Eksperti

Par kiberdrošības jautājumiem un nozarēm, kurām tie kļūs īpaši svarīgi

Katrīna Bičevska, Sorainen juriste, Kristers Pētersons, jurista palīgs, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēki ar vien lielāku daļu no savas ikdienas dzīves pārceļ uz digitālo pasauli, kā piemēram, iepērkoties internetveikalos, izmantojot internetbankas sniegtos pakalpojumus, izmantojot e-parakstus un glabājot lielāko daļu savas privātās informācijas mākoņkrātuvēs (Cloud storage).

Ņemot vērā digitālās pasaules straujo attīstību, prognozējams, ka digitalizācija tikai virzīsies uz priekšu un aptvers arvien lielāku mūsu ikdienas dzīves daļu. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski izprast šo jauno digitālo pasauli un ar to saistītos riskus. Ikvienam ir saprotams, ko nozīmē maka zādzība uz ielas, kā arī vismaz aptuveni skaidrs, kā rīkoties, lai mazinātu iespēju kļūt par šāda zagļa upuri. Savukārt kiberdrošības jautājumos sabiedrības izpratne ir krietni zemāka – gan par potenciālām incidentu sekām, gan par iespējamajām preventīvajām darbībām, lai nekļūtu par kibernoziedznieku jeb hakeru nākamo upuri.

Turpmāk sniegsim īsu ievadu kiberdrošības un kiberuzbrukumu pamatos, kā arī gaidāmajās regulējuma pārmaiņas, ņemot vērā Eiropas Savienības nostādnes.

Izplatītākie draudi digitālajā vidē

Kiberdrošība ir vispārējās drošības sastāvdaļa. To var definēt kā tehnoloģiju, procesu un vadības ierīču izmantošanu, lai aizsargātu sistēmas, tīklus, programmas, ierīces un datus no kiberuzbrukumiem. Savukārt kiberuzbrukums ir nevēlams, nesakcionēts mēģinājums nozagt, mainīt, atspējot vai iznīcināt informāciju, piekļūstot datorsistēmām1.

Daži no izplatītākajiem kiberuzbrukumu veidiem ir:

  • ļaunprogrammatūra – ļaunprātīga programmatūra, tostarp spiegprogrammatūra, izspiedējprogrammatūra, vīrusi un tārpi. Ļaunprātīga programmatūra uzlauž tīklu, izmantojot ievainojamību, parasti tad, kad lietotājs atver interneta saites vai e-pasta pielikumus, kuros hakeri ir iekļāvuši šīs ļaunprogramatūras;
  • izkliedētā pakalpojuma atteikuma (DDoS) uzbrukums – kiberuzbrukuma veids, kurā hakeri pārpludina mērķa serveri ar interneta satiksmi, lai neļautu lietotājiem piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem un vietnēm;
  • pikšķerēšana – kibernoziegums, kurā izmanto maldinošus e-pastus un vietnes, lai nozagtu konfidenciālu personisko un korporatīvo informāciju. Upuri tiek mānīti, kā rezultātā tiek izkrāpta personas informācija, piemēram, kredītkartes dati, tālruņa numurs, pasta adrese, uzņēmuma informācija utt.;
  • SQL injekcijas uzbrukumi – kiberuzbrukuma veids, kurš izmanto ļaunprātīgu SQL kodu aizmugursistēmas datu bāzes manipulācijām, lai piekļūtu informācijai, kuru nebija paredzēts parādīt. Šī informācija var ietvert neierobežotu skaitu vienumu, tostarp sensitīvus uzņēmuma datus, lietotāju sarakstus vai privāto klientu informāciju. Iepriekš minētie ir visizplatītākie kiberuzbrukumu veidi, kas var skart gan fiziskas, gan juridiskas personas.

Privātpersonu, uzņēmumu un valsts kiberaizsardzības pasākumiKiberuzbrukumu novēršana ir sarežģīts process, kurš prasa kvalificētu kiberdrošības speciālistu iesaisti. Tomēr gan fiziskas, gan juridiskās personas var veikt konkrētas darbības, lai mazinātu iespēju kļūt par kiberuzbrukumu upuri, kā, piemēram, šifrēt un dublēt savus svarīgākos datus un informāciju, sniegt apmācības saviem darbiniekiem par tipiskākajiem kiberuzbrukumu veidiem un kā nepieļaut to iestāšanos, izmantot sarežģītas un dažādas paroles, izmantot tā saucamos ugunsmūrus (firewall) u.c. darbībās, kuras noteikti negarantē, ka persona nekļūs par hakeru nākamo upuri, bet viennozīmīgi samazina šāda fakta iestāšanās iespēju. Kā tas izriet no Latvijas kiberdrošības stratēģijas, kiberdrošības politikas mērķis laika periodam no 2023. gada līdz 2026. gadam ir stiprināt Latvijas kibertelpas drošību, attīstot kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā, definējot šādas prioritātes: aizsardzība, atturēšana un attīstība2.

Kiberdrošības attīstība ir ne tikai nacionāla, bet arī starptautiska mēroga jautājums. Lielākā daļa no kiberuzbrukumiem nav vienas valsts ietvaros, kā rezultātā, lai tos varētu apkarot un novērst ir jāpastāv vienotam regulējumam visā Eiropas Savienības līmenī. Turklāt ir nepieciešami efektīvi starptautiskās sadarbības mehānismi, ar kuriem tad varētu efektīvi izmeklēt un saukt vainīgās personas pie atbildības par kiberuzbrukumiem.

Regulējums Eiropas Savienībā un Latvijā

Līdz šim Eiropas Savienībā kiberdrošības aspektus regulēja direktīva 2016/1148/EK jeb NIS direktīva. 2022. gadā pieņemta NIS direktīvas pēctece – NIS2 direktīva, kuras ieviešanu dalībvalstīs jānodrošina līdz 2024. gada 17. oktobrim.

Latvijas gadījumā NIS2 direktīvas ieviešanai tiek izstrādāts jauns likums – Nacionālās kiberdrošības likums3.

Likumprojekts šobrīd ir sagatavošanas stadijā Aizsardzības ministrijas pārziņā. Līdz ar to likumprojekta redakcija vēl var būtiski mainīties un tā gala versija vēl tik drīz nebūs pieejama. Paplašināts subjektu loksNIS2 direktīva nosaka, ka tās prasības ir piemērojamas visiem vidēja un liela izmēra subjektiem, kuri darbojas nozarēs vai sniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas NIS2 direktīva. Pirmā šāda kategorija ir “būtiskie” pakalpojumi, piemēram, enerģētika, transports, banku darbība, finanšu tirgus infrastruktūra, veselība, dzeramais ūdens, notekūdeņi, digitālā infrastruktūra, IKT pakalpojumu pārvaldība, kā arī valsts pārvaldes struktūras centrālā un reģionālā līmenī (izņemot tiesu sistēmu, parlamentu un centrālās bankas)4.

Otrā kategorija ir “svarīgie” pakalpojumi, piemēram, pasta un kurjerpasta pakalpojumi, atkritumu apsaimniekošana, ķīmisko vielu ražošana un izplatīšana, pārtikas ražošana, pārstrāde un izplatīšana, medicīnas ierīču, elektronisko izstrādājumu un transporta ražošana, digitālo pakalpojumu sniedzēji un pētniecība5.

NIS2 attieksies arī uz apakšuzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir piekļuve kritiskajai infrastruktūrai un kuri nebija iekļauti vecās NIS direktīvas darbības jomā.

Kādi pasākumi būs jāveic uzņēmumiem?

Būtisko pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina “proaktīva” uzraudzība un likuma prasību pārraudzība, savukārt svarīgo pakalpojumu sniedzējiem būs jāpiemēro “reaktīva” uzraudzība – ja un kad kiberdrošības incidents būs nozīmīgs un pieprasīs uzraudzību. Visiem subjektiem būs jāizstrādā dažādi bāzes kiberdrošības riska pārvaldības pasākumi, piemēram, kiberdrošības risku analīze, incidentu apstrāde, piegādes ķēdes drošība, darbības nepārtrauktība un krīžu pārvaldība, kiberhigiēnas pamatprakses un kiberdrošības apmācības, kriptogrāfijas un šifrēšanas izmantošana, piekļuves kontroles politiku un daudzfaktoru autentifikācijas risinājumu izmantošana u.c.

Uzņēmumiem, kas nesadarbosies ar valsts iestādēm vai pārkāps NIS2 direktīvas un likuma noteikumus, piemēros sankcijas. Ja notiek drošības incidents un subjekts atsakās sadarboties ar atbildīgajām iestādēm, dalībvalstij ir tiesības piemērot piespiedu līdzekļus, saukt subjekta vadību pie atbildības, kā arī piemērot administratīvo sodu līdz 10 miljoniem EUR, vai arī 2% apmērā no subjekta apgrozījuma.

Visbeidzot, arī uzņēmumiem, kuri nebūs NIS2 direktīvas subjekti, izvērtējot visus potenciālos kiberuzbrukumu draudus, būtu ļoti ieteicams ieviest savos uzņēmumos efektīvas kiberdrošības sistēmas un politikas, lai varētu nodrošināt, ka klientu un uzņēmuma sensitīvie dati netiek nopludināti, tādējādi bojājot uzņēmumu reputāciju un apdraudot to spēju turpināt veiksmīgu uzņēmējdarbību.

1 What is a cyberattack? Available: https://www.ibm.com/topics/cyber-attack

2 Latvijas kiberdrošības stratēģija 2023.-2026. gadam. 3.lpp.

3 Likumprojekts un tā anotācija pieejami šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/2122ae13-f711-4b31-a767-daf155b28102

4 Nacionālās kiberdrošības likuma iespējamo definīciju skatīt likumprojekta 17. pantā: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/de9925c5-55f5-4e0d-a4e5-970b1f23f2a7/preview

5 Nacionālās kiberdrošības likuma iespējamo definīciju skatīt likumprojekta 18. pantā: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/de9925c5-55f5-4e0d-a4e5-970b1f23f2a7/preview

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums

Db.lv, 27.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tagad teju puse no visiem Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas pieņemt darbā Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomas speciālistus, ziņo par grūtībām aizpildīt izsludinātās vakances, savukārt, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kvalificēto kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm liecina, ka speciālistu trūkums IKT nozarē turpinās pieaugt, savukārt, Valsts kancelejas ikgadējā salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru secināts, ka amatu grupa, kurā atbilstošākos kandidātus bijis gan visgrūtāk piesaistīt, gan visgrūtāk noturēt ir IKT speciālisti.

Šī problēma aktuāla arī citās valstīs. Proti, Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas (ISACA) ikgadējais pētījums atklāja, ka visā pasaulē ir akūta nepieciešamība pēc kiberdrošības speciālistiem, kuriem piemīt arī kritiskā domāšana un komunikācijas prasmes.

CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina uzsver, ka kvalificētu speciālistu trūkumu gan Latvijā, gan citur pasaulē veicina arī tas, ka IKT drošības riskus sāk apzināties arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju no dažādiem sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā transformācija, kas aizsākās pirms vairākiem gadu desmitiem un savu kulmināciju sasniedza pandēmijas laikā, ir mainījusi mūsu darba metodes. Darbinieki soli pa solim pielāgojās jaunajam darba stilam, un tagad viņiem ir nepieciešama vēl lielāka elastība. Lai to nodrošinātu, rodas nepieciešamība pēc jaunām tehnoloģijām. Taču pāreja uz mūsdienīgu darba vidi ir saistīta ar papildu izaicinājumiem, lai izveidotu nesalaužamu uzņēmuma kiberaizsardzības vairogu. No atbilstošu IT risinājumu ieviešanas līdz iekšējās kultūras maiņai – kibernoturības veidošana nav sasniedzama tik vien kā ar “dažu soļu kombināciju”.

Rītdiena sākas šodien

Mainoties darba veidam, kad attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par mūsdienu dzīves realitāti, kā arī Baltijas valstīm saskaroties ar lielākiem kiberuzbrukumiem, būtiska kļūst uzņēmuma datu aizsardzība. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs uzņēmums vai valstiski nozīmīga organizācija, tas, ka hakeru uzmanības centrā ir tikai lieli uzņēmumi, ir mīts. Jo elastīgāki vēlaties kļūt, jo lielāka uzmanība ir jāpievērš drošībai – jāaizsargā nemitīga patentētu datu plūsma mākoņos, attālinātās vidēs un birojā, kā arī jāsaglabā uzticama partnera tēls visās uzņēmējdarbības jomās.

Taču daudzas organizācijas joprojām nezina, ar ko sākt. Dell Technologies “Breakthrough pētījums, kurā piedalījās 10 500 respondentu no vairāk nekā 40 valstīm un kurā tika pētīta cilvēku spēja pielāgoties digitālajām pārmaiņām, liecina, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš izpratnei par kiberdrošību un tehnoloģiskajiem procesiem. Dati liecina, ka 72% respondentu uzskata, ka darba paradumu maiņa viņu organizāciju ir pakļāvusi vēl lielākam riskam, savukārt 62% uzskata, ka organizācijas kiberdrošības vājākais posms ir tās darbinieki. Tomēr darbiniekiem ir jāzina, ka organizācija viņus atbalsta un rūpējas par digitālajiem rīkiem, ko tie izmanto ikdienā, strādājot birojā vai attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumu skaits pasaulē audzis par 75% pēdējo piecu gadu laikā, tostarp Latvijā īpašs izaicinājums ir politiski motivēti uzbrukumi, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto pētījumu par kiberdrošības risku novēršanu ""EY" 2023 Global Cybersecurity Leadership Insights".

Pētījumā secināts, ka tikai katrs piektais uzņēmumu kiberdrošības eksperts uzskata, ka viņa organizācijas gatavība un rīcība, lai novērstu datu apdraudējumu, ir efektīva. Savukārt 76% uzņēmumu un institūciju ir vajadzīgs vismaz pusgads, lai identificētu un novērstu datu drošības pārkāpumus. Vienlaikus Latvijas institūcijām jābūt gatavām papildu riskiem, kas rodas no politiski motivētiem uzbrukumiem.

"EY Latvija" Tehnoloģiju un Kiberpārvaldības konsultāciju prakses direktore Rudīte Spriņģe informē, ka pēdējos gados ir būtiski augusi uzņēmumu un institūciju tehnoloģiju ekspozīcija, jeb tas digitālās darbības plašums, kur dažādi kibernoziedznieki un politiski motivēti hakeri īsteno mēģinājumus piekļūt organizāciju un personu datiem. Latvijā tieši ģeopolitiskā dimensija ir tas, kas veido būtisku kiberdrošības risku apmēru, jo politisku mērķu vadīti kibernoziedznieki saprot, ka ar datu apstrādes pārrāvumiem ir iespējams būtiski iedragāt sabiedrības ikdienas dzīvi un drošības sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karjera robotizācijas laikmetā: kur sagaidāms uzplaukums nākotnes darba tirgū

Andrejs Cinis, uzņēmumu vadības konsultants, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Drošas piegādes ķēdes – drošas uzņēmējdarbības pamats

Egons Bušs, LMT Drošības dienesta direktors, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošība tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. To lieliski raksturo piegādes ķēdes – tās ir tik drošas, cik augsti ir ievērotie drošības standarti katrā tās posmā. Daudzās nozarēs tā ir ne tikai likumdošanas prasība, bet arī uzņēmuma rūpes par klientiem – lai pie tiem nonāktu kvalitatīvs un uzticams pakalpojums vai produkts.

Piegāžu ķēdes ir joma, kurā uzskatāmi var redzēt, kā kiberfiziskā drošība ietekmē uzņēmuma darbību un reputāciju. Tādi būtiski faktori kā organizācijas sadarbības partneru izcelsmes valsts un konkrēto uzņēmumu izvēle vai lēmumi par investīciju apjomiem kiberdrošībai un tik elementāras ikdienas prakses kā vairākpakāpju autentifikācijas ievērošana un regulāra programmatūras atjaunināšana – tas viss var atbalsoties ne tikai viena uzņēmuma darbībā, bet visā piegādes ķēdē, rezultātā ietekmējot arī gala klientus.

Drošība sākas ar izpratni

Viens no aspektiem ir sadarbības partneru izpratne par nepieciešamību uzturēt drošības kultūru uzņēmumā. Programmatūru un ārpakalpojumus izmanto kā uzņēmums, tā viņa piegādātāji. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt laiku un resursus, taču var slēpt sevī arī iespējas ielauzties uzņēmumu sistēmās un līdz ar to ietekmēt pašu uzņēmumu, tā klientus un piegādātājus. Pat ja pašas organizācijas iekšienē ir augstākā līmeņa drošības kultūra, var pastāvēt paaugstināti riski, ja līdzvērtīgi procesi nav ieviesti kādā no sadarbības partneru uzņēmumiem. Tāpēc būtiski pārliecināties, ka partneri savstarpēji izprot savu iesaisti un atbildību, uzturot tam nepieciešamo drošības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Google bez maksas apmācīs Latvijas uzņēmējus biznesa attīstībai digitālajā vidē

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem joprojām ir pieejami vairāki neizmantoti digitālie risinājumi, tāpēc Google sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) turpina apmācību programmu “Izaugsme ar Google”, kurā pērn piedalījušies vairāk kā 6000 biznesa pārstāvju un tostarp - latvieši ārvalstīs.

Lai gan digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības virzītājspēkiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa – digitālo tehnoloģiju ieviešanas jomā ierindojas vien 23. vietā no 27 ES valstīm1.

“Digitalizācija būtiski uzlabo uzņēmumu darbības efektivitāti un rada jaunas biznesa iespējas, kas ir īpaši svarīgi nenoteiktības apstākļos. Taču izpratnes un vajadzīgās informācijas trūkums, kā arī piesardzība un bailes no nezināmā ir tie izaicinājumi, ar kuriem saskaras MVU pārstāvji, domājot par digitālo risinājumu ieviešanu. Mūsu mērķis ir iedrošināt un atbalstīt uzņēmējus ceļā uz attīstību, tāpēc arī šogad mēs turpinām programmu “Izaugsme ar Google”. Sadarbībā ar vadošajiem Latvijas kiberdrošības, e-komercijas un digitālā mārketinga ekspertiem esam sagatavojuši apjomīgu apmācību ciklu, aicinot ikvienu izmantot šo iespēju, lai integrētu dažādus digitālos risinājumus savu uzņēmumu darbībā,” uzsver Vītauts Kubiļus (Vytautas Kubilius), Google direktors Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju un uzņēmējdarbības vide Latvijā apdraudēta sodāmības pārbaužu neesamības dēļ

Monta Ieleja, ABSL Latvia (Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācijas) izpilddirektore, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šobrīd populārākais kiberuzbrukuma veids: neredzamā ielaušanās

Sadarbības materiāls, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neredzamā ielaušanās un datu šifrēšana ir vieni no šobrīd “populārākajiem” kiberuzbrukuma veidiem. Pašmāju informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Datakom” novērojumi liecina, ka šādos gadījumos kompānijas, kam ir uzbrukts, par to uzzina jau tad, kad ir par vēlu.

“Ir daudz aspektu, kas kiberdrošību padara arvien aktuālāku. Pirmkārt, ģeopolitiskā situācija. Otrkārt, pašlaik nekas nav iespējams bez tehnoloģijām – viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc ietekme uz drošību tikai pieaug. Šā iemesla dēļ katram daudz skaidrāk jāsaprot, kā tehnoloģijas ietekmē biznesu, un jārūpējas par drošību. Treškārt, ir dažādi jauni noteikumi un standarti, kas regulē, kā tas ir jādara,” uzsver “Datakom” valdes priekšsēdētājs Jānis Čupriks.

“Datakom” uzņēmumiem veic arī drošības novērtējumu, kur apskata procesus un izmantotās tehnoloģijas un novērtē tās, kā arī iedod biznesa valodā saprotamu aprakstu par riskiem, ja konkrētais jautājums netiks atrisināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Globālajos IT traucējumos vainojama kiberdrošības uzņēmuma CrowdStrike kļūda

LETA/AFP, 19.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašos IT darbības traucējumus, ko piektdien piedzīvojuši transporta uzņēmumi, kā arī citas kompānijas un iestādes visā pasaulē, izraisījis kļūdains kiberdrošības uzņēmuma "CrowdStrike" programmatūras atjauninājums, pamatojoties uz savu kiberdrošības dienestu secinājumiem, paziņojusi Vācijas valdība.

"Ietekmētās programmatūras ražotājs izplatījis aprisinājumu, kas jāizmato tiem, kurus skāruši" IT darbības traucējumi, preses konferencē pavēstīja Iekšlietu ministrijas pārstāvis Mehmets Ata, piebilstot, ka nekas neliecina par iespējamu kiberuzbrukumu.

Kā ziņots, Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā un citur pasaulē piektdien pieredzēti plaši IT darbības traucējumi, kas ietekmē aviosabiedrības, medijus un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blokķēdes un stingrākas ilgtspējas prasības: ko vēl nesīs loģistikā šis gads?

Dmitrijs Čebajevskis, “Kreiss” izpilddirektors, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009.gada un marta nogalē tajā tika pārvēlēta atkārtoti. Viņa norāda, ka ikgadējais pieprasījums pēc nozares produktiem un pakalpojumiem turpina pieaugt, bet pēdējā gada laikā īpaši strauji audzis pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem un jauniem risinājumiem tieši saistībā ar digitālo drošību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija informācijas un komunikācijas tehnoloģijas segmentā?

Nozare visu laiku dinamiski attīstās, un izaugsmes temps ir straujš. Proti, aug nozarē strādājošo skaits, tas pārsniedz jau 40 000, arvien lielāks ir nozares produktu un pakalpojumu eksporta apjoms, kas pārsniedz 2,7 miljardus eiro, un loģiski, ka arī audzis uzņēmumu neto apgrozījums un peļņa. Turklāt nozares eksporta apjoms naudas izteiksmē pārsniedz pašmāju apgrozījumu. Tas nozīmē, ka būtībā IKT ir nozare, kura orientēta uz eksportu. Pagaidām vēl precīzu nozares datu par 2022. gadu nav, bet arī 2021. gada skaitļi ir iespaidīgi. Proti, IKT nozares īpatsvars IKP sasniedz 6%; par 149 miljoniem eiro augusi IKT nozares uzņēmumu peļņa, pārsniedzot 598 miljonus eiro; IKT darbaspēka izmaksas augušas par 187 miljoniem eiro, pārsniedzot 1,1 miljardu eiro. Savukārt IKT uzņēmumu skaits ir samazinājies par 390, jo mainījusies uzņēmumu uzskaites metodika, un kopējais skaits 2021.gada beigās sasniedzis 6700.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā paviršība sociālajos tīklos var maksāt karjeras izaugsmi?

Artūrs Bļinovs, Human Source valdes priekšsēdētājs, Ervīns Čukurs, Human Source valdes loceklis, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darba tirgus prognozes: ko studēt, lai nākotnē pelnītu vairāk?

Db.lv, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū, secina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars.

“Konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem. Tāpēc jau šodien svarīgi ir pielāgot iedzīvotāju izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas stiprinās uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, kā arī nodrošinās iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru