Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris. Viņaprāt, Latvijā esošie IKT produkti un pakalpojumi, kuri darbojas valstī un pašvaldībās, nebūt nav sliktāki par Igaunijā vai Lietuvā esošajiem, turklāt ir pat tādi, kuri šeit ir labāki nekā analogi ārzemēs. Savukārt vājākais posms digitalizācijā bija un joprojām ir cilvēks - gan savu zināšanu un iemaņu trūkuma, gan arī vieglprātības dēļ.
Kāda ir situācija informācijas komunikācijas tehnoloģiju segmentā?
Vienā vārdā — laba, jo pēdējo gadu krīzes tikai devušas papildu uzrāvienu nozarei. 2020. gada pavasarī ieradās Covid-19 pandēmija, kas no vienas puses ieviesa nepieredzētus cilvēku pārvietošanās un saimnieciskās darbības ierobežojumus, bet no otras puses paveica piespiedu digitalizāciju. Jāatceras, ka līdz 2020. gada pavasarim tehnoloģijas arī bija un ļāva gan attālināti strādāt, gan rīkot sapulces un pat konferences, taču šādas iespējas izmantoja ļoti mazskaitlīga publika. Taču pandēmija šos digitālos risinājumus padarīja par tobrīd vienīgo iespēju — strādāt, kā arī virtuālā vidē rīkot tikšanās, sapulces un pat darījumu apspriedes. Faktiski Covid-19 radīja milzīgu pieprasījumu pēc digitālajiem risinājumiem, kas savukārt ievērojami palielināja kopējo nodarbināto skaitu nozarē, turklāt nereti palielinājās ne tikai IKT speciālistu skaits, bet arī atbalsta speciālistu skaits. Pandēmija savā ziņā nojauca valstu robežas, jo IKT speciālisti, piemēram, var dzīvot Latvijā un strādāt Amerikā vai jebkurā vietā Eiropā. Nenoliedzami, ka digitalizācijas pirmsākumi ir meklējami jau pirms daudziem gadiem, tomēr tās uzvaras gājiens sākās ar Covid-19 pandēmiju.