Uzņēmumi Apple un Samsung sola nekavējoties ķerties pie trūkumu novēršanas savos produktos, šādi reaģējot uz tīmekļa vietnes WikiLeaks nule kā publicētajiem materiāliem par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) iespējām uzlauzt viedtālruņus un citas ierīces.

Atbilstoši nopludinātajiem dokumentiem CIP izstrādājusi teju 1000 ļaunatūru - vīrusus, Trojas zirgus un citas programmas -, kas spēj iefiltrēties elektroiekārtās un pārņemt to vadību.

«Kaut arī mūsu sākotnējā analīze liecina, ka daudzas no šodien nopludinātajos materiālos minētajām problēmām mūsu pēdējā operētājsistēmā iOS jau ir novērstas, mēs turpināsim strādāt, lai ātri salabotu visas identificētās vājās vietas,» teikts Apple paziņojumā.

«Mēs pastāvīgi mudinām klientus lejuplādēt pēdējo operētājsistēmu iOS, lai garantētu, ka viņiem ir drošības risinājumu jaunākās versijas.»

Līdzīgu atbildi paudis Samsung.

Lietuvā, netālu no Viļņas, no 2001. līdz 2005. gadam atradies slepens ASV Centrālās Izlūkošanas pārvaldes cietums.

Cietums atvērts pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem un bijis domāts aizdomās turētajiem par sakariem ar teroristisko organizāciju Al-Quaeda, ziņo ASV telekanāls ABC-News, atsaucoties uz kādu bijušo CIP darbinieku.

Pēc šī darbinieka teiktā, cietums likvidēts 2005. gada beigās, kad presē parādījās ziņas par CIP cietumiem ārvalstīs. Likvidācijas brīdī cietumā atradušies astoņi cilvēki, kas bijuši ieslodzīti vairāk par vienu gadu. Tas, cik ieslodzītie kopumā pabijuši Lietuvas slepenajā cietumā, netiek ziņots.

Cietuma eksistenci apstiprina telekanāla rīcībā nonākušās atskaites par CIP lidmašīnu lidojumiem uz Lietuvu. CIP pārstāvis Pols Džimiljāno paziņojis, ka CIP negrasās nedz apstiprināt, nedz noliegt ārzemēs dislocēto cietumu eksistences faktu. Savukārt Lietuvas vēstniecības ASV pārstāvis slepenā cietuma pastāvēšanu noliedzis.

Atkal nācis gaismā strīds par slepenajiem ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumiem Eiropā - tiek apgalvots, ka aizdomās turēto no Al-Qaeda pratināšanai slepeni izmantota lietuviešu jāšanas skola, vēsta AFP.

ABC News, atsaucoties uz nenosauktām Lietuvas valdības amatpersonām un bijušo ASV izlūkošanas pārvaldes darbinieku, apgalvo, ka jāšanas akadēmija un kafejnīca ārpus Viļņas tikusi izmantota līdz pat astoņu aizdomās turēto no Al-Qaeda pratināšanai.

Šie apgalvojumi seko Lietuvas likumdevēju šā mēneša sākumā uzsāktajai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai CIP ir bijuši slepeni cietumi par terorismu aizdomās turētajiem un vai Lietuvas ierēdņi var būt tajā līdzdarbojušies.

Lietuva ir trešā Eiropas valsts, kas saskaras ar apvainojumiem par slepeniem CIP cietumiem iepriekšējās ASV administrācijas laikā. Pārējās divas valstis ir Polija un Rumānija.

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Britu spiegi katru dienu izlasa tūkstošiem privātu e-pasta vēstuļu, teikts jaunā ziņojumā, kas saistīts ar Edvarda Snoudena nopludināto informāciju.

Lielbritānijas parlamenta Izlūkošanas un drošības komiteja norādījusi, ka vēstuļu pārtveršana nesasniedz kritiskus apmērus, tomēr aicinājusi ieviest šajā jomā lielāku caurskatāmību.

ASV Nacionālā drošības pārvalde (NSA) un Lielbritānijas valdības elektroniskās drošības aģentūra (GCHQ) ir galvenās institūcijas, kas iesaistītas skandālos par spiegošanu pēc Snoudena nopludinātās informācijas.

GCHQ pārtver lielu daudzumu informācijas, sekojot noteiktiem modeļiem un saistībām. Tā ir svarīga un atbilstoša taktika, ja to pareizi mērķē un kontrolē, atzīts ziņojumā.

Individuālus ziņojumus analītiķi pēta tikai tad, ja to atļāvis valdības ministrs. «Tikai nelielu daļu no tā, kas tiek savākts, ierauga cilvēka acs,» pavēstīja parlamenta komitejas pārstāve.

Amerikas Savienotajās Valstīs aizturēta vēl viena persona, kas spiegojusi Krievijas labā. Aizturēšana notikusi pēc krievu spiegu grupējuma izjukšanas, kas pagājušajā nedēļā Vīnē noveda pie spiegu apmaiņas, vēsta Wall Street Journal.

FIB pretizlūkošanas aģentu uzmanības centrā 23 gadus vecais krievs nonāca jau 2009. gada rudenī, kad viņa vārds parādījās desmit gadus ilgušas izmeklēšanas rezultātā.

ASV prokurori jūnijā apsūdzēja 11 Krievijas spiegus. 10 apcietinātie diplomātiskās vienošanās rezultātā tiks apmainīti pret četriem Krievijā ieslodzītiem cilvēkiem, kuri apsūdzēti par spiegošanu Rietumu izlūkdienestu labā.

FIB aģenti 12. spiegu sāka novērot drīz pēc tam, kad viņš ieradās ASV 2009. gada oktobrī. Tomēr izmeklētāji pret aizdomās turamo neatrada pietiekoši daudz pierādījumu un apsūdzība netika izvirzīta.

Rīgā un tās apkaimē līdz jūnija vidum norisināsies Dienvidkorejas spiegu filmas In Berlin (Berlīnē) uzņemšana. Filma tiks uzņemta ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā un Dienvidkorejā.

Filma būs stāsts par Ziemeļkorejas spiegu, kurš darbojas Vācijā pēc sava tautieša, Ziemeļkorejas vēstnieka, pavēlēm. Viņu misija ir veikt nelegālo ieroču darījumus ar Krievijas noziedzības organizācijām un arābu teroristiem. Kādu dienu ieroču darījuma laikā spiegu ielenc Izraēlas slepenie spēki. Mēģinot izglābties, viņš aci pret aci sastopas ar Dienvidkorejas aģentu, kurš izseko Ziemeļkorejas korupcijas naudas līdzekļu ceļus. Šis starpgadījums izraisa aizdomas un virkni negaidītu notikumu un konfrontāciju.

Filmas uzņemšanu Latvijā nodrošina Sun&Moon Pictures Intl sadarbībā ar Dienvidkorejas producējošo kompāniju Filmmaker R&K co.,Ltd.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Spānijai ir lielākās izredzes uzvarēt šā gada pasaules futbola čempionātā, norādījusi Reuters veiktā 74 ekonomistu – futbola fanu aptauja.

No aptaujātajiem ekonomistiem 24 norādījuši, ka lielākās izredzes esot uzvarēt Spānijai. Tikai nedaudz atpalika Brazīlija, kuras uzvaru prognozēja 23 ekonomisti. Tikmēr rezultatīvākie vārtu guvēji būšot Lionels Messi (Argentīna), tam sekos Davids Villa (Spānija) un Veins Rūnijs (Anglija).

Tiesa, ekonomisti neizceļas ar īpašām spējām paredzēt notikumus futbolā, raksta Reuters. Jāpiebilst, ka pirms iepriekšējā pasaules čempionāta futbolā vairums no aptaujātajiem 96 ekonomistiem norādīja, ka uzvarēs Argentīna. Tikai astoņi aptaujātie toreiz norādīja, ka uzvarēs pašreizējie pasaules čempioni – Itālijas futbola izlase. Interesanti, ka šogad tikai viens no ekonomistiem uzskata, ka Itālijas izlase nosargās savu čempiones titulu.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien izdeva izpildrīkojumu, kas aizliedz ASV investīcijas Ķīnas uzņēmumos, kuri ir saistīti ar Ķīnas armiju.

Trampa rīkojumā rakstīts, ka tā mērķis ir neļaut Pekinai izmantot ASV naudu, lai finansētu savas armijas un izlūkdienesta attīstību un modernizāciju.

"Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) arvien vairāk ekspluatē ASV kapitālu, lai nodrošinātu resursus un iespējas attīstīt un modernizēt savu armiju, izlūkdienestu un citus drošības aparātus, kas turpina ļaut ĶTR tieši apdraudēt ASV teritoriju un ASV spēkus ārvalstīs," rakstīja Tramps.

Rīkojums aizliedz ASV uzņēmumiem un privātpersonām būt par akciju īpašniekiem uzņēmumos, kurus ASV uzskata par saistītiem ar Ķīnas armiju. Rīkojumā gan nav nosaukti konkrēti Ķīnas uzņēmumi.

Tramps šādi pastiprina spiedienu uz Ķīnu pēc tam, kad viņš zaudēja Džo Baidenam ASV prezidenta vēlēšanās 3.novembrī, lai gan Tramps ir atteicies atzīt Baidena uzvaru.Daļa no šī aizlieguma stās

«Haktīvistu» grupa LulzSec, kas iepriekš bija uzbrukusi ASV senāta interneta vietnei, ir paziņojusi, ka sekmīgi uzlauzusi ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) mājaslapu, vēsta BBC.

Uzbrukums vietnei cia.gov esot noticis tajā pašā dienā, kad grupa atvērusi telefona līniju, kurā ikviens aicināts zvanīt un ieteikt potenciālos mērķus.

CIP tikmēr «izmeklējot notikušo», organizācijas pārstāvis paskaidroja aģentūrai Associated Press.

Jau rakstīts, ka LulzSec ir izveidojusi telefona līniju, kuru izmantojot tās atbalstītāji var ieteik potenciālus mērķus. Grupējums apgalvo, ka jau ir veicis uzbrukumus ieteiktajiem mērķiem.

Pirms dažiem gadiem nolēmu, ka manam pusaudzim dēlam jāsāk jauna un veselīga dzīve. Pirmkārt, ievērojot pareizus (manā izpratnē) ēšanas principus. Neteiksim, ka līdz tam viņš pārtika tik no bulciņām un saldinātiem dzērieniem, bet, protams, atsevišķas korekcijas viņa ēdienkartē bija pat ļoti vēlamas. Un tātad – mūsu mājā tika aizliegtas konfektes, cepumi, limonādes, čipši; utt. Nekādu pārrunu par to, kas ir un kas nav veselīgs (jo kuram gan tas NAV zināms!); nekādas izglītošanas un moralizēšanas. Nedrīkst! Aizliegts!Nebūs šai mājā neveselīgu produktu!

Šķiet pagāja kāds mēnesis. Kārtoju dēla istabu, pastūmu malā viņa gultu un manam skatam pavērās gandrīz izēsta čipšu paciņa, arī konfekšu turza un vēl daudzi citi kārumi.

Nezinu, vai Veselības ministrijas jaunās «Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam» izstrādātas (par grozījumu izstrādāšanu normatīvajos aktos, lai aizliegtu neveselīga uztura ražotāju, izplatītāju reklāmu un saldināto dzērienu (ar cukura daudzumu virs 7%) reklāmu), jo jaunajam Veselības ministram savas atpazīstamības veicināšanai jānāk «laukā» ar spēcīgām un pamanām ziņām, vai arī tāpēc, ka Veselības ministrijai vienkārši japarāda, ka kaut kas tiek darīts mūsdienu sabiedrības veselības labā... BET... Nav vienkāršāku lēmumu kā aizliegt un nav neveiksmīgāku lēmumu kā kaut ko aizliegt, skaidri neizsverot visas aizlieguma sekas. Izlasot šo dokumentu, man rodas sajūta, ka īsti labi ar domāšanu šoreiz Veselības ministrijas ierēdņiem nav veicies!

ASV prezidents Baraks Obama atcēlis paredzēto tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ASV prezidenta administrācija lēmumu skaidro ar vilšanos Krievijas nostājā Eduarda Snoudena lietā.

Kremlis tikmēr paziņojis, ka jūtas sarūgtināts par šādu ASV nostāju un norādījis, ka Vašingtona acīmredzot nav gatava attiecībām, kas balstītas uz vienlīdzīgiem pamatiem. Baraks Obama gan joprojām plāno septembrī apmeklēt G20 valstu līderu sanāksmi Sanktpēterburgā. Iepriekš bija plānots, ka B. Obama ar V. Putinu tiksies pēc G20 valstu samita.

B. Obama norādījis, ka esot vīlies, jo, lai gan amerikāņiem ar krieviem nav līguma par izdošanu, parasti abas valstis centušās ievērot savstarpējās intereses, ja kādā no valstīm ir likumpārkāpējs vai iespējamais likumpārkāpējs. ASV prezidents arī uzsvēra, ka Krievijas lēmums par patvēruma piešķiršanu E. Snoudenam atspoguļo problēmas, ka pēdējā laikā radušās attiecībās ar Krieviju.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) uz Krieviju nav vedis slepenus dokumentus, kas nonākuši viņa rīcībā, strādājot izlūkdienestā, vēsta New York Times.

Visi slepenie dokumenti pirms došanās uz Krieviju tika atdoti žurnālistiem Honkongā, intervijā medijam apgalvoja E. Snoudens. Dokumenti netika ņemti līdzi, jo tas «nekalpotu sabiedrības interesēm», norādīja E. Snoudens, uzsverot, ka tos viņš spējis pasargāt arī no Ķīnas dienestiem. Iespēja, ka slepenie dokumenti varētu būt nonākuši Ķīnas vai Krievijas dienestu rīcībā, līdzinās nullei, uzsvēra bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks. Pašlaik daži analītiķi jau izteikušies, ka, iespējams, E. Snoudens sadarbojas ar šo valstu pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā. Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12. jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu. E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Digitālās televīzijas kompānija Viasat Latvija aicina uzmanīties no viltvāržiem, kas, uzdodoties par Viasat darbiniekiem, piedāvā iegādāties Viasat čip kartes, Db pavēstīja Viasat Latvija vadītāja Santa Tohvere.

Viņa paskaidroja, ka ļaundari, piedāvājot TV čip karti, stāstot, ka bez šīm kartēm turpmāk vairs nebūs iespējams redzēt visus TV kanālus. Viasat pārstāvji uzsver, ka šāda informācija nav patiesa un šādu atsevišķu karšu tirdzniecību, aģentiem staigājot pa mājām, uzņēmums nav uzsācis. Turklāt, iegādājoties Viasat, vienmēr tiek slēgts līgums par pakalpojuma iegādi. Viasat pieļauj, ka viltvārži cer izmantot cilvēku lētticību, tāpēc uzņēmums atkārtoti aicina uzmanīties un neuzticēties šādiem "pārdevējiem".

Ja kādam ir radušās aizdomas par iespējamiem krāpniekiem, kompānija lūdz nekavējoties vērsties policijā vai zvanīt pa tālruni 112. Tāpat kompānija aicina par notikušo informēt Viasat Klientu apkalpošanas centru pa tālruni 67 060 504.

Mums ir korumpēta valdība. Visticamāk, zviedru un amerikāņu banku korumpēta valdība, kura, kā redzējām, ne mirkli neaizstāvēja Latvijas intereses ļoti grūtajā situācijā, kādā mūsu valsts nonāca pēc ASV Valsts kases finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) paziņojuma 13.februārī.

Kopš tā laika Latvija ir zaudējusi miljardu eiro mēnesī, kas aizplūda no Latvijas bankām. Taču galvenais zaudējums, ko cieš Latvijas pilsoņi, bizness un valsts reputācija, ir pašlaik notiekošā banku patvaļa attiecībā uz kontu slēgšanu. Kontu var slēgt katram uz aizdomu pamata.

Nodarīt zaudējumus, aizturēt līdzekļus kontos, graut uzņēmējdarbību uz aizdomu pamata – tā ir tiesiskas valsts graušana pašā saknē, tās vietā radot subjektīvisma vājprātu un milzīgas korupcijas un afēru iespējas gan banku darbinieku līmenī, gan valsts ierēdņu līmenī. Ar korupciju pie mums parasti saprot elementāru kukuļdošanu. Arī tā tagad varēs uzplaukt banku sektorā, kurā ir apdraudēts katrs uzņēmējs un pilsonis, kam subjektīvi var radīt problēmas ar kontiem, bet, protams, tikpat subjektīvi var paskatīties uz katrām aizdomām citādi.

Slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā, ceturtdien pavēstīja Snoudena advokāts.

Snoudens saņēmis dokumentus, kas ļauj viņam pamest Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonu, un viņš jau ir devies prom, apstiprināja Snoudena aizstāvis.

Jau ziņots, ka Snoudens 16.jūlijā iesniedza oficiālu lūgumu par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā.

Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12.jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu.

Vācijas jaunā spiegu mītne, kas patlaban tiek būvēta Berlīnē, tiks pabeigta gadu vēlāk un izmaksās ievērojami vairāk nekā sākotnēji plānots, ziņo thelocal.de.

Kamēr galvaspilsētas jaunās lidostas atklāšanu aizkevējusi ugunsdrošības sistēma, jaunajam spiegu centram problēmas sagadājusi ventilācijas sistēma.

BND - Vācijas ārējās izlūkošanas dienestam - uz jauno centru bija paredzēts pārcelties 2014. gada beigās, taču tagad šis laiks pārcelts par vienu gadu.

Aptuveni 170 cilvēki sākšot darbu jaunajā ēkā gada beigās, bet būvniecības darbi turpināsies un pārējie aptuveni 2 tūkstoši darbinieku uz turieni varētu pārcelties 2015. gada beigās.

Laikraksts Berliner Morgenpost citējis BND prezidentu Gerhardu Šindleru, kurš sacījis, ka šīs ēkas kavēšanās dēļ regulāri zaudē darbiniekus.

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Simts gados kopš neatkarīgas valsts izveidošanas Latvijai bijis iemesls lepoties ar izciliem ķīmiķiem, biologiem, inženieriem un viņu spīdošajiem izgudrojumiem. To vidū ir medikamenti, kosmosa un informācijas tehnoloģiju risinājumi. Tomēr dižākais izgudrojums Latvijā ir VEF Minox fotoaparāts – vismaz tā uzskata šodienas tehnoloģiju nozares līderi.

Aicināti nosaukt trīs izcilākos Latvijas teritorijā kopš 1918.gada tapušos izgudrojumus, viņi kā pirmo piemin tieši Valtera Capa leģendāro fotokameru, kas savulaik izraisīja apvērsumu fotografēšanas pasaulē.

Juris Binde, Latvijas Mobilā Telefona prezidents

Konstruktora Valtera Capa radītais miniatūrais fotoaparāts Minox, šķiet, ir zināmākais no Latvijas izgudrojumiem. Savā laikā tas bija unikāls ar mazo izmēru un augsto fotogrāfijas kvalitāti un tika dēvēts par «spiegu kameru». Minox fotoaparātus no 1938. līdz 1943. gadam ražoja Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF), bet pēc 2. pasaules kara Vācijā tika nodibināta rūpnīca Minox GmbH. Minox ir zināmākais, bet ne vienīgais inovatīvais produkts, kas saistās ar VEF vārdu un spilgti iemieso tā inovāciju garu, ko šodien pārmanto no VEF saknēm izaugušais Latvijas Mobilais Telefons.

Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis franču ekonomists Žans Tirols, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Tirolam piešķirta par tirgus spēku un uzraudzības ietekmes analīzi.

Izmantojot matemātisku pieeju, kas tiek dēvēta par spēles teoriju, Tirols pētījis jautājumus, kas skar monopolus, tirgus stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un konkurences veicināšanu starp oligopoliem daudz dziļāk nekā jebkurš cits ekonomists pirms viņa, norāda zinātņu akadēmija.

Tirols uzskatāms par vienu no mūslaiku ietekmīgākajiem ekonomistiem.

61 gadu vecais ekonomists jau paziņojis, ka viņš jūtas ļoti pagodināts un aizkustināts.

Tāpat viņš norādījis, ka ir ļoti pārsteigts par piešķirto prēmiju, vienlaikus piebilstot, ka tā esot ļoti laba sajūta.

Recesija ASV ekonomikā beigsies līdz rudenim, taču būs nepieciešami gadi, lai ekonomika pilnībā atlabtu, liecina Wall Street Journal ekonomistu aptauja.

52 ekonomisti, kuri piedalījās aptaujā, paredz, ka recesija ASV ekonomikā beigsies augustā. Viņi paredz ka neliela izaugsme varētu atsākties trešajā ceturksnī, bet 2010.gada pirmajā pusē ekonomikas izaugsme jau sasniegs vairāk nekā 2%.

Taču, kā atzīmē Wall Street Journal, ekonomistu aptauja tika veikta pirms paziņojuma, ka mazumtirdzniecības apjomi ASV aprīlī ir sarukuši par 0.4%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis arī bez darba palikušo iedzīvotāju skaits.

Ekonomisti prognozē, ka bezdarba līmenis ASV līdz šā gada beigās sasniegs 9.7%.

Pašreizējie ekonomiskās lejupslīdes apmēri liecinot, ka būs nepieciešami gadi, lai ekonomika pilnībā atlabtu no krīzes radītā posta. Aptuveni puse no ekonomistiem norādījuši, ka būs nepieciešami trīs līdz četri gadi, vēl daļa ekonomistu prognozē, ka būs nepieciešami pat pieci līdz seši gadi.

Apvienoto Nāciju Starptautiskās darba organizācijas ekonomisti ir aprēķinājuši pasaules vidējā atalgojuma līmeni, kas izrādījies diezgan augsts, tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā varētu šķist...

Kopējie ienākumi pasaulē ir 70 triljonu ASV dolāru apmērā ik gadu, un, tā kā pasaulē ir septiņi miljardi cilvēku, vidēji viens cilvēks gadā gūst ienākumus aptuveni 10 tūkstošu dolāru apmērā. Šāds rezultāts veidojas, ja neņem vērā faktu, ka ne visiem pasaules iedzīvotājiem ir darbs, turklāt liela daļa no minētajiem septiņiem miljardiem cilvēku ir bērni.

Tikmēr atbilde uz jautājumu, kāds ir pasaules vidējais atalgojums, vairs nav tik vienkārša, taču ekonomistu grupa no Apvienoto Nāciju Starptautiskās darba organizācijas to ir centusies gūt, pirmo reizi publiski izrādot iegūto informāciju.

Lai aprēķinātu vidējo algu pasaulē, ekonomisti sākotnēji no katras valsts nacionālā statistikas biroja centās iegūt vidējās algas datus, kuri tika reizināti ar attiecīgās valsts nodarbināto personu skaitu. Tad iegūtās summas tika saskaitītas un izdalītas ar pasaulē nodarbināto cilvēku kopskaitu.