Jaunākais izdevums

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Kā šodien biznesu ietekmē pasaulē valdošā sankciju politika? Vai tās darbojas kā paredzēts?

Ja es pateiktu, ka sankcijām nav nekādas nozīmes, tāpēc, ka tās nevienu neietekmē, tas būtu pārspīlējums. Jo sankcijas ir konkrēti ierobežojumi, kas skar daudzus uzņēmējdarbības veidus. Skaidrs, ka sankcijās minētās enerģētikas, finanšu un citas struktūras saskaras ar nopietnām problēmām. Protams, ka bizness mainās. Krievijas atbildes sankcijas, kas skar vispirms pārtikas rūpniecību, lauksaimniecību, arī ir ļoti nopietni ietekmējušas biznesa vidi. Savukārt manu biznesu sankcijas neietekmē. Ir ierobežojumi, kas attiecas uz noteiktiem vērtspapīru veidiem, kurus mēs nevaram pirkt, esot Eiropas Savienības rezidenti, Latvijas kompānija, bet mūsu portfelī šādu vērtspapīru nav, un tos pirkt arī nekad nav bijis mūsu plānos. Mūsu pamata bizness ir saistīts ar starptautisko biržu vērtspapīriem. Tur nekādu ierobežojumu nav.

Ir netiešā sankciju ietekme, ko es tiešām izjūtu. Tā ir saistīta ar to, ka kopumā ir šis aizdomīguma elements pret cilvēkiem no Krievijas, kuriem ir bizness Eiropā un ASV. Protams, ka gribētu vairāk spēkus tērēt nevis, lai kliedētu aizdomīgumu, bet lai normāli strādātu. Tomēr nevaru teikt, ka sankcijām ir kāda kritiska ietekme. Uz parasta cilvēka dzīvi, kas nav iekļauts sankciju sarakstos, to ietekme ir vāja. Cilvēku dzīvi Maskavā, Tjumeņā daudz vairāk ietekmē konkrētā reģiona stāvoklis, valsts ekonomiskais stāvoklis, pasaules tirgus tendences.

Nav noslēpums, ka jūsu vārds publiski tiek saistīts ar sankciju sarakstā iekļautajiem Rotenbergiem. Vai tas nav ietekmējis jūsu biznesa partneru attieksmi?

Brāļi Rotenbergi ir akcionāri bankā, kurā es strādāju samērā ilgu laiku, taču pārtraucu darbu nu jau vairāk nekā pirms trīs gadiem. Pēdējā laikā man reizēm jautā par saistību ar šīs bankas akcionāriem, taču nevaru palielīties ar kādu būtisku pazīšanos ar šiem kungiem (smejas). Taču šādiem jautājumiem ir arī savi pozitīvi aspekti. Pateicoties šai uzmanībai, man ir laba iespēja līdzšinējiem un nākotnes biznesa partneriem stāstīt par manu uzņēmumu darbību un manām personīgajām prioritātēm, piemēram, labdarību, palīdzību smagi slimiem bērniem. Tas rada cilvēku izpratni un atbalstu.

Kāds ir jūsu bizness Latvijā?

Mūsu galvenā kompānija AFI Investīcijas strādā tikai un vienīgi pasaules lielajās biržās un tikai ar superlikvīdiem vērtspapīriem, ar ASV, Lielbritānijas vērtspapīriem. Latvijā esmu dibinājis ieguldījumu uzņēmumus AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas. Šo uzņēmumu darbības pamatā ir uz zināšanām balstīti ieguldījumi starptautiskos vērtspapīru tirgos, galvenokārt atvasinātos finanšu instrumentos vai parāda vērtspapīros. Uzņēmumi atšķiras ar izmantotajām ieguldījumu stratēģijām, investīciju modeļiem, atdeves un riska stratēģijām.

Strādājam ar dažādiem finanšu instrumentiem. Kāpēc es saku «mēs»? Tāpēc, ka kompānijas īpašnieks un galvenais akcionārs esmu es, bet mums ir komanda. Tie ir vērtspapīru speciālisti, analītiķi, treideri, menedžeri, juristi, grāmatveži. Galvenais virziens šajā tirgū ir sarežģīts. Mēs strādājam ar tā saucamajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, opcijām, nākotnes līgumiem (fjūčeriem). Tie ir biržas kontrakti, kuri tiek tirgoti pārsvarā Amerikas fondu biržās, pamatā tā ir Čikāgas fondu birža. Taču arī Lielbritānijā, Vācijā notiek šādi darījumi. Man palīdz matemātiķa izglītība, ar izcilību esmu beidzis Maskavas Inženierfizikas (MIFI) institūtu matemātikas specialitātē. Izmantojot matemātiskos modeļus varam veikt operācijas, izvēlēties finanšu instrumentus, pareizo brīdi, kad ieiet tirgū vai iziet no tā. Mūsu rezultāti ir labi, katru gadu ir savādāk, taču caurmērā tie ir 40% gadā, jo AFI Investīcijas izmanto diezgan agresīvas stratēģijas, uzņemas lielus riskus. Taču mums ir arī cita kompānija, kas šajos pašos tirgos strādā ar mierīgāku stratēģiju un mazākiem riskiem. Darbojamies arī ar obligācijām.

Kāds ir jūsu apgrozījums?

Apgrozījums, ņemot vērā, ka darbojamies ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, nav īsti nosakāms lielums. Formāli aplūkojot apjomu, uz kuru tiek parakstīti nākotnes līgumi un opcijas, mūsu apgrozījums izskatās gigantisks, miljardiem dolāru liels. Taču tas ir tīri grāmatvedības lielums, kam nav sakara nedz ar reālajiem riskiem, nedz reālo apgrozījumu. Ja runājam par tādu specifisku jēdzienu kā opciju prēmija, tad summārais apgrozījums ir daži desmiti miljonu dolāru. Varu teikt, ka 2016.gada nogalē AS AFI investīcijas aktīvi bija 51,7 miljoni eiro, bet AS Bonds Invest aktīvi 20,1 miljons eiro. 2015 gadā AFI Investīcijas peļņa bija 9,9 miljoni eiro, bet 2016.gadā 843 tūkstoši eiro, savukārt AS Bonds Invest peļņa 2016.gadā bija 1,16 miljoni eiro.

Kas īsti ir jūsu klienti?

Jāsaprot, ka uzņemamies augstus riskus un veicam ļoti specifiskus darījumus. Mūsu uzņēmumi ieguldījumu darbībā izmanto tikai savus līdzekļus un nepiedāvā pakalpojumus plaša patēriņa finanšu tirgū (retail tirgū). Neplānojam piesaistīt iedzīvotāju naudu. Tas nebūtu pareizi. Iedzīvotājiem ir jāiegulda nauda konservatīvākos finanšu instrumentos. Mēs gan pārdodam kompānijas priviliģētās akcijas investoriem, taču tie ir atsevišķi lieli investori. Tāpēc termins «klienti» uz mums īsti nav attiecināms. Mūsu partneri ir lielās brokeru kompānijas un bankas, ar kurām mēs strādājam.

Kāpēc jūs par savas kompānijas darba vietu izvēlējāties Latviju?

Kad nācās izvēlēties, kur strādāsim, pirmais principiālais jautājums bija Krievijā vai ārpus Krievijas. Kāpēc ne Krievija? Galvenais iemesls ir tas, ka strādājam biržās, kurās tirdzniecība notiek ASV dolāros, britu mārciņās, eiro vai Japānas jenās. Mums ir līdzekļi un konti šajās valūtās. Nav kontu un rēķinu rubļos. Mums tie nav vajadzīgi, jo nestrādājam Krievijas biržās, mums nav šo finanšu instrumentu un arī mūsu stratēģijas Krievijā nedarbojas, jo tur ir mazs un principā cits tirgus. Protams, arī Krievijas kompānija varētu darboties tā, kā darbojamies mēs. Taču pati galvenā problēma ir grāmatvedības uzskaite, kurā parādās valūtas kursa starpības, valūtas kursa risks. Ja Krievijas kompānija, piemēram, nopērk kādu vērtspapīru par 1000 dolāriem, kurss ir 60 rubļi, tad vērtspapīrs rubļos maksā 60 tūkstošus. Ja pēc gada šī kompānija šo pašu vērtspapīru pārdod par tiem pašiem 1000 dolāriem, tātad dolāros tai nav nekādas peļņas, bet rubļa kurss ir 70 par dolāru, tad no Krievijas grāmatvedības viedokļa kompānija ir pārdevusi šo vērtspapīru par 70 tūkstošiem rubļu, guvusi 10 tūkstoši rubļu peļņu un no tās ir jāsamaksā nodoklis. Slikti ir ne vien tas, ka šajā gadījumā jāmaksā peļņas nodoklis par peļņu, kuras patiesībā nav, bet arī tas, ka rubļa kursa svārstības ir ļoti lielas. Sapratām, ka mūsu bizness ir jāveic ārpus Krievijas. Aplūkojām variantus Eiropā un Āzijā. Taču, piemēram, uz Singapūru ir grūti izbraukāt. Mans uzstādījums ir, ka nevēlos formālas kompānijas, vēlos reālu biznesu tajā valstī, kurā kompānija ir reģistrēta. Ļoti grūti nolīgt cilvēkus Singapūrā un vadīt viņus no Eiropas. Kad sākām aplūkot Eiropas valstis, konstatējām, ka Latvija ir labākā no visām.

Kādēļ Latvija?

Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē. Šveice un Luksemburga ir ļoti attīstītas finanšu operāciju valstis, taču viņu galvenais virziens ir bagāto klientu līdzekļu saglabāšana. Ja kādam ir 50 miljoni, bet viņš vēlas neko nedarīt un uzticēt rīcību ar saviem līdzekļiem citam, tad Šveice vai Luksemburga ir lieliskas vietas. Taču mums vajadzīga brokeru operāciju veikšana, cilvēki, kas saprot sarežģītus finanšu instrumentus, Šveice tad neder. Kipras reputāciju ir sabojājusi banku krīze, veiktā Kipras banku restrukturizācija. Turklāt Kipra orientējas uz reāli nestrādājošu, bet tikai nomināli eksistējošu ofšora kompāniju radīšanu visdažādākajos biznesa veidos. Taču ne vērtspapīru operāciju veikšanai, bet galvenokārt tirdzniecības un citu transakciju veikšanai. Kiprā izveidot normāli strādājošu vērtspapīru brokeru biroju ir ļoti sarežģīti. Cilvēki te ir pieraduši strādāt pietiekoši atslābināti, labus juristus Kiprā atrast ir iespējams, taču labus speciālistus citās jomās atrast ļoti grūti. Faktiski reāls variants bija Lielbritānija, bet Latvijai par labu nospēlēja tas, ka mēs neesam liela kompānija. Esam pieklājīga kompānija, pieklājīgi nopelnām, taču Lielbritānijas mērogos esam maziņi. Lielbritānijā mēs nekad negūtu tādu attieksmi pret mums no banku puses, no brokeru kompānijām, nedz arī vienkārši no cilvēkiem, kuri vēlētos pie mums strādāt. Anglijā brokeru kompānijas veic darījumus par reāliem miljardiem. Lai Lielbritānijā dabūtu labu treideri, to nāktos pārvilināt no «topkompānijām» banku jomā. Tā ir pavisam cita nauda, pavisam cits motivācijas līmenis. Cilvēks, kurš strādā kādā no pasaules lielākajām kompānijām, nepārnāks darbā uz mūsu firmu. Protams, ka lomu nospēlēja arī attāluma starpība līdz Londonai un Rīgai, kas ir daudz tuvāk, cits vīzu režīms. Ērtā lidmašīnu satiksme no Rīgas ar pilsētām citās Eiropas valstīs, kurās izskatām iespēju atvērt biznesu, piemēram, Bulgārijā.

Vai esat apmierināts ar Latvijas iespējām?

Vērtīgākais, ko esmu šeit ieguvis, ir cilvēku komanda, personāls, labie juristi, grāmatveži, kas spēj mācīties. Mēs strādājam ar sarežģītiem finanšu instrumentiem un nav iespējams pat labākajās bankās atrast grāmatvedi, kas tos uzreiz saprot. No visām vienā vai divās Latvijas bankās kāds grāmatvedis pateiks, ka tos saprot, bet, iespējams, neviens pat to nepateiks. Tas nenozīmē, ka viņi ir neprofesionāli grāmatveži. Tas nozīmē to, ka darbības ar sarežģītajiem finanšu instrumentiem ir rets bankas operāciju veids, turklāt tas ir riskants. Banku praksē šādas stratēģijas netiek izmantotas. Latvijā cilvēki ir gatavi mācīties un mēs tādus atradām. Daudzi vietējie Latvijas uzņēmēji nenovērtē šejienes pozitīvās iespējas, pat smejas, kad es to saku. Taču Latvijā ir lieliska administratīvā regulācija. Vēlos veikt biznesu tikai un vienīgi absolūti godīgi un likumīgi. Mēs ļoti labi nopelnām, mums nav nepieciešamības ietaupīt uz nodokļu rēķina. Vēlos, lai viss būtu korekti. Kāda iespēja šajā ziņā ir Latvijā? Ja mums ir jautājumi, aprakstām gadījumu un rakstām oficiālu vēstuli Valsts ieņēmumu dienestam. VID sniedz atbildi kā grāmatvediski tas jāveic, un tad zinām, ka rīkojamies pareizi. Krievijā šādas iespējas nav, Krievijā nevar saņemt oficiālu ieņēmumu dienesta skaidrojumu par konkrētu gadījumu. Līdzīgu nianšu, kuras te nenovērtē, ir daudz. Protams, ka nav mazsvarīgs krievu valodas faktors. Krievu valodas zināšanas ir Latvijas priekšrocība..

Ja darbojaties galvenokārt Čikāgas biržā, kādēļ par darba vietu neizvēlējāties ASV?

No mūsu viedokļa ASV - tā ir Lielbritānijas un Singapūras trūkumu kombinācija. Pirmkārt, tas ir ļoti tālu, lai kontrolētu personālu, man nāktos lidot uz turieni divas trīs reizes mēnesī vienalga. Pavisam cita laika josla, katru reizi stress. Rīgā ierodos noteikti vairāk nekā divdesmit reizes gadā. Ja paskaita laiku, ko šeit pavadu, iespējams Latvijā esmu pat vairāk nekā Krievijā. Man ir četri bērni, liela ģimene. Braukāt tādus gabalus nozīmē ziedot daudzas lietas personīgajā dzīvē. Ņujorka ir pat vēl lielāks finanšu centrs kā Londona. Kāda interese nākt pie manis labam speciālistam, ja viņš var strādāt uz simts reizes lielākiem apjomiem firmā ar vārdu un karjeras perspektīvu kādā no Ņujorkas bankām. Tas pats attiecas uz visu. Mums bija vajadzīga datorprogramma, jo citādi nevar veikt operāciju uzskaiti – veicam 400-500 operācijas dienā. Latvijā tā maksāja daudzus tūkstošus eiro, bet Amerikā tā maksātu daudzus simtus tūkstošu eiro.

Jūs strādājat ar sarežģītajiem finanšu instrumentiem. Tos vainoja 2008.gada pasaules krīzē. Ko jūs par to domājat?

Jā, vainīgi arī bija atvasinātie finanšu instrumenti, taču cita veida, nekā tie, ar ko strādājam mēs.

AFI veic diezgan riskantas finanšu operācijas. Ne visas finanšu operācijas būtu iespējamas 2008.gadā, jo tolaik tādu nebija, tirgus attīstās. Taču ar tādām stratēģijām, ko izmantojam hedžēšanai, mūsu operāciju apdrošināšanai, 2008.gadā mums būtu kādi 30-40% zaudējumi gadā. Kas būtu pieņemami, jo mēs par mērķi stādām 20-30% ienākumu gadā. Tāpēc «atdot» tādā krīzē kā 2008.gadā 30-40% būtu tikai normāli. Krīzē, ko tagad sauc par lielāko kopš Lielās Depresijas laikiem. Tāpēc tādā ir pieņemami zaudēt gada vai pat pusotra gada peļņu.

Jūsu kompānijas tātad izturētu tādu krīzi kā 2008.gadā?

Mēs izturētu, jo mums nav aizņemtas naudas. Mēs strādājam ar pašu līdzekļiem. Mums nevar būt tāda situācija, ka virs mums stāv bankas prasa – «atdodiet naudu!». Taču 2008.gada krīzes cēlonis nav atvasinātie finanšu instrumenti. Tas būtu tas pats, kas gadījumā, ja kāds būtu nosists ar āmuru, teikt, ka vainīgs ir āmurs un tā izgudrotājs. Pasaules krīzes cēlonis bija tajā, kā negodprātīgie baņķieri un finansisti izmantoja šos atvasinātos finanšu instrumentus. Problēma, ka tos uzdeva par «bezriska» vērtspapīriem. Šajos «bezriska» finanšu instrumentos tika iegrūsta milzīga nauda. Izrādījās, ka tie tomēr ir riskanti, jo bija atvasināti no hipotekārajiem kredītiem. Kad sākās nekustamo īpašumu krīze, izrādījās, ka tas, ko cilvēki uzskata par 100% uzticamu, tāds nav. Un tad milzīgā piramīda sabruka.

Bet eksistē taču finanšu tirgus uzraudzība?

Protams, ka zināma uzraudzības vaina ir, jo uzraudzība tāpēc ir uzraudzība, lai šādas situācijas nepieļautu. Taču es nevainotu tikai un vienīgi ASV finanšu uzraudzības sistēmu. Regulators nonāca ļoti sarežģītā situācijā, lai arī var teikt, ka arī tam nebija pareiza attieksme pret hipotekāro kreditēšanu.

Kādēļ tad notika pasaules finanšu krīze?

Kādēļ finansisti tā rīkojās un kādēļ viņiem tā bija iespējams rīkoties? Te ir daudz faktoru. Ir lietas, kuras regulators nevarēja redzēt. Ir lietas, uz kurām regulators pietiekami ātri nenoreaģēja. Bija metodoloģiskas uzraudzības kļūdas. Taču runājot lielās līnijās, pasaules krīzes trigers bija milzīgā hipotekārā kredīta masa. Kredīti bija izsniegti cilvēkiem, kuri nebija spējīgi par tiem maksāt. Hipotēkas bija formālas, bet uz to pamata bija izveidoti vēl atvasinātie finanšu instrumenti. Šīs hipotēkas bija savāktas lielos «pūlos», kur neviens nevarēja tikt skaidrībā, kādi šie kredīti ir. Tika izlaistas obligācijas, uz to pamata atkal atvasinātie finanšu instrumenti. Kad sabruka hipotekārā kreditēšana, sabruka visa parāda sistēma. 2006.gadā, starp citu, mēs pirkām īstermiņa amerikāņu hipotekārās obligācijas. Tās tika uzskatītas par «kvazivalsts» obligācijām. Turklāt tās tika dotas ar 1 pret 50. Tātad, ieliekot savus 2000 dolāru, es varēju nopirkt obligācijas par 100 000 dolāriem. Kad apakšā kredītus sāka neatdot, sagruva sistēma augšā. Taču tā ir vēsture, kam ar mūsu šodienas darbību nav nekāda sakara. Mēs strādājam ar opciju nākotnes līgumiem uz pasaules lielākajiem fondu indeksiem – S&P500, FTSE100 – un vēl ar valūtu indeksiem. Ļoti maz iespējama ir S&P 500 tirgus sarukšana desmit reizes. Varbūt var sarukt 500 lielāko ASV kompāniju akciju cena divas reizes. Tas ir bijis. Piemēram, 2008.gadā kritums bija divas reizes. Taču iedomāties, ka tās varētu nokrist desmit reizes… Kaut gan pasaulē katastrofas notiek. Ziemeļkoreja uzmetīs atombumbu Japānai, vai kaut kas tamlīdzīgs. Taču, kāda ir iespēja?

Kad jautā, kāda būs naftas cena pēc pusgada, parasti atbilde skan, to jums neviens 100% nepateiks, pat Sauda Arābijas karalis to nezina.

Vispirms ir jāsaprot, ka šādos apgalvojumos ir liekulības daļa. Piemēram, attiecībā uz naftu es varu izdarīt pietiekoši konkrētus skaitliskus aprēķinus. Nafta pašlaik maksā aptuveni 50 dolāri par barelu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka līdz šī gada beigām naftas cena neizmainīsies tādā intervālā, ka tā maksātu 25 dolāri, vai 200 dolāri par barelu. Teiksiet, ka tas ir pārāk plašs diapazons? Spekulantiem, kas strādā naftas tirgū, protams, tas ir pārāk plašs diapazons. Taču ikdienas dzīvei šāds aprēķins noder. Ražošanas uzņēmumam tā ir pietiekoša prognoze, ja var pateikt, ka benzīna cena līdz gada beigām nebūs par 25% lielāka vai mazāka.

Ko tieši cenšaties aprēķināt un prognozēt jūs?

Mēs cenšamies prognozēt notikumus uz priekšu. Atrast tādu stratēģiju, kura, notiekot notikumiem, būs labāka nekā citas stratēģijas. Varbūt tā nebūs peļņu nesoša. Varbūt pat nesīs zaudējumus. Taču tādā gadījumā šiem zaudējumiem jābūt mazākiem kā pielietojot citas stratēģijas. Savukārt, ja tā nes peļņu, tad peļņai ir jābūt lielākai nekā citiem. Protams, ka ne vienmēr tas strādā. Jau teicu, ka tādā krīzē kā 2008.gadā, mums būtu 40% zaudējumi. Ja pielietotu instrumentus, kuru tolaik nebija, mums būtu 30% zaudējumi. Taču, jāņem vērā, ka cilvēki, kuri investēja akcijās, tajā laikā zaudēja 50%. Daudzi no tiem, kuri strādāja ar opcijām, izputēja, ciešot 90% zaudējumus. Tātad 30% zaudējumi šādā situācija ir labs rezultāts.

Jūs mēģināt darīt tā, kā raksta Nasims Joahims Talebs «Melnajā gulbī»?

Mēs darām pretēji. Mēs strādājam pret «melno gulbi». Talebs saka, ka visas jūsu statistiskās metodes ir nieki, jo standarta statistiskajās metodēs maziespējamu notikumu esamība praktiski netiek ņemta vērā. Un, jo notikums ir tālāks no parasta dzīves ritējuma, jo tas ir maziespējamāks. Bet Talebs saka, ka tā nav taisnība. Jo maziespējami notikumi notiek. Paskatieties uz vēsturi. Simts gadu laikā ir virkne notikumu, kuri kardināli izmainīja lietu gaitu, pasauli, finanšu sistēmu, bet, kuru varbūtība, ja pielieto statistiskās matemātikas metodes, ir niecīga. Varbūtības teorija ir pielietojama tikai un vienīgi, ja ir kāda nejauša notikuma vairākkārtēja atkārtošanās. Monētu var mest simts reizes. Pasaule simts reizes «neizmet» ne pagātni, ne nākotni. Un Talebs saka, čaļi, paskatieties, cik daudz ir notikumu, kuru iespējamība bija niecīgi maza, un kurus neviens nevarēja paredzēt, bet tomēr tie notika. Kurš varēja paredzēt PSRS sabrukumu? Kurš to paredzēja no tiem, kas tirgo fondu biržā? Cilvēks 1982. gadā visu varēja būt izpētījis, izrēķinājis ciklus, matemātiskos modeļus, un likt likmi uz fondu tirgus attīstību nākamajos desmit gados. Viņš zaudētu, jo 1982.gadā nebija iespējams paredzēt PSRS sabrukumu 1991.gadā, kas izjauca visu iepriekšējo ciklu.

Jūs ņemat vērā «melnā gulbja» iespēju?

Mēs principā spēlējam pret «melno gulbi». Jo mēs darbojamies ar opcijām. Bet tās pērk cilvēki, kuri tādā veidā «apdrošina» operācijas, kuras viņi veic citos fondu tirgos. Ļoti straujas kustības gadījumā viņu apdrošināšana nostrādās kā pluss, bet tas, ka mēs to iedevām, nostrādās kā mīnuss. Mūsu biznesam ir zināma līdzība ar apdrošināšanas kompāniju. Taleba grāmatā ir daudzas pareizas lietas, taču nepiekrītu viņa pamata secinājumam, ka ir jāstrādā uz «melno gulbju» meklēšanu. Tas, manuprāt, ir pretrunā ar paša Taleba doto «melnā gulbja» definīciju, kas ir notikums, kuru vispār nav iespējams paredzēt. Šādi paredzējumi tagad ir modē – «desmit «melnie gulbji», kas notiks nākamajā gadā». Tas ir absurds! Jo, ja tu to principā vari paredzēt, tad tas vairs nav «melnais gulbis» pēc definīcijas. Mūsu pašu pieredzē ir gadījums ar atomelektrostacijas avāriju Japānā. Tajā laikā strādājām ar nākotnes līgumiem uz jenām un dolāriem. Dažas dienas pēc avārijas biržā valdīja nopietna panika. Mūsu pozīcijas gan bija hedžētas, mēģinājām pat nopelnīt šajā situācijā. Neko īpaši nenopelnījām, taču arī neko nezaudējām. Attiecībā uz tirgu, šāda atomelektrostacijas katastrofa bija klasisks «melnais gulbis». Pirms tam neviens neko tādu nevienā matemātiskā modelī neiekļauj, bet pēc tam teic, «oi, tas taču varēja notikt!».

Vai šādu avāriju principā ir iespējams paredzēt?

Stratēģijai vairāk nepatīkami ir nevis «melnie gulbji», bet neskaidrība, kas ieilgst, piemēram, pēc Brexit, pēc Trampa ievēlēšanas. Šī neskaidrība ir daudz grūtāka stratēģijas izstrādāšanai.

Neviens nevarēja iedomāties, ka Putins savāks Krimu. Bet, ja viņš pārdomā, atdot atpakaļ, sak, grūti ar sankcijām. Kā tas ietekmētu tirgus situāciju?

Dažādu apstākļu ietekmē notikumi Krievijā ļoti maz ietekmē situāciju finanšu tirgos. Tas ir pozitīvi, jo jebkura neskaidrība mums nav laba. Tāpēc ir labi, ka šie notikumi ir aiz pasaules finanšu tirgus «perimetra». Finanšu tirgus īpaši nereaģēja uz situāciju Ukrainā. Krievijas vērtspapīri reaģēja. Starp citu, reaģēja hipertrofēti, tāpēc bija lieliska iespēja nopelnīt.

Bet arī šo jomu ietekmēja ne jau, teiksim, sankcijas vienas pašas, bet faktoru kopums?

Runājot vairs nevis par biznesu, bet dzīvi vispār, ne jau tā ir problēma, ka ir ieviestas sankcijas. Nu nenomirs Krievijas naftas nozare. Tā izdzīvoja Padomju Savienībā, kad bija «dzelzs priekškars» un vispār nekādas tehnoloģijas tur nenonāca. Arī Krievijas bankas nepazudīs. Un arī pārtikas jomā situācija sliktāka nepaliks. Taču pati apziņa, ka spriedze nemazinās, bet tikai pieaug, psiholoģiski ir ļoti nepatīkama. Nepatīkama ne tikai krieviem, bet visiem cilvēkiem pasaulē. Tiešām nezinu, kā pasaules politiskā elite no tā izies.

Kā tirgu ietekmē zemā naudas cena?

Manu biznesu tas nekādi neietekmē. Parēķinājām pavisam hipotētisku situāciju, kā būtu, ja ASV obligāciju likmes atkal būtu 5% gadā, kas principā ir iespējams, jo pirms desmit gadiem tā bija. Sanāca, ka tās ir tikai kapeikas, ko mēs nopelnītu vairāk.

Kā šīs zemās procentu likmes ietekmē ekonomiku vispār?

Ir izveidojusies dīvaina situācija. Pēc idejas zemām procentu likmēm vajadzētu izraisīt ekonomikas pieaugumu sprādziena veidā. Taču reālajā dzīvē to neredzam. Tas nenotiek nedz Eiropā, nedz ASV, nedz vēl jo vairāk Japānā, kur šīs zemās procentu likmes jau ir ļoti daudzus gadus. Ekonomika neaug. Labi redzu problēmu, jo vēroju banku sistēmu no iekšpuses. Zemās procentu likmes reti nonāk līdz biznesam. Pamēģiniet dabūt kredītu biznesa idejai. Ko jums pateiks? Nedosim. Pat, ja cilvēks gribēs ieķīlāt savu dzīvokli, viņam par to vairums banku neiedos naudu biznesam. Un, ja iedos, tad ar likmi, kas ir daudz augstāka nekā parastam hipotekārajam kredītam. Negribu vispārināt, taču daudzas bankas ir zaudējušas sākotnējo banku kompetenci, proti, biznesa risku novērtēšanas spēju. Kādreiz bankas lieliski saprata, kā strādā bizness, kam tās dod naudu, kas pirks zirgus, un kas tos pārdos. Tagad milzīgā darbības apjoma rezultātā biznesa vērtēšanas pieredzi bankām ir aizstājis «skorings», kredītreitingu aģentūru vērtējumi un tamlīdzīgi.

Cik vērts bija visaugstākais «Lehman Brothers» kredītreitings?

Vai Enron. Turklāt bankas tos nepārbauda. Savukārt mazajam biznesam kredītreitinga aģentūru vērtējums vispār nav pieejams. Kokzāģētavai tāda nav. Kredītprocenti, protams, ir mazi. Taču jebkurš bizness, protams, var būt arī ar mīnusu. Banka to saprot. Taču tā, nespēj izvērtēt risku, jo bankai nav tādu speciālistu, kuri padziļināti saprastu katru biznesu. Turklāt kāda būs bankas peļņa no neliela kredīta? Maza. Labāk nopirkt obligācijas kaut par 1,5%, ja naudas cena ir nulle. Var taču nopirkt miljardu obligāciju no Deutsche Bank un gaidīt. Tā bankas pārvēršas par slēgtiem klubiem, kuros tiek kreditēti tikai lieli top uzņēmumi. Tāpēc arī tirgū ir parādījusies vieta mikrofinansēšanas kompānijām, kuras izsniedz kredītus par 10-15% gadā. Ja nepalielināsies procentu likmes, finanšu sistēmas infrastruktūra pēc gadiem pieciem būs stipri izmainījusies. Taču tagad vispār notiek lielas pārmaiņas. Tāpēc mūsu uzņēmums var atrasties tādā mazā valstī kā Latvija, kura ir izrāvusies kompetences ziņā brokeru biznesa jomā.

Varat dod mājienu par kādām no šīm milzīgajām pārmaiņām finanšu sistēmas infrastruktūrā?

Mums, piemēram, ir konts kompānijā Interactive Brokers, kas ir viens no pasaulē lielākajiem mazumtirdzniecības brokeriem. Es no sava telefona CME Globex sistēmā varu veikt transakciju Čikāgas biržā. Pirms desmit piecpadsmit gadiem, lai tirgotos Čikāgas biržā, vajadzēja turēt milzīgu štatu. Termināls, kas bija pieslēgts biržai, maksāja milzīgu naudu. Tas bija pieslēgts pa speciāliem sakaru kanāliem. Ir pagājuši desmit gadi, un principā jebkurš cilvēks var tirgoties ar opcijām. Ir parādījušies bitkoini, par kuriem ir pretējs viedoklis. Sberbank prezidents Germans Grefs ir izteicies, ka pēc desmit gadiem visas operācijas viņu bankā notiks caur līdzīgām sistēmām. Skaidrs, ka tā gluži nebūs. Taču skaidrs, ka attīstība šajā virzienā notiks. Viss nebūs digitāls vai nano. Digitālajā ekonomikā neizaudzēsi kviešus, nenoķersi siļķi un neizcepsi bulku. Tas pats attiecas uz enerģētiku. No datora enerģija neplūdīs. Taču, kas attiecas uz finanšu sfēru, kur materiālā vispār ir maz, tur izmaiņas būs ļoti lielas. Tāpēc tas, kuram pat nav nekādas iepriekšējas pieredzes, bet kurš ir spējīgs apgūt jaunu kompetenci, var kļūt ļoti pieprasīts. Problēma, ka nezini, kas būs tā jaunā kompetence, kas nomainīs veco. Ko apgūt? Bitkoinus? Bet varbūt ko citu? Attīstīsies B2B sistēma kreditēšanā. Šeit bija pirmais vilnis. Tagad tas ir apstājies tāpēc, ka pirmie saskrēja krāpnieki. Taču parādīsies regulācija, un interese atkal pieaugs. Ja bankas nespēj pildīt savu starpnieka funkciju kreditēšanā, parādīsies citi starpnieki, kas to pilda. Savukārt, ja parādīsies citi, varbūt, tad arī bankas atgriezīsies pie šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons,19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno jau augustā izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu, kur robežas apsardzības infrastruktūra ir izbūvēta, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Jāņem vērā, ka robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas tika apturēta pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir loģiski, ka paši vēlamies nofiksēt faktisko situāciju dabā un veikt jau paveikto darbu auditu. Vienlaikus mūsu pieredze, strādājot uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamos darbus, lai operatīvi varētu tupināt robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas un pabeigt to iespējami īsākā laikā,” uzsver Griškevičs.

Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra un/vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža,18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls,24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai Baltijā varētu pāriet uz elektroauto?

Db.lv,11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste,10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitas uzņēmuma SIA «LDZ infrastruktūra» valdes priekšsēdētāju kļuvis uzņēmuma līdzšinējais valdes loceklis Artis Bērziņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns vadītājs uzņēmumam bija jāieceļ, jo janvāra sākumā valdes priekšsēdētāja amatu atstāja Jānis Ceicāns.

Tās nav vienīgās izmaiņas, kas šonedēļ veiktas SIA «LDZ infrastruktūra» valdē. Par uzņēmuma valdes locekli iecelts Egils Feldmanis. Minētās izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

SIA «LDZ infrastruktūra» dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS «Latvijas dzelzceļš».

2017.gadā SIA «LDZ infrastruktūra» apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA «LDZ infrastruktūra» pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs,26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Ceicāns atstājis amatu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Jānis Ceicāns vadījis SIA LDZ infrastruktūra kopš 2012.gada. Viņa vietā jauns valdes priekšsēdētājs šobrīd nav iecelts, tādējādi uzņēmuma valdē vienīgais valdes loceklis ir Artis Bērziņš.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.janvārī.

SIA LDZ infrastruktūra dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS Latvijas dzelzceļš.

2017.gadā SIA LDZ infrastruktūra apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA LDZ infrastruktūra pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu pakalpojumu dokumenti jāsaprot ne tikai juristiem

Aija Brikše, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja,13.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu.

Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem.

Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu ir izprotama un cilvēciska rīcība. Saņemot piedāvājumu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, tas tiek salīdzināts lielās līnijās, nepievēršot uzmanību detaļām. Diemžēl tieši šīs nianses var izrādīties izšķirošas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Protams, sabiedrībai kopumā vajadzētu daudz rūpīgāk pievērst uzmanību finanšu pakalpojumu dokumentiem un dažādu līgumu nosacījumiem, bet šoreiz ne par to. Lai iedzīvotāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji saprastos labāk, ir jāmazina barjeras. Pretējā gadījumā veidojas "sabojātie telefoni", kad viena līgumslēdzēja puse gaida kaut ko citu, nekā otra puse piedāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA,27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica Salaspils Intermodālā loģistikas centra projektēšanā saņemtas visas būvatļaujas

Db.lv,12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajam Salaspils Intermodālajam loģistikas centram (SILC), kuram Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, izsniegtas visas būvatļaujas un Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā saskaņots būvprojekts minimālajā sastāvā.

”Lai Rail Baltica projekta infrastruktūra izpildītu TEN-T pamattīkla funkcionālās prasības, papildus starptautiskajai un reģionālajai pasažieru satiksmei plānota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, nodrošinot ērtu kravu pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem. Tādējādi Rail Baltica ekonomiskais koridors veidotu tūlītējus ieņēmumus un sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībā. Tāpat svarīgs aspekts, ka pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi liek nodrošināt Latvijas un Baltijas savienojamību ar Rietumeiropu, drošu un ātru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā,” skaidro Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA,06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru