Brīdina par dzeramā ūdens krīzi 

Pasaules Banka norāda, ka valstīm vismaz četrkārt jāpalielina izdevumi, kurus ieguldīt ūdensapgādes infrastruktūrā.

Kristīne Harmsena, speciāli DB, 26.6.2019

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, no Baltijas valstīm vislabāk nodrošināti ar pieeju dzeramajam ūdenim ir Latvijas iedzīvotāji – 95%. Lietuvā šis procents ir 92, Igaunijā – 93. Vissliktākā situācija ir Āfrikas valstīs, Austrumāzijā un Tuvajos Austrumos. Ilgstoši sausuma periodi nepalīdz arī austrāliešiem, jo daudz ūdens tiek patērēts lauksaimniecības vajadzībām.

Jau kopš šīs tūkstošgades sākuma dažāda ranga eksperti brīdina par reālu ūdens krīzi, un ANO brīdina – ja politikas veidotāji nesāks par to domāt un reāli rīkoties, ūdens krīze var izraisīt pat karus.

Statistika gan rāda, ka kopš 1990. gada 2,6 miljardi iedzīvotāju ir tikuši pie pienācīgas ūdens apgādes, taču, vienalga, 2015. gadā 663 miljoni – viens no desmit – bija spiests dzert netīru vai tādu ūdeni, kas nav atzīts par drošu.

Krīze Indijā

Šobrīd akūtu ūdens trūkuma izraisītu krīzi piedzīvo Indija. Kopš jūnija sākuma Bihāras štatā no karstuma miruši teju 100 iedzīvotāju. Jau pērn valsts valdība paziņoja, ka aptuveni 600 miljonu cilvēku cieš no izteikta ūdens trūkuma un aptuveni 200 tūkstoši ik gadu nomirst, jo nav pienācīgas piekļuves tīram dzeramajam ūdenim.

Ezeru izžūšanas un gruntsūdeņu iztukšošanās dēļ mājās un viesnīcās nav pieejams ūdens, cilvēki stāv rindās ar kannām pie automašīnām ar ūdens cisternām. Valstī musonu lietus apmērs pērn bijis par 62% mazāks nekā 2017. gadā, tam sekoja sausums. Indijas austrumu un dienvidu štatos temperatūra ir sasniegusi pat 49 grādus pēc Celsija.

Čenaja ir Indijas sestā lielākā pilsēta ar vairāk nekā teju 10 miljoniem iedzīvotāju. Dažas kompānijas lūgušas cilvēkus strādāt no mājām, restorāni strādā īsāku darba laiku un apsver iespējas nepasniegt pusdienas, ja palielināsies ūdens deficīts, vēsta britu raidsabiedrība BBC. Pilsētas metro ir izslēgtas gaisa kondicionēšanas iekārtas. Nesen policijai nācies iejaukties kaimiņu strīdā – viens otru apvainoja ūdens zādzībā.

Čenajas viesnīcas Hotel Deccan Plaza vadītājs Gauri Šankars aģentūrai AP pastāstījis, ka no apmēram 60 kilometru attālas pilsētas viesnīcai ik dienu tiek piegādātas divas cisternas ar ūdeni. Katra cisterna izmaksā 4000 rūpiju, kas ir nedaudz virs 50 eiro.

Visu rakstu lasiet 26. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos...

Lai pārliecinātos par dzeramā ūdens kvalitāti un saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām...

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju...

SIA Valmieras ūdens piedāvā pilsētas iedzīvotājiem bez maksas veikt dzeramā ūdens analīzes...

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens dibināto meitasuzņēmumu Aqua Riga...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

No šā gada jūnija Swedbank ir pakāpeniski uzsākusi piemērot ilgtspējas principus visiem...

Simtiem vides aktīvistu pagājušās nedēļas nogalē iebrukuši Garzweiler ogļu raktuvē netālu...

Kazahstānas dienvidu pilsētā Arisā bruņoto spēku munīcijas noliktavā pirmdien noticis spēcīgs...

Šveices pilsētā Lozannā pie Ženēvas ezera svētdien atvērta jaunā Starptautiskās Olimpiskās...

Astoņas Eiropas Savienības (ES) valstis apņēmušās līdz 2030.gadam pakāpeniski atteikties no akmeņogļu...

Grenlandē neierasti agri sācies ledus kušanas periods – aizvadītajā nedēļā vienas dienas...

Ziņas, ka Zemgales lauku piesārņošana izraisījusi reģionāla mēroga ekoloģisko katastrofu, neatbilst...

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi,...

Alus darītava «Valmiermuižas alus» radījusi atkārtoti lietojamu plastmasas glāzi, kas ieņem Valmiermuižas...

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi,...