Jaunākais izdevums

Mēnesi pēc būvniecības ģenerālvienošanās parakstu vākšanas uzsākšanas koplīgumu parakstījuši 189 būvniecības uzņēmumi ar 597 miljonus eiro lielu kopējo apgrozījumu. Savāktais parakstu skaits veido 84% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Vienlaikus Saeimas Sociālo un Darba lietu komisija atbalstījusi ģenerālvienošanās noslēgšanai izšķirīgu grozījumu Darba likumā, virzot to izskatīšanai Saeimā 1.lasījumā.

Ar minētajiem grozījumiem paredzētas tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās ir paredzēts būtisks minimālās algas palielinājums nozarē pret valstī noteikto. Nozares ieskatā iespēja vienoties par virsstundas apmaksas kārtību ir viens no izšķirošajiem jautājumiem ģenerālvienošanās noslēgšanā, lai darba devēji ar arodbiedrībām varētu vienoties par līdzsvarotu risinājumu, kopumā nodrošinot augstāku darbinieku sociālo aizsardzību. Piemēram, būvniecības ģenerālvienošanās iepretim samazinājumam piemaksai par virsstundu darbu paredz ne tikai būtisku algas palielinājumu, bet arī regulāru piemaksu visiem kvalificētiem darbiniekiem 5% apmērā.

Tāpat turpinās aktīvas sarunas ar būvniecības uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt ģenerālvienošanos. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības apkopotā informācija par parakstījušajiem uzņēmumiem liecina, ka vienlīdz aktīvi koplīgumu atbalsta gan lieli, gan mazi uzņēmumi no visiem Latvijas reģioniem. Aptuveni 40% no parakstītājiem ir nelieli uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par 500 tūkstošiem eiro, savukārt vairāk nekā puse parakstītāju ir uzņēmumi reģionos.

«Nozaru ģenerālvienošanās visā Eiropā un OECD valstīs, tostarp Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Ungārijā, ir plaši izmantots instruments, kas ļauj sociālajiem partneriem regulēt ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus. OECD savos pētījumos ir īpaši uzsvērusi koplīgumu efektivitāti, pildot vairākas būtiskas funkcijas sabiedrības interesēs, tostarp nodrošinot adekvātus darba apstākļus, veicinot sociālo iekļautību, ekonomiskos ieguvumus un nodrošinot sociālo dialogu. Arī Latvijai ejams ceļš nozaru koplīgumu virzienā, nedzīvas likuma normas aizstājot ar katrai nozarei atbilstošiem risinājumiem. Būvniecības nozare šobrīd ir ļoti tuvu ģenerālvienošanās noslēgšanai, taču galu galā izšķirošais lēmums būs jāpieņem Saeimai, atbalstot grozījumus Darba likumā,» norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ar grozījumiem paredzēts papildināt Darba likuma 68.pantu, nosakot, ka «ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas par virsstundu darbu apmēru var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga – ne mazāk kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.»

Ģenerālvienošanās projektā noteikts, ka ģenerālvienošanās tiks publicēta un stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja stāsies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka samazinātu virsstundu apmaksas likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien pabeigta arī Latvijā strādājošo Somijas būvniecības uzņēmumu YIT un «Lemminkainen» apvienošana, sacīts apvienotās kompānijas paziņojumā.

Apvienošanas gaitā «Lemminkainen» iekļauts YIT sastāvā.

Par apvienošanos abi uzņēmumi paziņoja jūnijā, un tās nolūks ir stiprināt pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū.

Lēsts, ka apvienotās kompānijas gada ieņēmumi būs 3,4 miljardi eiro, bet gada peļņa - 85 miljoni eiro. Iecerēts, ka ietaupījumi apvienošanās dēļ līdz 2020.gadam sasniegs 40 miljonus eiro.

YIT darbojas Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā.

LASI ARĪ:

Papildināts - Apvienojas būvuzņēmumi YIT un Lemminkäinen

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ģenerālvienošanās kā legāls kartelis

Jānis Goldbergs, DB žurnālists, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. novembrī spēkā stājās ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā, kas kļūst saistoša visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē. Vienošanās paredz, ka minimālā bruto alga būs 780 eiro, bet darbiniekiem ar atbilstošu izglītību – 820 eiro.

Vienošanos parakstījuši būvuzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir 51,02% no kopējā nozares apgrozījuma, tādēļ ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma 18. panta 4. daļai kļūst saistoša visiem pārējiem nozares dalībniekiem, kuri neko nav parakstījuši.

Šobrīd ģenerālvienošanos sāk reklamēt kā ļoti progresīvu rīku, kā dažādas nozares var darīt kaut ko labu. Acīmredzams, ka arī valstij tas pirmajā mirklī šķiet izdevīgi, jo nodokļu iemaksas pēc algu celšanas palielinās. Tajā pašā laikā ģenerālvienošanās stipri atgādina valsts legalizētu karteli uz atsevišķu preces grupu tirgū – darbaspēku.

Karteļa vienošanās ir starp konkurentiem, un tās mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Kartelis ir vienošanās starp vienas un tās pašas nozares dalībniekiem ar mērķi veidot monopolu. Saprotams, ka vienošanās par darbaspēka cenām apzināti netiek pieminēta, definējot karteļus, jo tad Konkurences padomei uzreiz būtu jāķeras pie darba, lai gan ģenerālvienošanās un karteļa vienošanās sekas ir līdzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielbritānija grūtas izšķiršanās priekšā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta: Junkers un Džonsons paziņo par Brexit vienošanās noslēgšanu

LETA--AFP, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

No 3.novembra minimālā bruto alga būvniecības nozarē – 780 eiro

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3.novembrī stājas spēkā Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Tā nosaka 780 eiro lielu minimālo bruto algu un 4,67 eiro minimālo stundas tarifa likmi visā būvniecības nozarē.

Tā nosaka arī iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu.

«Minimālās algas celšana ir ļoti nozīmīgs solis būvniecības iziešanai no ēnu ekonomikas, kuru ierosināja un noslēdza pati nozare,» sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, «noslēgtā Ģenerālvienošanās ne vien ļaus izslēgt dempinga cenu piedāvājumus no publiskajiem iepirkumiem un veicinās godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, bet arī nodrošinās sociālās garantijas darbiniekiem, jo darba devēji būs spiesti iepriekš maksātās aplokšņu algas izmaksāt godīgā veidā.»

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda: «Vispārsaistošā Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir vienošanās par būtisku minimālās algas pieaugumu, un līdz ar to būtiski augstāku sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām būvniecības jomā nodarbinātajiem. Vienlaikus tā ir veiksmīgs sociālā dialoga piemērs Latvijā un solis ceļā no valsts pārregulācijas uz nozares pašregulāciju, kas vienlaikus sekmē ēnu ekonomikas mazināšanos un godīgu konkurenci nozarē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aptur lokālplānojumu zemei Ogres novadā, kur apsver Gallusman olu produktu ražotnes izveidi

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina saņēmušas mantojuma apliecības, tādējādi mantojums ir oficiāli sadalīts, aģentūrai LETA sacīja «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

Rebenoks atzīmēja, ka juridiski mantojums ir sadalīts - visas meitas ir izņēmušas mantojuma apliecības. «Faktiski mantinieces tagad ir kopīpašnieces - katra māja pieder trijiem, katra akcija pieder trijiem. Respektīvi, viss pašlaik ir kopīpašums. Tādēļ tagad trijiem mantiniekiem ir jāparaksta vienošanās par mantojuma sadali,» skaidroja Rebenoks.

Jautāts, vai uzņēmumā tagad ir jāgaida, kad šīs trīs mantinieces vienosies, Rebenoks norādīja, ka «Olainfarm» nekas nav jāgaida. Viņš atzīmēja, ka uzņēmums ir rīcībspējīgs un tā vadība ir rīcībspējīga.

Savukārt, runājot par Irinas Maliginas lomu kopējā mantojuma aizgādniecībā, Rebenoks skaidroja, ka viņas aizgādņa funkcija ir beigusi eksistēt, jo «mantinieces mantojuma apliecības ir izņēmušas. Tagad katrs mantinieks var rīkoties patstāvīgi», taču tas neizslēdz nepieciešamību pēc kopīgiem lēmumiem, kas nākotnē attieksies uz uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas parlaments nobalso par Brexit vienošanās atlikšanu

LETA--BBC, 19.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta Brexit vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās Brexit novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā jālūdz ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei.

Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsaukusi šodien paredzēto balsojumu par Brexit vienošanās ratifikāciju.

Džonsons pēc balsojuma paziņoja, ka turēsies pie līdzšinējā izstāšanās termiņa - 31.oktobra - un nelūgs ES pagarināt termiņu un ka valdība nākamnedēļ iesniegs Brexit īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas samazinājās par 0,6 %, savukārt mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3 %, bet strādnieku darba samaksa – par 0,1%.

Augustā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pazeminājums ceļu būves materiāliem (lielākā ietekme asfaltbetonam un dolomīta šķembām).

Salīdzinot ar 2017. gada augustu, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,5 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 8,9 %, būvmateriālu cenas – par 3,6 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,1 %.

2018. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedza ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmējis cenu pieaugums ceļu būves materiāliem

Žanete Hāka, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas palielinājās par 0,3 %, strādnieku darba samaksa – par 0,2 %, savukārt mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,1 %.

Septembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums ceļu būves materiāliem (lielākā ietekme dolomīta šķembām, kā arī asfaltbetonam). Salīdzinot ar 2018. gada septembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 3,6 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 5,6 %, būvmateriālu cenas – par 3,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8 %.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,5 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,9 %, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies vērienīga tenisa centra "Lielupe" pārbūve - investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro tas kļuvis par modernāko tenisa centru Baltijā.

Jauna, starptautisko sacensību standartiem atbilstoša slēgtā tenisa laukumu halle, atvērtie tenisa laukumi, mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra ir daļa no uzlabojumiem, kas ļaus gan organizēt starptautiska mēroga tenisa sacensības, gan ikdienā būs pieejama ikvienam veselīga dzīvesveida entuziastam.

Pēc rekonstrukcijas valsts pārvaldībā esošais tenisa centrs “Lielupe” spēj uzņemt no 400 līdz 500 spēlētāju dienā un nodrošināt vairāk nekā 50 dažāda līmeņa starptautisku turnīru norisi gadā.

Tenisa centra pārbūve veikta četrās kārtās. Otrās un trešās kārtas ietvaros uzbūvēta mūsdienīga slēgtā tenisa laukumu halle, kas savienota ar veco, padomju laikos būvēto, ēku. Jaunuzbūvētajā hallē atrodas 4 tenisa laukumi, 3 skvoša korti, pludmales tenisa laukums un telpas fitnesa un trenažieru zālēm. Rekonstruēta arī 1989. gadā būvētā slēgtā tenisa halle, veicot tās būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūvi, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar aprīli, būvniecības izmaksu līmenis maijā Latvijā palielinājās par 0,5 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,7 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 0,3 %, bet būvmateriālu cenas - par 0,2 %, informē Centrālās statistikas pārvalde (CSP).

Maijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), kā arī betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem.

Salīdzinot ar 2017. gada maiju, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,1 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,6 %, būvmateriālu cenas - par 3,6 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 2,6 %.

2018. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedza ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības izmaksu pieaugumu visvairāk veicina strādnieku algu palielinājums

Db.lv, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6 %, būvmateriālu cenas – par 0,5 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

Salīdzinot ar 2017. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,3 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,8 %, būvmateriālu cenas – par 3,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,6 %.

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,7 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 1,7%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,0%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3 %.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves un mākslīgo būvju palīgstrādniekiem, kā arī montētājiem. Salīdzinot ar 2018. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,4 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,8 %, būvmateriālu cenas – par 3,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,1 %.

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,1 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,1 %, būvmateriālu cenas – par 0,6 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar martu, 2018.gada aprīlī būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,8 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,1 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 0,6 %, bet strādnieku darba samaksa – par 0,5 %, informē Centrālās statistikas pārvalde (CSP).

Aprīlī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums ceļu būves materiāliem, kā arī uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu kāpums kravas mašīnām.

Salīdzinot ar 2017. gada aprīli, būvniecības izmaksas palielinājās par 3,8 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,2 %, būvmateriālu cenas – par 3,6 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,5 %.

2018. gadā datus par būvniecības resursu cenām CSP sniedz ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus tiek izmantas arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedza ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas palielinājās par 2,2 %, strādnieku darba samaksa – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,2 %.

Novembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums asfaltbetonam, kā arī metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem.

Salīdzinot ar 2017. gada novembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 5,2 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 8,7 %, būvmateriālu cenas – par 5,0 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,2 %.

2018. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedza ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības izmaksas visvairāk ietekmējis samaksas pieaugums montētājiem un apdares darbu strādniekiem

Db.lv, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 5,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,7 %, būvmateriālu cenas – par 5,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,1 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,7 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1 %, būvmateriālu cenas – par 0,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,2 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,4 %, strādnieku darba samaksa – par 1,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1%, būvmateriālu cenas par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 0,2%.

Martā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), kā arī cenu pieaugums dolomīta šķembām.

Salīdzinot ar 2017. gada martu, būvniecības izmaksas palielinājās par 3,9%.Strādnieku darba samaksa pieauga par 8,7%, būvmateriālu cenas par 3,0%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,0%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,5%, būvmateriālu cenas par 1,3%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības izmaksu pieaugumu veicina montētāju un strādnieku darba samaksas pieaugums

Db.lv, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Strādnieku darba samaksapieauga par 1,4 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,6 %, bet būvmateriālu cenas – par 0,2 %.

Jūlijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

Salīdzinot ar 2017. gada jūliju, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,8 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 8,8 %, būvmateriālu cenas – par 4,2 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,2 %.

2018. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedza ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāju biedru kopsapulcē uz turpmākajiem trīs gadiem atkārtoti ievēlēta Baiba Fromane. Lielāko būvniecības uzņēmumus pārstāvošo organizāciju Latvijā, kurā apvienojušies 37 būvuzņēmumi, Fromane vada kopš 2016.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības izmaksas visvairāk sadārdzinājis strādnieku darba samaksas kāpums

Žanete Hāka, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,1 %.

Jūnijā vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī namdariem un būvgaldniekiem, elektriķiem, krāsotājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 1,0 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 1,2 %. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis nemainījās. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,4 %, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,1 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas saruka par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa veidotais būvnieku TOP uzskatāmi apliecina, ka daudziem uzņēmumiem pērnais gads ir bijis izcils un arī šis solās būt veiksmīgs. Problēmas var radīt tas, ka pieprasījums sāk pārsniegt piedāvājumu, kas komplektā ar augošām būvniecības izmaksām, akūtu darbaspēka trūkumu un īsiem realizācijas termiņiem mudina meklēt arvien efektīvākas darba organizācijas metodes un kāpināt produktivitāti.

Raksta galerijā - lielākie būvuzņēmumi pēc darbinieku skaita 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Fromane: Ir izveidots risinājumu komplekss, kas mazinās ēnu ekonomiku būvniecībā

Monta Glumane, 10.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot forumu «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā», kurā tiks uzsākta ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu parakstīšana, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsvēra, ka ģenerālvienošanās parakstīšana ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem būvniecības nozarē, jo šī nozare ir ar ievērojamu attīstības potenciālu.

Ar šādu nozares koplīgumu būvniecības nozarē tiks aizstāta valstī noteiktā minimālā alga ar reālajai darba tirgus situācijai atbilstošām algām. Sasniedzot nepieciešamo uzņēmumu atbalstu, kas ir vairāk nekā 50% no kopējā nozares apgrozījuma, koplīgums kļūs saistošs visai nozarei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane sacīja: «Pirms diviem gadiem parakstītais memorands ar valdību norādīja uz to, ka nozare ir gatava pārmaiņām. Šajā laikā ir noticis milzīgs darbs, ko paveikuši paši uzņēmēji, un situācija nozarē uzlabojas. Tika strādāts pie Latvijas vēsturē pirmās ģenerālvienošanos un ir panāktas likuma izmaiņas. Šis ir pagrieziena punkts Latvijas būvniecībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 1,3 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,2 %.

Augustā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves un mākslīgo būvju palīgstrādniekiem, kā arī montētājiem.

Salīdzinot ar 2019. gada augustu, būvniecības izmaksas palielinājās par 1,4 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,2 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,5 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 1,1 %.

2020. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Papildus aprēķinos izmanto reģistrētās patēriņa cenas būvmateriāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas (procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

2019. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī elektriķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru