Jaunākais izdevums

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Pastāstiet par ceļu līdz Signet Bank šodienas fokusam! Kā nonācāt līdz lēmumam par darbu tieši šajā finanšu pakalpojumu segmentā?

Kompetence kapitāla tirgū bankas komandai ir jau kopš 2013. gada. Gan es, gan citi komandas biedri ar investīciju produktiem ir strādājuši ilgstoši, un esam guvuši daudzpusīgu pieredzi šajā jomā. Līdz 2018. gadam Latvijas banku sektors bija citāds – regulators bija noteicis divu tipu banku pastāvēšanu: vienas – lielās bankas, kas pārsvarā strādā vietējā tirgū, otras – nelielās bankas, kas strādā vietējā tirgū noteiktā apjomā. Mūsu bankai FKTK bija noteicis maksimālo īpatsvaru biznesam ar vietējiem klientiem – 20% līmenī no kopējā biznesa apjoma. No šodienas pozīcijas raugoties, diezgan dīvaini noteikumi, bet tādi tie bija. Secīgi – toreiz mūsu biznesa modelis arī bija būvēts uz investīciju produktiem, bet nedaudz no citas puses.

Proti, stāsts pamatā nebija par finansējuma nodrošināšanu vietējiem uzņēmumiem, bet gan par to, lai palīdzētu izvietot kapitālu turīgām privātpersonām, kas vairumā gadījumu bija nerezidenti. Atšķirībā no citām bankām nerezidentu lauciņā mēs strādājām tieši uz investīciju produktiem.

Viss mainījās 2018. gadā, kad toreizējā FKTK vadība izsludināja citus spēles noteikumus, paziņojot, ka darbs ar nerezidentiem būtiski un strauji jāsamazina. Tobrīd arī tika atcelti jebkādi ierobežojumi vietējo klientu apkalpošanai, un mēs, izmantojot Signet Bank akcionāru un vadības zināšanas vietējā korporatīvo klientu segmentā un kapitāla tirgus kompetences, ātri pārorientējāmies uz vietējo klientu apkalpošanu. Sākām apkalpot klientus, kam ir brīvs kapitāls, kā arī klientus, kuriem ir nepieciešams finansējums sava biznesa attīstībai – kreditējot tos un nodrošinot finansējumu caur kapitāla tirgu, galvenokārt palīdzot emitēt obligācijas. Rezumējot - ja nebūtu regulatora noteikumu strādāt pārsvarā ar nerezidentiem, mēs noteikti šādu stratēģiju realizētu jau no 2013. gada.

Klasiskais banku darbības modelis, kas visiem zināms, - bankas pieņem noguldījumus un kreditē uzņēmumus. Jūsu gadījumā, palīdzot emitēt obligācijas, paliek tikai starpniecība pie obligāciju emisijas?

Nav gluži tā, ka obligāciju emisiju organizēšana ir vienīgais bankas darbības virziens. Obligācijas ir viens no finansējuma piesaistīšanas veidiem. Vienkāršojot – runājot ar klientu, kuram ir nepieciešams finansējums attīstībai, apsveram dažādus iespējamos risinājumus un izvēlamies optimālāko variantu. Atšķirībā no klasiskajām komercbankām mēs vadāmies nevis no standarta produktiem, bet izpētām katra klienta situāciju un izvēlamies optimālo risinājumu, izmantojot gan bankai pieejamos resursus, gan alternatīvus finansējuma variantus – kredītus, obligāciju emisijas, mezanīna finansējumu, pat akciju kapitāla piesaistīšanu.

Uzņēmējam ir nepieciešamība pēc finansējuma, savukārt mēs no savas puses piedāvājam konkrētai situācijai piemērotāko risinājumu. Protams, ir tādi projekti, kuriem ir piemērota tikai kreditēšana, kur nekas cits nav izdevīgs. Šādos gadījumos mēs to arī risinām kreditējot, ja vien redzam, ka projekta riski ir pieņemami. Līdztekus ir projekti, kurus var realizēt, tikai piesaistot alternatīvo finansējumu.

Jo? Kā to izšķirat?

No vienas puses, klients atnāk ar savu vajadzību, bet no otras puses ir banku darbības noteikumi, kas paredz, kādos gadījumos var realizēt kreditēšanu. Vairumā gadījumu, kad uzņēmums vēlas panākt straujāku attīstību un nopelnīto ieguldīt attīstībā, nevis pakāpeniski dzēst bankas kredītu, klasiskais bankas kredīts nav labākais risinājums. Proti, kreditēšanas gadījumā veidojas tāds kā konflikts starp klienta un bankas vēlmēm. Bankai ir nepieciešama pakāpeniska kredīta atmaksa, bet klients vēlas strauji attīstīties. Ja uzņēmums redz, ka, ieguldot attīstībā, noteiktā laika periodā spēs sasniegt straujāku uzņēmuma vērtības pieaugumu, tad piemērotāks produkts ir nevis kredīts, bet obligāciju emisija, jo obligāciju atmaksa jeb dzēšana lielākoties notiek tikai termiņa beigās.

Kādēļ šāda priekšrocība ir iespējama?

Obligācijas pēc būtības saved kopā uzņēmumu ar investoru, kuram ir brīvie resursi un kuram nav tik stingru regulēto noteikumu kā bankām pie kreditēšanas, proti, ir krietni brīvāki sadarbības noteikumi starp investoriem un aizņēmējiem. Šeit arī veidojas situācija, ka banka darbojas kā starpnieks obligāciju emisijas procesā, nevis ņem depozītu un izsniedz kredītu. Obligāciju gadījumā banka darbojas kā starpnieks, bet abas darījuma puses patiesībā iegūst vairāk – obligāciju emitents var aizņemties uz brīvākiem noteikumiem, savukārt investori gūst lielāku ienākumu, nekā izvietojot līdzekļu bankas depozītā.

Vai tas nozīmē, ka obligāciju emisijas gadījumā aizdevuma procenti ir mazāki nekā bankas kredīta gadījumā?

Obligāciju emisijas nav lētākas kā banku finansējums tādēļ, ka uzņēmumi bieži vien obligācijas izlaiž papildus banku kredītam, kā arī citi finansējuma noteikumi aizņēmējam ir labāki, nekā kreditējoties bankā. Nedaudz lielāki procenti, ko aizņēmējs samaksā obligāciju emisijas gadījumā, pretim iegūstot naudas plūsmas atspaidu, jo nav jāveic regulāra pamatsummas dzēšana, elastību lēmumu pieņemšanā, kā arī papildus atpazīstamību, ar uzviju kompensējās ar straujāku peļņas un uzņēmuma vērtības izaugsmi, kas bieži vien ir izdevīgāks uzņēmuma īpašniekam.

Uzņēmumi varētu emitēt arī akcijas, lai iegūtu naudas līdzekļus attīstībai. Kur ir obligāciju priekšrocība, ja salīdzinām ar akcijām?

Jāpiebilst, ka Signet Bank nodarbojas arī ar akciju emisijām, tomēr akciju tirgus Latvijā, salīdzinot ar obligāciju tirgu, ir diezgan neaktīvs. Tas ir skaidrojams ar to, ka akcijas vairumā gadījumu tiek laistas publiskajā apgrozībā tikai reizi uzņēmuma mūžā, kamēr obligācijas var emitēt ik pēc laika. Uzņēmuma īpašniekam, ja viņš redz uzņēmuma vērtības pamatīga pieauguma potenciālu noteiktā laika periodā, nav lielas intereses dalīties ar uzņēmuma akcijām. Ja kāda uzņēmuma daļa tiek pārdota, emitējot akcijas, tas nozīmē, ka no šīs daļas peļņu gūs citi īpašnieki. Kādēļ to darīt, ja paredzamā peļņa ir krietni lielāka par aizņēmuma procentiem? Papildus tam – līdzko parādās līdzīpašnieki, kaut arī tie ir daudz un nelieli, rodas papildu pienākumi uzņēmuma vadībai, kas izmaina līdzšinējo lēmumu pieņemšanas kārtību un nozīmē papildus administratīvās izmaksas. Es teiktu, ka akciju emisija ir kardināli atšķirīgs lēmums no obligāciju emisijas. Būtiskākā atšķirība – īpašnieks obligāciju emisijas gadījumā nezaudē daļu no uzņēmuma.

Par akciju sabiedrībām, kuru akcijas tiek kotētas biržā, ir zināms, ka tām jābūt maksimāli caurspīdīgām, regulāri jāiesniedz darbības pārskati. Arī obligācijas ir biržas produkts. Vai tas nozīmē, ka prasības ir līdzīgas?

Jā. Finanšu pārskati par darbību parasti jāsniedz reizi ceturksnī, kā arī jāziņo par būtiskākajiem notikumiem uzņēmumā. Ir minimālais noteiktais informācijas apjoms, kas investoriem un biržai ir jāiesniedz. Ir uzņēmumi, kas sniedz plašākus ziņojumus, ir tādi, kas iztiek, ziņojot tikai nepieciešamo. Lai arī obligāciju gadījumā biržā publicējamās informācijas apjoms parasti ir krietni mazāks nekā akciju kotācijas gadījumā, uzņēmumam ir jābūt gatavam publicēt savus finanšu pārskatus un citu investoriem būtisko informāciju.

Vai tas jāuztver kā papildu apgrūtinājums, kas ir kā nasta tādēļ, ka vajadzīga nauda attīstībai?

Viss atkarīgs no uzņēmuma īpašnieka domāšanas. Patiesībā, no īpašnieka skatapunkta, ja viņš nav tiešais uzņēmuma vadītājs, tas pat ir labi! Šīs biržas prasības automātiski sakārto uzņēmuma iekšējo pārvaldību, pakļauj disciplinētam ritmam visa gada garumā, un īpašnieks labāk var pārskatīt uzņēmumu. Prasības, ko uzliek birža, proti, ka uzņēmums ir atvērts, sociāli atbildīgs, manuprāt, dod tikai labumu. Papildus tam uzņēmums var izmantot biržu kā papildu kanālu savas reputācijas veicināšanai, kā arī attiecību būvēšanai ar klientiem un sadarbības partneriem, kas nereti klātesamību biržā uztver kā kvalitātes zīmi un novērtē partneru caurspīdīgumu.

Pēc obligāciju emisijas cik daudz līdzdarbojas banka, konkrēti - Signet Bank?

Ļoti lielā mērā mēs turpinām līdzdarboties un sekot uzņēmuma darbībai. Parasti, kad uzņēmums pirmo reizi emitē obligācijas, arī Signet Bank nopērk daļu no tām. Banka ir viens no konservatīvākajiem investoriem, tādēļ bankas līdzdalība dod pārliecību investoriem, ka konkrētais uzņēmums ir stabils un uzticams. Noslēdzoties emisijai, dzīve turpinās! Parasti emisijas noteikumos ir atrunāti zināmi parametri (kovenantes) – galvenokārt finanšu rādītāji, kas uzņēmumam ir jāievēro. Tiem arī ik ceturksni sekojam līdzi. Banka seko, kā emitentam klājas, regulāri tiekamies un pārrunājam gan uzņēmuma ikdienu, gan tālākos plānus. Arī investori iegūst šo informāciju. Līdz šim gan tā vēl nav bijis, tomēr, ja kādam uzņēmumam parādās problēmas, tad mēs esam spējīgi reaģēt laicīgi un tās risināt, lai nebūtu galēji sliktu seku. Mūsu organizētajās emisijās līdz šim nav bijušas nekādas problēmas, un regulārs darbs ar emitentiem šeit spēlē lielu lomu.

Vai ir gadījumi, kad atsakāt klientiem obligāciju emisiju?

Nav gluži tā, ka jebkurš uzņēmums, kurš pie mums ierodas ar savu projektu, uzreiz saņem bankas atbalstu un mēs organizējam obligāciju emisiju. Noteikti nē! Mēs izvērtējam, skatāmies, vai bankai šī projekta riska profils šķiet pieņemams un tā ir gatava atvērt limitu konkrētajam uzņēmumam. Ja esam gatavi paši ieguldīt un redzam, ka konkrētais projekts ir realizējams un spēs piesaistīt arī citu investoru interesi, tad atbalstām, bet ja nē, tad tā arī sakām, ka nevaram palīdzēt.

Kādi ir obligāciju emisijas pietiekamie priekšnoteikumi uzņēmumam?

Pirmais kritērijs ir aizņēmuma apjoms. Ļoti mazas obligāciju emisijas nav ekonomiski efektīvs pasākums. Mazākā emisija, ko esam organizējuši, ir 2,5 miljoni eiro. No aizņēmuma apjoma, protams, automātiski izriet arī finanšu prasības par naudas plūsmu, par atmaksas iespējām un citi kritēriji. Tomēr pamatkritērijs ir aizņēmuma izmērs, proti, vai uzņēmumam ir nepieciešami tik lieli līdzekļi, ka obligāciju instrumentu ir vērts izmantot. Ir, protams, kvalitatīvie kritēriji, kas ir ne mazāk būtiski. Tas ir jautājums par uzņēmuma iekšējo sakārtotību un gatavību sniegt biržā atbilstošas atskaites par darbību katru ceturksni. Cik uzņēmums ir iekšēji sakārtots? Vai uzņēmumam ir audits, kurš šādu auditu veic, cik ātri pēc gada beigām tas tiek sagatavots? Audits būtu jāveic uzticamai auditorkompānijai, nepietiks ar viena grāmatveža uzņēmuma veiktu auditu. Ja runājam par pirmreizēju obligāciju emisiju, tad šis kritērijs, iespējams, ir vissvarīgākais.

Runājot par investoriem, kāda ir minimālā summa, lai sāktu domāt par obligāciju iegādi?

Ir divu tipu emisijas. Ir publiskās emisijas, tādas, kas uzreiz tiek izvietotas caur biržu, un tur minimālais investīciju apjoms ir salīdzinoši zems, parasti ar 1000 eiro pietiek, lai kļūtu par obligāciju īpašnieku. Ir arī slēgtas emisijas, kas veido lielāko daļu no mazajām obligāciju emisijām, un šajā gadījumā minimālais viena investora investīciju apjoms ir 100 tūkstoši eiro. Liela daļa slēgto obligāciju noteiktā laika posmā pēc emisijas gan tiek iekļautas biržā, paverot mazajiem investoriem iespēju tās iegādāties otrreizējā tirgū.

Kā var iedalīt vai raksturot investorus Latvijā?

Viena sadaļa ir turīgās privātpersonas. Otra daļa ir institucionālie investori – apdrošinātāji, bankas un citi.

Pensiju fondi?

Lūk, ar pensiju fondiem mums grūti Latvijā klājas.

Kādēļ? Naudas taču viņiem ir daudz?

Otrā līmeņa pensiju plānos tiešām ir daudz naudas, un tā arī ir pamatproblēma, jo pensiju plāni ir pārauguši mūsu kapitāla tirgus pašreizējo nelielo izmēru. Piemēram, ja pensiju plāna pārvaldnieks izskata 10 miljonu eiro obligāciju emisiju, no kuras viņš varētu paņemt, piemēram, 10% jeb vienu miljonu, tad uz kopējā pensiju plāna darbības rezultātu fona šāda ieguldījuma iespaids ir minimāls. Savukārt, ja runājam par patērēto darbu, tad analīze ir nepieciešama tāda pati vai pat lielāka nekā jebkurā citā investīciju gadījumā. Tas ir laiks un izmaksas, un tādēļ pensiju plānu dabiskā izvēle ir par labu lielākām investīcijām, jo administratīvās izmaksas iznāk mazākas. Situācija ir tāda, ka mūsu pašu nauda, lielākais iedzīvotāju uzkrājums, kāds mums ir, pamatā ir investēts starptautiskajos finanšu tirgos, kaut arī obligācijas, kas šeit Latvijā ir pieejamas, no risku un atdeves attiecības viedokļa nereti ir labākas nekā tās, ko var iegādāties starptautiski.

Vai tomēr nav iespēju piesaistīt šos līdzekļus Latvijai vairāk? Atzīstam, ka kapitāla tirgus mums mazaktīvs, bet, lai būtu aktīvs, ir vajadzīga nauda!

Finanšu nozares asociācijā norit dialogs par Latvijas kapitāla tirgus iekustināšanu, un kā viens no pasākumiem būtu tas, ka pensiju fondi izvērtē arī vietējās emisijas. Loģiski, ja būs izvērtējuši, tad, iespējams, arī ieguldīs kādā no piedāvājumiem. Jau ir izstrādāts saprašanās memorands par to, kādiem kritērijiem jāatbilst obligāciju emisijām, lai vietējie pensiju plānu pārvaldnieki tos izskatītu kā investīciju objektu. Ja runājam par kapitāla tirgus attīstību kopumā, tad pensiju plānu iesaistīšanās Latvijas kapitāla tirgū ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Privātajiem investoriem naudas ir tik, cik ir, un ar to noteikti nepietiks, lai panāktu to izrāvienu, ko Latvija vēlas panākt un kas ir jāpanāk. Tādā vai citādā veidā pensiju naudai vietējā tirgū būtu jāpiedalās.

Ievērojot, ka esat nolēmuši aktīvi stimulēt kapitāla tirgu, informēt un izglītot sabiedrību par to, kāds ir jūsu viedoklis par valsts kapitālsabiedrību dalību tajā? Vai tas palīdzētu, un vai no tā būtu kāds labums pašām kapitālsabiedrībām?

Ja raugāmies no kapitāla tirgus attīstības viedokļa, mēs redzam, ka Latvijas lielākie uzņēmumi pamatā ir valsts kapitālsabiedrības. Lai kapitāla tirgus attīstītos, ir jābūt lielākai investoru interesei, to pašu pensiju plānu interesei. Reflektējot par apjomiem, ir skaidrs: ja biržā tiek kotēts viens no lielākajiem uzņēmumiem, interese par kapitāla tirgu būs lielāka gan vietējiem pensiju plāniem, gan vietējiem investoriem, gan starptautiskajiem investoriem. Runa nav tikai par konkrētu uzņēmumu un labumiem no tā, ka tas tiek kotēts biržā. Ieguvums ir plašāks! Proti, iegūst viss tirgus, pieaugot interesei kopumā, arī mazie uzņēmumi biržā tiek labāk pamanīti. Šobrīd izjūta ir tāda, ka mums kapitāla tirgus vispār neeksistē, ja runājam par akciju tirgu. Ja mums būtu kaut viens liels valsts vai pašvaldības uzņēmums, kura, piemēram, 20% akciju būtu biržā kotētas, tas nestu labumu visiem. Tas disciplinētu valsts uzņēmumus, nodrošinātu vēl labāko to korporatīvo pārvaldību, tas dotu iespēju iedzīvotajiem ieguldīt līdzekļus savas valsts uzņēmumos, radot pozitīvu precedentu un veidojot vietējo ieguldījumu kultūru. Kapitāla tirgū aktīvāk iesaistītos vietējie pensiju plāni. Vietējā kapitāla tirgū ieplūstu arī ārvalstu investoru investīcijas. Citiem emitentiem parādītos plašākas iespējas piesaistīt gan vietējo, gan ārvalstu investoru investīcijas.

Šobrīd Dienas Bizness ir uzsācis sadarbību ar Signet Bank par kapitāla tirgus attīstības tēmu un bankas fokusu uz to. Sadarbība būs visa 2023. gada garumā, ik mēnesi informējot par kādu tēmu vai uzņēmumu. Ieskicējiet, ko Dienas Biznesa lasītājs var gaidīt un par ko būs vēl 11 stāsti šajā gadā?

Mūsu uzmanības fokusā ir uzņēmējs, kuram ir ambīcijas audzēt sava biznesa vērtību, kuram ir nepieciešams finansējums un vajadzīga banka, kura var palīdzēt šīs ambīcijas realizēt. Mēs centīsimies izstāstīt par visām iespējām un parādīt konkrētus piemērus un finansējuma piesaistes risinājumus.

Ja runājam par finansējuma piesaisti, tad šobrīd, šķiet, īpaši aktuāli kļuvuši klimata, pārvaldības un sociālie jautājumi. Vai arī Signet Bank seko šiem principiem? Ir kāds klients, kura finansēšanā lomu spēlē klimata komponents?

Mēs esam uz ilgtspējīgu attīstību orientēta finanšu iestāde. Ilgtspēja apvieno visus jūsu pieminētos principus, un bez tās mūsu dienās normāla uzņēmējdarbība vairs nav iedomājama. Mēs paši domājam par ilgtspēju un veicinām, lai arī mūsu klienti par to aizdomātos.

Jāpiebilst, ka ilgtspējas jautājumā Latvijā nevajag ārkārtīgi koncentrēties uz vienu no sadaļām, proti, zaļo komponentu vai klimata jautājumiem. Latvijas gadījumā būtu jāpievērš lielāka uzmanība korporatīvai pārvaldībai, arī sociālajam komponentam. Latvijas uzņēmējdarbībā pārvaldība ir visvairāk uzlabojamais lielums, runājot par ilgtspēju kopumā. Te es vēl piebilstu, ka runa nav tikai par uzņēmumu pārvaldību, bet arī par valsts pārvaldību. Kaut vai elementārs piemērs - tā pati valsts uzņēmumu neesamība biržas sarakstos. Visās attīstītajās Eiropas valstīs tas jau notiek. Tas neapšaubāmi uzlabotu pārvaldību. Savukārt par sociālo komponentu uzskatu, ka ir jābūt atbildīgiem ne tikai savu akcionāru priekšā, bet visas sabiedrības priekšā un jādara tas labais, ko nu katrs var paveikt savu iespēju robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance emitē obligācijas 50 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" uzsācis līdz šim lielāko obligāciju emisiju 50 miljonu eiro vērtībā. Piesaistītie līdzekļi tiks investēti uzņēmuma attīstībā, kā arī novirzīti "Sun Finance" otrās obligāciju emisijas refinansēšanai.

Jaunās obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 50 miljoni eiro, gada kupona likme 11% + 3M EURIBOR un termiņš 3 gadi. Obligācijas investoriem tiek piedāvātas slēgta piedāvājuma veidā ar minimālo ieguldījuma summu 100,000 eiro, un esošajiem investoriem, kuru īpašumā ir obligācijas ar dzēšanas termiņu 30. septembrī, tika piedāvāta iespēja apmainīt savas esošās obligācijas pret jaunajām, tādējādi turpinot savu sadarbību ar „Sun Finance“. Līdzīgi kā iepriekšējās divas emisijas, arī šo obligāciju emisiju uzņēmums plāno iekļaut Nasdaq First North alternatīvajā tirgū.

“Šī ir jau ceturtā reize, kad emitējām obligācijas, lai finansētu “Sun Finance” straujo izaugsmi, turklāt ar katru reizi mums izdodas ievērojami palielināt emitējamo obligāciju apmēru. Investori atzinīgi novērtē un uzticas mūsu izvēlētajai biznesa attīstības stratēģijai. Novērojam, ka ar katru reizi investoru pulks arvien palielinās. Arī šoreiz iegūto finansējumu pamatā novirzīsim produktu klāsta paplašināšanai un jaunu tirgu apgūšanai,” stāsta “Sun Finance” dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīgā notiks konference par iespējām kapitāla tirgū – Baltic Capital Markets Conference

www.balticcapmarkconference.com, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 6. oktobrī konferenču centrā ATTA Centre norisināsies konference vietējo uzņēmumu pārstāvjiem un kapitāla tirgus ekspertiem - Baltic Capital Markets Conference, kas pulcēs investīciju kopienas profesionāļus, lai visas dienas garumā gūtu jaunas idejas, apmainītos pieredzes stāstiem un tīklotos.

Vairāk nekā 30 eksperti no investīciju bankām, konsultantu, advokātu un grāmatvedības birojiem aptvers plašu nozares tēmu loku. Pasākums nodrošinās vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem ieskatu kapitāla tirgus nozarē un ļaus atklāt jaunas iespējas finanšu resursu piesaistē.

Baltic Capital Markets Conference norisināsies četrās daļās. Pirmajā daļā tiks diskutēts par akciju tirgus tendencēm, Baltijas IPO 2021. un 2022. gados, par akciju kotēšanu biržā kā iespēju veicināt uzņēmuma atpazīstamību. Otrā daļa aptvers tēmu par obligāciju emisiju – obligāciju tirgus tendences Baltijā, obligāciju priekšrocības, kā arī praktiski padomi veiksmīgai obligāciju emitēšanai. Trešajā daļā Baltijas institucionālie investori diskutēs par iespējām plašākai privāto un institucionālo investoru iesaistei kapitāla tirgū. Savukārt noslēgumā, ieskats kāda ir “dzīve pirms un pēc kapitāla tirgus” – gatavošanās pirmreizējai akciju vai obligāciju izlaišanai fondu biržā, lietas, kas jāņem vērā, vērtīgi padomi uzņēmumiem, kas plāno veikt akciju vai obligāciju kotēšanu biržā, ceļvedis veiksmīgai finanšu dzīvei pēc akciju vai obligāciju izlaišanas fondu biržā. Diskusijas papildinās uzņēmumu Coffee Address Holding, Indexo un Madara Cosmetics veiksmes stāsti par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis kompāniju izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Linen emitē obligācijas divu miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 15.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”), kas nodrošina klientu vajadzībām pielāgotas agroproduktu tirdzniecības ķēdes, debitējis kapitāla tirgū, emitējot obligācijas 2 miljonu eiro vērtībā.

Nodrošinātās obligācijas ar dzēšanas termiņu divi gadi piedāvātas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem slēgta piedāvājuma veidā.

Obligācijas plānots iekļaut “Nasdaq Riga” alternatīvajā tirgū “First North” nākamā gada pirmajā pusē. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izlietoti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, uzņēmuma attīstībai un pozīciju nostiprināšanai tirgū Eiropas un Āzijas reģionos.

Linen pamatdarbība ir agroproduktu – lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas, kosmētikas un mēslojumu - sastāvdaļu tirdzniecības globālā mērogā. Dzīvnieku izcelsmes izejvielu tirdzniecības jomā Linen ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā un stabili iekļaujas piecu Eiropas Savienībā lielāko uzņēmumu vidū, kas ES nodrošina šāda veida izejvielu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

GIVEN ekspansijai izvēlas obligāciju emisiju

Jānis Goldbergs, 30.03.2023

Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniece un arī produktu veidotāja Alīna Spriņģe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī ir noslēgts AJP Capital fonds Solar Core Plus, sasniedzot nepieciešamo investoru daudzumu. Kopā ar partneriem fonds attīstīs industriāla mēroga saules enerģijas parkus Baltijā ar kopējo mērķa jaudu virs 50 MW, kam būs nepieciešami vairāk nekā 75 ha saules paneļiem klātas zemes.

Investīcijas atjaunīgajā enerģijā ir īpaši svarīgas saistībā ar ES dalībvalstu centieniem samazināt enerģētisko atkarību un pasaules centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņu draudošajām negatīvajām sekām. Fonds Solar Core Plus ir sākums AJP Capital un investoru investīcijām šajos enerģētiskās neatkarības un ilgtspējības centienos. Tas ir pirmais no atjaunīgās enerģijas un aprites ekonomikas fondiem, ko AJP Capital plāno nākotnē izveidot.

“Mēs esam pateicīgi saviem investoriem par lēmumu veikt ilgtspējīgas investīcijas, izmantojot mūsu fondu. Mēs esam īpaši priecīgi, ka Signet Bank ir pievienojusies fondam kā vadošais institucionālais investors, sniedzot ne tikai savu finansiālo ieguldījumu, bet arī, dodot mums iespēju, izmantot bankas pieredzi finansējuma piesaistē un strukturēšanā," komentē AJP Capital valdes loceklis Didzis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB, 31.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmas pārskatīšana balstīsies uz topošajām nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.- 2026. gadam un notiks vienu reizi šīs valdības laikā, vienlaikus tās vērtējot arī no valsts finansiālajām vajadzībām, kuras būtiski pārsniedz iespējas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.janvāra numurā lasi:

Statistika

Likvidēto svars tautsaimniecībā

Tēma

Vai malkas apkure ietekmē vēlēšanas?

Finansējums

Latvijā var būt labi attīstīts kapitāla tirgus. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons

Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Aktuāli

Rīga – kļūdu indikators

Finanses

Kad 31,4 triljoni dolāru ir par maz

Tūrisms

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amber Beverage Group emitē 30 miljonu eiro obligācijas noliktavas finansēšanai

Db.lv, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija SIA "Amber Beverage Group" emitējusi četru gadu obligācijas 30 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 45 miljonus eiro.

"Amber Beverage Group" izpilddirektore Jekaterina Stuģe informē, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai Rīgas ostas teritorijā uzbūvētu modernu pilnībā automatizētu loģistikas centru 24 000 kvadrātmetru platībā.

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā 

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu...

J.Stuģe prognozē, ka, īstenojot projektu, par 30% tiks palielināta "Amber Beverage Group" noliktavu kapacitāte Latvijā, tai palielinoties no 25 000 līdz 35 000 palešu vietu, kā arī tiks uzlabota kopējā koncerna darbības efektivitāte.

Loģistikas centrā tiks izmantota mūsdienīga un jaudīga noliktavas vadības sistēma. Noliktavas tehnoloģiskos risinājumus piegādās "Jungheinrich".

Kompānijā turpina izskatīt dažādas uzņēmumu iegādes darījumu iespējas.

Obligāciju emisija tika veikta sadarbībā ar "Signet Bank".

Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norāda, ka "Amber Beverage Group" obligāciju emisijā piedalījās vairāk nekā 100 privāto un institucionālo investoru no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: "Tas parāda Baltijas kapitāla tirgus milzīgo potenciālu dažāda lieluma un nozaru uzņēmumiem piesaistīt finansējumu savu attīstības plānu realizācijai".

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Amber Beverage Group" apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 365,8 miljoni eiro, bet EBITDA bija 42,3 miljoni eiro. Uzņēmumu grupa darbojas 16 valstīs.

"Amber Beverage Group" ir izveidota, starptautiskajai alkoholisko dzērienu kompānijai "SPI Group" apvienojot Baltijas uzņēmumus - "Amber Latvijas balzams" (iepriekš "Latvijas balzams"), dzērienu izplatītājus "Amber Distribution Latvia", "Amber Distribution Estonia" un "Bennet Distributors" Lietuvā, specializēto dzērienu veikalu ķēdi "Latvijas balzams veikali" Latvijā un "Darija" Lietuvā.

"Amber Beverage Group" vienīgā īpašniece ir Luksemburgas "Amber Beverage Group Holding", liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt "Amber Beverage Group" patiesais labuma guvējs ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" Baltijas biržās apbalvoti "Nasdaq Baltic Awards 2023" uzvarētāji, teikts biržas paziņojumā.

Balvas tiek pasniegtas par "Nasdaq Baltic" biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

Lai saņemtu balvas, "Nasdaq Baltic" biržās kotētie uzņēmumi tika vērtēti, pamatojoties uz to sasniegumiem caurskatāmības, investoru attiecību un labas korporatīvās pārvaldības prakses jomā. Papildus tika izvērtēta uzņēmumu tirdzniecības aktivitāte, ņemts vērā tirgus analītiķu un investoru vērtējums.

Nominācijā par labākajām investoru attiecībām pirmo vietu ieguva Igaunijas finanšu grupa "LHV Group", bet otro un trešo vietu dalīja Lietuvas enerģētikas uzņēmuma "Ignitis grupė" un Lietuvas banka "Šiaulių bankas"

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup kredītportfelis palielinājies par 62%

Db.lv, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares uzņēmuma DelfinGroup ieņēmumi otrajā ceturksnī sasniedza 8,6 miljonus eiro, kas ir kāpums par 46% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.

Peļņa pirms nodokļiem palielinājās par 30%, sasniedzot 1,96 miljonus eiro, bet neto peļņas kāpums bija 47%, pieaugot līdz 1,22 miljoniem eiro. Uzņēmuma neto kredītportfelis pret pagājušā gada pirmo pusgadu palielinājies par 62%, sasniedzot 53,8 miljonus eiro.

"Esam aizvadījuši veiksmīgu ceturksni. Visstraujākā izaugsme šī gada sākumā ir sasniegta ikvienas veselīgas ekonomikas funkcionēšanai tik nepieciešamajos patēriņa un lombarda aizdevumu segmentos. Jauni patēriņa aizdevumi otrajā ceturksnī izsniegti 15,4 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 90% salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni. Savukārt Banknote lombarda aizdevumi piedzīvoja kāpumu par 65%. Jāmin, ka DelfinGroup turpina pilnveidot savu tehnoloģisko rīku komplektu, lai uzlabotu uz datiem balstītu klientu maksātspējas novērtēšanu. Tas rezultējas ar labu aizdevumu atmaksāšanas kultūru un stabili zemu aizdevumu ar kavētu atmaksu līmeni – 1,6%," komentē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža "Nasdaq Riga" ir sākusi iekļaušanas procedūru zivju konservu ražotāja SIA "Banga Ltd" obligāciju iekļaušanai biržas alternatīvā tirgus "First North" Obligāciju sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Obligāciju sarakstā plānots iekļaut 1000 obligācijas. Kopējais emisijas apjoms ir 2,5 miljoni eiro. Obligāciju dzēšanas datums ir 2025.gada 9.maijs.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu un tirdzniecības uzsākšanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Jau ziņots, ka "Banga Ltd" 2022.gada maijā emitēja nodrošinātās obligācijas 2,5 miljonu eiro apmērā, kuras 12 mēnešu laikā plānots iekļaut biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Obligācijas piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā.

Kompānijā norāda, ka pēdējos 10 gadus "Banga Ltd" mērķtiecīgi investēja attīstībā, pielāgojot un uzlabojot ražotni atbilstoši Eiropas Padomes direktīvu prasībām, kā arī ražošanas darbību padarot ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku, piemēram, uzstādot Kurzemē lielāko saules paneļu parku pašpatēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.oktobra numurā lasi:

Statistika

Eksporta importa bilances negatīvie rekordi

Tēma

Biznesam bez valsts palīdzības energokrīzi pārvarēt būs grūti

Kā neatkarīgā Latvija pārvarēja 1939./1940. gada enerģētisko krīzi

Aktuāli

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Komentāri

Pievienot komentāru