valsts ieņēmumu dienestu kā pilotprojektu valsts pārvaldes restartam raisa jautājumus

Tāpat izbrīna šodien darbu sākušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules paustais presē. Ne tik daudz par nodokļu administrācijas specifiku, kuru būtu jādod laiks izjust uz savas ādas, bet gan viņas centīgā atsaukšanās uz politiķiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir I. Cīrules tiešā priekšniece, to nevar apšaubīt. Bet vai šo formālo faktu vajag intervijās uzdot kā padevīgu pienākumu? Teorētiski valdība par I. Cīrulei izsniegto jāvārdu var vēlēties saņemt arī kaut ko pretī, cenšoties pludināt robežas starp neatkarīgu, neietekmējamu VID vadītāju un pie nodokļu iekasētāja stūres piesēdinātu politiķu marioneti, kurai uzticēts ceremoniāls gods un pienākums parakstīt dokumentus. Sperot pirmos nedrošos soļus atbildīgajā amatā, I. Cīrule jau vairākkārt paspējusi piesaukt valdības plecu. Jācer, ka tas nav noticis tāpēc, lai ilustrētu savu jauno darba stilu. Tā vietā būtu gribējies dzirdēt pārliecinošas atbildes par noziedzīgu shēmu un ēnu ekonomikas apkarošanas taktiku.

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) darbībā Valsts kontrole (VK), veicot revīziju, konstatējusi nelikumīgus tēriņus, kā arī nelietderīgu izdevumu un negūtu ieņēmumu rezultātā izveidojušos zaudējumus vairāku miljonu latu apmerā. Par revīzijā konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem VK nolēmusi ziņot Latvijas Republikas Prokuratūrai.

RBP finanšu līdzekļi 595 tūkst. latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai, atklājusi VK.

Normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču RBP, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1,08 milj. latu, nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.

Finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem RBP ir izlietojusi 145 tūkst. latu. Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, ir izlietoti 745 tūkst. latu, noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.

Atbilstoši mūsdienīgas pasta pakalpojumu sniegšanas vietas koncepcijai rekonstruējot 25.pasta nodaļas telpas Rīgas tirdzniecības centrā Spice, Lielirbes ielā 29, Latvijas Pasts (LP) no 25. līdz 27.novembrim aicina klientus izmantot citu tuvāko pasta nodaļu pakalpojumus, informē LP Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Sestā modernizētā pasta nodaļa durvis apmeklētājiem vērs 28.novembrī, sniedzot pasta pakalpojumus funkcionāli un dizainiski pilnveidotā vidē.

25.pasta nodaļas telpas tirdzniecības centrā Spice tiek veidotas atbilstoši LP izstrādātajai mūsdienīgas pasta nodaļas koncepcijai: moderna vide, pārskatāms pakalpojumu un preču izvietojums, aktuālākajām apkalpošanas prasībām atbilstoša klientu plūsmas vadības sistēma un tieši konkrētajā pasta nodaļā pieprasīto preču pieejamība.

G. Vārma skaidro, ka klientu kustību Spices pasta nodaļā regulēs daudzfunkcionāla Qminder sistēmas rindu mašīna, kas ļauj kārtas numuru paņemt, izmantojot arī viedtālrunī vai planšetdatorā lejuplādētu mobilo aplikāciju un tādējādi jau iepriekš uzzinot, kāds varētu būt aptuvenais gaidīšanas laiks, kādā ātrumā virzās rinda un tālrunī saņemot informāciju brīdī, kad pienākusi rinda klientiem divus numurus iepriekš. Patlaban šāda klientu plūsmas regulēšanas sistēma darbojas septiņās LP nodaļās – Rēzeknes 1.pasta nodaļā, šovasar Rīgā atvērtajā jaunajā 28.pasta nodaļā Valsts ieņēmumu dienesta kompleksā, Rīgas 17.pasta nodaļā tirdzniecības centrā Domina, Rīgas 22.pasta nodaļā tirdzniecības centrā Alfa un Rīgas 44.pasta nodaļā, Valmieras 4.pasta nodaļā, kā arī Jelgavas 5.pasta nodaļā. Ilgtermiņā šādas sistēmas attīstība tiek plānota lielākajās pasta nodaļās visā valstī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis rosināt nākamnedēļ gaidāmajā koalīcijas padomes sēdē lemt par Rīgas brīvostas pārvaldes vadības maiņu, informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Šodien tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, kurā apspriests Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Rīgas brīvostas pārvaldi, amatpersonas vienojušās, ka šonedēļ jāorganizē visu valsts pārstāvju brīvostas pārvaldē tikšanās, lai vienotos par kopīgu nostāju par turpmāko rīcību saistībā ar Valsts kontroles atzinumu. Ministrs norāda, ka revīzijas ziņojuma atzinumā norādītie ilgstošie un sistemātiskie pārkāpumi ir acīmredzami un viennozīmīgi, bet brīvostas pārvaldes vadības attieksme - nepieņemama.

Ministrs ir pārliecināts, ka visa koalīcija būs gatava iestāties par tiesisku un caurspīdīgu ostas darbu un būs gatava izvērtēt līdzšinējās ostas vadības atbildību. «Šī nevar būt un es ticu, ka tā nebūs tikai Reformu partijas ministru cīņa ar brīvostas vējdzirnavām, tam ir jābūt visas valdības kopējam uzstādījumam un politiskās gribas apliecinājumam,» paudis ministrs.

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.