Jaunākais izdevums

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Pastāstiet nedaudz par biznesa pamatproduktu?

J.K.: Ja salīdzinām ar cilvēku pārtiku, tad uz šķīvja, zinātniski runājot, mums ir šķiedrvielas, olbaltumvielas. Dzīvnieku pasaulē vajag to pašu. Mēs nodarbojamies ar olbaltumvielu un tauku tirdzniecību. Pārdodam gan dzīvnieku izcelsmes, gan augu izcelsmes produktus. Olbaltumvielas var iegūt no dažādiem avotiem - gan graudaugiem, gan dzīvniekiem.

Z.K.: Asociācijai, kas ir mūsu produkts, – kad atver kaķu vai suņu barības paku, ir specifiska smarža. Tās ir dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, proteīni, kas tur ir pamatā.

Kāda ir pati tirdzniecības shēma, proti, tepat Latvijā ir kāda milzu noliktava, kur visu atved un pēc tam ved citur?

Z.K.: Pārsvarā mēs šobrīd eksportējam no Eiropas uz Āziju, Āfriku un Dienvidameriku. Protams, veicam darbību arī Eiropas iekšienē. LINEN nodrošina izejvielu piegādi un citus ar šo procesu saistītus pakalpojumus, individuāli pielāgojot tos katra klienta vajadzībām un lokālā tirgus specifikai. Latvijā ir mūsu centrālais birojs, kas nodarbojas gan ar loģistiku, gan finansēm, gan pārdošanas darījumu slēgšanu.

Kā šis bizness radās un kad?

J.K.: LINEN pirmsākumi ir 90-tajos. Vēsture ir mazliet plašāka. Šis ir ģimenes uzņēmums otrajā paaudzē. 90-to sākumā Skandināvijas tirdzniecības uzņēmums meklēja iespēju atvērt pārstāvniecību, lai dažādi ražotāji no Skandināvijas varētu savas preces pārdot Austrumu tirgos. Krievija vai Baltkrievija viņiem šķita pārāk eksotiskas zemes, Latvija bija saprotama. Tādēļ arī pārstāvniecību nodibināja te. Tur strādāja mani vecāki. Vairāki Skandināvijas ražotāji vienā brīdī pateica, ka viss padodas ļoti labi, un ieteica veidot savu uzņēmumu. Tad arī tika nodibināts pirmais uzņēmums. Pēc būtības tā bija veiksmīga sakritība, ka šo lopbarības sastāvdaļu tirgotāju vajadzēja un maniem vecākiem tas padevās. Nebija tā, ka vecāki mērķtiecīgi devās meklēt ražotājus un nolēma tirgot lopbarības piedevas. Pirmo uzņēmumu dibināja 1994. gadā. Biznesam attīstoties, mēs nodibinājām uzņēmumu, kas nodarbojās ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu. Latvijai iestājoties ES, bija jāievēro visi standarti. Šis uzņēmums tapa 2004. gadā. Ar ES fondu atbalstu būvējām rūpnīcu. Šobrīd uzņēmums saucas SIA Reneta. Rūpnīca Saldū vēl aizvien strādā. Projekta gaitā izveidojām loģistikas sistēmu, kas nodarbojas ar blakusproduktu savākšanu, bet jau būvniecības gaitā mēs visu sistēmu pārdevām lielākam operatoram, kurš visu to turpināja. Tajā brīdī bija jāizšķiras par savu specializāciju.

Kad parādās LINEN?

J.K.: Tā kā SIA Reneta pārdevām un bija jāveido jauns uzņēmums, tad 2004.gadā arī nodibinājām SIA L.J.LINEN. Pamatmērķis sākotnēji tiešām bija linu tirdzniecība, bet praksē uzņēmums kļuva par lopbarības sastāvdaļu tirgotāju, jo linu tirgus nav tik vienkāršs, kā sākumā izskatījās. Fokusējāmies uz to, ko jau protam darīt vislabāk. Es pats LINEN aktīvi pievienojos 2008. gadā, jo līdz tam vadīju citus ģimenes projektus. Tad arī notika nozīmīgas pārmaiņas.

2008. gads ir traks laiks, visiem gāja slikti! Kādas pārmaiņas bija LINEN?

J.K.: Nolēmām no postpadomju valstīm pievērsties pārējai pasaulei, pirmais virziens bija Āzija. Man gan mācību laikā, gan arī vēlāk ir bijusi pastiprināta interese par šo pasaules reģionu. Spēju izveidot labus kontaktus ļoti ātri. 2008. gadā visur bija krīze, un tiešām daudziem lietas negāja. Mēs atklājām Āzijas virzienu, kas bija ļoti veiksmīgs lēmums. LINEN horizonti pavērās plašāki. Āzijas tirgus ir vienkārši milzīgs un nepiesātināms. Augām strauji. Ap 2013. gadu bizness sasniedza apjomus, kad nelielā komanda nespēja tikt galā. Iesaistīju savu dzīvesbiedri Zani, viņas darbaspējas ir nenovērtējamas. Turklāt viņai ir īpašības, kas man nepiemīt. Man izdevās pierunāt Zani darboties uzņēmumā, un, paldies Dievam, viņa piekrita. Tas LINEN deva pamatīgu uzrāvienu. Patiešām pavērās jauni horizonti.

Kādi horizonti?

J.K.: Pirms gadiem sešiem mūs uzrunāja atsevišķi ražotāji Āfrikā. Paši bija mūs atraduši. Prasīja, lai piegādājam lopbarības komponentus. Sapratām, ka Āzija ir liela, savukārt Āfrika ir gluži kā nepulēts dimants, kuru daudzi neņem vērā. Atrotījām piedurknes un šobrīd jau ļoti nopietni ejam arī Āfrikas tirgū, piegādājot lopbarības sastāvdaļas.

Mazliet paskaidro jēdzienu nepulēts dimants?

J.K.: Lauksaimniecība Āfrikā ir mazattīstīta. Šajā tirgū mums faktiski ir divas funkcijas - pirmkārt, piegādāt kvalitatīvas lopbarības sastāvdaļas, otrkārt, izglītot. Proti, stāstīt, klau, lūk, Āzijā dara šādi. Ja jūs tā darīsiet, tad ražība augs. Patiesībā Āfrikas attīstība ir ļoti nozīmīga, jo šobrīd Āfrika ir ar visstraujāk augošo populāciju un vienlaikus ir visvājāk apgādātais kontinents. Tādā ziņā mēs lepojamies, ka ar savu darbību palīdzam viņiem attīstīties.

Ambīcijas ir acīmredzamas – visa pasaule? Straujai attīstībai līdzekļi ir nepieciešami! Vai esat piesaistījuši kredītlīdzekļus iepriekš, kāda bijusi pieredze?

Z.K.: Sākotnēji uzņēmumā bijusi piesardzīgi pragmatiska pieeja, proti, operējām tikai ar pašu kapitālu. Ne no viena neaizņēmāmies. Līdz nesenai pagātnei vienkārši investējām lielāko daļu peļņas uzņēmumā. Vienu brīdi pienāca Jānis un teica, ka pietiek augt lēni un piesardzīgi.

J.K.: Tas bija pavisam nesen. 2017. gadā apsvērām straujākas attīstības iespējas. Sapratām, ka LINEN potenciāls ir daudz lielāks. Runājot par finansējumu precēm, ko pārvadājam, jāpiebilst, ka šīs preces praktiski nenonāk Latvijā. Mēs pērkam preces ārpus Eiropas Savienības un arī pārdodam ārpus ES. Mūsu bizness ir tirdzniecība, kas šķiet ļoti tradicionāls. Tomēr finansējuma piesaistei Baltijā šis mērogs, kādā darbojamies, bija pārāk eksotisks. Ar Latvijas bankām sarunās klājās ļoti vāji.

Z.K.: Izpratnei, piemēram, Holandē šādi starptautiski tirdzniecības nami pastāv gadsimtiem, un tur šādu tirgotāju finansēšana ir pierasta lieta, bet šeit, Latvijā, bija ļoti jāskaidro, kas mēs tādi esam, kas par precēm.

Tas arī iemesls, kādēļ meklējāt citus finansējuma veidus?

J.K.: Līdz nesenai pagātnei LINEN vienīgais finansējuma papildinājums pašu peļņai bija kredītlīnija pret nekustamā īpašuma ķīlu, kas nav nekas daudz, jo iegūstam nelielus līdzekļus pret mūsu esošajiem aktīviem, kas tirdzniecības uzņēmuma gadījumā ir viens nams. Turklāt 2018. gadā jau sākās lielās raganu medības par naudas atmazgāšanu. Lielās bankas kļuva ļoti piesardzīgas, un tas vēl būs maigi teikts. Proti, lai nebūtu jāvērtē sarežģīti darījumi, tās vienkārši atteicās no klientiem - pat tādiem, kam ar naudas atmazgāšanu nebija ne mazākā sakara. Tas notika arī ar mums. Tad izvēlējāmies Signet Bank. Viņi ieraudzīja LINEN perspektīvas un nebijās no kontroles mehānismiem. Visi šie faktori mūs finansējuma meklējumos virzīja uz vienu rīku – obligācijas. Tas ir dārgāks instruments nekā kredīts, tomēr citu iespēju mums nebija. Signet Bank arī nodarbojas ar obligāciju emisiju, un ar viņu atbalstu LINEN pērn uzsāka pirmo slēgtās emisijas procesu. To paziņoja šā gada martā.

Izdevās savākt visu nepieciešamo summu jūsu plāniem?

J.K.: Interese bija lielāka, nekā mēs spējām apmierināt, kas, protams, patīkami pārsteidza. Obligācijas ir finansējuma veids, kam Latvijā patiešām ir liela nākotne. Lielās bankas ir kļuvušas tik piesardzīgas un konservatīvas, ka tas jau sāk kaitēt valsts ekonomikai. Tiem, kas ir spējīgāki un gatavi uzņemties lielāku nastu, viņiem ir jāpielāgojas sistēmai un jāmeklē dārgāki finansējuma avoti. Uz visa šī fona gribu piebilst, ka visiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl eksistē un turpina strādāt Latvijā, ir jāsit uz pleca un jāsaka, ka viņi ir riktīgi varoņi.

Jo?

J.K.: Mēs esam daudz produktīvāki un efektīvāki nekā jebkurš uzņēmums Rietumeiropā. Visi, kas tādi nav, jau ir beiguši pastāvēt. Padomājiet, kādi ir apstākļi! Mums ir divreiz dārgāks finansējums nekā analogam uzņēmumam Vācijā, un mēs vēl aizvien spējam maksāt par biroju, maksāt nodokļus, algas un vēl attīstīties. Iedodiet mums naudu par divreiz zemāku cenu, un mēs izgriezīsim pogas gan vāciešiem, gan holandiešiem. Turklāt ļoti ātri. Tā ir rūgtā patiesība no vienas puses, bet no otras gribētu uzteikt visus biznesā, kuri emitē obligācijas, attīstās un dara. Kopumā mēs strādājam divreiz smagākos apstākļos un sasniedzam to pašu, ko spēj holandieši. Sanāk, ka esam ražīgāki.

Noteikti jums ir sadarbība ar citām Eiropas bankām, kur darbojas tie paši AML noteikumi. Varat salīdzināt - vai prasību līmenis tiešām atšķiras?

Z.K.: Strādājot ar Vācijas bankām, viņi mazliet citādi raugās uz biznesu un darbību kopumā. AML prasības ir tādas pašas. Izpratne par uzņēmējdarbību tur ir. Piemēram, mūsu gadījumā, ja ir pavaddokuments no kuģa līnijas, tad secinājums ir, ka tā ir reāla prece, kuru vajadzības gadījumā var arī pārbaudīt. Var apturēt kuģi, atvērt konteineru, ja ir šaubas. Pie šādas sapratnes strādāt ar Vācijas bankām ir nedaudz vieglāk. No otras puses mēs gribam palikt Latvijā un pārsvarā veikt darījumus no šejienes. Esam savas zemes patrioti. Arī runājot par transakcijām ar ASV dolāriem un britu mārciņām, kas šobrīd ir īpaši aktuāla tēma, Vācijas bankas ir pretimnākošākas.

Par ko ir stāsts - par ātrumu vai procedūrām?

Z.K.: Signet Bank šobrīd veic paskaitījumus tikpat ātri kā Vācijas bankas. Runa ir par procedūru, ko prasa Latvijā un kas ir jāizpilda.

Ievērojot, ka kredītlīnija jums ir Signet Bank, noteikti varat salīdzināt kreditēšanas veidus un priekšrocības, kas ir vienam un kas otram?

J.K.: Signet Bank mums ir kredītlīnija, kuru garantē Altum. Protams, salīdzinājumu veikt ir daudz vienkāršāk. Kredītlīnija, pirmkārt, ir daudz striktāks instruments, kur banka daudz cītīgāk un konservatīvāk skatās uz mums. Ir jāizpilda visi finanšu ierobežojumi. Obligācijas ir augstāka riska un dārgāks finanšu instruments, kur aizņēmējam ir lielāka rīcības brīvība līdzekļu izlietošanā. Jāteic gan - mūsu gadījumā, kad kredītlīnijas uzraudzību veic tā pati banka, kas emitēja mūsu obligācijas, pēc noklusējuma viņi redz stingrāko kontroles rīku. Pēc būtības jau rezultāti no stingrākas uzraudzības droši ir attiecināmi arī uz obligācijām. Proti, mūsu emitētās obligācijas bankai ir redzamas daudz labāk nekā gadījumā, ja kredītlīnijas bankā nebūtu.

Var taču emitēt vēl obligācijas un atteikties no kredītlīnijas un visiem ierobežojumiem?

J.K.: Teorētiski var. Tajā pašā laikā kredītlīnija ir būtiski lētāka nekā obligācijas, un mēs vēlamies šo iespēju paturēt. Ekonomikas teorija saka, ka vislētākais ir bankas kredīts un tad seko visi citi instrumenti. Mūsu gadījumā ar kredītlīniju attīstības plāniem nepietiek.

Kādas ir seguma prasības obligāciju gadījumā, piemēram, emisijas attiecība pret pašu kapitālu?

J.K.: Par kredītlīniju ir skaidrs, ka banka grib taustāmas lietas. Mums kā tirdzniecības uzņēmumam dārgākais kapitāls ir cilvēki, nevis ēkas. LINEN bilance sastāv no pircēju parādiem un mūsu parādiem piegādātājiem, kā arī no peļņas. Mūsu bilancē nav daudz cietu aktīvu. Tas arī ir galvenais faktors, kas mūs ierobežo banku kreditēšanā. Šajā gadījumā Altum, kas orientējas uz uzņēmumiem, kuriem nav savu ieķīlājamu aktīvu, ir ļoti nozīmīga. Tomēr arī viņiem ir savi ierobežojumi. Tādēļ nākamais solis ir obligācijas. Obligāciju gadījumā emitēšanas summas ierobežojums ir aizņemtais kapitāls pret pašu kapitālu. Tas ir atkarīgs no bankas politikas, kā viņi aprēķina šo robežu. Gribu piebilst, ka šobrīd finanšu tirgus ir ļoti jauns un bankas rīkojas ļoti piesardzīgi, ja salīdzinām ar līdzīgiem instrumentiem citās valstīs. Proti, Latvijas obligācijas ir krietni drošākas nekā līdzīgas Rietumeiropā, kur pieminētā proporcija ir mazāka. Rietumeiropā galvenais ir nodemonstrēt, ka spēj naudu apkalpot un ar to nopelnīt! Latvijā bankām ir gluži kā bērniem ar riteņbraukšanu, kas nupat iemācījušies braukt. Brauc lēnām un uzmanīgi.

Kas ir mainījies LINEN ikdienā kopš obligāciju emisijas? Veicāt iepriekš auditus pie starptautiski atzītām kompānijām?

Z.K.: Protams, šobrīd daudz striktāk izvērtējam savus procesus un riskus. Patiesībā tas mūs sapurināja. Piemēram, pārdošanā pēc audita radās rinda jaunu instrukciju darbiniekiem. Auditi ieviesa daudz lielāku paredzamību un palīdzēja plānošanā. Tīri individuāli mums bija interesanti uzzināt, kā tas ir - emitēt obligācijas. Ziņkārība ir mūsu motivators ikdienā. Tas mūs dzen darīt lietas! Mēs patiešām bijām aizrauti ar domu, ka varam to izdarīt.

J.K.: Obligāciju emisija mums bija noderīgs process. LINEN ir strauji augošs uzņēmums. Tas, ko obligācijas liek, ir kļūt birokrātiskākam, kas pirmajā mirklī šķiet aplami. Straujas izaugsmes gadījumā, ieviešot procesus un kontrolētas procedūras, uzņēmums aug kontrolēti, saprotot, kas notiek. Nereti ir strauji augoši uzņēmumi, kuri kādā brīdī iestūrē grāvī. Pirms obligāciju emisijas auditors veica mums pilnu uzņēmuma izvērtēšanu – procesi, uzskaite, attiecības ar klientiem utt. Noslēgumā saņēmām pamatīgu listi ar atzīmēm vai novērtējumu.

Bija lietas, kur vajadzēja kaut ko labot vai mainīt?

J.K.: Protams. Šobrīd mēs ne tikai saprotam, kāda ir lielā bilde un kurp mūsu uzņēmums virzās, bet sapratām to detaļās. Ieviešot konkrētas procedūras un tālredzīgāku plānošanu, kas visu padara nedaudz birokrātiskāku un lēnāku, mēs daudz konkrētāk zinām savu mērķi, un kļūdu ir mazāk. Tā savukārt ir laika ekonomija. Tā ir investoru interese, lai emitents parāda, kur viņš precīzi vēlas būt pēc gada. Nevis aptuveni, bet precīzi!

Kādēļ ir svarīgas šīs lietas kopumā?

Z.K.: Mēs esam aizņēmušies naudu un vēlamies ar to operēt ļoti atbildīgi, tas ir galvenais, kādēļ visam jārit pēc plāna, pārdomāti un precīzi!

Kas palīdzēja obligāciju emisijā piesaistīt investorus? Zīmols, uzņēmuma darbības veids, preces specifika? Sacījāt, ka naudas piedāvājums bijis lielāks, nekā jums vajadzēja.

J.K.: Latvijā mēs neesam ļoti pazīstams zīmols, jo mūsu tirgotās preces vairumā gadījumu ir tālu no Latvijas. Drīzāk obligāciju process LINEN padarīja atpazīstamāku. Investīciju piesaistes process Latvijā, manuprāt, ir diezgan subjektīvs. Bankai ir savs investoru loks, tos interesē uzņēmumi un mums sevi jāpārdod bankai, kura investorus piesaista. Ja banka notic, tad tieši banka mūs parāda investoriem.

Ieteikums jaunam obligāciju emitentam?

J.K.: Būsim godīgi pret sevi - investoru loks Latvijā ir ļoti neliels. Šādā situācijā privātās reputācijas nozīme ir daudz lielāka nekā uzņēmuma. Visi visus zina! Ja investors cilvēku pazīst personīgi, tas daudz ko nozīmē. Iespēja veiksmīgi piesaistīt investīcijas palielinās. Tas bija arī LINEN stāsts. Pēc obligāciju emisijas tā arī zvanīja un prasīja, vai tās ir mūsu obligācijas. Latvijas jaunajam emitentam ieteiktu atvērt to Latvijas 100 miljonāru sarakstu, kuru Dienas Bizness ik gadu piedāvā lasītājiem, un paskatīties, kas viņi ir. Ja ir iespēja, uzrunāt kādu no viņiem un pastāstīt savu plānu. Ievērojot, ka tirgus ir jauns, investori vairāk uzticas paziņu un draugu ieteikumiem nekā finanšu datiem.

VIEDOKLIS

Labs piemērs Baltijas kapitāla tirgus potenciālam

Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja

LINEN obligāciju emisija kalpo kā vēl viens labs piemērs Baltijas kapitāla tirgus potenciālam, kurš šobrīd vēl pilnā mērogā netiek izmantots. Latvijā joprojām uzņēmumi galvenokārt finansējas caur banku kredītiem un pašu kapitālu, taču ar šiem finansējuma avotiem ne vienmēr pietiek visu uzņēmuma izaugsmes plānu īstenošanai, un alternatīvu finansējuma avotu, tostarp, kapitāla tirgus instrumentu, izmantošana var sniegt papildus atspērienu uzņēmuma attīstībā un audzēt tā vērtību.

Attīstītajās valstīs banku aizdevumi veido krietni mazāku īpatsvaru no kopējā piesaistītā finansējuma apjomu un būtisku īpatsvaru aizņem kapitāla tirgus instrumenti – obligāciju un akciju emisijas. Piemēram, Vācijā – banku aizdevumi veido 27%, bet obligāciju emisijas 32% un akciju emisijas – 41% no piesaistītā finansējuma. Turpretim Latvijā banku aizdevumi veido teju 80% no uzņēmumu piesaistītā finansējuma, un līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs.

Sagaidām, ka arī Baltijas valstīs kapitāla tirgus loma uzņēmumu finansēšanā pieaugs un turpinās palielināties gan uzņēmumu skaits, kas piesaista finansējumu kapitāla tirgos, gan piesaistītā finansējuma apjoms. Cerams, ka šādi piemēri kā LINEN palīdzēs iedrošināt citus Latvijas uzņēmumus izvēlēties nākotnē piesaistīt naudu tieši caur kapitāla tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Linen emitē obligācijas divu miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 15.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”), kas nodrošina klientu vajadzībām pielāgotas agroproduktu tirdzniecības ķēdes, debitējis kapitāla tirgū, emitējot obligācijas 2 miljonu eiro vērtībā.

Nodrošinātās obligācijas ar dzēšanas termiņu divi gadi piedāvātas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem slēgta piedāvājuma veidā.

Obligācijas plānots iekļaut “Nasdaq Riga” alternatīvajā tirgū “First North” nākamā gada pirmajā pusē. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izlietoti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, uzņēmuma attīstībai un pozīciju nostiprināšanai tirgū Eiropas un Āzijas reģionos.

Linen pamatdarbība ir agroproduktu – lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas, kosmētikas un mēslojumu - sastāvdaļu tirdzniecības globālā mērogā. Dzīvnieku izcelsmes izejvielu tirdzniecības jomā Linen ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā un stabili iekļaujas piecu Eiropas Savienībā lielāko uzņēmumu vidū, kas ES nodrošina šāda veida izejvielu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Linen obligācijas iekļautas biržas Nasdaq Riga Baltijas First North tirgū

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq paziņo par Latvijas uzņēmuma SIA L.J.Linen obligāciju iekļaušanu biržas Nasdaq Riga Baltijas First North tirgū no šodienas.

LINEN (SIA L.J.Linen) obligāciju emisijas apjoms ir 2 miljoni eiro, vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro ar mainīgo gada likmi 10% + 3 mēn. EURIBOR un kupona izmaksu 4 reizes gadā. Obligācijas tiks dzēstas 2024. gada 16. decembrī. LINEN obligāciju iekļaušana notiek pēc slēgtā piedāvājuma Igaunijas, Latvijas un Lietuvas investoriem.

"Sveicam LINEN Baltijas First North tirgū un priecājamies par vēl vienu mūsdienīgu un ambiciozu Latvijas uzņēmumu, kas debitējis kapitāla tirgos, lai turpinātu attīstīties un stiprinātu savas pozīcijas globālā mērogā. Novēlam panākumus izaugsmes mērķu īstenošanā!” vēl Nasdaq Riga biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas obligāciju tirgus kā starta platforma eiroobligācijām

Jānis Goldbergs, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Signet Bank investē 750 000 eiro Merito fonda mantu glabātavu tīkla izveidei Baltijā

Db.lv, 23.11.2023

Pirmais fonda nekustamā īpašuma darījums ir bijušā izklaides centra "Go Planet" ēkas Gunāra Astras ielā 2B, Rīgā, iegāde šī gada septembrī. Ar kopumā sešu miljonu eiro investīciju ēka tiks pārveidota par vienu no Austrumeiropā lielākajām mantu glabātavām (Self Storage) ar iznomājamo platību apmēram 10 000 kvadrātmetru.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" ieguldījusi 750 000 eiro Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētajā nekustamā īpašuma fondā "Merito Self Storage Fund" mantu glabātavu tīkla attīstībai Baltijas valstīs, informē "Merito" pārstāvji.

"Merito" šogad ir izveidojis 30 miljonu eiro kapitāla specializēto nekustamo īpašumu fondu "Merito Self Storage Fund" un plāno pakāpeniski piesaistīt vēl apmēram 50 miljonu eiro banku līdzfinansējuma.

""Signet Bank" atbalsta vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmi ne tikai ar tradicionāliem bankas kredītiem, bet arī ar citiem instrumentiem – akciju un obligāciju emisiju organizēšanu, investīcijām fondos. Straujākam mūsu valsts ekonomikas izrāvienam nepieciešamas vērienīgas, ilgtspējīgas un plašākā tirgū mērogojamas biznesa idejas, tādas kā "Merito" fonda jaunais projekts. Saredzam labas šī projekta perspektīvas un potenciālu atdevi un, ņemot vērā, ka šajā posmā tam ir nepieciešamas investīcijas kapitālā, nevis citi finansējuma instrumenti, esam pieņēmuši lēmumu investēt "Merito Self Storage Fund"," saka Roberts Idelsons, AS "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

APF Holdings iesniedz IPO prospektu izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā

Db.lv, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

GIVEN ekspansijai izvēlas obligāciju emisiju

Jānis Goldbergs, 30.03.2023

Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniece un arī produktu veidotāja Alīna Spriņģe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup 3. oktobrī uzsāk 15 miljonu eiro obligāciju kotāciju biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

Uzņēmums slēgtā piedāvājuma ietvaros piesaistīja plānotos līdzekļus viena mēneša laikā kopš obligāciju emisijas. Obligāciju kupona likme noteikta 9% + 3 mēnešu Euribor. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, un to dzēšanas termiņš ir 2026. gada 25. februāris.

"DelfinGroup turpina uzņemto attīstības kursu, aktīvi izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un piedāvājot arvien jaunas investīciju iespējas. Esam gandarīti, ka investoru uzticība turpina augt, novērtējot uzņēmuma izaugsmes perspektīvas un izvēloties ieguldīt DelfinGroup obligācijās. Šī emisija vēlreiz apstiprina, ka uzņēmuma obligācijas ir pieprasītas ne tikai privāto, bet arī profesionālo investoru vidū, jo divas trešdaļas no parakstītajām obligācijām iegādājās institucionālie investori," informē DelfinGroup finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī ir noslēgts AJP Capital fonds Solar Core Plus, sasniedzot nepieciešamo investoru daudzumu. Kopā ar partneriem fonds attīstīs industriāla mēroga saules enerģijas parkus Baltijā ar kopējo mērķa jaudu virs 50 MW, kam būs nepieciešami vairāk nekā 75 ha saules paneļiem klātas zemes.

Investīcijas atjaunīgajā enerģijā ir īpaši svarīgas saistībā ar ES dalībvalstu centieniem samazināt enerģētisko atkarību un pasaules centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņu draudošajām negatīvajām sekām. Fonds Solar Core Plus ir sākums AJP Capital un investoru investīcijām šajos enerģētiskās neatkarības un ilgtspējības centienos. Tas ir pirmais no atjaunīgās enerģijas un aprites ekonomikas fondiem, ko AJP Capital plāno nākotnē izveidot.

“Mēs esam pateicīgi saviem investoriem par lēmumu veikt ilgtspējīgas investīcijas, izmantojot mūsu fondu. Mēs esam īpaši priecīgi, ka Signet Bank ir pievienojusies fondam kā vadošais institucionālais investors, sniedzot ne tikai savu finansiālo ieguldījumu, bet arī, dodot mums iespēju, izmantot bankas pieredzi finansējuma piesaistē un strukturēšanā," komentē AJP Capital valdes loceklis Didzis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Obligācijas - perspektīvs finansējuma avots gan privātiem uzņēmumiem, gan institūcijām

Linda Purenkova, BDO Latvija juridiskās nodaļas vadītāja, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā ierasti vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja.

Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai, obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" Baltijas biržās apbalvoti "Nasdaq Baltic Awards 2023" uzvarētāji, teikts biržas paziņojumā.

Balvas tiek pasniegtas par "Nasdaq Baltic" biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

Lai saņemtu balvas, "Nasdaq Baltic" biržās kotētie uzņēmumi tika vērtēti, pamatojoties uz to sasniegumiem caurskatāmības, investoru attiecību un labas korporatīvās pārvaldības prakses jomā. Papildus tika izvērtēta uzņēmumu tirdzniecības aktivitāte, ņemts vērā tirgus analītiķu un investoru vērtējums.

Nominācijā par labākajām investoru attiecībām pirmo vietu ieguva Igaunijas finanšu grupa "LHV Group", bet otro un trešo vietu dalīja Lietuvas enerģētikas uzņēmuma "Ignitis grupė" un Lietuvas banka "Šiaulių bankas"

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group uzsāk apmaiņas piedāvājumu Mogo AS 2021/2024 obligāciju turētājiem

Db.lv, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir izsludinājusi obligāciju apmaiņas piedāvājumu, kā rezultātā obligacionāri, kuru īpašumā ir Mogo AS 2021/2024 obligācijas ar ISIN kodu LV0000802452, tās var apmainīt pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2028. gadā.

Eleving Group obligāciju apmaiņas piedāvājuma periods ilgs no 2023. gada 26. septembra līdz 13. oktobrim. Visiem esošajiem Mogo AS nenodrošināto obligāciju (ISIN LV0000802452) turētājiem tiek piedāvāta iespēja apmainīt esošās obligācijas pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar augstāku kupona likmi.

Katras obligācijas nominālvērtība ir noteikta EUR 100,00 apmērā. Jauno obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gadā, bet to kupona likme būs noteikta 12-13,5% robežās, ar procentu izmaksu reizi ceturksnī. Galējā kupona likme tiks noteikta līdz 2023. gada 2. oktobrim.Tā kā obligāciju nominālvērtības atšķiras, to apmaiņas attiecība ir noteikta 1:10, t. i., viena Mogo AS obligācija (ISIN LV0000802452) dod tiesības tās turētājam to apmainīt pret desmit jaunām Eleving Group eiroobligācijām (ISIN DE000A3LL7M4).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Enlight Research nosaka APF Holdinga vērtību 51 miljona eiro līmenī, vienas akcija vērtība – 8.92 eiro

Db.lv, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais investīciju izpētes uzņēmums Enlight Research, kas vērtē Baltijas biržā kotēto uzņēmumu akcijas, ir aplēsis AS APF Holdings (APF) akciju vērtību 51 miljona eiro apmērā, kas atbilst cenai 8.92 eiro par akciju.

Šis vērtējums par 31% pārsniedz APF sākotnējā publiskā piedāvājumā noteikto vienas akcijas cenu – 6.81 eiro.

“Mēs ceram, ka šis vērtējums IPO investoriem sniegs skaidru redzējumu par APF iecerētās darbības palielināšanas ieguvumiem. Baltijas olu ražošanas tirgus ir oligopols ar augstiem šķēršļiem jebkuram jaunam tirgus dalībniekam. APF Holdings šos šķēršļus ir pārvarējis, uzrāda peļņu un ir kļuvis par vienu no četriem vadošajiem olu ražotājiem Baltijā. Nākamais attīstības solis ir palielināt jaudas un iegūt no zemākām izmaksām, kuras nodrošinās lielāks ražošanas apjoms. Tas attiecīgi uzlabos peļņas maržas. Ja viss izdodas kā plānots, akcionāriem radītā vērtība var būt ievērojama un tas ir atspoguļots vērtējumā,” saka Matiass Vallanders (Mattias Wallander), Enlight Research dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biržā sāk tirgot DelfinGroup obligācijas

Db.lv, 03.07.2023

Nasdaq Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne un DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā "Nasdaq Riga" šodien sākusi nebanku kreditētāja "DelfinGroup" obligāciju 10 miljonu eiro vērtībā tirdzniecību "First North" Obligāciju sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Obligāciju sarakstā iekļautas 10 000 obligācijas ar nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju kupona gada likme ir mainīga - 8,75% plus trīs mēnešu EURIBOR.

Obligāciju dzēšanas datums ir 2024.gada 25.septembris.

"DelfinGroup" finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs norāda, ka kopumā šī ir astotā obligāciju emisija kopš 2013.gada, un šajā periodā ar obligācijām piesaistīti 47 miljoni eiro. Turklāt šī ir jau sestā obligāciju emisija, kas tika iekļauta tirdzniecībai "Nasdaq Riga".

Līdz ar jauno obligāciju kotēšanu šobrīd investoriem būs pieejamas divas "DelfinGroup" obligāciju emisijas "First North" alternatīvajā tirgū.

"Priecājamies par katru Latvijas uzņēmumu, kas spēj un zina, kā izmantot biržas sniegtās priekšrocības. Vēl lielāks prieks ir par tiem uzņēmējiem, kas spēj finansējumu biržā piesaistītu atkārtoti. Sveicam DelfinGroup ar atkārtotu obligāciju iekļaušanu Nasdaq First North tirgū!" pauž Nasdaq Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākas APF Holdings IPO

Db.lv, 13.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī pulksten 10:00 sākas APF Holdings (APF) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (turpmāk - IPO jeb Initial Public Offering) un laikā līdz 30. oktobra pulksten 15:30 jebkurš Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājs, kā arī institucionālais investors var parakstīties uz jaunām APF akcijām.

Vienas akcijas cena ir 6.81 eiro un minimālais ieguldījums ir viena akcija. APF ir uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni.

Kopumā ieguldījumiem tiek piedāvātas 1 027 930 jaunas akcijas ar tiesībām šo skaitu palielināt vēl par 103 000 papildus akcijām liela pieprasījuma gadījumā, tādā veidā kopējam piedāvāto akciju skaitam sasniedzot 1 130 930 akcijas.

Gadījumā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, akcijas var tikt piešķirtas investoram mazākā apjomā nekā uz tām parakstījās. Parakstīties uz akcijām var ar jebkuras komercbankas starpniecību, kas piedāvā vērtspapīru darījumus, tostarp visu Latvijas un Baltijas lielāko banku internetbankās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" jūlija sākumā Latgales pierobežā atklājuši saules elektrostacija "Zilupes SES". Tās jauda ir 2,8 MW, kas turpmāk nodrošinās “zaļu” elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē. Saules elektrostacijas izveidē ieguldīti teju divi miljonu eiro vietējā kapitāla.

Saules elektrostacija “Zilupes SES” izbūvēta Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupes pilsētu.

Līdz ar "Zilupes SES" atklāšanu Ludzas novads ir pirmā no nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper taustāmus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunojamo energoresursu palīdzību. "Ludzas novads ir kļuvis par labās prakses piemēru saules enerģijas izmantošanā Latvijā. Šāda mēroga saules elektrostacija ir ne tikai ekonomiski izdevīga, bet arī videi un sabiedrībai draudzīga, kas ir būtisks solis ilgtspējas virzienā", saka Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs.

“Zilupes SES” ir pirmā no astoņām saules elektrostacijām “Merito” ieguldījumu fonda “Merito Sustainable Energy FUND I” īstenotajā vērienīgajā Latvijas zaļās elektroenerģijas projektā. Ieceres īstenošanai piesaistīti pieredzējuši eksperti no uzņēmuma "Saules Energy". "Zilupes SES" izveidē investēti divi miljoni eiro – tas ir gan vairāk nekā 45 Latvijas investoru ieguldījums, gan AS "Signet Bank" aizdevums viena miljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru