Biznesa vieta: Aldaru iela Vecrīgā

Autors: Uldis Andersons
2013. gada 21. jūnijs plkst. 9:00

Aldaru iela Vecrīgā tikai dažos pēdējos gados ir atguvusi tās krāsas un dzīvīgumu, kāds piedienas īstai vecpilsētas ielai. Te mudina uzkavēties sakoptā senatnes arhitektūra un omulīgas ēstuvītes.

Aldaru ielā strādājošie uzņēmēji savu biznesa vietu raksturo diezgan vienprātīgi – laba aura un lieliski kaimiņi. Un, protams, Vecrīgas šarmantā apbūve un īpašās noskaņas, kas piesaista šai ielai cilvēkus – gan tūristus, gan vietējos. Katrā ziņā šobrīd ir grūti iedomāties, ka ne tik sen – vēl pirms dažiem gadiem – Aldaru iela ilgāku laiku bija kā izmirusi, tukšām logu ailēm un aizvērtiem slēģiem.

Kafejnīca Ligitas gardumi Aldaru ielā mājo jau četrus gadus, un tās īpašnieces Ligitas Svirido pašas gatavotās kūkas un tortes guvušas pat starptautisku gardēžu atzinību. Vaicāta, kā tad veicas biznesā, L. Svirido saka – ir labāki, ir sliktāki mēneši. Aura šai vietai esot laba, taču ir arī pa savam mīnusam, piemēram, lai arī kafejnīca pēc adreses piederas Aldaru ielai, kur izvietota arī tās izkārtne, ieeja Ligitas gardumos ir no šaurās Trokšņu ieliņas. «Esam piecus soļus par tālu. Ja mēs atrastos mazliet tuvāk pašai Aldaru ielai, noteikti būtu lielāka cilvēku plūsma un vairāk apmeklētāju,» saka Ligitas kundze.

Ceturto gadu nelielā Aldaru ielas namiņā pie pašiem Zviedru vārtiem mājo arī mākslas galerija Slazds. Galerijas pirmajā stāvā tiek izvietoti dažādu novirzienu mākslas darbi kā izstādei, tā pārdošanai, bet otrajā stāvā iekārtota studija, kas arī ir viens no galerijas ieņēmumu avotiem. Aldaru ielu no sava biznesa viedokļa Katrīna vērtē kā skaistu vietu ar labu auru, arī mākslas darbus te pērkot salīdzinoši labi – gan tūristi, gan vietējie, un patīkami, ka pircēju vidū esot arī jaunieši. Galerija ir pavisam neliela, taču neesot pretenziju uz plašākām telpām. «Esam mazi un jūtamies labi. Vismaz pagaidām mums pietiek,» saka Katrīna.

Restorāns Garāža Aldaru ielā tika atvērts krīzes laikā. Kā stāsta Agris Jirgens, viens no Garāžas īpašniekiem, pirms krīzes šo vietu noteikti nebūtu izdevies dabūt, jo cenas bija nesamērīgi augstas. Nu jau Garāžai Aldaru ielā rit trešais gads, restorāns darbojas, un arī iela kopumā sākusi atdzīvoties, parādoties jauniem un rosīgiem kaimiņiem. «Patīkami, ka iela atdzīvojas, un var just, ka ritenis ir iegriezies. Vieta man ļoti patīk. Jāatzīstas, jau senāk biju to noskatījis un domāju – ja man būtu šī vieta... Un sapņi piepildās. Protams, pašam arī daudz jāstrādā, lai tie piepildītos,» viņš piebilst.

No lepnās jūgendstila ēkas, kas atrodas tieši uz Smilšu un Aldaru ielas krustojuma, ar vitrīnu rindu uz Aldaru ielas pusi veras antikvariāts Doma antiques salon. Uz Aldaru ielas stūri antikvariāts pirms kāda laika pārcēlies no Doma laukuma, un, kā uzskata antikvariāta direktore Veronika Kirija, pašreizējais izvietojums ir ļoti veiksmīgs. Antikvariāts strādā ar XVIII, XIX gadsimta un XX gs. sākuma antikvāriem priekšmetiem, pārstāvot gan Latvijas, gan Eiropas tā laika meistarus. Te ir pieejami gan kolekciju līmeņa mākslas priekšmeti, gan interjera elementi – tostarp mēbeles, lustras, porcelāns, sudraba izstrādājumi u.c.

Kafejnīca bārs Ezītis miglā ir viens no Aldaru ielas jaunpienācējiem, kas durvis apmeklētājiem vēra tikai šā gada februārī. Kafejnīcas īpašnieki ir Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns, kuriem pieder vēl viens tāda paša nosaukuma bārs Palasta ielā. L. Streņģe stāsta, ka uz Aldaru ielu Ezīti miglā atvedis apstāklis, ka šī bijusi viena no retajām brīvajām vietām Vecrīgā laikā, kad tika meklētas telpas. Pagaidām neesot ko nožēlot, viņš saka. «Esam jau iestrādājušies. Ieliņa ir smuka, blakus ir Zviedru vārti, uz kurieni tiek vestas tūristu grupas, un mēs varam sevi parādīt. Cilvēki pa dienu paiet garām, paskatās, ka vakarā te varētu pienākt pasēdēt, un arī atgriežas.»

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.