Ritot mazās Latvjzemes 666. gadskārtai, viedi ļaudis apstiprināja tās 666. valdību, izvēlēdamies visnotaļ tautisku, tēvzemiski zaļu un pat jaunlaicīgu sastāvu. Ļaudis saprata, ka, ņemot vērā grūtos laikus, pienācis brīdis atgriezties pie vēsturiski pārbaudītām vērtībām, tādēļ tika atrasts Laimes lācis — pie valdības stūres tika Dombītis-Lāčukiņš.

Arī viņa izveidotā komanda bija ne mazāk raiba: finanšu ministra portfeli saņēma latvju aviācijas tēvs Eino Repsis, ekonomikas — Artis Kampareļļiņš, zemkopības — alus speciālists Janka Dūkulītis, iekšlietu — Linda Mūrētāja utt. Nācienu pie varas jaunā valdība sāka ar drūmiem draudiem par to, ka būšot jāsamazina algas, jāpārstrukturē visa valsts iekārta, bet, kas pats briesmīgākais — ministriem jāpārsēžas uz lētākiem auto. «Nasing spešal!» pie sevis murrāja bijušais finanšu ministrs Atis Slaktētājs, priecādamies, ka tagad Repsis var lauzīt galvu — kā izrunāt sarežģīto vārdu «taupīgi» un kā skaidrot citām valstīm — aizdodiet mums bikiņ «kāpostu», jo šausmīgi gribas ēst.

Pasta sūtījumos, kas saņemti ASV bijušās valsts sekretāres Hilarijas Klintones un bijušā prezidenta Baraka Obamas birojos, atrasti spridzekļi, trešdien pavēstīja Savienoto Valstu Slepenais dienests.

Vienlaikus telekanāls CNN paziņoja, ka aizdomīga sūtījuma dēļ evakuēts tā Ņujorkas birojs.

Tāpat armijas bāzē Vašingtonā pārtverts Baltajam namam adresēts sūtījums, kurā atradusies cauruļbumba, kas ir līdzīga Klintonei un Obamam nosūtītajiem spridzekļiem, vēsta CNN.

Tomēr Slepenais dienests noraidījis ziņu par Baltajam namam adresēta spridzekļa pārtveršanu, norādot, ka tas pārtvēris tikai divus sūtījumus - vienu Obamam un otru Klintonei.

«Time Warner» centrā Ņujorkā, kur atrodas CNN birojs, pārtvertajā sūtījumā bijusi caurule un vadi un tiesībsargājošās iestādes to uzskata par reālu spridzekli.

Aizdomīgos sūtījumus Klintonei un Obmam pārtvēris Slepenais dienests, kas aizsargā pašreizējās un bijušās ASV valdības amatpersonas.

ASV prezidentam Barakam Obamam un Krievijas Federācijas līderim Vladimiram Putinam bijusi ilga telefonsaruna, kuras laikā B. Obama aicinājis V. Putinu Ukrainas krīzes risināšanā meklēt diplomātiskus risinājumus.

Baltā nama paziņojumā pausts, ka stundu ilgajā sarunā B. Obama uzsvēris, ka Krievijas rīcība Krimas pussalā ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpums, kas rezultējies vairākos soļos no ASV un Eiropas partneru puses. Tāpat B. Obama pauda, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs turpinās diskusijas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, ukrainas valdību un citiem staptautiskajiem partneriem.

Krievijas prezidents B. Obamam sacījis, ka Maskava nevar ignorēt krievvalodīgo «saucienus pēc palīdzības», taču tam nevajadzētu ietekmēt Krievijas attiecības ar ASV.

Tikmēr Kremļa oficiālajā mājaslapā norādīts, ka saruna notikusi pēc ASV iniciatīvas. Tajā tika turpināts pārspriest saasināto situāciju, kas izveidojusies Ukrainā. Diskusijā atklājušās atšķirīgās pieejas un atšķirīgais pašreizējās situācijas Ukrainā rašanās cēloņu skatījums, raksta Kremlis. V. Putins sarunā esot uzsvēris, ka Ukrainā noticis pretkonstitucionāls apvērsums, un pašreizējā valsts vadība Ukrainas Austrumu un Dienvidaustrumu reģioniem uzspiež «absolūti neleģitīmus lēmumus».

ASV austrumkrastā durvis vaļā vēruši vēlēšanu iecirkņi, sākoties balsošanai valsts prezidenta vēlēšanās.

[Papildināta ar 1. un 2. rindkopu]

Iecirkņi atvērti Ņūhempšīrā, Virdžīnijā, Konektikutā, Indianā, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Luizianā, Menā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio. Aculiecinieki norāda, ka neskatoties uz agro rīta stundu (iecirkņi tika atvērti pukst. 6.00 pēc ASV laika), pie iecirkņiem jau bija izveidojušās rindas, vēsta BBC.

Saskaņā ar pēdējo sabiedrisko aptauju datiem – abi kandidāti var rēķināties ar praktiski vienādu vēlētāju atbalstu. B. Obamam ir neliels pārsvars svārstīgajos štatos. Gan B. Obama, gan M. Romnijs saņems 49% vēlētāju atbalstu, liecina CNN/ORC aptaujas. Savukārt NBC News/Wall Street Journal aptauja liecina, ka B. Obama saņemtu 48%, bet M. Romnijs 49% vēlētāju atbalstu.

Ķīnā samērā lēti ražots pulkstenis Jorg Gray 6.500 ir sasniedzis jaunus pārdošanas apjomus ASV un vairākos citos reģionos, pēc tam, kad kļuva zināms, ka tāds ir arī ASV prezidentam Barakam Obamam, raksta newsru.com.

Pēc jaunajiem panākumiem uzņēmums sāka piesaistīt arvien vairāk jaunu pircēju, aktīvi veicinot pulksteņa modeļa popularitāti savā interneta vietnē www.barackswatch.com/the-watch/

Lai piesaistītu potenciālos pircējus tiek izmantoti saukļi: «Jā tu vari.. nēsā tādu pašu pulksteni kā Obamam.»

ASV prezidents Baraks Obama un viņa ģimene 2009.gadā saņēmuši simtiem tūkstošu dolāru vērtas dāvanas no pasaules līderiem, atsaucoties uz ASV publiskoto informāciju, ziņo BBC.

Starp dāsnākajiem dāvinātājiem bijis Saūda Arābijas karalis Abdulla, kurš par dāvanām Obamām iztērējis 190 tūkstošus ASV dolāru.

Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns pasniedzis B. Obamam pildspalvu un turētāju, kā arī Vinstona Čērčila biogrāfijas 16 510 ASV dolāru vērtībā.

Karaliene Elizabete II pasniegusi Obamiem ierāmētu fotogrāfiju, kurā redzama viņa pati un princis Filips. Tās vērtība esot 775 ASV dolāri.Savukārt Itālijas līderis Silvio Berluskoni uzdāvinājis B. Obamam kristāla galdu, zelta pulksteni un stikla ornamentus 26 845 ASV dolāru vērtībā.

Saskaņā ar likumu visām dāvanām jānonāk ASV Nacionālajā arhīvā.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Par ASV prezidentu atkārtoti ievēlēts Baraks Obama, citējot provizoriskos datus, vēsta Washington Post. Obamam būs jāturpina strādāt pie valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanas un milzīgo parādsistību atrisināšanas, kas joprojām ir ASV lielākā problēma. Baraka Obamas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības noskaņojumu Eiropā, pastiprinot nekustamā īpašuma īpašnieku un investoru pārliecību.

[Papildināta no 10. rindkopas]

Tiesa, oficiālie ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pagaidām nav zināmi.

Premjers Valdis Dombrovskis šorīt LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka, neskatoties uz to, vai uzvar republikāņu vai demokrātu prezidenta kandidāts, kopumā ASV ārpolitiskais kurss attiecībā uz Latviju būtiski nemainīsies.

B. Obama saņēmis 303 elektoru balsis, bet viņa sāncensis – Mits Romnijs – 203 balsis. Zaudējumu vēlēšanās atzinis M. Romnijs, kurš Bostonā, uzrunājot savus atbalstītājus, novēlēja B. Obamam veiksmīgu prezidentūru.

«Šis mūsu nācijai ir lielu izaicinājumu laiks. Es ceru, ka prezidents būs veiksmīgs, vadot mūsu valsti,» uzrunājot savus atbalstītājus, sacīja M. Romnijs.

Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, (TB/LNNK), kas nesen iesaistījās reklāmas video karā ar kreisi orientēto Saskaņas centru, par sava jaunākā videorullīša «varoni» izvēlējušies Rīgas mēra amata kandidātu, bijušo satiksmes ministru Aināru Šleseru (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

«A.Šlesers par savu galveno mērķi šajās vēlēšanās izvēlējies TB/LNNK. Tas nepārsteidz, jo tieši TB/LNNK pārstāvji pieņem A. Šleseram nepatīkamus lēmumus Satiksmes ministrijā - izjauc Šlesera sistēmu un atlaiž viņa cilvēkus,» apgalvo tēvzemiešu preses sekretārs Rolands Pētersons.

Viņš atgādina, ka bijušais satiksmes ministrs A. Šlesers jau brīdinājis tēvzemiešus pārstāvošo satiksmes ministru Kasparu Gerhardu, «neķerties klāt A. Šlesera cilvēkiem» un piedraudējis atriebties, kad tiks ievēlēts Rīgas domē un kļūs par Rīgas mēru.

Kanādā apcietināti divi ārzemnieki, kas plānojuši veikt teroristisku uzbrukumu pasažieru vilcienam. Aizturētie tiek saistīti ar starptautisko teroristu grupējumu al-Qaeda, vēsta BBC.

Vietējās varasiestādes norāda, ka 30 gadus vecais Čihebs Esegaiers un 35 gadus vecais Raeds Džasers plānojuši no sliedēm nolaist kompānijas Via Rail pasažieru vilcienu Toronto apkaimē. Gadījumā, ja noziedzīgais plāns būtu izdevies, bojā būtu gājuši un ievainojumus guvuši daudzi cilvēki, norāda Karaliskā Kanādas jātnieku policija.

Iespējamos teroristus palīdzējušas aizturēt no vietējās musulmaņu kopienas saņemtās norādes, vēsta Reuters. Plašāku informāciju par aizturēšanas operāciju Kanādas policija nesniedz. Zināms arī, ka varasiestāžu uzmanības lokā ārzemnieki, viens no kuriem studējis Monreālas universitātē, nonākuši jau pirms gada.

Krīze nav garām, ir iestājies mānīgs «pamiers», uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Interbaltija valdes priekšsēdētājs Ainārs Škapars. «Pašlaik nav zināms, ko darīs lielās bankas, kas ir pārņēmušas monopoltiesības tirgū. Droši vien 70% īpašumu ir nonākuši to rokās. Tādējādi tās spēs diktēt cenas un citus nosacījumus,» viņš saka.

Tomēr arī bankām ir problēmas – tās cīnīsies ar savām kļūdām. «50% īpašumu, kas «atnākuši» atpakaļ, ir sliktā kvalitātē un sliktā vietā. Vienīgā investīcija būtu «buldozers». Ja tas tiks izdarīts, tās pacels vērtību pārējam īpašumam, būs vieta jauniem, kvalitatīviem īpašumiem,» viņš turpina.

Vaicāts, kāda ir Interbaltijas vieta tirgū, viņš teic, ka vienmēr varot atrast nišu. Ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu jau sen kompānija nenodarbojas, bet koncentrējas uz nekustamā īpašuma projektu attīstību, apsaimnieko tos, iznomā. Paralēls bizness ir nekustamā īpašuma vērtēšana. «Līdz ar to pārzinām, kas notiek blakus, aiz žoga. Zināmā mērā turam roku uz pulsa,» saka A. Škapars.

Ceturtdien, 12. novembrī Smiltenes tehnikumā tiks atklātas ERAF finansētā rekonstrukcijas un modernizācijas projektā atjaunotās ēkas un mācību programmas. Ieguldot 8,7 miljonus eiro un izveidojot vienotu tehnikuma mācību kompleksu, Smiltenes tehnikums uzskatāms par vienu no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Vidzemes reģionā, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Projekta ietvaros tika rekonstruētas skolas ēkas, t.sk. veterinārmedicīnas mācību ēka, mazo dzīvnieku klīnika, dienesta viesnīca. Mācību ēkā uzstādītas jaunas ergonomiskas mēbeles, iegādātas iekārtas un aprīkojums prioritāro – ēdināšanas un lauku tūrisma pakalpojumu, veterinārmedicīnas, autotransporta un transporta - izglītības programmu mācību procesa nodrošināšanai atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām.

Izglītības programmu modernizācija norisinājās ciešā sadarbībā ar darba devēju organizācijām - tūrisma, metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību, pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padomēm.

«Man-Tess ostu nepārdevu tikai tāpēc, ka pircējam tā nebija vajadzīga,» intervijā laikrakstam Dienas bizness, runājot par Man-Tess grupas uzņēmumu pārdošanu kompānijai Alandam Capital, saka J. Krūmiņš.

«Ja būs pircējs, pārdosim arī to. Taču vispirms novedīsim līdz beigām, ko esam sākuši: uzbūvēsim jaunu noliktavu granulām, jo ir vairāki līgumi ar jauniem klientiem,» viņš teicis.

Vaicāts, ar ko varam pelnīt, J. Krūmiņš stāsta: «Pelnīt varam ar trim četrām lietām. Pirmkārt, ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ar tranzītu. Tad mums ir kokmateriāli. Un cilvēki, kas vēlas strādāt. Protams, Godmaņa laikā pazaudējām izskolotus cilvēkus un rūpnīcas, kas varēja VEF vēlāk ražot mobilos telefonus, līdzīgi kā somu Nokia. Tad ir bankas, un vasarā - Jūrmala, tūrisms, ar ko varam pelnīt. To visu vajadzētu izdevīgi un labi pārdot.»

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Amerikāņu vidū arvien vairāk pieaug neapmierinātība par to, kā ASV pašreizējais prezidents Baraks Obama risina ar ekonomiku saistītos jautājumus. Tas viss novedis pie tā, ka ASV vēlētāju vidū kritušies B. Obamas reitingi, liecina Post-ABC News jaunākā aptaujas dati.

Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd ASV prezidentu atbalsta vien 47% ASV vēlētāju, un B. Obama samērā īsā laika posmā ir spējis pazaudēt to atbalstu, ko tas guva pēc tam, kad tika ziņots par populārā terorista Ossama Bin Ladena nogalināšanu (pēc šī notikuma atbalsts B. Obamam bija pieaudzis līdz 56%).

Jānorāda, ka tieši ASV ekonomikas stāvokli eksperti sauca par galveno problēmu, kāpēc B. Obama varētu arī netikt pārvēlēts 2012. gada prezidenta vēlēšanās. Aptauja rāda, ka ASV vēlētāji ir nepamierināti ar augstajām benzīna cenām un lielo bezdarbu (pagājušajā mēnesī tas ASV bija 9,1%).

Šobrīd 89% amerikāņu domā, ka ekonomika ir sliktā stāvoklī, turklāt 66% norāda, ka ASV ekonomikas atveseļošanas ziņā uzņēmusi nepareizu kursu, liecina minētās aptaujas rezultāti.

Tas, vai ASV prezidentam Barakam Obamam izdosies īstenot savus centienus padarīt Krieviju par ciešāku sabiedroto, atkarīgs no Krievijas augstsirdības, kas līdz šim bijusi skeptiska par viņa ASV vadīto administrāciju, raksta The Wall Street Journal.

B.Obama noslēdza savu divu dienu vizīti ar samiernieciskiem vārdiem Krievijas premjeram Vladimiram Putinam un uzrunu, kas slavēja Krievijas ieguldījumu kultūrā un mākslā. Tomēr ASV prezidents arī aicināja Krieviju mainīt savu uzvedību un politiku.

The Wall Street Journal norāda, ka Kremlis kontrolē visus lielākos televīzijas kanālus un nacionālā lepnuma paaugstināšanai pēdējos gados paļāvies uz stabilu pret Ameriku vērstu toni.

Lai gan pagājušajā nedēļā B.Obama kritizēja V.Putinu, norādot, ka viņa darba metodes ir novecojušas, tomēr pēc otrdienas savstarpējās tikšanās viņš paudis pārliecību, ka premjers esot šodienas cilvēks un viņa skatiens ir vērsts nākotnē.

Situācija Baltijas reģionā gada laikā dramatiski mainījusies un var kļūt vēl bīstamāka, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins netiks apturēts tagad, - šādu pārliecību pirms ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes Igaunijā intervijā izdevumam Eesti Päevaleht izteicis bijušais ASV diplomāts, Tallinā bāzētā Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra direktors Metjū Briza.

«Man skudriņas noskrēja pār muguru, kad (..) Krievijas vēstnieks NATO šogad Briselē paziņoja, ka Baltijas valstīs dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku, kuru tiesības pārkāptas tādēļ vien, ka viņi runā krieviski. Šis paziņojums man kļuva par zināmu signālu. (..) Ja Putins netiks apturēts, Baltijas valstis nonāks riska zonā. Kas notiktu, ja tā dēvētie zaļie cilvēciņi ienāktu Austrumlatvijā, pārņemtu savā kontrolē kaut kādas ēkas vai laukus? Putins kādu laiku to noliegtu, bet reiz atzītu, ka viņi tur ir. Tad NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu būtu jāpieņem lēmums, vai karot ar Krieviju par mazu Baltijas valstu teritoriju. Vērojot Putina uzvedības modeli, domājams, viņam būtu jāsaskata te iespēja - varbūt pat bez viena vienīga šāviena - sagraut NATO līguma piekto pantu,» viņš spriedis.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) arestējis kādu Misisipi štata iedzīvotāju saistībā ar indi saturošu vēstuļu sūtīšanu ASV prezidentam Barakam Obamam, senatora Rodžera Vikera Vašingtonas birojam un kādai štata tieslietu sistēmas amatpersonai.

Aizdomās turētais – 45 gadus vecais Pols Kevins Kērtiss – aizturēts savās mājās Korintas pilsētā. FIB uzskata, ka aizturētais ar ASV Pasta starpniecību nosūtījis trīs vēstules, kuras pārbaudēs uzrādījušas nāvējošu indi ricīnu.

Ricīnu saturošās vēstules ASV amatpersonām tika pārtvertas saņemtā pasta drošības pārbaužu laikā. FIB norāda, ka tajās bijis rakstīts «redzēt netaisnību un to neatmaskot, nozīmē kļūt par klusu līdzdalībnieku».

Kā, vēstīts, pirmdien Bostonas maratona laikā nogranda sprādzieni, kuros bojā gāja trīs, bet ievainojums ieguva vairāk nekā 170 cilvēki. Vēstuļu saņemšana Vašingtonā izraisīja trauksmi, un tika evakuētas atsevišķas ASV valdības ēkas. Tomēr FIB vēlāk pavēstījis, ka ricīna saturošās vēstules un sprādzieni Bostonā neesot saistīti.

ASV prezidents Baraks Obama oficiāli ziņojis Kongresam, ka plāno paaugstināt valsts parādu par 1,2 triljoniem dolāru. Tas jau izsaucis republikāņu kritiku, ka ASV parāds ir nekontrolējams.

Pēc B. Obamas ziņojuma saņemšanas ASV Kongresam ir 15 dienas, lai balsotu par prezidenta plāniem. Aizvadītajā gadā ASV nonāca uz maksātnespējas sliekšņa, kad valsts politiskie spēki nespēja vienoties par parādu griestiem.

Tiek paradzēts, ka B. Obamam izdosies paaugstināt valsts parādu, tomēr šis jautājums dos republikāņiem papildus munīciju, lai apgalvotu, ka B. Obama nespēj nodrošināt ASV parādu samazināšanu, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ASV prezidents iesniedz Kongresam rakstisku apstiprinājumu, kad līdz «parādu griestu» sasniegšanai atlikuši 100 miljardi dolāru. Kongresam ir tiesības pieņemt rezolūciju par parāda palielināšanas noraidījumu. Ja šāda rezolūcija netiek pieņemta 15 dienu laikā – parāda līmenis tiek palielināts.

ASV šodien viena no dienas galvenajām ziņām ir ASV prezidenta dalība populārajā TV raidījumā Tonight Show.

B. Obama ir pirmais ASV prezidents, kurš, būdams savā amatā, piedalījies Džeja Leno (Jay Leno) vadītajā šovā. Raidījumā B. Obama daudz jokojis par sadzīviskajām lietām un savu amatu. Piemēram, Dž. Leno vaicāja B. Obamam, cik «forši» («cool» no angļ. val.) ir lidot ar Air Force One lidmašīnu, uz ko ASV prezidents atbildēja: «Tas ir diezgan «forši». Sevišķi tāpēc, ka viņi tev iedod jaku ar to nozīmīti!». Tāpat Dž. Leno vaicāja, vai reizēs, kad kāds spēlē basketbolu ar viņu (B. Obama ir liels basketbola cienītājs, un pats savulaik spēlējis basketbolu augstā līmenī), vai cilvēki speciāli padodas. B. Obama ieturēja pauzi un tad teica: «Neredzu iemeslu, kāpēc lai viņi speciāli atdotu spēli. Ja vien neskaita visus tos drošības dienesta džekus ar ieročiem visapkārt.»

Par ASV kredītreitinga samazinājumu visa vaina ir jāuzņemas prezidentam Barakam Obamam, paziņojis kandidāts republikāņu nominācijai ASV prezidenta vēlēšanās Mits Romnijs.

«[ASV] reitinga samazinājums ir kārtējā prezidenta izgāšanās,» uzstājoties Ņūhempšīrā, klāstīja Mits Romnijs. «Prezidentam vajag atjaunot Amerikas finanšu pamatu un uzticību mūsu finansiālajām spējām, lai uzlabotu ekonomiku,» skaidroja M. Romnijs.

«Jūs esat prezidents. Mēs esam pārliecināti, ka jums ir jābūt pavisam citā līmenī – jāveic darījumi augstākā līmenī. Tomēr es esmu pārliecināts, ka savas dzīves laikā neesmu redzējis nosodāmāku prezidentūru,» uzsvēra M. Romnijs.

Savukārt demokrātu senators Džons Kerijs norādīja, ka par ASV reitinga samazinājumu atbildība ir jāuzņemas Pārstāvju palātas konservatīvajam spārnam, kas nevēlējās atbalstīt nekādus kompromisus haotisko parāda griestu sarunu laikā.

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) izmanto nedienas pasaules finanšu sistēmā, lai pieņemtu darbā jaunu paaudzi finansiāli izglītotu spiegu. Īpaši pieprasīti ir Volstrītas darbinieki, raksta Times.

Ekonomika vienmēr bijusi CIP interešu lokā, un globālās krīzes laikā šo lauciņu institūcija spējusi ievērojami uzlabot, pieņemot darbā finanšu jomā kvalificētu darbaspēku. Kopš šī gada februāra CIP ASV prezidentam Barakam Obamam piegādā ne vien regulāros izlūkošanas ziņojumus, bet arī ekonomiska rakstura ziņojumus.

Ekonomikas, finanšu un biznesa profesionāļi - ja jums nepietiek ar tiešajiem darba uzdevumiem savā jomā, tad Centrālā izlūkošanas pārvaldei ir misijas, kas domātas tieši jums," teikts vienā no CIP reklāmām radio. "Pievienojieties CIP izlūkošanas direkcijai un kļūstiet par mūsu globālās misijas ekonomikas vai finanšu analītiķi. Uzlabojiet savu karjeru un savu valsti.»

Pēc augstā reitinga zaudēšanas galvenās ASV politiskās partijas uzsākušas vainīgo meklēšanu, apsūdzot viena otru. ASV Pārstāvju palātas spīkeris Džons Bēners norādījis, ka vaina jāuzņemas prezidentam Barakam Obamam un Demokrātu partijai, vēsta Vašingtonas izdevums The Hill.

Ja demokrārti būtu atbalstījuši budžeta likumprojektu, ko republikāņu kontrolē esošā Pārstāvju palāta pieņēma jau aprīlī, tad «šodien neviens nerunātu par ASV kredītreitinga samazināšanu», uzsvēra Džons Bērners, norādot, ka reitinga samazinājums nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā to, ka «republikāņi jau vairākus mēnešus brīdinājuši par to, ka tas var notikt».

Pārstāvju palātas spīkers uzsvēra, ka tieši nopietnas tēriņu samazināšanas programmas trūkums ir kalpojis par galveno iemeslu Standard & Poor’s (S&P) lēmumam.

«S&P savā paziņojumā [par ASV reitinga samazināšanu] uzsver, ka tēriņu samazināšana ir galvenais ilgtermiņa finanšu stabilitātes aspekts. Mēs aprīlī pieņēmām budžetu, kas ietvēra samazinājumus par 6 triljoniem. Demokrātu kontrolētais Senāts un prezidents Baraks Obama novērsa šo reformu īstenošanu. Un tāpēc mums ir samazināts kredītreitings.»

Luksemburgā notikušās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministru padomes sanāksmē tika liktas lielas cerības uz ceturtdien gaidāmajām četru pušu sarunām Ženēvā, taču «es personīgi neesmu tāds optimists, bet redzēsim», Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš, atbildot uz jautājumu, kāda būs Latvijas reakcija, ja spriedze Ukrainā turpinās eskalēties, norādīja, ka Latvija darbosies saskaņā ar ES, uzsverot, ka tas būs saskaņots 28 ES valstu plāns.

Jau ziņots, ka pēc ASV prezidenta Baraka Obamas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas nekādi rezultāti situācijas uzlabošanas virzienā nav panākti. Putins telefonsarunā norādīja: spekulācijas, ka Krievija iejaukusies Dienvidaustrumukrainā notiekošajā balstās uz nepatiesu informāciju. Pie varas esošajai Ukrainas valdībai vispirms jādomā par to, kā iesaistīt visus politiskos spēkus un reģionus jaunas konstitūcijas izstrādē un federālas valsts struktūras izveidē.