Investors

Birža cer uz jaunās valdības izlēmību par valsts uzņēmumu iekļaušanu kapitāla tirgū

LETA, 05.02.2019

Daiga Auziņa-Melalksne

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Cerams, ka jaunā valdība būs daudz izlēmīgāka jautājumā par lielo valsts uzņēmumu iesaistīšanos kapitāla tirgū, emitējot akcijas vai parāda vērtspapīrus, norāda biržas «Nasdaq Riga» valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viņa atzina, ka līdz šim politiķi ar šo jautājumu ir daudz «koķetējuši», bet lēmumi nav bijuši.

Tāpat nav jēga aizbildināties ar likumu par neprivatizējamiem uzņēmumiem, jo tur ir iekļauti vien daži lielie valsts uzņēmumi.

«Vienlaikus ir tāds uzņēmums kā «Conexus», kuram ir vairāki tūkstoši mazo akcionāru, bet viņu tiesības rīkoties ar šīm akcijām [pēc «Latvijas gāzes» sadalīšanas un atdalīto uzņēmumu neiekļaušanas biržā] ir ļoti ierobežotas. Mēs redzam, ka Lietuvā līdzīgs uzņēmums tiek kotēts biržā – uzņēmums ir labi pārvaldīts un akcionāri brīvi var tirgoties ar akcijām un nav nekādi mazākuma akcionāru tiesības ierobežojoši faktori. Es varu nosaukt vēl virkni valsts uzņēmumu, kuri būtu interesanti biržas investoriem. Piemēram, «airBaltic», «Lattelecom», LMT. Ir virkne uzņēmumu, kuri nav neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā, un kuru kapitāldaļu turētājiem, padomēm un valdēm būtu jādomā par vērtības audzēšanu,» uzsvēra Auziņa-Melalksne.

Viņa norādīja, ka pašlaik vairums valsts uzņēmumu izaugsmi plāno organiskā veidā, augot kopā ar ekonomiku, taču tas ir iespējams arī piesaistot papildu kapitālu un pārņemot citus uzņēmumus, attīstot jaunus produktus utt.

«Taču par to, manuprāt, netiek pietiekami daudz ne domāts, ne runāts, ne darīts. Vienlaikus mēs redzam, ka Latvijas tirgū pietiekami agresīvi ienāk gan Igaunijas, gan Lietuvas, gan citu valstu uzņēmumi un par to nemaz nekautrējas. Tādēļ ir jautājums, kādēļ Latvijas uzņēmumi ir tik bikli. Vai akcionāri - šajā gadījumā valsts - ir ieinteresēti šo uzņēmumu vērtības pieaugumā ne tikai vārdos, bet arī darbos, un kādā veidā tas tiek veicināts? Te vienkārši ir jāpieņem politiski lēmumi, dodot mandātu uzņēmumu padomēm, un caur neatkarīgām, profesionālām padomēm šie mērķi ir jāīsteno un jāprasa rezultāts tā, kā tas notiek attīstītajās Eiropas valstīs,» uzsvēra biržas vadītāja.

Viņa arī skaidroja, ka tieši valsts uzņēmumu lielāka iesaiste kapitāla tirgos tiem ir būtiska, jo Latvijas vērtīgāko 20 uzņēmumu «topā» aptuveni puse pieder valstij.

«Tas, kas būtu jādara no valdības puses, ir jārada ieguldījumu iespējas. Mēs jau tagad redzam, kāds pieprasījums ir pēc «Latvenergo» un «Altum» obligācijām, «Lietuvos Energija» un «Tallinna Sadam» ostas akcijām. Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu daudzas reizes. Latvijas pensiju fondi ir ieguldījuši naudu arī Igaunijā un Lietuvā, bet Igaunijas un Lietuvas pensiju fondi – mūsu uzņēmumu obligācijās. Ir jādod ieguldījumu iespējas! Un uz to ir aicinājuši arī paši pensiju fondi – viņi ir gatavi investēt gan Latvijas, gan Baltijas ekonomikā, bet, lūdzu, dodiet iespējas,» norādīja Auziņa-Melalksne, skaidrojot, kādēļ, piemēram, Latvijas pensiju fondi tik maz līdzekļu iegulda pašmāju ekonomikā un uzņēmumos.

Pašlaik biržā «Nasdaq Riga» parādu vērtspapīru sarakstā tiek kotēti Latvijas valsts, «Latvenergo» un «Attīstības finanšu institūcijas Altum» parāda vērtspapīri, bet akciju sarakstā netiek kotēts neviens valstij vai pašvaldībai piederošs uzņēmums.