Alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija SIA "Amber Beverage Group" emitējusi četru gadu obligācijas 30 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 45 miljonus eiro.

"Amber Beverage Group" izpilddirektore Jekaterina Stuģe informē, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai Rīgas ostas teritorijā uzbūvētu modernu pilnībā automatizētu loģistikas centru 24 000 kvadrātmetru platībā.

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā 

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu...

J.Stuģe prognozē, ka, īstenojot projektu, par 30% tiks palielināta "Amber Beverage Group" noliktavu kapacitāte Latvijā, tai palielinoties no 25 000 līdz 35 000 palešu vietu, kā arī tiks uzlabota kopējā koncerna darbības efektivitāte.

Loģistikas centrā tiks izmantota mūsdienīga un jaudīga noliktavas vadības sistēma. Noliktavas tehnoloģiskos risinājumus piegādās "Jungheinrich".

Kompānijā turpina izskatīt dažādas uzņēmumu iegādes darījumu iespējas.

Obligāciju emisija tika veikta sadarbībā ar "Signet Bank".

Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norāda, ka "Amber Beverage Group" obligāciju emisijā piedalījās vairāk nekā 100 privāto un institucionālo investoru no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: "Tas parāda Baltijas kapitāla tirgus milzīgo potenciālu dažāda lieluma un nozaru uzņēmumiem piesaistīt finansējumu savu attīstības plānu realizācijai".

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Amber Beverage Group" apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 365,8 miljoni eiro, bet EBITDA bija 42,3 miljoni eiro. Uzņēmumu grupa darbojas 16 valstīs.

"Amber Beverage Group" ir izveidota, starptautiskajai alkoholisko dzērienu kompānijai "SPI Group" apvienojot Baltijas uzņēmumus - "Amber Latvijas balzams" (iepriekš "Latvijas balzams"), dzērienu izplatītājus "Amber Distribution Latvia", "Amber Distribution Estonia" un "Bennet Distributors" Lietuvā, specializēto dzērienu veikalu ķēdi "Latvijas balzams veikali" Latvijā un "Darija" Lietuvā.

"Amber Beverage Group" vienīgā īpašniece ir Luksemburgas "Amber Beverage Group Holding", liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt "Amber Beverage Group" patiesais labuma guvējs ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Amber Latvijas balzams" dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās 4,498 miljonus eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 27.jūlijā akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē nolemts 2022.gada peļņu 6 332 122 eiro apmērā atstāt nesadalītu, savukārt dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītās peļņas izmaksāt 4 498 140 eiro jeb 0,6 eiro par akciju.

Tāpat "Amber Latvijas balzams" akcionāru kārtējā sapulcē par revidentu 2023.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers". Atlīdzība revidentam par 2023.gada pārskatu revīziju noteikta apmērā, kas nepārsniedz 36 000 eiro, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, "Amber Latvijas balzams" strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgū šogad darījumu apjoms varētu būt līdzīgs iepriekšējam gadam, intervijā prognozēja zvērināts advokāts, advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

"Tirgus ir aktīvs. Protams, ne visi iecerētie darījumi izdosies, bet, ja nav kādu negatīvu notikumu ekonomikā vai ģeopolitiski, ir visas iespējas, ka darījumu atkal ir pietiekami daudz. Tirgū arī valda cerība, ka maijā jūnijā stabilizēsies ekonomika, sāks mazināties procentu likmes. Tāpat privātā kapitāla fondu rīcībā joprojām ir lieli finanšu resursi, un viņu bizness ir tieši uzņēmumu pirkšana un pārdošana," sacīja Slaidiņš.

Viņš piebilda, ka pašlaik ir redzams, ka karš Ukrainā paliekošu iespaidu nav atstājis, lai gan apvienošanās un iegādes darījumu tirgū parasti ļoti labi ir jūtami ģeopolitiski riski, jo uzņēmumiem, kuri iet uz darījumiem - it īpaši starptautiskiem darījumiem -, vienmēr ir ļoti svarīgi izvērtēt, ar kādiem riskiem var nākties saskarties. Tādēļ tad, kad Krievija uzbruka Ukrainai, varēja just, ka darījumu intensitāte Baltijas valstīs kļūst lēnāka, bet pēc tam situācija normalizējās. "Visi apzinās to, ka šis karš notiek, bet tāpat ir nepārprotams fakts, ka ukraiņi aizstāvas un, pateicoties viņiem, karadarbība neizplatās uz citām valstīm," pauda Slaidiņš.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Amerikas Tirdzniecības palātas ("AmCham") valdē iecelts SIA "Roche Latvija" vadītājs Rauls Vēliņš, informē "AmCham".

Tādējādi darbu organizācijas valdē pārtrauc "Novartis Baltics" Baltijas Korporatīvo attiecību un pacientu piekļuves vadītāja Dita Erna Sīle, kura atstāja savu amatu 26.aprīlī.

Vēliņš uzsāks pildīt "AmCham" valdes locekļa pienākumus nekavējoties un ieņems šo amatu līdz 2024.gada martam.

Līdztekus Vēliņam, "AmCham" valdē darbu tupina biržas "Nasdaq Riga" valdes locekle, Baltijas biržas emitentu pakalpojumu daļas vadītāja Liene Dubava, "AmCham" individuālie biedri Roberts Melbārdis un Pauls Miklaševičs, Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja, "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Sarmis Spilbergs, "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs, "AmCham" izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone un "Luminor Bank" vadītāja Latvijā Kerli Varesa.

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.jūlija numurā lasi:

Statistika

Krīze ieilgst, aug maksājumu termiņi

Nodokļi ziedojumiem

Visizdevīgāk ir ziedot Lielbritānijā, bet ne Latvijā

Tēma

Latvija ir pasaules čempione iedzīvotāju skaita samazinājumā

Aktuāli

Trūcīgi pensionāri – vai tāda būs nākotne?

Investors

Viss tagad ir atkarīgs no dažām olām

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.