Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Lai gan pavasaris šogad solījās būt vēss un lietains, laiks izvērties sauss un karsts, un ir pagājuši jau vairāk nekā četri mēneši kopš fiksēta pirmā ugunsnelaime valsts mežā, informē VAS Latvijas Valsts meži.

Šogad reģistrēti jau 89 meža ugunsgrēki, un uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.

Visvairāk meža ugunsgrēku fiksēti Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža, savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.

Šogad no visiem valsts mežā fiksētajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests (VMD) fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes 34 gadījumos, kur nopostīti 17 hektāri meža.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Latvijas mežziņi teritorijas pārraudzībai tiks apgādāti ar 140 apvidus automobiļiem Suzuki SX4, kuru kopējā maksa ir vairāk nekā 1,26 milj. Ls, liecina Valsts meža dienesta noslēgtā iepirkumu konkursa rezultāti Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Automobiļi aprīkoti ar meža ugunsgrēku dzēšanas iekārtām un paredzēti mežu uzraudzībai Valsts meža dienesta darbiniekiem. «Patlaban katra mežziņa pārraudzībā ir vairāk nekā 9000 hektāri meža, tādēļ to ir grūtu pārraudzīt, neizmantojot automašīnu,» Db.lv norādīja Valsts meža dienesta pārstāve Selva Šulce.

Iepirkuma konkursa ietvaros paredzēta ne tikai automobiļu iegāde, bet arī to tehniskā apkope.

S. Šulce Db.lv norādīja, ka šis ir pēdējā laikā Valsts meža dienesta otrs vērienīgais automobiļu iegādes iepirkums, jo noslēgumam tuvojas arī pērnā gada nogalē izsludinātais konkurss par 150 automobiļu iegādi dienesta vajadzībām, no kuriem lielakā daļa Isuzu D Max markas automobiļu jau ir piegādāta.

Automašīnu piegādātāji SIA Baltic Motors. Ltd. un SIA Skandi Motors iesnieguši sūdzību par noslēgto līgumu starp Valsts meža dienestu un SIA Auto Halle par apvidus automobiļu piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Zemkopības ministra pakļautībā esošais Valsts meža dienests izsludināja iepirkumu par apvidus automobiļu piegādi diensta vajadzībām. Konkursā, kurā kopumā bija pieteikušiues seši pretendenti, par uzvarēju tika atzīta SIA Auto Halle, kas Valsts meža dienestam piegādātu apvidus automašīnas par vairāk nekā 1,768 miljoniem latu.

Viena SIA Auto Halle piedāvātā automobiļa līgumcena ir 11,789 tūkstoši latu bez PVN. Saskaņā ar automašīnu iegādei paredzēto finansējumu Valsts meža dienests paredzēja slēgt līgumu par mazāku iepirkumu apjomu – 150 apvidus automobiļu iegādi.

Lēmums par sūdzību vēl nav pieņemts, liecina informācija IUB.

Otrdien, 3. novembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2016.–2020. gadam. Rīkojuma projekts nosaka, ka kopējais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms valsts mežos galvenajā cirtē 2016.–2020. gadam ir 92 258 hektāru platībā, informē ZM.

Maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas mērķis ir regulēt koksnes ražas novākšanu valsts mežos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, stabilu un prognozējamu koksnes produktu piegādi, ievērojot esošos dabas aizsardzības un rekreācijas vajadzībām noteiktos meža apsaimniekošanas ierobežojumus.

Maksimālo pieļaujamo koku ciršanas apjomu nosaka katram valsts mežu apsaimniekotājam – akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži (LVM), Dabas aizsardzības pārvaldei, valsts zinātnisko mežu apsaimniekotājam Meža pētīšanas stacijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un profesionālās izglītības izstādēm – sadalījumā pa valdošajām koku sugām hektāros un informatīvi no platības atvasinātos kubikmetros.

Pēc konsultācijām ar nozares ekspertiem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir sagatavojis un nosūtījis vēstuli Latvijas pašvaldībām ar lūgumu pašvaldību medību koordinācijas komisijām izmantot Medību likumā deleģētās tiesības – atļaut meža cūku medības medību iecirkņa platībās sākot no 200 hektāriem.

Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību meža cūku populācijā Latgalē un Vidzemē (šogad reģistrēti jau 396 saslimšanas gadījumi) un pieaugošajiem epizootijas draudiem visā valsts teritorijā, lai veicinātu meža cūku skaita samazināšanu, kas ir viens no ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumiem.

Jāuzsver, ka meža cūkas Latvijā ir kļuvušas par ĀCM vīrusa dabīgo rezervuāru. Lielā meža cūku skaita dēļ slimība ne vien saglabājas jau inficētajās teritorijās, bet arī turpina izplatīties, inficējot arvien jaunas teritorijas un radot zaudējums gan medību saimniecībām, gan cūkkopības nozarei Latvijā.

Projekta Esošo ugunsnovērošanas torņu rekonstrukcija un jaunu ugunsnovērošanas torņu būvniecība ietvaros uzbūvēts jauns koka meža ugunsnovērošanas tornis Rīgā, Bumbu kalna apkārtnē, informē Valsts meža dienests.

Jaunais Bumbu kalna meža ugunsnovērošanas tornis ir būvēts kultūrvēsturiskā vietā - viena no 1919.gada Rīgas atbrīvošanas kauju piemiņas vietām. Bumbu kalna meža ugunsnovērošanas tornis atrodas salīdzinoši augstā vietā, lai savlaicīgi atklātu meža ugunsgrēkus Rīgas un Pierīgas teritorijās, kuras atrodas Daugavas kreisajā krastā. No Valsts meža dienesta rīcībā esošajiem 183 meža ugunsnovērošanas torņiem 5 ir būvēti no koka.

Projekts īstenots piesaistot Eiropas Savienības fonda līdzekļus pasākuma Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana ietvaros, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Žogs neapturēs Āfrikas cūku mēra ievazāšanu Latvijas meža cūku populācijā, taču tas palīdzētu slimības ievazāšanu aizkavēt un vēlāk apkarot, tāpēc pagaidām Pārtikas un veterinārais dienests turpinās atbalstīt Lietuvas kolēģu virzīto priekšlikumu par žoga būvniecību meža cūku pārvietošanās ierobežošanai.

Tādējādi vismaz uz laiku netiks pieļauta slimības ievazāšana ES teritorijā, informē PVD. PVD pirmdien notikušās sanāksmes dalībnieki – Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti, mednieku, cūkaudzētāju un Valsts meža dienesta pārstāvji – uzskata, ka PVD žoga būvniecība ir sensitīvs jautājums, kas ietekmēs Latvijas dabu un dzīvnieku sugas, tomēr, diskutējot par dažādiem iespējamiem profilakses pasākumiem, tas tika atzīts par vienu no veidiem, kā vismaz uz laiku aizkavēt slimības ievazāšanu Latvijā.

Speciālisti atzina, ja Eiropas Komisija piešķirs finansējumu žoga būvniecībai un arī Eiropas eksperti šo priekšlikumu atbalstīs, lai žogs būtu efektīvs, tas būtu būvējams gar visu triju Baltijas valstu un Polijas robežām, turklāt tam būtu jābūt tādam, kas aizkavē tikai meža cūku, ne citu dzīvnieku, pārvietošanos. Tas nozīmē, ka runa varētu būt nevis par žogu, kādu mēs to esam pieraduši redzēt, bet gan par nosacītu, speciāli aprīkotu aizsargjoslu, kuru meža cūkas nevarētu šķērsot. Turklāt jāievieš arī citi kompleksi slimības ierobežošanas pasākumi – slimības apkarošanai būtu jānotiek visās robežvalstīs vienlaikus – arī Krievijā un Baltkrievijā jāstiprina biodrošība cūku fermās, jānodrošina stingra robežšķērsotāju kontrole un it īpaši par drošības pasākumiem jāinformē piemājas saimniecības, kurās tiek turētas cūkas.

Dagdas novadā, netālu no pierobežas atrastajām divām no trim beigtajām meža cūkām, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Meža cūku līķi likvidēti, tos sadedzinot.

Db.lv jau rakstīja, ka PVD, veicot pastiprinātas mājas un meža cūku laboratoriskās pārbaudes, ir konstatējis, ka Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim meža cūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tāpat Āfrikas cūku mēra klātbūtne apstiprināta 3 mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā 6 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Šobrīd laboratoriski tiek pārbaudītas vēl trīs atrastās nobeigušās meža cūkas.

Par pierobežā atrastajām beigtajām meža cūkām PVD informēja Valsts robežsardze. PVD inspektori nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu, noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai un likvidēja meža cūku līķus, tos sadedzinot.

Valsts politika meža izmantošanā un uzraudzībā nav bijusi skaidra ne pirms, ne arī pēc mežu galvenā uzrauga – Valsts meža dienesta (VMD) - strukturālo izmaiņu veikšanas, atzinusi Valsts kontrole (VK).

Vienotas nostājas un konstruktīvas sadarbības trūcis arī starp Zemkopības ministrijas (ZM) un VMD vadošajām amatpersonām. «Iespējams, arī tāpēc kopš 2005. gada ir veiktas darbības, kas faktiski ir vājinājušas meža izmantošanas uzraudzību,» norādījusi VK.

Lēmumus par nozari uzraugošu iestādi, šajā gadījumā - VMD, nav mērķtiecīgi pieņemt pirms nozares politikas izstrādes, kā arī pietiekami neizvērtējot lēmumu lietderību, informē VK pārstāvji.

Viens no ZM iecerēto izmaiņu mērķiem - izlīdzināt vienāda līmeņa darbinieku algas - ir īstenots. «Tomēr solītais mēnešalgas palielinājums faktiski nav noticis. Lai gan vairāk nekā 50% darbinieku alga tika palielināta par 150 latiem, vienlaikus būtiski ir palielinājies arī to pienākumu apjoms un atbildība. VMD darbinieku kopējais atalgojums joprojām ir vidēji līdz pat 32% zemāks, nekā tas ir līdzīgus amatus ieņemošiem darbiniekiem ZM padotības iestādēs, un līdz divām reizēm zemāks nekā meža nozares kapitālsabiedrībās,» informē VK pārstāvji.

Meža nozares sekmīgai attīstībai ir vajadzīga politiķu izpratne un arī konkrēti lēmumi, kas radītu ieguvumus gan biznesam, gan arī valsts budžetam

Tādu nākotnes vīziju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē iezīmēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš aicināja parlamentāriešus ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību koksnes blakusproduktiem – šķeldai, zariem, skaidām. «Ieguvums no šāda soļa būtu ne tikai godīgāka konkurence, zūd arī PVN izkrāpšanas iespējas, samazinās aplokšņu algu avoti un budžeta ienākumu kāpums aptuveni par 5 milj. eiro,» uzsvēra K. Klauss. Reversā PVN maksāšanas kārtība (valsts makā PVN maksā nevis pārdevējs, bet gan pircējs) darījumos ar kokmateriāliem ir sevi pierādījusi kopš 2000. gada, taču šo kokmateriālu klāstā nav iekļauti koksnes blakusprodukti. «Tikko sazinājos ar Finanšu ministriju, kura šo reversā PVN piemērošanu darījumiem ar kokmateriāliem uz nākamo periodu un arī šķeldai un zariem jau saskaņo ar Eiropas Komisiju,» piezīmēja Saeimas deputāts Dzintars Zaķis. Viņaprāt, saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas atbildi, šo jautājumu var atrisināt ar grozījumiem PVN likumā pat steidzamības kārtībā. Savukārt K. Klauss atgādināja, ka viss ir un būs Saeimas deputātu ziņā.

Lai novērstu interešu konfliktu, Valsts mežu dienests vairs neveiks zinātnisko mežu apsaimniekošanu, to nosaka grozījumi «Meža likumā» un «Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā».

Šobrīd valstij piederošos zinātniskos mežus (ZIM) pārvalda Valsts mežu dienests (VMD), kura pamatfunkcija ir meža apsaimniekošana un izmantošana, un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība visā valstī, arī Mežu pētīšanas stacijas (MPS) uzraudzība. MPS veic arī mežu apsaimniekošanu. Līdz ar to VMD, veicot gan meža apsaimniekošanas, gan normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību, nonāk interešu konflikta situācijā.

Lai šo situāciju labotu, Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus «Meža likumā», kas paredz deleģēt valsts zinātnisko mežu pārvaldību un apsaimniekošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam Silava. Savukārt MPS tādējādi kļūst par divu atvasinātu Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu institūciju publisku aģentūru, kuras vidēja termiņa darbības stratēģiju, apsaimniekošanas plānu un budžetu gan turpmāk noteiks Zemkopības ministrija.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Saeima ceturtdien, 12.februārī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Meža likumā, kas paredz lauksaimniecības zemes īpašniekiem atvieglot kārtību koku ciršanai, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs Preses dienests.

Lai īpašnieki savu zemi varētu atgriezt lauksaimnieciskajai ražošanai, izaugušos kokus uz šīs zemes varēs cirst saskaņā ar noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža.

Preses dienestā norāda, ka šī gada janvārī stājās spēkā kārtība, ka Meža likuma objekts ir zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs un ja tās platība ir vismaz 0,5 hektāru liela, tās faktiskais stāvoklis atbilst meža definīcijai un koku augšanas potenciāls ir realizējies, koku vidējam augstumam sasniedzot piecus metrus. Tas nozīmē, ka Valsts meža dienests var kontrolēt meža apsaimniekošanu un koksnes ieguvi arī šajās platībās.

Aizvadītajās brīvdienās Salacgrīvas novada Ainažu pagastā konstatēts mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri.

Saslimšana konstatēta piemājas saimniecībā ar astoņām cūkām.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā ir veicis Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, informē dienests.

Par cūku turēšanu nebija paziņots Lauksaimniecības datu centram, proti, cūku turēšana nebija reģistrēta, tāpēc PVD ir uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Ap slimības skarto saimniecību trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Tajās tiks pastiprināti kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustība.

Aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus tās vismaz 40 dienas pēc slimības atklāšanas, slimo dzīvnieku iznīcināšanas un skartās saimniecības sākotnējās dezinfekcijas.

Āfrikas cūku mēra tālāka izplatīšanās Krievijā un Ukrainā apdraud Eiropas Savienību (ES), tostarp arī Latviju, brīdinājusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un kaimiņvalsts Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības federālais dienests (Rosseļhoznadzor). PVD norāda, ka slimības izplatīšanos uztver nopietni un noteicis vairākus drošības pasākumus.

«Saslimšanu skaita pieaugums meža dzīvnieku vidū var novest pie slimības izplatības areāla palielināšanās, apdraudot Ukrainas, Baltkrievijas un ES valstis. Eiropas Savienībā vīruss var nokļūt divos ceļos – caur ziemeļiem un caur dienvidiem,» atsaucoties uz Rosseļhoznadzor paziņojumu, vēsta Interfax.

Savukārt FAO norāda, ka Āfrikas cūku mēra izplatība Ukrainā apdraud Kazahstānu, Moldovu un Latviju, kur ir liels daudzums cūku, bet biodrošības standarti nereti ir visai zemi, vēsta AFP. ANO aicina valsts un vietējā līmeņa varasiestādes pastiprināt profilakses pasākumus un sagatavoties gadījumam, ja slimība uzliesmos arī citur.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Uzņēmējam un bijušajam politiķim Aināram Šleseram piederošajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a, nokaltušajām priedēm nav konstatēti sakņu vai stumbru bojājumi, informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Selva Šulce.

Koku vainaga augšējā daļā konstatēta agresīva priežu kaitēkļa galotņu sešzobu mizgrauža invāzija, kas šajā gadījumā izraisījis koku nokalšanu.

Kaitēkļu klātesamību vai neesamību neesot iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, VMD arborists apsekojis nokaltušo koku vainaga daļu un paņēmis vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.

Mežaudzes apsekošanu dienests veica 28.maijā, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot pastiprinātas mājas un meža cūku laboratoriskās pārbaudes, ir konstatējis, ka Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim meža cūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tāpat Āfrikas cūku mēra klātbūtne apstiprināta 3 mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā 6 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Šobrīd laboratoriski tiek pārbaudītas vēl trīs atrastās nobeigušās meža cūkas.

Par pierobežā atrastajām beigtajām meža cūkām PVD informēja Valsts robežsardze. PVD inspektori nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu, noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai un likvidēja meža cūku līķus, tos sadedzinot.

Pēc slimības atklāšanas, PVD nekavējoties ir uzsācis slimības apkarošanas pasākumu ieviešanu, nosakot karantīnas zonas, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā, lai būtu iespējams operatīvi veikt visus nepieciešamos pasākumus ĀCM ierobežošanai un apkarošanai.

Lai efektīvi apkarotu ĀCM un nepieļautu tā tālāku izplatīšanos valsts teritorijā, ZM ierosina izsludināt ārkārtas situāciju Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes, Ciblas novados, kā arī atsevišķos Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas novadu pagastos.

Rīkojuma projekts nosaka atbildīgo institūciju, tostarp Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, kā arī citu iesaistīto ministriju un to padotības iestāžu pienākumus ĀCM ierobežošanā un likvidēšanā, kas vēl tiks precizēti.

Pārtikas un veterinārais dienests šā gada 26. jūnijā no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR saņēma ziņojumu par to, ka trijos no savvaļas cūkām noņemtajos paraugos, kas atrastas mirušas Dagdas novada Ķepovas pagastā netālu no Baltkrievijas robežas, kā arī trijos no mājas cūkām noņemtajos paraugos, kuru novietnes atrodas Krāslavas novada Robežnieku pagastā, ir konstatēts ĀCM vīruss.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.