Biržu indeksiem dažādas tendences, britu mārciņas vērtība krītas saistībā ar Breksitu

2018. gada 12. decembris plkst. 8:13
Autors: LETA--AFP
Sadaļa: Investors
Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība otrdien turpināja kristies, augot neskaidrībai par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas Breksita vienošanos.

Eiropas biržu indeksi pieauga, bet ASV biržu indeksi maz mainījās dažādos virzienos, pozitīvi reaģējot uz ziņām par progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības kara risināšanā, bet negatīvi – uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par valdības darba apturēšanu, ja netiks piešķirts finansējums mūra būvniecībai uz robežas ar Meksiku.

Meja tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, mēģinot panākt jaunas piekāpšanās no ES valstu līderiem pēc tam, kad viņa atlika Lielbritānijas parlamenta balsojumu par Breksita vienošanos.

Merkele paziņoja Vācijas parlamenta deputātiem no viņas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un tās māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU), ka viņa neredz «nekādu iespēju mainīt» šo vienošanos.

«Stipra neskaidrības sajūta par dažādajiem scenārijiem, kas varētu notikt saistībā ar Breksitu, domājams, liks investoriem justies ļoti neērti un saspringti,» sacīja FXTM analītiķis Lukmans Otunuga.

«Nedēļai ritot, tirgus dalībnieki domās, vai Mejai ir spēja atkal vest sarunas ar Briseli, mēģinot izglābt šo vienošanos? Vai viņai draud vadības balsojums vai vēl viena referenduma iespējamība?»

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc tam, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolīja valdības izdevumus līdz 11 miljardu eiro apmērā, lai apvaldītu plašos «dzelteno vestu» nemierus.

Investori ASV pozitīvi uztvēra Pekinas un Vašingtonas sarunas par tirdzniecības sarunu laika grafika un darba kārtības noteikšanu, kā arī ziņas, ka Ķīna piekritusi samazināt muitas tarifus ASV automašīnām no 40% līdz 15%.

Spiedienu uz akcijām tomēr radīja Trampa tikšanās Baltajā namā ar Kongresa demokrātu līderiem, kas atteicās atbalstīt viņa prasību piešķirt piecus miljardus ASV dolāru mūra būvniecībai uz robežas.

«Ja mēs vienā vai otrā veidā nedabūsim to, ko gribam (..) es slēgšu valdību,» Tramps paziņoja demokrātu līderiem Nensijai Pelosi un Čakam Šumeram. «Es lepojos ar valdības slēgšanu robežas drošības labad.»

LBBW analītiķis Karls Heilings sacīja, ka valdības darba apturēšanām vēsturiski nav bijusi liela ietekme uz ASV akciju tirgu.

«Tas, ka cilvēki, kuri ir mūsu valsts augstākie līderi, var iesaistīties tik bērnišķīgā uzvedībā, noteikti neveicina nekādu [investoru] pārliecību,» teica Heilings.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 0,65 dolāriem līdz 51,65 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,23 dolāriem līdz 60,20 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien kritās par 0,2% līdz 24 370,24 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par mazāk nekā 0,1% līdz 2636,78 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,2% līdz 7031,83 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 1,3% līdz 6806,94 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,5% līdz 10 780,51 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,4% līdz 4806,20 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1356 līdz 1,1319 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2561 līdz 1,2481 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 113,33 līdz 113,40 jenām par dolāru.

Dalies ar šo rakstu