Jaunākais izdevums

Par korupciju aizdomās turētā politiķe Baiba Broka šodien iesniegusi atlūgumu Latvija Universitātē (LU).

Broka iesniegusi atlūgumu, tajā uzsverot, ka nav vainīga viņai inkriminētajos pārkāpumos. Iesniegumā LU rektoram Indriķim Muižniekam Broka norādīja, ka darbu viņa pārtrauc, augstu vērtējot LU reputāciju, augstskolā strādājot kopš 1997.gada.

LU prorektore Ina Druviete apstiprināja, ka Broka iesniegusi atlūgumu. Darba tiesiskās attiecības ar LU Broka pārtrauc jau šodien.

Druviete uzsvēra, ka LU respektē Brokas izvēli un izsaka cieņu par šo lēmumu LU reputācijas vārdā.

Par minēto lēmumu komentārus no Brokas pagaidām nav izdevies iegūt.

Jau ziņots, ka vēl nesen Broka tikusi pie jauna amata LU - viņa tikusi iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā.

LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš «TV3 Ziņām» skaidrojis, ka «Broka pieņēma piedāvājumu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos Administrācijas atbalsta grupā». LU vadība arī esot konsultējusies ar KNAB un guvusi apstiprinājumu, ka Broka var turpināt strādāt LU rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatā. Broka turpinās iesāktos darbus pie LU iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanas, jauno sporta studiju programmu iedzīvināšanas un LU pārvaldības uzlabošanas jautājumiem, norādīja Grantiņš.

Tikmēr prorektore Ina Druviete «TV3 Ziņām» apgalvoja, ka Broka amatā uzprasījusies pati. «Man kā rektora pienākumu izpildītājai bija saruna ar Baibu Broku. Viņa izteica vēmi turpināt darbu LU ne rektora vietnieces, bet zemākā amatā. Konsultējoties ar KNAB saskaņojām, ka Broka var turpināt strādāt LU Administrācijas atbalsta grupā, kā arī akadēmiskajā darbā,» norādīja Druviete.

Kā ziņots, saistībā ar KNAB sākto kriminālprocesu Brokai ir aizliegts strādāt universitātes iepirkuma komisijā, kā arī pieņemt lēmumus, kas saistīti ar kontroli un uzraudzību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» iepriekš atklāja LU prorektore Druviete.

Viņa skaidroja, ka ir saņemts tiesas izraksts, kurā skaidrotu Brokai noteiktie amata ierobežojumi. «No vēstules saprotam, ka akadēmisko darbu Broka varēs veikt,» sacīja Druviete.

Iepriekš bija zināms, ka KNAB aizliedzis Brokai ieņemt amatu LU un izbraukt no valsts.

Kā ziņots, KNAB jūlijā aizturēja Broku, kā arī ar būvfirmu «Skonto būve» saistītos uzņēmējus Gunti Rāvi un Ivaru Milleru aizturēja kriminālprocesā par 20 000 eiro kukuli. Vēlāk visi trīs tika atbrīvoti, nosakot viņiem ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs ir ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB redzeslokā nonācis ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pēdējos trīs gados Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA «Roadeks», kurš pastarpināti pieder arī Rāvim, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību. Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Brokas aizstāvis Rinalds Bušs norādīja, ka Broka kategoriski noraida KNAB izteiktos pārmetumus.

Millera advokāts Oskars Ramiņš apliecināja, ka klientam piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tuvoties konkrētām personām, kuras viņš nevarot atklāt. Tāpat klientam ir izsniegts lēmums par aizdomās turēto, taču plašāk advokāts informāciju sniegt nevarot.

Milleram KNAB vērstās aizdomas nav izprotamas un inkriminētais noziegums tiek noliegts, norādīja advokāts.

Savukārt Rāvis pēc iznākšanas no izolatora žurnālistiem teica, ka vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst un viņam nav izprotamas KNAB paustās aizdomas.

Rāvim pastarpināti pieder 95% būvfirmas «Skonto būve» daļu, bet Milleram - 5%, liecina «Firmas.lv» informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

KNAB izmeklētajā kriminālprocesā iesaistītā Broka tikusi pie jauna amata LU

LETA, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākusī Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) tikusi pie jauna amata Latvijas Universitātē (LU) - viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, vēstīja «TV3 Ziņas».

Broka uz šo amatu pieteikusies pati un prorektore Ina Druviete viņas vēlmi piepildījusi, vēstīja raidījums.

LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš «TV3 Ziņām» skaidrojis, ka «Broka pieņēma piedāvājumu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos Administrācijas atbalsta grupā». LU vadība arī esot konsultējusies ar KNAB un guvusi apstiprinājumu, ka Broka var turpināt strādāt LU rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatā. Broka turpinās iesāktos darbus pie LU iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanas, jauno sporta studiju programmu iedzīvināšanas un LU pārvaldības uzlabošanas jautājumiem, norādīja Grantiņš.

Sazvanīts pa telefonu, Grantiņš gan nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas korupcijas skandālā ierauto politiķi aicinājis darbā. Tāpat viņš nemācēja pateikt, kāds būs Brokas atalgojums jaunajā amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB aizturētā politiķe Broka pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien aizturētā Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.

Politiķes ienākumi pagājušajā gadā bijuši 118 474 eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu jeb 60 684 eiro viņa saņēmusi par Iepirkuma komisijas priekšsēdētājas un rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatiem LU.

Vēl 45 418 eiro Broka nopelnījusi par valdes locekļa amatu Rīgas Brīvostas pārvaldē, bet 12 372 eiro - par darbu Rīgas domē.

Vienlaikus Brokai 5000 eiro vērtībā pieder kapitāldaļas SIA «B2000 Baltic», 11 383 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Merits», kā arī 1422 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Target Consensus Consulting» uzņēmumā.

Brokas valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai pieder zemes īpašums Rīgā, kā arī 2015.gada «BMW X5» automašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmēju - «Skonto būves» līdzīpašnieku Gunta Rāvja un Ivara Millera advokāti lietu vērtē kā absurdu, bet apsūdzības neizprotamas, vēstī LNT Ziņas.

Korupcijas apkarotāji saistībā ar sākto kriminālprocesu par valsts amatpersonas kukuļošanu kādā, iespējams, Latvijas Universitātes (LU) iepirkumā, vakar veica procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Ap vieniem dienā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte no Nacionālās apvienības un LU rektora vietniece Baiba Broka, «Skonto būves» līdzīpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers un ievietoti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Visus trīs vakar dienas vidū apmeklēja advokāti. LNT novēroja, ka visi advokāti uz tikšanos ieradās vienā laikā ap pulksten diviem pēcpusdienā, pirms tam LNT sakot, ka neko īsti par savu klientu lietām vēl nezinot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu izpildītāja, prorektore Ina Druviete uz izmeklēšanas laiku no rektora vietnieces amata ir atstādinājusi Baibu Broku, informē LU.

Ar šo pašu rīkojumu Baiba Broka ir zaudējusi arī vadītājas amatus abās LU iepirkumu komisijās.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto izmeklēšanu un procesuālajām darbībām lietā par iespējamu kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai.

LU ir lūgusi KNAB informāciju par šo lietu un ir gatava pilnībā sadarboties ar izmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pārmetot pašvaldības autonomās funkcijas nepildīšanu, VARAM rosinās Rīgas domes atlaišanu

LETA, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

To šodien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Reaģējot uz Rīgas domes nespēju risināt atkritumu apsaimniekošanas jautājumus, VARAM vairākkārt vērsusies domē ar pieprasījumiem sniegt skaidrojumu, kā šo situāciju plānots risināt, taču atbildes pēc būtības netika saņemtas, skaidroja Pūce.

"Konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, man ir pienācīgi jāreaģē un šāds apdraudējums jānovērš," ministrijas lēmumu rosināt Rīgas domes atlaišanu skaidroja Pūce.

Kopumā likumā "Par pašvaldībām" vietvarām ir noteiktas vairāk nekā 20 autonomās funkcijas, un viena no tām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Tā kā autonomās funkcijas ir nostiprinātas likumā, to nepildīšana ir viens no četriem iemesliem, kas var kalpot par pamatojumu rosināt domes atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brokas lietā iespējamais kukulis noformēts kā ziedojums Latvijas Biatlona federācijai

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā, kurā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

KNAB vakar informēja, ka birojs esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro.

Likums paredz, ka personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) nodevis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonām par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Ventspils Mūzikas vidusskolas projekta korupcijas lietā, aģentūra LETA uzzināja birojā.

Tāpat kriminālvajāšanu lūgts sākt pret divām privātpersonām par kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos un par stratēģiskas nozīmes preču aprites pārkāpšanu.

Birojā skaidroja, ka divu uzņēmumu, proti, SIA "VPM Latvia Construction" un SIA "VPM Latvia", valdes loceklis, iepriekš vienojoties ar SIA "VPM Latvia" darbinieku, deva kukuli VUGD Kurzemes reģiona amatpersonām, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu no VUGD amatpersonu puses, novērtējot būvobjekta - Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju atbilstību ugunsdrošības prasībām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka šo uzņēmumu vienīgais valdes loceklis ir Vilnis Puļķis.

VUGD amatpersonas kukuli 4000 eiro apmērā pieņēma un sniedza nepamatoti pozitīvu atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām. Uzņēmuma darbinieks, kurš iesaistīts kukuļošanā piesavinājās kukuļa daļu 3000 eiro un bija maldinājis kukuļošanā iesaistīto uzņēmumu valdes locekli par to, ka VUGD amatpersonas pieprasīja 7000 eiro kukuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par kukuļošanu rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo politiķi un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku un diviem uzņēmējiem Ivaru Milleru un Gunti Rāvi.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka birojs rosinājis kriminālvajāšanu pret četrām personām, proti, vienu valsts amatpersonu par kukuļa piedāvājuma un kukuļa pieņemšanu, bet pret diviem uzņēmējiem - par kukuļa piedāvāšanu un tā nodošanu.

Vienam no iepriekšminētajiem uzņēmējiem, kā arī citai iesaistītai fiziskai personai KNAB inkriminē arī aizliegtu operatīvās darbības pasākumiem paredzētās stratēģiskās nozīmes ierīces glabāšanu.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 22.maijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuļa piedāvājumu un pieņēma 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA «Rīgas satiksmei» šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Šādu secinājumu uzņēmuma vadība izdarījusi pēc auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavotā ziņojuma par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā. Pēc Matīsa teiktā, ziņojums «ir ļoti kritisks» un tajā norādīta virkne pasākumu, kas jāveic, lai uzņēmums varētu turpināt funkcionēt.

Ieteikumi saistīti ar sadarbības partneru izvēli, pašizmaksu aprēķiniem un citiem procesiem. Vienlaikus auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu periodā, bijušās uzņēmuma valdes vadībā, «Rīgas satiksmei» nodarīti desmitiem miljonu lieli zaudējumi.

«Zaudējumi nodarīti vairāku procesu rezultātā - izstrādājot budžetu, aprēķinot pašizmaksu, noslēdzot sadarbības līgumus, atgūstot parādus. Kaut vai līgums ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi« - tas vien mums mēneša laikā rada 600 000 eiro zaudējumus. Tāpat arī kompensācija no domes 2018.gadā pieprasīta par 11,6 miljoniem eiro mazāka, nekā reāli nepieciešams un tā rezultātā uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Šogad tie varētu būt aptuveni trīs miljonu eiro zaudējumi,» skaidroja Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - KNAB Londonā pratinājis Guseļņikovu saistībā ar Rimšēviča lietu

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS «PNB banka» (iepriekš - «Norvik banka») lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā.

Rimšēviča lieta gan patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, kas ir tās procesa virzītāja.

Zināms, ka KNAB Guseļņikovu pratinājis arī vēl kādā biroja lietvedībā esošā lietā.

Pats Guseļņikovs mikroblogošanas vietnē «Twitter» ierakstījis, ka KNAB viņu Londonā intervējis saistībā ar korupciju Latvijā.

Savukārt Ģenerālprokuratūrā, aizbildinoties ar pirmstiesas izmeklēšanas interesēm, nesniedza komentārus par veiktajām izmeklēšanas darbībām.

KNAB nenoliedza, ka birojs ir veicis kriminālprocesuālās darbības ar minēto personu, taču plašāku informāciju birojs nevarot sniegt.

Kā vēstīts, pērn vasarā Guseļņikovu Londonā pratināja arī Valsts policija (VP). Šī pratināšana tika veikta kriminālprocesā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no uzņēmēja, apliecināja Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šogad janvārī aizturētais Iekšējās drošības biroja (IDB) vecākais inspektors apsūdzēts par kukuļa pieprasīšanu vismaz 26 000 eiro apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību notikumi risinājās 2018.gada nogalē un 2019.gada sākumā, kad apsūdzētais, izmantojot savu dienesta stāvokli, piedāvāja juridiskās personas pārstāvim palīdzēt atgūt parādu no kāda cita uzņēmuma, pieprasot kukuli lielā apmērā, informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Persona atteicās dot kukuli.

Tāpat inspektors apsūdzēts par sagatavošanos starpniecībai kukuļošanā.

Šonedēļ lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, taču sēdes datums vēl nav nozīmēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Miris divās krimināllietās iesaistītais bijušais Rīgas satiksmes darbinieks Volkinšteins

LETA, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūžībā devies divās krimināllietās iesaistītais bijušais pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins.

Februārī prokuratūra tiesai bija nodevusi krimināllietu, kurā Volkinšteins un viņa ģimenes locekļi apsūdzēti lietā par uzņēmuma degvielas kartes nelikumīgu izmantošanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu plānojusi skatīt 7.jūlijā plkst.13.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska teica, ka prokuratūra par apsūdzētā nāvi uzzinājusi no publiskās informācijas, un prokuratūrai oficiālas informācijas patlaban nav. Prokurors lietā turpināšot uzturēt valsts apsūdzību saskaņā ar likuma nosacījumiem.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, ja apsūdzētais ir miris, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Tāpat likumā teikts, ka, ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Tādā gadījumā lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien paturēja apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmēju Māri Martinsonu, apstiprināja tiesā.

Patlaban tiesa atkārtoti izvērtē drošības līdzekli arī aizturētajam «Rīgas satiksmes» infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa decembra beigās un janvāra sākumā, pārskatot visu aizdomās turēto sūdzības par viņiem piemērotajiem drošības līdzekļiem, nolēma visus paturēt apcietinājumā.

Kā ziņots, KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim «Rīgas satiksmes» veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informē tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs arī lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No SIA «Rīgas karte» valdes locekļa amata atkāpies saistībā ar korupcijas noziegumiem aizdomās turētais Aleksandrs Brandavs, apstiprināja SIA «Rīgas satiksme» pārstāvis Viktors Zaķis.

51% «Rīgas kartes» pieder «Rīgas satiksmei», bet 49% - Francijas uzņēmumam «Conduent Business solutions». Uzņēmuma valdē no «Rīgas satiksmes» puses tiek deleģēti divi cilvēki - pašreizējais valdes loceklis Pāvels Tulovskis un līdz šim arī Brandavs, bet no Francijas uzņēmuma puses - Francijas pilsonis Ēriks Morizūrs.

Par jauno «Rīgas satiksmes» pārstāvi tiks lemts uzņēmuma dalībnieku kopsapulcē, kas plānota 9.aprīlī.

Brandavs ir valdes loceklis pašvaldības un privāto akcionāru kopuzņēmumā «Rīgas karte», partijas «Gods kalpot Rīgai» biedrs, kā arī patiesā labuma guvējs pilnsabiedrībā «Rīgas mikroautobusu satiksme».

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka ir sācis kriminālprocesu par uzņēmuma «Rīgas karte» amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas skandālos ierautā pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) kreditori nevēlas finansēt jaunus projektus, tāpēc, piemēram, jauno zemās grīdas tramvaju iepirkumu tagad varētu finansēt Čehijas kredītiestāde «Česka sporitelna», vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

RS pagaidu valde, kuru kopš marta vada Ernests Saulītis, pēdējos mēnešos regulāri tiekas ar uzņēmuma kreditoriem – bankām un Valsts kasi. Šie kreditori vairs nevēlas finansēt zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kurā pirms trim gadiem uzvarēja Čehijas koncerns «Škoda Transportation». Šis 62 miljonus eiro vērtais līgums ir viens no RS transportlīdzekļu iepirkumiem, kurus pēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji.

RS valde maija beigās uzdevusi valdes loceklim Jurim Švanderam tikties ar Čehijas kredītiestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar alternatīviem finansējuma avotiem. Nedēļas sākumā viņš atgriezies no Pilzenes, kur ar banku «Česka sporitelna» apspriedis iespējamo sadarbību, vēsta raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rimšēviča un Martinsona lietas izskatīšanai nozīmētā tiesnese iesniegusi atlūgumu

LETA, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID novērš kukuļošanas mēģinājumu dienestā

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde, kriminālprocesa laikā veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, šonedēļ aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 000 eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai, informēja VID.

Minētā naudas summa prasīta ar mērķi panākt, lai VID amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, nodrošinātu padziļinātu un tendēti nelabvēlīgu pārbaužu veikšanu attiecībā pret konkrētiem uzņēmumiem.

Pašlaik saistībā ar notikušo par aizdomās turētajām atzītas divas bijušās VID amatpersonas, kā arī viena esošā VID amatpersona. Kopumā izmeklēšanas laikā piecām noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajām personām piemērots aizdomās turētā statuss. Divām no aizdomās turētajām personām tiesa piemēroja ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli - apcietinājumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka kukuļošanas mēģinājumu izdevies novērst, pateicoties darbinieku profesionalitātei un apstāklim, ka uzņēmējs, kurš bija iesaistīts kukuļošanā, sadarbojās ar VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan uzņēmējs Māris Martinsons ir sākuši liecināt, tāpēc ieilgusi pret viņiem sāktās kukuļu lietas izmeklēšana, otrdien LTV «Rīta panorāmā» pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers atgādināja, ka lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena bija plānojusi to nodot tiesai vēl 2018.gadā, taču šāda prognoze tikusi izteikta apstākļos, kad neviens no aizdomās turamajiem nesniedza liecības. Vēlāk abi sākuši sniegt liecības, līdz ar to parādījies jauns pārbaudāmās informācijas apjoms un lieta ievilkusies.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tagad nekādas prognozes par lietas virzības laika grafiku nenosauks, uzsverot, ka prokurore strādā un pārbauda abu aizdomās turamo sniegtās versijas.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidenta Ilmārā Rimšēviča aizstāvībai ir nepieciešams iepazīties ar pilno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu, bet no tiesas publicētās preses relīzes ir noprotams, ka Rimšēvičs var atgriezties darbā, pavēstīja viena no Rimšēviča aizstāvēm EST Iveta Pazare.

Viņa norādīja, ka arī aizstāvība pagaidām ir lasījusi tikai preses relīzi, savukārt pilnais spriedums, visticamāk, būs pieejams jau šodien.

Kā ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informēja tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Komentāri

Pievienot komentāru