Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Baltijā operējošais nekutamo īpašumu investīciju un attīstīšanas uzņēmums Capital Mill ir noslēdzis vērienīgu darījumu, pārdodot investīciju uzņēmumam SIA Proks Capital industriālo īpašumu Rīgā, Granīta ielā.

Šis ir viens no 2023. gada vērtīgākajiem industriālo īpašumu investīciju darījumiem Latvijā.

Granīta ielas zemes gabals aptver 3.3 hektārus, un ēkas platība ir 10’567 kvadrātmetri. Īpašums ir pilnībā iznomāts papīra, iepakojumu un vizuālās komunikācijas produktu un risinājumu vairumtirgotājam AS Antalis, kas ir meitas uzņēmums Japānas uzņēmumu grupai Kokusai Pulp & Paper.

Capital Mill šo īpašumu 2017. gadā iegādājās ar mērķi attīstīt, veikt papildus noliktavu platību izbūvi un uzlabot ēkas kvalitāti. Līdz ar šī cikla noslēgšanu un saskaņā ar Capital Mill stratēģiju, īpašums tika pārdots.

Darījuma cena netiek atklāta. Pārdevēju darījumā pārstāvēja un darījumu vadīja nekustamo īpašumu aģentūra Kivi Real Estate. Juridisko atbalstu darījuma sagatavošanā un noslēgšanā pārdevējam sniedza advokātu birojs Cobalt. Darījums tika finansēts ar bankas Citadele atbalstu.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM veiksmīgi realizējusi 5 gadu obligāciju izvietošanu par kopējo summu 70 miljoni eiro. Šī ir pirmā emisija ALTUM ceturtajā obligāciju programmā, kuras kopējais apjoms ir 120 miljoni eiro.

Salīdzinājumam, nedēļu iepriekš Latvijas Republika emitēja jaunas 5 gadu eiro obligācijas 1 miljarda eiro apmērā ar ienesīgumu 2,971%, kas bija par 0,605% zemāks nekā ALTUM sasniegtais līmenis.

Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu interesi no Baltijas institucionālajiem investoriem. Kopumā obligāciju piedāvājumā piedalījās 18 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu investīciju banka. Izsniegtā apjoma sadalījums bija šāds: 69% – aktīvu pārvaldības fondiem, 14% Ziemeļu investīciju bankai, 13% Baltijas bankām un 4% apdrošināšanas kompānijām. Ģeogrāfiski 43% obligāciju tika piešķirti Latvijas investoriem, 32% – Lietuvas, 11% – Igaunijas un 14% – Somijas investoriem.

Eiropas regulatīvo tehnoloģiju (RegTech) uzņēmums “Salv” ieguvis licenci slēgtā klienta izpētes rīka darbībai. Licenci izsniegusi Datu valsts inspekcija uz pieciem gadiem, un tiek prognozēts, ka tā veicinās sadarbību starp Latvijas finanšu institūcijām, sekmējot cīņu ar finanšu noziegumiem.

Slēgtā kopīgā klienta izpētes (KYC) rīka licence sniegs iespēju bankām un citām finanšu iestādēm ne tikai pastiprināt finanšu darījumu uzraudzību, bet arī rūpīgāk pārbaudīt klientu datu patiesumu. Risinājums palīdzēs savlaicīgāk identificēt un novērst potenciālos finanšu krāpniecības, piemēram, naudas atmazgāšanas, draudus.

Licence iegūšana apliecina “Salv” atbilstību ISO/IEC 27001 sertifikātam un augstākajām drošības un datu aizsardzības prasībām.

Bijušie TransferWise darbinieki izveido jaunuzņēmumu Salv

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku...

Kā liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, 2023. gadā no četru lielāko Latvijas komercbanku klientiem tika izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto krāpniecības gadījumu apmērs sasniedza 9,2 miljonus eiro. Vairāk nekā 5,6 miljoni eiro tika nelikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā, savukārt 5,5 miljoni eiro – telefonkrāpniecības rezultātā, klientiem apstiprinot maksājumus no saviem kontiem.

Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn par 84% palielinājās tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits, kas norāda uz strauju finanšu noziegumu pieaugumu.

“Sadarbība starp finanšu iestādēm ir ieguvums visiem, bet, lai to būtu iespējams īstenot praksē, jāgūst pārliecība par procesa drošību un atbilstību virknei dažādu normatīvo aktu prasību. Tāpēc apsveicam visus iesaistītos ar paveikto darbu, lai nodrošinātu iespējas realizēšanos praksē,” komentē Laima Letiņa, Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece.

““Salv” kā pirmais regulatīvo tehnoloģiju uzņēmums izpildījis augsto kvalitātes standartu un ieguvis Datu valsts inspekcijas izsniegto klienta izpētes rīka licenci, kas ļaus Latvijas finanšu sektoram daudz efektīvāk cīnīties ar naudas atmazgāšanu. Iegūstot licenci klienta izpētes rīka darbībai, “Salv” apliecina, ka finanšu pakalpojumu sniedzējiem tagad ir iespējams vienoties kopīgā cīņā pret finanšu noziegumiem," uzsver Bruno Puriņš, “Salv” Latvijas filiāles vadītājs.

"Par klientu izpētes rīku izmantošanu cīņā pret finanšu noziegumiem pasaulē tiek diskutēts jau daudzus gadus. Neraugoties uz salīdzinoši nelielo tirgu, Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas izstrādājusi standartus un noteikumus, lai šo koncepciju iedzīvinātu arī realitātē. Esam pagodināti, ka 2019. gadā varējām palīdzējām finanšu nozarei pamatot un izvērtēt šīs licencēšanas tiesiskā ietvara priekšlikumu un atbalstīt “Salv” licences iegūšanas procesā," norāda Edgars Pastars, SIA “ZAB COBALT” vadošais speciālists, zvērināts advokāts.

“Salv” dibināts 2018. gadā ar mērķi apkarot finanšu noziegumus, palīdzot saviem klientiem novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un citus finanšu krāpniecības veidus. Uzņēmumu dibināja bijušie “Skype” un “Wise” noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas eksperti Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) un Džefs Maklelands (Jeff McClelland) kopā ar bijušo “Wise” programmatūras inženieri Sergeju Rumjancevu (Sergei Rumjantsev).

“Salv”, kas sākotnējo darbību uzsācis Baltijas valstīs, pēdējā gada laikā paplašinājis darbību arī Apvienotajā Karalistē. Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums piesaistījis finansējumu 12,1 miljona eiro apmērā, un tā ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2,2 miljonus eiro.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums šobrīd norisinās līdz 2025. gada 30. maijam. Tā ir iespēja piedalīties obligāciju emisijā, kļūstot par investoru ar minimālo ieguldījumu 100 eiro apmērā. Investori visā Baltijā ir aicināti iegādāties obligācijas ar fiksētu 4% gada procentu likmi un piecu gadu dzēšanas termiņu. Pirmajā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 20 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 60 miljoniem eiro.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļās obligācijas ir plaši pieejamas – gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Ikviens interesents, tostarp “Rīgas ūdens” klienti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji, var atbalstīt videi draudzīgu infrastruktūras attīstību Rīgā, vienlaikus saņemot noteiktu procentu likmi atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem. Tā ir pieejama investīcija ar skaidriem nosacījumiem gan pieredzējušiem investoriem, gan tiem, kuri vēlas sākt veidot savu ieguldījumu pieredzi.

Pirmās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī Baltijas lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” turpmākajai modernizācijai.

Šodien Satversmes tiesa skatīs Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiks vērtēts Satversmes tiesā. Lietas izskatīšana notiks vairākās sēdēs februārī un martā, bet lēmums sagaidāms līdz aprīļa sākumam.

Brizga-Kalniņa atgādina, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

"Rīgas ūdens" pirmajā publiskā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā ir veiksmīgi piesaistījis 20 miljonus eiro ar fiksētu 4% gada procentu likmi un 5 gadu termiņu, informē uzņēmums.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc Eiropas zaļajām obligācijām sasniedza 45,5 miljonus eiro, kas ir 228% no sākotnējā emisijas mērķa.

Šī emisija iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu - SIA "Rīgas ūdens" ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, kā arī pirmais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas emitē obligācijas atbilstoši jaunajam Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) standartam.

"Rīgas ūdens" Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums piesaistīja ievērojamu institucionālo investoru interesi, nodrošinot stabilu un daudzveidīgu Baltijas investoru bāzi. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 25 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu Investīciju banka, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi, bankas, apdrošināšanas kompānijas, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniedza 38,5 miljonus eiro.

Draugiem Group autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmums Mapon piesaistījis gan privātus, gan institucionālus investorus, kuri uzņēmuma obligācijās ieguldījuši 3 miljonus eiro.

Investīcijas tiks izmantotas savas nozares uzņēmumu iegādes darījumu finansēšanai un Mapon darbības paplašināšanai Eiropā.

Mapon mērķtiecīgi īsteno uz klientiem orientētu pieeju, ieviešot jaunus risinājumus un produktus, vienlaikus paplašinot klientu bāzi. Uzņēmuma komandas mērķis ir turpināt pēdējo piecu gadu laikā sasniegto izaugsmes tempu – teju 30% gadā, kas ievērojami apsteidz nozares vidējos rādītājus. Neauditētie dati liecina, ka pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17,3 miljonus eiro, un šogad plānotais apgozījums ir vairāk nekā 22 miljoni eiro.

Kopš Mapon dibināšanas uzņēmums ir ievērojami paplašinājis savu darbību, iegādājoties citus uzņēmumus ārvalstīs. Mapon ir filiāle Spānijā un pārstāvniecības Somijā un Dānijā. Pēdējo septiņu gadu laikā Mapon sekmīgi iegādājies uzņēmumus un klientu portfeļus Igaunijā, Somijā, Lietuvā un Dānijā, kļūstot par vienu no vadošajiem nozares spēlētājiem gan Baltijā, gan Ziemeļeiropā.

Runa ir par pirms pāris dienām Ventspils valstspilsētas domē ievēlētā Aivara Lemberga labumu gūšanas uz sabiedrības, uz ventpsilnieku rēķina piesedzēju Latvijas valsts ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Rītdien Tieslietu padome vērtēs, vai Stukāns ir cienīgs būt atkārtoti virzītam uz Saeimu apstiprināšanai uz otro termiņu šajā Latvijas valstij un tiesiski funkcionējošai sabiedrībai tik izšķiroši nozīmīgajā amatā.

Pirms dažām dienām par to esmu izteicis šaubas un esmu Latvijas iedzīvotājiem jau darījis zināmu, ka nosūtīju Tieslietu padomei ieniegumu ar 13 pielikumiem, kuros ir skaidri redzami Latvijas valsts nozagšanas legalizēšanas centieni prokurora Stukāna vadībā, kurš demonstratīvi nepilda Prokuratūras likuma 23. pantā pardzēto ģenerālprokurora pienākumu, proti, neatceļ nepamatotus vai pretlikumīgus prokuroru lēmumus.

To apliecina fakts, ka joprojām netiek atcelts krimināli sodāms noziegums, nelikumīga lēmuma taisīšanu par kriminālprocesa Nr. 16870000222 par 1 427 853 eiro vērtu Ventspils brīvostas pārvaldes publisko līdzekļu izšķērdēšanu, izkrāpšanu un piesavināšanos izmeklēšanas atkārtotu izbeigšanu. To šī gada 28. aprīlī skandalozi ir veicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Atgādinu, ka uzzinot par šāda nelikumīga lēmuma taisīšanu, nekavējoties vērsos ar kārtējo iesniegumu pie ģenerālprokurora Stukāna, aicinot šo prettiesisko un sociāli netaisnīgo lēmumu atcelt.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka jau trešo gadu pēc kārtas īsteno sabiedriski izglītojošo iniciatīvu – “Kapitāla tirgus akadēmiju”, kas bez maksas sniedz Latvijas uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus – obligācijas un akcijas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi un vietējā kapitāla tirgus attīstību, akadēmija kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur uzņēmēji apgūst alternatīvā finansējuma iespējas un uzzina, kā izmantot biržas priekšrocības savas uzņēmējdarbības izaugsmei. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 mljrd. eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem. Akadēmija ir veids, kā šo ceļu padarīt pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam – saprotami, praktiski un ar ilgtermiņa perspektīvu.

Kopš projekta sākuma 2023. gadā īstenotas 10 akadēmijas gan Rīgā, gan reģionos – Liepājā, Valmierā, Cēsīs un akadēmiju apmeklējuši vairāk nekā 200 uzņēmēju. No tiem, saskaņā ar Signet Bankas veikto aptauju, 37% vēlējās uzzināt uzņēmēju reālos pieredzes stāstus, 35% bija ieinteresēti uzzināt par akciju emisijas iespējām un 28% par obligācijām kā finansējuma formu.

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap iegādāsies 70 % Baltijā vadošā automatizācijas tehnoloģiju uzņēmuma Hansab Group akcijas.

Hansab, kas dibināts 1991. gadā, izstrādā un sniedz drošības, maksājumu apstrādes, tirdzniecības vietu, sūtījumu piegādes, rindu regulēšanas sistēmu, autostāvvietu un citus automatizācijas risinājumus uzņēmumiem no loģistikas, finanšu, mazumtirdzniecības u.c. nozarēm, kā arī publiskā sektora. Uzņēmums darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā, un tam ir 18 biroji un apkalpošanas punkti visā reģionā.

"Hansab ir atzīts uzņēmums, kas ir izveidojis efektīvu, augstas kvalitātes klientu apkalpošanas modeli strauji augošajā automatizācijas jomā," saka BaltCap vadošais partneris Dagnis Dreimanis. "Mēs saredzam plašu iespēju loku šī uzņēmuma izaugsmei, izmantojot BaltCap ilggadējo pieredzi, virzot Baltijas uzņēmumus attīstībai globālajā tirgū."

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

AS Storent Holding ir publicējis obligāciju emisijas galīgos noteikumus, ko apstiprinājusi Latvijas Banka. Storent jaunais publiskais obligāciju piedāvājums līdz 18,5 miljonu eiro apmērā notiks no 12. novembra līdz 2. decembrim.

Tas iezīmē būtisku soli uzņēmuma attīstības stratēģijā un rada jaunas iespējas Baltijas privātajiem un profesionālajiem investoriem piedalīties reģionā vadošā tehnikas nomas uzņēmuma izaugsmē. Storent ir pierādījis savu līderību digitalizācijā, tiešsaistes pārdošanā un šī gada septembrī sekmīgi ienācis vienā no visstraujāk augošajiem ASV tirgiem.

Obligāciju programmas otrais laidiens tiks īstenots saskaņā ar 2025. gada 2. aprīlī Latvijas Bankā apstiprināto pamatprospektu, ar 10% fiksētu gada procentu likmi un 3,5 gadu termiņu. Investoriem būs pieejamas 185 000 Storent Holding obligācijas ar nominālvērtību 100 eiro. Emisijas mērķis ir refinansēt esošās obligācijas un nodrošināt papildu finansējumu uzņēmuma izaugsmes turpināšanai Eiropas un ASV tirgos. Esošajiem investoriem, kuru obligāciju termiņš beidzas 2025. gada decembrī un 2026. gada septembrī, tiks piedāvāta apmaiņas prēmija 1% apmērā no apmainīto obligāciju nominālvērtības.

Fonds "East Capital Real Estate Fund IV" no nekustamā īpašuma attīstītāja "Hepsor" meitasuzņēmuma "Hepsor Latvia" iegādājies komerciālo ēku "StokOfiss U30", informē fonda pārstāvji.

Pēc "East Capital Real Estate" vēstītā, darījuma vērtība ir 5,2 miljoni eiro, taču no šīs summas jāatskaita uzņēmuma parādsaistības, tostarp banku aizdevumi un īpašnieku aizdevumi.

Ēka atrodas Ulbrokas ielā, Rīgā, un tās kopējā iznomājamā platība ir 3642 kvadrātmetri.

"East Capital Real Estate" izpilddirektors Madiss Raidma skaidro, ka multifunkcionālo biroju-noliktavu telpu jeb "stock-offices" īpašumi pārstāv jaunu un strauji augošu segmentu.

"Hepsor" pabeidza "StokOfiss U30" būvniecību 2022.gada vasarā. Kopumā šajā kompleksā, kurā ietilps arī "StokOfiss U34", "Hepsor" investēja apmēram 17 miljonus eiro.

"StokOfiss U30" ir multifunkcionāla komerciālā ēka, kas piedāvā "trīs vienā" risinājumu, nodrošinot uzņēmumiem gan tirdzniecības, gan biroja un noliktavu telpas vienuviet. "StokOfiss U30" ēka ir pilnībā iznomāta vairākiem nomniekiem, no kuriem lielākais ir starptautiskais kosmētikas mazumtirgotājs "Douglas".

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

Latvijā un Igaunijā strādājošā tehnoloģiju mazumtirdzniecības grupa Euronics iegādāsies UAB Avitelos prekyba, kas ir viena no lielākajām elektronikas mazumtirdzniecības ķēdēm Lietuvā.

Euronics izpilddirektors Igaunijā un Latvijā Āre Koppels (Aare Koppel) norāda, ka uzņēmuma iegāde sekmēs Avitelos prekyba pozīciju nostiprināšanos Lietuvas tirgū: “Izmantojot Euronics zināšanas un infrastruktūru, Avitelos prekyba var kļūt par lielāko tehnoloģiju mazumtirgotāju Lietuvā.”

Noslēdzoties iegādes darījumam, Euronics kļūs par ietekmīgāko plaša patēriņa elektronikas mazumtirdzniecības ķēdi Baltijas valstīs. Uzņēmumu grupā kopumā strādās 900 darbinieki visās trīs Baltijas valstīs: gandrīz 500 Igaunijā, 250 Lietuvā un 150 Latvijā. Mazumtirdzniecības tīkls visās trīs valstīs ietvers gandrīz 50 veikalus, kas darbosies 29 dažādas pilsētas.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka „Raft Capital Management” nodibinātais ieguldījumu fonds „Raft Capital Baltic Equity Fund” ir piesaistījis ieguldījumus 50 miljonu eiro apmērā un plāno tos ieguldīt strauji augošos uzņēmumos Lietuvā un abās pārējās Baltijas valstīs.

Nākotnē tas meklēs iespējamos pirkumus arī ziemeļvalstīs un Polijā.„Raft Capital Management”, ko Lietuvas Banka ir licencējusi veikt ieguldījumu darbību, vadības grupai ir pieredze darbā ziemeļvalstu finansiālajās un pasaules profesionālajās iestādēs.

Dalībnieku grupā ietilpst Artūrs Gegužis, Andrejs Boicovs, Ģintauts Galvanausks un Imre Vise (Igaunija, Tallina).

„Raft Capital Management” partneris Andrejs Boicovs pastāstīja, ka izveidotajai grupai ir specializētas un unikālas zināšanas par šejienes tirgu, plaša pieredze ieguldījumu īstenošanā un pārvaldībā, kā arī zināšanas par mērķtirgiem. „Trīs no četriem partneriem ir kopā strādājuši SEB ieguldījumu bankas darījumu un riska kapitāla uzņēmumos, un mēs visi kopā esam strādājuši pie sarežģītiem finansiālajiem projektiem. Apvienošanos noteica kopīgas intereses, tirgus iespējas un pārliecība, ka mēs varam palīdzēt uzņēmumiem kļūt par līderiem starptautiskajā uzņēmējdarbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pasaules tirgū,” sacīja A. Boicovs.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.