Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Proti, vairumtirdzniecības uzņēmumu pamatuzdevumos palika pārdošana un mārketings, savukārt Latvijas balzamu pilnveidojām tieši kā ražošanas uzņēmumu. Brīdī, kad pierādījām, ka, darbojoties pēc šāda modeļa, kas atbalsta kopējo izaugsmi, gūstam labus panākumus, saviem īpašniekiem prezentējām nākotnes redzējumu un attīstības vīziju. Mūsu piedāvājums bija turpināt Amber Beverage Group attīstīt starptautiskā līmenī, nevis palikt tikai Baltijā. Attīstību paredzējām ar tā sauktajiem M&A jeb apvienošanās un pārņemšanas projektiem, kā arī ar mūsu ražoto zīmolu virzīšanu starptautiskajos tirgos.

Tātad jau gandrīz pirmsākumos plānojāt uzņēmuma ekspansiju?

Jā, alkoholisko dzērienu globālā tirgus pievilcība un iespējas ir vadījušas mūsu attīstību šo gadu laikā. Jau pieminētie M&A projekti būtu jādala divās daļās.Pirmkārt, runa ir par ieiešanu augošās alkoholisko dzērienu kategorijās. 2017. gadā mēs iegādājāmies tekilas ražotni Meksikā. Tekilai kā dzērienu kategorijai ir augošs pieprasījums pēdējo gadu laikā. Pērn tekilas patēriņš tirgū globāli ir audzis par 13%. Tas ir ļoti daudz alkohola biznesā.

2021. gadā, redzot īru viskija kategorijas izaugsmi un saskatot turpmāku potenciālu, iegādājāmies strauji augošus īru viskija zīmolus. Īru viskija kategorijas izaugsme pagājušajā gadā ir 25%. Mums stratēģiski nozīmīgi ir līdzdarboties dzērienu kategorijās, kurām pašlaik redzama izaugsme, nevis palikt tirgū tikai ar mūsu esošajiem zīmoliem.

Otrkārt, runa ir par izplatīšanu. Alkohola biznesam ir zināma līdzība ar modes biznesu: ir jābūt notikumu centrā, kur top nākotnes tendences. Tādēļ mēs iegādājāmies izplatīšanas uzņēmumus Apvienotajā Karalistē, kas faktiski diktē noteikumus vairākiem tirgiem Eiropā. Patiesībā, ja uzņēmums ar saviem zīmoliem nav pārstāvēts Lielbritānijā, tad ir ļoti grūti kļūt par starptautisku spēlētāju. Esam iegādājušies izplatīšanas uzņēmumu arī Austrālijā, kas ir reģiona centrs alkohola biznesā. Ievērojot tirgus specifiku un rūpīgas izpētes rezultātus, iegādājāmies arī uzņēmumus Austrijā un Vācijā. Vācijas specifika ir tā, ka šajā tirgū ir liela rūgto dzērienu jeb bitteru kategorija. Savukārt viens no mūsu slavenākajiem produktiem ir Rīgas Melnais balzams. Tas izriet no zīmolu attīstības iespēju analīzes, ko veicām tirgu pirmsizpētē.

Cik šobrīd uzņēmumu ir Amber Beverage Group?

Teju divdesmit. Pieci no tiem ir ražošanas uzņēmumi, deviņi izplatīšanas uzņēmumi, divi loģistikas uzņēmumi, kā arī trīs veikalu tīkli - Latvijā tie ir Latvijas balzams veikali un Vinothek Gourmet, savukārt Lietuvā – Bravo Alco. Noliktavas projekta attīstības nolūkā ir izveidots atsevišķs uzņēmums ABG Real Estate.

Kā ir norisinājusies Amber Beverage Group attīstība?

Attīstāmies ļoti strauji un koncentrējamies uz mūsu pamatzīmolu pieejamību pasaules mērogā. Mūsu pamatzīmoli ir pieejami vairāk nekā 160 valstīs, bet kopumā produkcija no Latvijas loģistikas centra tiek piegādāta uz visām pasaules daļām, izņemot Antarktīdu.

Kas tie ir?

Rīgas Melnais balzams un Moskovskaya vodka Latvijā ir labi zināmi zīmoli. Tāpat popularitāti pasaulē gūst mūsu tekilas - Rooster Rojo Tequila, KAH Tequila, kā arī īru viskiji – The Irishman un Writers’ Tears, kas ir jaunākais papildinājums mūsu stipro dzērienu klāstā. Ražojam arī dzirkstošo vīnu Cosmopolitan Diva, kā arī džinu - Cross Keys Gin.

Kā veicas ar Moskovskaya vodka pārdošanu?

Neraugoties uz sarežģīto situāciju, pārdošanas apjomi turpina augt. To galvenokārt veicina izvēlētā pārdošanas stratēģija. Proti, mēs tieši un atklāti stāstām par zīmola izcelsmi un to, kur šis degvīns tiek ražots, kāda ir ražošanas izejvielu izcelsme. Līdz ar pašreizējo situāciju Ukrainā mums nācās mainīt vairāku materiālu piegādes ceļus. Moskovskaya ir 100% Eiropas Savienības produkts, kas ražots, izmantojot sastāvdaļas vai materiālus, kas iegūti tikai no Eiropas Savienības valstīm: Lietuvas, Polijas, Igaunijas un Slovākijas. Tomēr mēs ļoti ceram atjaunot sadarbību ar mūsu ilggadējiem Ukrainas partneriem, tiklīdz tas būs iespējams. Ar Moskovskaya vodka zīmolu esam daudz strādājuši, lai nodrošinātu tā ilgtspēju. Tas šobrīd kļūst arvien svarīgāk arī gala patērētājiem, izvēloties produktus un zīmolus, viņiem rūp ilgtspēja. Šo centienu un iniciatīvu rezultātā esam panākuši, ka Moskovskaya vodka ir otrais pārdotākais zīmols Itālijā stipro dzērienu grupā. Tāpat redzam zīmola strauju izaugsmi arī Spānijā un Portugālē.

2022. gads uzņēmuma darbībā – kā varat to komentēt?

Kopumā aizvadītais gads ir bijis ļoti veiksmīgs – esam sasnieguši un pat pārsnieguši mūsu nospraustos mērķus. Pērn izaicinājumu netrūka, jo bija jāpārorientē piegādes ķēdes gan ražošanas, gan vairumtirdzniecības sektorā. Ražošanas procesa nepārtrauktības nodrošināšanai mēs 2022. gada pirmajā pusgadā aizvietojām izejvielas ar Eiropas ražotāju produkciju. Savukārt vairumtirdzniecībā esam būtiski paplašinājuši mūsu grupas ražoto zīmolu noietu Baltijas tirgū, kā arī uzsākuši sadarbību ar Ukrainas ražotājiem. Tāpat kā visi, mēs saskārāmies ar izejvielu cenu pieaugumu. Par pēdējo gan jāteic, ka cenšamies rīkoties atbildīgi un nelikt visu sadārdzinājuma nastu uz patērētāja pleciem, bet meklēt optimizācijas iespējas grupas ietvaros.

Kopumā 2022. gads bija iekšējo procesu optimizācijas gads gan ražošanas, gan izplatīšanas uzņēmumos. To lieliski parāda arī mūsu grupas sauklis, ietverot AMBER būtību: Ambitious Minds Bring Excellent Results. Šī abreviatūra atklāj veidu, kādā mēs strādājam. Proti, katra diena tiek aizvadīta, koncentrējoties uz uzlabojumiem, lai uzņēmums un mēs kā vienota komanda kļūtu labāki un efektīvāki.

Kāds ir uzņēmuma mērķis? Ko vēlaties sasniegt?

Kā jau liecina mūsu devīze, mūsu mērķi ir ambiciozi. Esam izstrādājuši attīstības stratēģiju Sirius25. Līdzīgi kā spožākā zvaigzne naksnīgajās debesīs – Sīriuss – arī mēs tiecamies pretim tāliem, bet spilgtiem mērķiem. Praktiski tas nozīmē strādāt, lai kļūtu par vienu no Top 10 tirgus spēlētājiem alkoholisko dzērienu industrijā globālā mērogā. Arī turpmāk mēs atvērti raugāmies uz dažādiem M&A darījumiem un apjomīgiem attīstības projektiem. Galvenokārt grupu interesē augošas dzērienu kategorijas atbilstoši mūsu specializācijai tirgū. Ja izplatīšanā šobrīd esam realizējuši pamatīgus plānus, tad, runājot par ražošanu, mēs meklējam papildu iespējas tādās dzērienu kategorijās kā viskijs, brendijs un citi.

Kādiem mērķiem plānojat izmantot obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu?

Obligāciju emisija mūsu grupai patiešām ir jauns veids finansējuma ieguvei. Esam izvēlējušies ar nekustamo īpašumu nodrošinātu obligāciju emisiju. Iegūtos līdzekļus plānojam izmantot grupas augstplauktu noliktavas celtniecībai 9,8 hektāru platībā tepat Latvijā, netālu no Rīgas ostas. Šī būs pilnībā automatizēta noliktava ar lielu skaitu inovatīvu tehnoloģiju praktiskos risinājumos līdz 35 tūkstošiem palešu vietām. Visas palešu plūsmas noliktavā būs pilnībā automatizētas: būs plūsmas eksportam, būs arī HoReCa (Hotel – Restaurant – Cafe) segmenta mērķiem, kā arī vairumtirdzniecības tīklu vajadzībām.

Latvijā var būt labi attīstīts kapitāla tirgus 

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu...

Proti, noliktavā varēs komplektēt trīs dažāda rakstura pasūtījumus automātiski, kas līdz šim vēl nebija īstenots Baltijas līmenī. Visas palešu plūsmas ir ļoti rūpīgi saplānotas, un mēs esam veikuši vairākas simulācijas, lai pārliecinātos, ka mūsu aprēķini strādā.

Kādēļ tieši šobrīd grupai nepieciešama jauna noliktava?

Mūsu loģistikas centrs ir Latvijā. Visa produkcija, kas tiek saražota, tostarp arī Meksikā, Eiropas vajadzībām, tiek koncentrēta šeit – Latvijā. Ņemot vērā pēdējo gadu izaugsmi, ar esošajām noliktavu jaudām ir par maz, savukārt nomas iespējas ir ierobežotas. Turklāt, runājot par tik lielu noliktavu, ir vērts domāt par efektivitāti, jo atdeve būs jūtama.

Kādēļ izvēlējāties obligācijas, kur saredzat priekšrocību šādam finansējumam?

Mēs saskatījām, ka sadarbība ar Signet Bank un obligāciju emisija kā finansējuma piesaistes veids ir daudz elastīgāks visos posmos - kā piesaistes gaitā, tā arī izmantošanā. Tieši šobrīd ir nestandarta situācija, un mūsu vajadzība ir iespēja pašiem kontrolēt projekta budžetu iekšēji, nevis sūtīt katru rēķinu uz banku apstiprināšanai. Proti, turot budžetu savās rokās, mēs varam gūt labāku pārliecību par to, ka paveiktais ir labākais, ko varam izdarīt. Ik brīdi pierādīt kādam citam, ka mūsu izstrādātais process ir vislabākais, prasa lielu piepūli un laiku.

Kādēļ izvēlējāties finansēt projektu no vairākiem investoriem obligāciju formā, nevis no vienas bankas?

Kopumā šāda pieeja dod arī lielāku brīvību attiecībās. Proti, nav atkarības no viena konkrēta cilvēka vai institūcijas, kas nosaka visus spēles noteikumus. Uzņēmums ir caurspīdīgs, jo obligācijas tiks kotētas biržā. Biržā varēsim sekot līdzi tam, kā obligāciju cena atspoguļos grupas rezultātus. Proti, arī mums pašiem tas viss būs kā mehānisms mūsu sasniegumu un rezultātu ārējam novērtējumam, ko redzēsim obligāciju cenas izmaiņās.

Ja salīdzinām birokrātisko procesu finansējuma piesaistei ar obligācijām vai citos veidos, kādi ir komentāri? Piemēram, biržai ir nepieciešamas ceturkšņa atskaites, jābūt starptautiski atzītiem auditoriem…

Ceturkšņa atskaites mums ir labi pazīstamas jau pietiekami ilgi. Viens no grupas uzņēmumiem – Amber Latvijas balzams – ir biržā kotēts uzņēmums, un mūsu komandas jau ir pieradušas sagatavot nepieciešamos pārskatus. Pašu finansējuma piesaistes procesu organizē Signet Bank eksperti, kas labi pārzina savu jomu. Viņu padomi procesu padara vienkāršu un saprotamu, tā ka no procedūru viedokļa darba mums vairāk nekļūst. Gada pārskatus gatavojam atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, publiskojot plašu informācijas klāstu par grupas darbību. Tas nav tikai standarta pārskats, kur ir tikai finanšu informācija, ko papildina vien skops vadības ziņojums. Tajā ir apskatītas visas darbības tēmas, tostarp ilgtspējas, pārvaldības un vides jautājumi, kā arī ir risku izvērtējums.

Kādēļ, jūsuprāt, uzņēmumi Latvijā tikai pēdējo gadu laikā sākuši interesēties par obligāciju emisijām biržā? Arī jūs to nolēmāt darīt tikai šobrīd.

Noteikti katram uzņēmumam ir sava pieredze un stāsts, kādēļ izvēlēties šādu finansējuma piesaistes veidu. Tas, ko es novēroju kā pēdējā laika finanšu tirgus tendenci, – bankas kļūst aizvien konservatīvākas un arvien vairāk izskata savus ieguldījumus no drošības aspekta. Obligācijas dod iespēju raudzīties plašākā mērogā. Gan institucionālie, gan privātie investori skatās ne tikai uz ieguldījumu drošību, bet arī uz investīciju atdevi. Bankām produktu potenciāls un iespējamā investīciju atdeve kļūst arvien mazsvarīgāka.

Obligāciju emisija kā finansējuma piesaistes veids kļūst populārāks arī pēdējā laika pozitīvo piemēru ietekmē. Pēdējo divu gadu laikā ir bijis liels skaits labu piemēru, un tas gan pārliecina, gan iedrošina. Turklāt Signet Bank pieredzē, kas ir mūsu sadarbības banka, ir vairāki šādi pozitīvie piemēri. Proti, tas ir stāsts par zināšanām un pieredzi, kas ir sasniegušas vajadzīgo apjomu, lai kļūtu par šādas izvēles rekomendāciju.

Jau stāstījāt, ka pērnais gads aizvadīts veiksmīgi, tādēļ jautājums – vai vispār alkohola nozarei krīzes ir kritiskas? Iepriekš bija divi pandēmijas gadi.

Mēs esam šo jautājumu pētījuši. Esam novērojuši, ka dažādu industriju vidū alkohola nozare ir viena no visnoturīgākajām industrijām pret ārējiem satricinājumiem. Gan pandēmijas laikā, gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā alkohola kopējais patēriņš tupina pieaugt. Tāpat ir atvēries Āzijas un Āfrikas tirgus, kur iepriekš alkohola patēriņš bija krietni zemāks vai arī bija populāri tikai vietējie, ne importa dzērieni. Protams, pastāv nianses un tendences starp dažādām alkohola kategorijām. Iepriekšējos gados redzējām ļoti strauju džina kategorijas globālo pieaugumu, bet šodien džina pieprasījums ir būtiski krities, toties pieaudzis viskija un tekilas pieprasījums.

Ja krīzes alkohola nozari nesatrauc, tad par ko investori satraucas vai interesējas? Kādi ir secinājumi pēc tikšanās reizēm ar investoriem?

Galvenais uzsvars sarunās ir ilgtspējas principi, proti, vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumi. Investoriem rūp laba pārvaldība; alkohola nozarē īpaši būtiski ir korporatīvās sociālās atbildības un, protams, vides jautājumi. Tas viņiem patiešām ir svarīgi, jo sevišķi institucionāliem investoriem. Šie jautājumi aizņem teju pusi no laika, prezentējot mūsu projektu, un salīdzinoši daudz mazāk jautājumu ir par finansēm, jo mūsu pārskatos jau līdz šim esam atklājuši informāciju daudz un dažādos griezumos.

Kādi ir alkohola nozares uzņēmuma praktiskie ilgtspējas centieni?

Pirmkārt, mēs turpinām atgādināt un izglītot par atbildīgu alkohola lietošanu. Mēs to darām visās savās kampaņās. Grupa ir arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas biedrs, kas finansē šādas ievirzes izglītojošas kampaņas. Pērn kopīgi ar Eiropas vadošo nevalstisko organizāciju SpiritsEurope piedalījāmies izglītojošā programmā par produktu sastāvu, kas rezultējās produktu digitālā marķējuma ieviešanā. Proti, nopērkot produktu un noskenējot tā etiķetes kvadrātkodu, ir iespējams iegūt informāciju par tā sastāvu un ražošanu. Šādu marķējumu mēs nākotnē plānojam ieviest visiem sava portfeļa produktiem.

Otrkārt, tā ir pārstrādājamo vai atkārtoti izmantojamo produktu iepakojumu ieviešana, sākot no kartona kastēm pudeļu pārvadāšanai un līdz pat pudeļu stiklam un etiķetēm. Šajā jomā esam uzsākuši vairākas iniciatīvas ar mūsu Moskovskaya vodka zīmolu, ko pirmo cenšamies uzlabot, padarot ilgtspējīgāku no visiem aspektiem, bet tuvāko piecu gadu periodā šādi zīmoli būs vairāki.

Treškārt, tas ir energoefektivitātes virziens, kurā mēs strādājam pie alternatīvajiem resursiem - saules paneļu uzstādīšanas un elektroenerģijas patēriņa samazināšanas programmām.

Ceturtkārt, tā būs jaunā noliktava, ko būvēsim ar BREEAM sertifikātu. Paredzam, ka šī noliktava būs viens no inovatīvākajiem risinājumiem Latvijā, runājot par CO2 emisijām, kas ir viens no būtiskiem kritērijiem šajā ilgtspējīgas arhitektūras novērtējumā.

Protams, Amber Beverage Group turpinās būt sociāli atbildīgs uzņēmums, gan atbalstot kultūras un sporta projektus, gan arī sociālas ievirzes, piemēram, turpinot atbalstīt Ukrainas tautu, kurai līdz šim grupa ir ziedojusi vairāk nekā pusmiljonu eiro.

VIEDOKLIS

Obligācijas – ērts finansējuma piesaistes veids

Edmunds Antufjevs, Signet Bank Korporatīvais finanšu vadītājs:

Bieži vien uzņēmumu vadība un akcionāri bažījas, ka birža un vērtspapīri ir pārāk sarežģīts un ilgs process. Tomēr tas neatbilst realitātei. Obligāciju emisijas process no sākotnējās izvērtēšanas līdz naudas saņemšanai aizņem vidēji 2-4 mēnešus, kas līdzinās kredīta noformēšanai jaunā bankā. Investīciju piesaisti vieglu un saprotamu padara profesionālu konsultantu un bankas iesaiste, kas paveic melno darbu, ļaujot uzņēmumam fokusēties uz svarīgākajām procesa sastāvdaļām.

Tomēr, lai uzņēmums piesaistītu investoru uzmanību, ir jāizpilda vairāki priekšnoteikumi un mājasdarbi. Kā galvenos var minēt vismaz 2-3 gadu darbības vēsturi attiecīgajā biznesā, auditētus gada pārskatus ar atzītu auditoru, profesionālu vadības komandu un sakārtotu korporatīvo pārvaldību, kā arī gatavību stāstīt par uzņēmumu publiski. Pieredze rāda, ka ambiciozi uzņēmumi ar ilgtermiņa mērķiem šos priekšnoteikumus izpilda un ir gatavi jaunai uzņēmuma attīstības fāzei, piesaistot finansējumu no investoriem obligāciju veidā.

Info kaste

Obligāciju priekšrocības

Obligāciju finansējums uzņēmumiem sniedz vairākas priekšrocības, ja to salīdzina ar klasisku bankas kredītu:• Elastīga nodrošinājuma struktūra un lielāks finansējuma apjoms - pieejamo finansējuma apjomu nosaka uzņēmuma naudas plūsmas, nevis ķīlas apjoms• Pamatsummas atmaksa termiņa beigās - iespēja izmantot visu finansējuma apjomu visā laika periodā, kas dod atspaidu uz naudas plūsmu• Nemonetārie ieguvumi - klātbūtne biržā ir uzņēmuma kvalitātes zīme, tā palielina atpazīstamību un palīdz komunikācijā ar sadarbības partneriem, finansētājiem un darbiniekiem• Gatavošanās IPO – tiem uzņēmumiem, kam ilgtermiņa mērķis ir īstenot IPO (sākotnējo publisko akciju piedāvājumu), obligācijas ir labs veids, kā uzsākt veidot attiecības ar investoriem un būt to redzeslokā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amber Beverage Group emitē 30 miljonu eiro obligācijas noliktavas finansēšanai

Db.lv, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija SIA "Amber Beverage Group" emitējusi četru gadu obligācijas 30 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 45 miljonus eiro.

"Amber Beverage Group" izpilddirektore Jekaterina Stuģe informē, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai Rīgas ostas teritorijā uzbūvētu modernu pilnībā automatizētu loģistikas centru 24 000 kvadrātmetru platībā.

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā 

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu...

J.Stuģe prognozē, ka, īstenojot projektu, par 30% tiks palielināta "Amber Beverage Group" noliktavu kapacitāte Latvijā, tai palielinoties no 25 000 līdz 35 000 palešu vietu, kā arī tiks uzlabota kopējā koncerna darbības efektivitāte.

Loģistikas centrā tiks izmantota mūsdienīga un jaudīga noliktavas vadības sistēma. Noliktavas tehnoloģiskos risinājumus piegādās "Jungheinrich".

Kompānijā turpina izskatīt dažādas uzņēmumu iegādes darījumu iespējas.

Obligāciju emisija tika veikta sadarbībā ar "Signet Bank".

Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norāda, ka "Amber Beverage Group" obligāciju emisijā piedalījās vairāk nekā 100 privāto un institucionālo investoru no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: "Tas parāda Baltijas kapitāla tirgus milzīgo potenciālu dažāda lieluma un nozaru uzņēmumiem piesaistīt finansējumu savu attīstības plānu realizācijai".

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Amber Beverage Group" apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 365,8 miljoni eiro, bet EBITDA bija 42,3 miljoni eiro. Uzņēmumu grupa darbojas 16 valstīs.

"Amber Beverage Group" ir izveidota, starptautiskajai alkoholisko dzērienu kompānijai "SPI Group" apvienojot Baltijas uzņēmumus - "Amber Latvijas balzams" (iepriekš "Latvijas balzams"), dzērienu izplatītājus "Amber Distribution Latvia", "Amber Distribution Estonia" un "Bennet Distributors" Lietuvā, specializēto dzērienu veikalu ķēdi "Latvijas balzams veikali" Latvijā un "Darija" Lietuvā.

"Amber Beverage Group" vienīgā īpašniece ir Luksemburgas "Amber Beverage Group Holding", liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt "Amber Beverage Group" patiesais labuma guvējs ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Amber Latvijas balzams noslēdzis darījumu ar Ellex Kļaviņš

Db.lv, 25.04.2023

Starptautiskās alkoholisko dzērienu kompānijas "SPI Group" loģistikas centrs "Amber Logistics" Stopiņu novadā, kura telpās izvietota AS "Latvijas balzams" vietējā tirgus preču noliktavu, kā arī dzērienu izplatītāja "SPI Distribution Latvia" vairumtirdzniecības preču noliktava un birojs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Amber Latvijas balzams" noslēgusi darījumu ar SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", kas rīkojas kā nodrošinājumu aģents, sniedzot galvojumu 30 miljonu eiro un blakus prasījumu apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums veikts, lai nodrošinātu ar "Amber Latvijas balzams" vienā grupā ietilpstošās kompānijas "Amber Beverage Group Holding" saistību izpildi, kas izriet no obligāciju emisijas.

Ziņojumā norādīts, ka darījuma ietekme uz "Amber Latvijas balzams" komercdarbību ir vērtējama pozitīvi. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka darījums pozitīvi ietekmēs arī "Amber Latvijas balzams" akcionārus, kas minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm, jo "Amber Latvijas balzams" saņems papildus ienākumus.

Par darījumu ir saņemts Revīzijas komitejas viedoklis.

"Amber Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Amber Latvijas balzams" dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās 4,498 miljonus eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 27.jūlijā akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē nolemts 2022.gada peļņu 6 332 122 eiro apmērā atstāt nesadalītu, savukārt dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītās peļņas izmaksāt 4 498 140 eiro jeb 0,6 eiro par akciju.

Tāpat "Amber Latvijas balzams" akcionāru kārtējā sapulcē par revidentu 2023.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers". Atlīdzība revidentam par 2023.gada pārskatu revīziju noteikta apmērā, kas nepārsniedz 36 000 eiro, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, "Amber Latvijas balzams" strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Armanda Vilciņa, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Tirdzniecības centra Mols vienīgo īpašnieci kļuvusi ar Mego partnera līdzīpašnieku saistīta kompānija

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieci kļuvusi kompānija SIA "F 8", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"F 8" īpašnieki vienādās daļās ir Kristīne Šulika-Meleša un Mihails Šuliks. Kompānija "F 8" reģistrēta 2015.gada beigās, un tās pamatkapitāls ir 3800 eiro. 2022.gadā kompānijas "F 8" apgrozījums bija 91 855 eiro, bet tās zaudējumi bija 877 560 eiro.

Šuliks ir arī pārtikas vairumtirgotāja SIA "Baltstor", kas ir veikalu "Mego" un "Vesko" partneris, viens no patiesajiem labuma guvējiem. Šuliks ir vienīgais AS "Magnons" īpašnieks, kurai "Baltstor" kapitālā pieder 61,98%. "Baltstor" 2022.gadā strādāja ar 49,242 miljonu eiro apgrozījumu un guva 349 641 eiro peļņu.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka Šuliks līdz 2008.gada martam bija arī 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Mono" un 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Monald".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton sadarbībā ar Signet Bank emitē obligācijas 20 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru