«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Nākamās nedēļas nogalē, svētdien 17. janvārī ar rallijsprintu Ērgļi 2010

sāksies Latvijas rallijsprinta čempionāts. Paredzēts, ka šosezon tiks aizvadīti

septiņi posmi, kuros tiks noskaidroti valsts čempioni piecās ieskaites klasēs.

2010. gada rallijsprinta čempionāta kalendārā atrodami septiņi posmi. Plānots, ka četri posmi risināsies

kopā ar rallija čempionātu – Sarma 2010 Gulbenes rajonā, Madona 2010, Kurzeme 2010 Liepājā un Latvija 2010 (visticamāk – Kuldīgā).

Pērn pionieru loma tika Kurzemes rīkotājiem, kuri pirmie centās apvienot ralliju un rallijsprintu vienā pasākumā. Viedokļi par eksperimentu dalījās, tomēr, ņemot vērā sarukušo dalībnieku abos čempionātos, posmu apvienošana ir veids, kā izdzīvot un pārciest nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī. Vēl rallijsprinta čempionāta kalendārā iekļauti Kalnamuiža 2010 Kurzemes pusē un Gulbis 2010 Gulbenē. Bet čempionāta pirmais posms rallijsprints Ērgļi 2010 jau pēc pusotras nedēļas, 17. janvārī tiks aizvadīts Ērgļu apkārtnē. 2009. gadā Ērgļi debitēja rallijsprintā un braucēju un līdzjutēju atmiņās palikuši kā lieliskas ziemas sacensības interesantā trasē. Sniega segas biezums un sinoptiķu prognozes liecina, ka arī šogad Ērgļos gaidāmas īstas ziemas sacīkstes. Rīkotāji sportistiem sagatavojuši trīs ātrumposmus, kurus būs jāveic trīs reizes. Viens no dopiem (ar slaveno tramplīnu) virzīsies pa pērn izmantoto ceļu, bet pretējā virzienā. Pārējie divi ātrumposmi ir jauni, tikai vienam atkārtojas neliela daļa no pērn izmantotās trases. Dopu garums – seši, septiņi kilometri. Iepazīšanās ar trasi notiks sestdien, bet rallijsprinta plānotais starts 17. janvārī plkst. 9.35 Road klasei un plkst. 10 sporta automašīnām. Interesanti, ka par sacensību dalībnieku var kļūt ikviens autobraucējs – Road klasē, kas distanci veic pēc regularitātes principa, var piedalīties ar standarta automašīnām. Arī dalības maksa Road grupā dalībnieku piesaistīšanas nolūkā samazināta līdz 60 LVL.

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sevis uzturēšanai 2010. gadā paredzējusi palielināt maksas apdrošinātājiem un privātajiem pensiju fondiem, bet samazināt – bankām.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dalībnieku maksājumu apmēra FKTK finansēšanai 2010. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas noteiktumi.

Bankām 2009. gadā komisijas uzturēšanai bija jānovirza 0.00431 % no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet 2010. gadā novirzāmā daļa samazināta līdz 0.00381 % jeb par aptuveni 11.6 %.

Komisija 2010. gada budžetā paredzējusi, ka ieņēmumi no bankām 2010. gadā samazināsies par 18 % - līdz 2.8 miljoniem latu.

Tikmēr apdrošinātājiem noteikts lielāks maksājums, atkarībā no apdrošināšanas veida - vidēji par 5 % līdz 20 % vairāk, bet kopumā komisija paredz, ka ieņēmumi no apdrošinātājiem 2010. gadā samazināsies par 27 %, tostarp par 1 % saruks maksājumi no dzīvības apdrošinātājiem, bet par 30 % - ieņēmumi no pārējām apdrošināšanas sabiedrībām.

Jauno 2010. gadu pasaules finanšu-ekonomiskā sabiedrība sagaidīja ar īstu atvieglojuma sajūtu un optimismu. Pagājušajā 2009. gadā galvenajiem finanšu tirgiem beidzot izdevās atjēgties pēc trieciena, ko tiem nodarīja visā pasaules vēsturē lielākā finanšu krīze.

2009. gadā pasaules akciju tirgū cenas kompensēja lielāko 2008. gada zaudējumu daļu (sk. tabulu). Obligāciju tirgum 2009. gadā izdevās kompensēt gandrīz visus ciestos zaudējumus, jo šeit cenas atgriezās pie pirmskrīzes līmeņiem. Bet pasaules banku sistēma, kaut arī vēl joprojām ir stipri ievainota (un nav pilnīgi atguvusi savas funkcijas, īpaši kreditēšanas sfērā), vairs nestāv uz sabrukuma robežas. Lai arī krīze turpināja izdarīt triecienus uz šo sistēmu arī 2009. gadā – Amerikā vien gada laikā bankrotēja 140 bankas (salīdzinot ar tikai 25 bankām 2008. gadā) – tas nespēja satricināt sistēmas pamatus.

2008. gadā beigās pasaules vadošo valstu vadību paustā apņemšanās glābt sistēmu veidojošās bankas tika izpildīta - pat neskatoties uz glābšanas izmaksām. Pēc visa spriežot, šis lēmums bija pareizs. Iespējams, tieši tas ļāva izvairīties no 1929. gadam līdzīga ekonomiskā haosa pasaules mērogā. Pateicoties lielam valsts atbalstam un citām nozarēm, nacionālo ekonomiku lielākā daļa 2009. gada otrajā pusē atgriezās pie izaugsmes. Un kaut arī pasaules IKP 2009. gadā tomēr zaudēs ap 1% (pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara), pozitīvas tendences ir acīmredzamas.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Svārstības starptautiskajos finanšu tirgos Latvijas ekonomiku ietekmē maz, aģentūrai LETA sacīja banku analītiķi, vienlaikus gan arī atzīstot, ka pēdējo dienu akciju cenu kritums pasaulē ir atsaucies arī uz situāciju biržā «Nasdaq Riga».

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka nervozitāte akciju tirgos sākās pagājušajā nedēļā, sekojot ziņām, ka ASV algu kāpums ir paātrinājies, kas signalizē par inflācijas paātrināšanos un attiecīgi arī par procentu likmju pieaugumu. «Pretēji piektdienai [2.februārim], vakar [5.februārī] izpārdošanas uzvedībā bija vērojamas panikas pazīmes. Process ir pārnesies arī uz citiem tirgiem un, visticamāk, šodien turpināsies. Cik ilgi tas vilksies un vai radīs kādas sekas, to šobrīd pāragri prognozēt,» viņš sacīja.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka akciju tirgi ir sasnieguši nebijušus augstumus, un virzība bijusi bez aizķeršanās. Tādēļ bija jautājums par to, kad notiks korekcija. Turklāt tas, ka tā ir tik dziļa ataino arī līdz šim ilgstošo kāpumu.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Tautsaimniecības attīstību raksturojošais rādītājs liecina, ka ekonomika 2010.gadā ir atveseļojusies labāk nekā iepriekš prognozēts un paredzams, ka IKP kritums kopumā būs 0,4% līmenī.

Tā prognozē Finanšu ministrija (FM), publiskojot Latvijas Makroekonomisko rādītāju saliktā indeksa (MSI) 2010. gada decembra datus. MSI decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, salīdzināmās cenās pieauga par 5,3%, indekss arī turpina norādīt uz ekonomiskās aktivitātes pieaugumu gada griezumā.

FM norāda, ka patēriņa cenu līmenis 2010. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,1%, tostarp cenas precēm pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem palika nemainīgas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas pieauga par 2,5%, tikmēr vidējais cenu līmenis precēm pieauga par 4,3%, bet pakalpojumiem tas samazinājās par 2,1%. Pērn 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, ko izmanto kā Māstrihtas kritēriju, pret iepriekšējā gada12 mēnešu vidējo patēriņa cenu līmenim, samazinājās par 1,1% un tādējādi šis kritērijs pērn tici izpildīts.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Laikraksts Dienas Bizness šovakar pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2010. gadā uzrādījuši labākos finanšu rezultātus.

Balvas par sasniegtajiem darbības rezultātiem 2010. gadā tika pasniegtas astoņās TOP nominācijās sekojošiem uzņēmumiem:

1. Nominācijā «TOP 500 ilgdzīvotāji» TOP uzņēmums ražošanas uzņēmumu grupā – SIA KMM Metāls (metālapstrāde). Apgrozījums 2010. gadā - 34,932 milj. Ls (pret 2009.g. +158,5%).

2. Nominācijā «TOP 500 ilgdzīvotāji» TOP uzņēmums pakalpojumu sniedzēju grupā – SIA Belam-Rīga (elektroinstalācijas ierīkošana). Apgrozījums 2010. gadā – 40,231 milj. Ls (pret 2009. g. +273,16%).

3. Nominācijā «Pirmo reizi TOP 500» TOP uzņēmums ražošanas uzņēmumu grupā – SIA AKG Thermotechnik Lettland (mašīnbūves detaļu ražošana). Apgrozījums 2010. gadā - 9,280 milj. Ls (pret 2009.g. +110,67%).

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Apkopota informācija par desmit pasaulē lielākajiem auto tirgiem un to izaugsmes prognozēm.

1. Ķīna

2011.gada pārdošanas prognoze: 17,7 miljoni

2010.gadā pārdoto transportlīdzekļu skaits: 17,2 miljoni

Paredzamā izaugsme: 3%

Ķīna padarīja sevi par pasaulē lielāko auto tirgu 2009.gadā, kad transportlīdzekļu pārdošanas apjomi palielinājās par 46% pret iepriekšējo gadu. 2010.gadā auto pārdošanas apjomi pieauga vēl par 32%, palīdzot Ķīnai nostiprināt pārsvaru pār ASV.

Ķīnas valdība ir aicinājusi ārvalstu autoražotājus veidot kopuzņēmumus un dalīties tehnoloģijās ar vietējiem uzņēmumiem. Tas rezultējies daudzos pašmāju zīmolos, piemēram, Geely, Chery un Dongfang.

Populārākais transportlīdzeklis valstī 2010.gadā bija Wuling Sunshine - tika pārdoti vairāk nekā 750 000 šādu automašīnu. Šo modeli ražo GM, Shanghai Automotive Industry Corporation (SAIC) un Wuling Automobile kopuzņēmums un tas tiek pārdots par aptuveni 5000 ASV dolāru.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Šodien var droši apgalvot, ka pasaules lielākā 2007.–2009. gadu finanšu krīze ir beigusies un tā aiziet vēsturē. Tomēr tas nepavisam nenozīmē to, ka visas mūsu finanšu sistēmas problēmas ir atrisinātas un ka pārskatāmā nākotnē to nesatricinās jaunas spēcīgas kataklizmas.

Bezprecedenta pasākumi finanšu sistēmas atbalstīšanai, ko veica pasaules varas 2008.–2009. gados (proti: tirgū ieplūdinātie triljoni dolāru un eiro), deva savus augļus. Pateicoties sistēmas piepildīšanai ar likviditāti, pārskatāmā nākotnē nav gaidāma jauna krīze pēc līdzīga scenārija (sk. Pasaules margin call). Taču tās nebūt nenozīmē, ka pārskatāmā nākotnē sistēmu nesagaida jauni un nopietni pārbaudījumi. Tādēļ ka iziešana no krīzes bija «mākslīga», pasaules finanšu sistēma atklāja, ka tā atrodas sev nezināmā, visai smagā situācijā. Un tas pirmkārt attiecas uz pasaules jaunu parādu «ainavu». Par valsts atbalsta vērienīgo pasākumu rezultātu kļuva krass deficītu un valsts parādu pieaugums, tai skaitā arī lielākajām pasaules ekonomikām. Kaut arī pirms krīzes daudzas valstis dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, tik spēcīgu deficītu un valsts parādu pieaugumu mūsu finanšu-ekonomiskā sistēma vēl nebija piedzīvojusi.

Aizpagājušajā gadā ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem. Ja 2009.gadā 28% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2010. gadā jau 31%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2010.gadā sasniegtu 46%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004.gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nodarbinātajiem nabadzības risks 2010.gadā ir samazinājies, toties pieaudzis bezdarbniekiem. Te ir nepieciešams piebilst, ka 2010. bija gads, kura laikā kopējais nodarbināto skaits (vidēji gadā) samazinājās, bet darba meklētāju skaits savukārt pieauga, norāda statistiķi.

Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009. gadā līdz 50% 2010. gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8,2 līdz 7,8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem - taisni otrādi ir pieaudzis no 23% 2009. gadā līdz 25% 2010. gadā. Nabadzības risks nepilnu darbu laiku strādājošajiem 2010.gadā faktiski bija tāds pats kā nenodarbinātajiem (26%).

1. PTAC: Swedbank drīkstēja paaugstināt procentu likmes

2009. gada sākumā Swedbank saviem klientiem masveidā palielinājusi procentu likmes īstermiņa kredītlīnijām, skaidrojot to ar latu sadārdzinājumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šādu bankas rīcību tolaik atzina par pieļaujamu, pamatojoties, pieaugusi naudas vērtība.

2. 1 500 Ls par dzīvi privātmājā

Šī gada otrajā pusē aktualizējušais jautājums par nekustamā īpašuma nodokli izraisi plašu sabiedrības rezonansi. Sākotnēji tika paredzēts ieviest ar 2010. gadu ar šī nodokļa palīdzību no cilvēku maciņiem mēģinās izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus latus, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nopelnījušas 1.1 milj. latu un gada beigās to peļņa sasniedza 4.5 milj. latu (neauditētie dati), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

2009. gadā tā savukārt ir bijusi 2,9 milj. latu. sabiedrību vidējā aktīvu atdeve (ROA) sasniedza 25.1%, bet vidējā kapitāla atdeve (ROE) – 27.8% (2009. gadā – 16.6% un 19.3%).

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību aktīvi 4. ceturksnī pieauga par 7.8% un decembra beigās bija 19.8 milj. latu.

Šo sabiedrību pārvaldē esošo ieguldījumu fondu aktīvi pēc divu ceturkšņu neliela krituma 4. ceturksnī pieauga par 0.5% un gada beigās sasniedza 205.8 milj. latu. 73% no ieguldījumu fondu aktīviem bija ieguldīti atvērtajos ieguldījumu fondos (2009. gada 31. decembrī – 77%). Atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumi galvenokārt veikti termiņnoguldījumos kredītiestādēs – 41.3% – un parāda vērtspapīros, un citos. vērtspapīros ar fiksētu ienākumu – 34.1% (2009. gada 31. decembrī attiecīgi – 51% un 34%).

2009. gada noslēgumu pasaule sagaida daudz cerīgākā noskaņojumā nekā bēdīgā 2008. gada beigas. Atgādināšu, ka gadu atpakaļ krīze radīja situāciju, ka daudzas pasaules vadošās finanšu kompānijas atradās uz bankrota robežas. Patiesībā uz sabrukuma robežas atradās visa pasaules finanšu sistēma.

No pilnīga kraha izdevās izvairīties tikai tādēļ, ka pasaules valstu valdības un monetārās vadības sniedza finanšu sistēmai vēl nebijuša apmēra palīdzību. Kredītu un papildus kapitāla veidā sistēmā tika iepludināti triljoni dolāru. Šīs darbības deva rezultātu. No «pasaules gala», kuru pareģoja daudzi analītiķi un ekonomisti, izdevās izbēgt. Katrā ziņā vismaz pagaidām…

Jāatzīmē, ka pie sapratnes par palīdzības nepieciešamību finanšu sistēmai pasaules elite nenonāca uzreiz – atziņa dzima lēnām, ar pretestību un mokām. Līdz šai krīzei gandrīz neapstrīdēts fakts bija brīvā tirgus efektivitāte un tā spēja «vislabākajā veidā» pašam regulēt finanšu ekonomiskos procesus.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic konsolidētie auditētie zaudējumi 2010. gadā bija 35,91 miljons latu, tajā skaitā airBaltic zaudējumu apjoms bija 34,21 miljons latu.

Tā liecina Lursoft pieejamie airBaltic 2010. gada pārskati. Saskaņā ar tajos sniegto informāciju, koriģēta ir arī airBaltic 2009. gada peļņa – ja iepriekš 2009.gada pārskatā kompānijas konsolidētā peļņa bija minēta 11,09 miljoni latu (mātes kompānijas peļņa 10,62 miljoni latu), tad 2010. gada pārskatā peļņas apjoms samazināts par 4,6 miljoniem latu, līdz 6,52 miljoniem latu airBaltic grupas gadījumā un līdz 6,004 miljoniem airBaltic kā mātes sabiedrības gadījumā.

Peļņas korekcija saistīta ar airBaltic noslēgto aizņēmuma līgumu ar SAS Group. Gada pārskatā skaidrots, 2010. gadā airBaltic noslēdza aizņēmuma līgumu ar tās bijušo akcionāru SAS Group par 10,7 miljoniem ASV dolāru – šī summa atspoguļo samaksu par degvielas nākotnes darījumu pakalpojumiem, ko SAS Group sniedza airBaltic 2009. gada laikā. Tomēr airBaltic vadība uzskatīja, ka tā nav saņēmusi minētos pakalpojumu kā to uzrādīja SAS Group, tāpēc šo pakalpojumu vērtība netika atzīta 2009. gada pārskatā kā izmaksas. Minētās saistības nebija atzītas 2009. gada pārskatā, jo airBaltic vadība līdz 2009. gada pārskata apstiprināšanai nezināja, ka minētais līgums ir parakstīts. Tomēr līdz 2010. gada pārskata parakstīšanas brīdim minētās saistības pret SAS Grupu ir pilnībā dzēstas.