Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs, 03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Vēl nesen, 2022. gada sākumā, vidējais obligāciju ienesīgums Baltijas kapitāla tirgū bija zem 10% gadā, taču šobrīd ir pārsniedzis 10%. “Šis gads patiešām ir bijis labvēlīgs obligāciju investoriem, un tie noteikti vairs nesūdzas par obligāciju tirgus stagnāciju,” ievadot paneļdiskusiju, teica E. Antufjevs. No otras puses, obligāciju emitentiem ir jāsaskaras ar augošām kapitāla izmaksām un jāizvērtē sava spēja apkalpot dārgu parādu. “Pašreizējie obligāciju ienesīgumi tirgū ir ļoti pievilcīgi. Investori saņem fiksētu ienākumu likmi, labu ienesīgumu, pietiekamu drošības līmeni, un ir daudzi, kas vēlas ielēkt šajā vilcienā. Runājot par Lietuvas tirgu, tas kļūst veselīgāks, notiek uzņēmumu īpašnieku paaudžu maiņa, un jaunā paaudze daudz pozitīvāk skatās uz kapitāla tirgus sniegtajām iespējām. Šai pārmaiņai palīdz arī tas, ka jaunā paaudze ir ieguvusi mūsdienīgu augstāko izglītību, tāpēc viņi ir daudz zinošāki un atvērtāki par investīcijām finanšu pasaulē. Mēs un mana komanda ikdienā rakstām ziņas, blogus, kas ļauj cilvēkiem izprast tirgus īpatnības, terminus saistībā ar obligācijām un citus faktorus, kas veicina investoru interesi. Lai gan privātajiem investoriem ienesīgums ir galvenais mērķis, tomēr nozīme ir arī pārējiem faktoriem,” komentē Indra Dargite, piebilstot, ka Lietuvā investori pievērš īpašu uzmanību atpazīstamiem emitentiem ar labu reputāciju, kā piemēru norādot pašas ģimenes uzņēmumu EIKA, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu.

“Mēs bijām atpazīstami ar dzīvokļu pārdošanu saviem klientiem, un tas radīja lielu atpazīstamību privātajā sektorā,” par EIKA obligāciju emisiju stāstīja I. Dargite. Konkrēti šajā gadījumā investori izrādīja interesi, balstoties uz jau esošām, pozitīvām sadarbības attiecībām ar uzņēmumu, nevis pamatojoties uz uzņēmuma publisko atpazīstamību un stāvokli finanšu tirgos. Kā uzsvēra I. Dargite, Lietuvā uzņēmuma un uzņēmuma īpašnieku reputācija ir ļoti nozīmīgs faktors. Marks Feimi no Eiropas Rekonstrukcijas un investīciju bankas norādīja, ka banka 2022. gada laikā piedalījās 10 obligāciju emisijās, investējot 55 miljonus eiro, un turpina aktīvi atbalstīt visdažādākos projektus kapitāla tirgū. “Mēs uzturam pastāvīgu dialogu ar nozīmīgākajiem tirgus dalībniekiem. Mums ir svarīga sadarbība ar vadošajām nozares iestādēm un bankām. Baltijas kapitāla tirgus turpina attīstīties, un mēs vienmēr esam gatavi palīdzēt, izmantojot starptautisko pieredzi, lai uzlabotu vietējo tirgus vidi,” teica M. Feimi.

Baltijas obligācijas, eiroobligācijas un enkurinvestori

Var emitēt obligācijas vietējā Baltijas tirgū, uzrunājot vietējos Baltijas investorus, bet, ja uzņēmums ir pāraudzis vietējo tirgu un ir pietiekami starptautisks, tad var tēmēt uz eiroobligāciju emisiju, piesaistot investorus no visas pasaules. Eleving Group ir viens no praktiskiem piemēriem, jo uzņēmums ir guvis pieredzi gan vietējā tirgus obligāciju, gan eiroobligāciju emisijās. Tādēļ arī atbildi uz jautājumu par to, kāda ir starpība starp tirgiem un to investoriem, lūdzām sniegt tieši Eleving Group finanšu direktoram Mārim Kreicam, kurš Dienas Biznesam jau iepriekš ir sniedzis detalizētu interviju par savu pieredzi obligāciju tirgos. “Tas, ko mēs sapratām, ka nav nekādas būtiskas atšķirības starp Baltijas un Eiropas investoriem - Baltijas investori nav nekaunīgāki vai mazāk agresīvi! Savukārt tas, ko mēs ievērojām Eiropā, - dominē tā sauktais enkurinvestora princips, kas lēnām tiek iedzīvināts arī Baltijā.

Šis princips nozīmē, ka investors, kas iegādājas aptuveni 20% no visām obligācijām, veic emitenta padziļinātu izpēti un rūpīgi pārbauda darījumu. Tomēr būtiskākais ir, ka šis investors necenšas darījumu strukturēt tikai savām specifiskajām vajadzībām,” norādīja M. Kreics, uzsverot, ka darījums jau pirmsākumā tiek strukturēts tā, lai būtu iespēja piesaistīt investīcijas arī no citiem tirgus spēlētājiem. Saprotams, ka šāda investora vārds ir pietiekami zināms un stiprs, lai piesaistītu uzmanību. Citiem vārdiem sakot, emitents vispirms sadarbojas ar enkurinvestoru un tikai pēc darījuma noformulēšanas izmanto tā vārdu, lai piesaistītu papildu interesi. “Šobrīd šī ir viena no atšķirībām tirgos. Baltijā institucionālie investori cenšas kļūt aktīvāki tieši agrīnajā fāzē, kad notiek darījuma strukturēšana. Tomēr joprojām ir jautājums, vai Baltijas institucionāliem investoriem ir pietiekami spēcīga starptautiska reputācija, lai kalpotu kā enkurinvestori,” sacīja M. Kreics.

Institucionālie un privātie investori

Stāsts par institucionāliem un privātiem investoriem ir samērā plašs, turklāt katrai grupai ir savas specifiskās intereses, kas ne vienmēr ir pilnībā atkarīgas no finanšu iespējām. Par sadarbību ar institucionāliem investoriem Indrei Dargitei ir īpašs pieredzes stāsts. “Mēs būvējām militāro pilsētiņu, kas bija publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, un piesaistījām finansējumu caur obligāciju emisiju. Celtniecības projekta pasūtītājs bija Aizsardzības ministrija, tādēļ mēs izvēlējāmies emitēt obligācijas slēgta piedāvājuma veidā un uzrunāt institucionālos investorus. Mēs nevarējām veikt publisko obligāciju emisiju, jo bija jāsaglabā konfidencialitāte par objektu. Mēs rīkojām tenderi, kurā uzaicinājām aptuveni 50 institucionālos investorus no visas Baltijas. Tas, ko varējām sajust, bija šo investoru dažādība. Varēja saprast, ka viņi nāk no dažādām valstīm,” tā I. Dargite, uzsverot, ka realitātē pastāv lielas atšķirības starp valstīm attiecībā uz to, kādus ieguldījumus var veikt pensiju fondi un kādus nevar.

“Lietuvā pensiju fondiem ir aizliegts piedalīties privātajās obligāciju emisijās, tām ir obligāti jābūt kotētām biržas regulētajā tirgū. Latvijā un Igaunijā ir mazāk konservatīva nostāja, bet diemžēl Lietuvā tā ir ļoti konservatīva, un tas rada vairākas problēmas, lai investori būtu laimīgi un justos komfortabli,” secināja I. Dargite. Kopējais secinājums ir tāds, ka uz institucionālajiem investoriem attiecas virkne dažādu regulatīvo ierobežojumu, kurus ir nepieciešams iepriekš prognozēt, pārbaudot, vai kādā no valstīm pastāv kādi izņēmumi un regulējuma atšķirības.

Vai Baltijas kapitāla tirgus ir vienots?

COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš, atbildot uz E. Antufjeva jautājumu, ievadā teica joku: “Domājam vienādi, bet rezultāts ir atšķirīgs!” Tas nozīmē, ka, lai gan juridiskās definīcijas ir līdzīgas, praksē situācijas bieži vien izrādās pavisam atšķirīgas. “Tehniski jā, mums ir līdzīgi regulējumi, kas nozīmē, ka visai dokumentācijai vajadzētu būt vienādai. Realitātē var redzēt dažādas pieejas, piemēram, līgumu sastādīšanā vai regulatoru darbībā, pievēršot uzmanību regulatīvo iestāžu līgumu apstiprināšanas praksei dažādās Baltijas valstīs. Tas ir tikai viens aspekts. Otrs, piemēram, ir pensiju fondu atšķirīgais regulējums, ja salīdzinām Latviju un Igauniju ar Lietuvu. Diemžēl Lietuvā pensiju fondiem ir ierobežojumi attiecībā uz ieguldīšanu obligācijās, kas netiek iekļautas biržas regulētā tirgus sarakstā. Tomēr pozitīvi ir tas, ka pašlaik notiek vienotas mazo emisiju (līdz 8 miljoniem eiro) dokumentu paketes unifikācijas process, kas derēs visās Baltijas valstīs. Tas tiešām būs liels bonuss mazajiem emitentiem,” atklāja E. Lodziņš. Trīs Baltijas valstis ir ar dažādām nacionālajām valodām, un, runājot par unifikāciju, arī šis jautājums ir dienaskārtībā. “Valodu lietojuma gadījumā ne visur regulējums ir vienots. Piemēram, ja notiek publiskā obligāciju emisija Latvijā, tad informācija sagatavojama latviski. Pat tehniskās kotēšanas gadījumā šie dokumenti jāgatavo latviski,” sacīja E. Lodziņš, savus novērojumus noslēdzot uz optimistiskas nots – ar norādi, ka kopumā Baltijas valstīs esam uz pareizā ceļa.

Ne visas bankas ir gatavas

Runājot tieši par publiskajām emisijām, ir ļoti svarīgi, lai maziem investoriem ir tehniska iespēja investēt un darīt to ērti un saprotami, kas ir iespējams tikai tad, kad apkalpojošās bankas piedāvā atbilstošu infrastruktūru un iespējas. Eleving Group pašlaik veic publisko obligāciju emisiju, tādēļ arī Māra Kreica teiktais ir šobrīd aktuāls. “Mūsu publiskā emisija šobrīd, konferences laikā, vēl ir procesā visās Baltijas valstīs. Vēlos minēt, ka visās valstīs komunikācija un sadarbība ar regulatoriem ir bijusi diezgan laba. Paralēli esam samērā daudz izglītojuši investorus, un ir skaidrs, ka investori ir gatavi investēt augsta ienesīguma obligācijās. Tas, ar ko sastapāmies publiskās emisijas laikā, bija problēmas ar banku infrastruktūru. Proti, banku infrastruktūra Baltijas valstīs ir krietni atšķirīga, ieskaitot likuma prasības. Mūs tas izbrīnīja, ka regulators jau ir apstiprinājis piedāvājumus, bet bankas joprojām var izvēlēties pielāgot piedāvājumu, izejot no savām prasībām. Tādos gadījumos rodas neparedzēti ierobežojumi! Mums šobrīd ir virkne investoru, kas vēlas pirkt mūsu obligācijas, bet viņu bankas šo iespēju nepiedāvā,” sacīja M. Kreics, pieļaujot, ka daļu no problēmām var novelt uz to, ka uzņēmums atrodas Baltijā, bet tiek emitētas eiroobligācijas. Viņš pauda cerību, ka bankas kā pēdējie kapitāla tirgus vārtu turētāji veiks nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā un visās Baltijas valstīs mazajiem investoriem būs vienādas iespējas.

Lieli procenti ne visiem ir piemēroti

Jau ievadā tika minēts, ka obligāciju ienesīguma pieaugums un paaugstināta investoru aktivitāte tirgū ietekmē risku palielināšanos. Šobrīd nekustamo īpašumu tirgus Lietuvā ir viens no aktīvākajiem Baltijas valstīs, un Indras Dargites piezīmes par šo tēmu liek aizdomāties. “Lietuvā, kur nekustamais īpašums tiek vērtēts augstu, daudz kas ir atkarīgs no obligāciju emitenta. Ir obligācijas ar likmēm zem 10%, kur viss ir ļoti skaidri un droši. Tomēr, ja ieguldījumu drošība ir zema, bet ienesīgums ir starp 10% un 14% vai pat vairāk, teikšu, ka neesmu ļoti optimistiska par šādu piedāvājumu. Vēl nesen mēs emitējām obligācijas ar 6% likmi, bet šobrīd, lai būtu interesanti investoriem, mums būtu jāpiedāvā divciparu ienesīgums, ko mēs neesam gatavi darīt, jo vienmēr ir jāpatur prātā biznesa ilgtspēja. Ir izmaksu slieksnis, kuru sasniedzot ir jāaptur projekta darbība. Nav gluži tā, ka nekustamo īpašumu attīstītājs var riskēt solīt 15%, 17% un vēl aizvien justies droši, un turpināt attīstīt projektus. Kaut arī ir riskētāji, ir jāsaprot, ka pirktspēja krītas un pērn dzīvokļu pārdošana samazinājās. Es domāju, ka pārsolīt, lai tikai dabūtu naudu, nevajag, tā ir bīstama spēle,” uzskata I. Dargite, norādot, ka šobrīd ir tikai jauno likmju sākums un pēc 12 mēnešiem jau būs redzams, kā visiem ir veicies. Viņa uzsvēra, ka personīgi viņas riska apetīte nekustamo īpašumu jomā ir krietni zemāka par vidējo.

Saistību neizpilde un drošības instrumenti

Edmunds Antufjevs, uzsākot visai kutelīgo tēmu par iespējamām neveiksmēm, norādīja, ka parādsaistību restrukturizācija ir būtiska jebkurā biznesā un jebkurš neveiksmīgs stāsts var ietekmēt tirgu kopumā. Kad tika uzdots jautājums par situāciju pēdējo 10 gadu laikā, Edgars Lodziņš norādīja, ka pie pirmās obligāciju emisijas valsts uzņēmumam Latvenergo ir sācis strādāt 2013. gadā. “Ja salīdzinām vispārējo situāciju, tad pastāv milzu atšķirība obligāciju drošības ziņā starp 2013. gadu un 2023. gadu. ” norādīja E. Lodziņš, uzsverot, ka šobrīd obligāciju dokumentācija un investoru drošības pasākumi jau ir pietiekami augstā līmenī.

“Mēs paredzam visdažādākās situācijas obligāciju nosacījumos, tomēr nav nepieciešamības rakstīt ļoti komplicētas dokumentācijas, jo privātajiem investoriem ir jābūt iespējai ne tikai izlasīt šo dokumentāciju, bet arī saprast to. Nav jēgas radīt 300 lappušu garu dokumentu, kuru neviens negrib lasīt, jo nespēj saprast!” sacīja jurists. Vietējo obligāciju darījumu stāsts ir vēl viena lieta, ko E. Lodziņš uzsver īpaši. Proti, ir pieprasījums pēc uzticības institūcijas (angl. trustee), kas būtu vidutājs starp emitentiem un investoriem. “Iznāk, ka ir emitents un investoru pūlis un nav neviena starp viņiem. Respektīvi, nav neviena, kurš uzņemtos rūpi un pārstāvētu obligāciju turētājus,” teica E. Lodziņš. Pēc jurista teiktā, pēdējā laikā tiek virzīts arī projekts par nodrošinājuma aģenta principa ieviešanu Latvijā, kas drīzumā atrisinās mūžsenās diskusijas par paralēlā parāda jautājumu Latvijas likumdošanā.

PlusPlus vai tomēr mīnus?

Kad runa ir par saistību neizpildei tuvām situācijām un investoru vēlmi šādos gadījumos saglābt kapitālu un domāt par restrukturizāciju, I. Dargite dalījās ar konkrētu piemēru par igauņu obligāciju emitentu PlusPlus Capital. “Viņiem bija tehniskā saistību neizpilde pērnā gada oktobrī, tomēr viņi paralēli turpināja piesaistīt naudu refinansēšanai. Bija kuponu maksājumu kavējumi, vajadzēja palielināt pašu kapitālu līdz šā gada septembrim. Tika piedāvāts izpirkt obligāciju investorus ar diskontu, kas aizvien vēl nav noticis. Kā viņiem tas izdodas? Šim uzņēmumam ir efektīva komunikācijas stratēģija. Pašlaik nav plašas mediju uzmanības un nav liela trokšņa, tomēr, manuprāt, šis būs viens no tiem Igaunijas uzņēmumiem, kas patiesi neizpildīs saistības kā obligāciju emitents. Visticamāk, ka drīzumā redzēsim, kā šis jautājums tiks atrisināts, un tas būs labs piemērs citiem uzņēmumiem. Runa ir par vairāk nekā 70 miljonu obligāciju emisiju, kas varētu skart daudzus lokālos privātos investorus. Redzēsim, kā viss noslēgsies, tas noteikti būs interesants piemērs,” sacīja I. Dargite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Signet Bank investē 750 000 eiro Merito fonda mantu glabātavu tīkla izveidei Baltijā

Db.lv, 23.11.2023

Pirmais fonda nekustamā īpašuma darījums ir bijušā izklaides centra "Go Planet" ēkas Gunāra Astras ielā 2B, Rīgā, iegāde šī gada septembrī. Ar kopumā sešu miljonu eiro investīciju ēka tiks pārveidota par vienu no Austrumeiropā lielākajām mantu glabātavām (Self Storage) ar iznomājamo platību apmēram 10 000 kvadrātmetru.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" ieguldījusi 750 000 eiro Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētajā nekustamā īpašuma fondā "Merito Self Storage Fund" mantu glabātavu tīkla attīstībai Baltijas valstīs, informē "Merito" pārstāvji.

"Merito" šogad ir izveidojis 30 miljonu eiro kapitāla specializēto nekustamo īpašumu fondu "Merito Self Storage Fund" un plāno pakāpeniski piesaistīt vēl apmēram 50 miljonu eiro banku līdzfinansējuma.

""Signet Bank" atbalsta vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmi ne tikai ar tradicionāliem bankas kredītiem, bet arī ar citiem instrumentiem – akciju un obligāciju emisiju organizēšanu, investīcijām fondos. Straujākam mūsu valsts ekonomikas izrāvienam nepieciešamas vērienīgas, ilgtspējīgas un plašākā tirgū mērogojamas biznesa idejas, tādas kā "Merito" fonda jaunais projekts. Saredzam labas šī projekta perspektīvas un potenciālu atdevi un, ņemot vērā, ka šajā posmā tam ir nepieciešamas investīcijas kapitālā, nevis citi finansējuma instrumenti, esam pieņēmuši lēmumu investēt "Merito Self Storage Fund"," saka Roberts Idelsons, AS "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Tirdzniecības centra Mols vienīgo īpašnieci kļuvusi ar Mego partnera līdzīpašnieku saistīta kompānija

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieci kļuvusi kompānija SIA "F 8", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"F 8" īpašnieki vienādās daļās ir Kristīne Šulika-Meleša un Mihails Šuliks. Kompānija "F 8" reģistrēta 2015.gada beigās, un tās pamatkapitāls ir 3800 eiro. 2022.gadā kompānijas "F 8" apgrozījums bija 91 855 eiro, bet tās zaudējumi bija 877 560 eiro.

Šuliks ir arī pārtikas vairumtirgotāja SIA "Baltstor", kas ir veikalu "Mego" un "Vesko" partneris, viens no patiesajiem labuma guvējiem. Šuliks ir vienīgais AS "Magnons" īpašnieks, kurai "Baltstor" kapitālā pieder 61,98%. "Baltstor" 2022.gadā strādāja ar 49,242 miljonu eiro apgrozījumu un guva 349 641 eiro peļņu.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka Šuliks līdz 2008.gada martam bija arī 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Mono" un 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Monald".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton sadarbībā ar Signet Bank emitē obligācijas 20 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām pērn sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt

LETA, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām pagājušajā gadā sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt, sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka banku sektoram 2023.gads bija samērā pozitīvs - procentu likmju pieauguma dēļ izdevās uzlabot peļņas un kapitāla atdeves radītājus, taču jāņem vērā, ka šos augstos peļņas radītājus būs grūti noturēt 2024.gadā un jo īpaši 2025.gadā, vairāku iemelsu dēļ.

Tostarp Idelsons atzīmēja, ka 2024.gadā sāks samazināties aizdevumu procentu likmes, samazinot arī banku ieņēmumus, banku administratīvie izdevumi inflācijas un augoša administratīva sloga dēļ turpinās palielināties, kā arī vēl zināmu laiku bankām būs izdevumi augstāku depozītu procentu likmju dēļ, jo depozīti tiek izvietoti uz noteiktu termiņu vienu, diviem un pat trim gadiem, un par tiem būs jāmaksā augsto procentu likmju laikā nolīgtā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

FOTO: Liepājā aizvadīta Kapitāla tirgus akadēmija, pulcējot Kurzemes reģiona uzņēmējus

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

APF Holdings iesniedz IPO prospektu izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā

Db.lv, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup 3. oktobrī uzsāk 15 miljonu eiro obligāciju kotāciju biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

Uzņēmums slēgtā piedāvājuma ietvaros piesaistīja plānotos līdzekļus viena mēneša laikā kopš obligāciju emisijas. Obligāciju kupona likme noteikta 9% + 3 mēnešu Euribor. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, un to dzēšanas termiņš ir 2026. gada 25. februāris.

"DelfinGroup turpina uzņemto attīstības kursu, aktīvi izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un piedāvājot arvien jaunas investīciju iespējas. Esam gandarīti, ka investoru uzticība turpina augt, novērtējot uzņēmuma izaugsmes perspektīvas un izvēloties ieguldīt DelfinGroup obligācijās. Šī emisija vēlreiz apstiprina, ka uzņēmuma obligācijas ir pieprasītas ne tikai privāto, bet arī profesionālo investoru vidū, jo divas trešdaļas no parakstītajām obligācijām iegādājās institucionālie investori," informē DelfinGroup finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir uzsākusi publisko obligāciju piedāvājumu Baltijas valstīs. Līdz 20. oktobrim ikviens var parakstīties uz jaunajām obligācijām ar fiksētu gada procentu likmi 13% apmērā.

Jaunās obligācijas tiek piedāvātas gan privātajiem, gan profesionālajiem jeb institucionālajiem investoriem. Pieteikšanās uz obligāciju iegādi būs spēkā līdz šā gada 20. oktobrim, un saskaņā ar obligāciju emisijas prospektu, kopējais emisijas apjoms sākotnēji ir ierobežots līdz 75 000 000 milj. eiro. Tas nozīmē, ka iegādei kopumā būs pieejamas 750 000 parāda vērtspapīra vienības ar nominālvērtību 100 eiro apmērā. Lai kļūtu par jauno obligāciju turētāju, investoram ir jāveic investīcija vismaz 1000 eiro apmērā, proti, jāiegādājas vismaz 10 obligācijas.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gada 31. oktobris, bet procentu izmaksa paredzēta reizi ceturksnī uz investora bankas kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" jūlija sākumā Latgales pierobežā atklājuši saules elektrostacija "Zilupes SES". Tās jauda ir 2,8 MW, kas turpmāk nodrošinās “zaļu” elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē. Saules elektrostacijas izveidē ieguldīti teju divi miljonu eiro vietējā kapitāla.

Saules elektrostacija “Zilupes SES” izbūvēta Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupes pilsētu.

Līdz ar "Zilupes SES" atklāšanu Ludzas novads ir pirmā no nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper taustāmus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunojamo energoresursu palīdzību. "Ludzas novads ir kļuvis par labās prakses piemēru saules enerģijas izmantošanā Latvijā. Šāda mēroga saules elektrostacija ir ne tikai ekonomiski izdevīga, bet arī videi un sabiedrībai draudzīga, kas ir būtisks solis ilgtspējas virzienā", saka Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs.

“Zilupes SES” ir pirmā no astoņām saules elektrostacijām “Merito” ieguldījumu fonda “Merito Sustainable Energy FUND I” īstenotajā vērienīgajā Latvijas zaļās elektroenerģijas projektā. Ieceres īstenošanai piesaistīti pieredzējuši eksperti no uzņēmuma "Saules Energy". "Zilupes SES" izveidē investēti divi miljoni eiro – tas ir gan vairāk nekā 45 Latvijas investoru ieguldījums, gan AS "Signet Bank" aizdevums viena miljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF) grupā ietilpstošais uzņēmums SIA Preiļu putni, kas nodarbojas ar dējējvistu audzēšanu cita APF grupas uzņēmuma - SIA Alūksnes putnu ferma vajadzībām, no Preiļu novada pašvaldības ir pieņēmis ilgtermiņa nomā pašvaldības uzbūvētu ēku ar aptuveni 1500 m2 platību, kas tagad tiks pielāgota cāļu audzēšanai līdz dējējvistu vecumam.

APF šīs jaunās fermas izveidē ieguldīs 1,7 miljonus eiro un paredzams, ka šis projekts pilnībā darbu uzsāks nākamā gada trešajā ceturksnī.

Pēc fermas pielāgošanas darbu pabeigšanas, SIA Preiļu putni šeit izmitinās līdz 125 000 jaunputnu līdz 14 – 16 nedēļu vecumam un kopumā gada laikā šajā fermā varēs izaudzēt līdz pus miljonam dējējvistu, kas tad tiks nogādātas uz Alūksnes putnu fermu olu ražošanai.

“Preiļu putnu jaunā ferma ir stratēģiski svarīga iniciatīva APF attīstībai, jo ļaus mūsu uzņēmumam pašam audzēt savas dējējvistas un attiecīgi būtiski samazināt atkarību no dējējvistu piegādātājiem. Šis ir arī lielisks sadarbības piemērs ar Preiļu pašvaldību, kas fermas ēku un pieguļošo teritoriju ir uzbūvējuši par ES fondu līdzekļiem un sadarbībā ar APF savā novadā attīsta modernu uzņēmējdarbību. Esam pateicīgi par pašvaldības pretīmnākšanu un novada cilvēku motivāciju panākt sava reģiona izaugsmi,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru