Foto: Edijs Pālens/LETA

Būvniecības ģenerālvienošanos atbalsta 84% no kvoruma 

Mēnesi pēc būvniecības ģenerālvienošanās parakstu vākšanas uzsākšanas koplīgumu parakstījuši 189 būvniecības uzņēmumi ar 597 miljonus eiro lielu kopējo apgrozījumu. Savāktais parakstu skaits veido 84% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Monta Glumane, 2018. gada 15. jūnijs plkst. 10:05
Tevi varētu interesēt

Vienlaikus Saeimas Sociālo un Darba lietu komisija atbalstījusi ģenerālvienošanās noslēgšanai izšķirīgu grozījumu Darba likumā, virzot to izskatīšanai Saeimā 1.lasījumā.

Ar minētajiem grozījumiem paredzētas tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās ir paredzēts būtisks minimālās algas palielinājums nozarē pret valstī noteikto. Nozares ieskatā iespēja vienoties par virsstundas apmaksas kārtību ir viens no izšķirošajiem jautājumiem ģenerālvienošanās noslēgšanā, lai darba devēji ar arodbiedrībām varētu vienoties par līdzsvarotu risinājumu, kopumā nodrošinot augstāku darbinieku sociālo aizsardzību. Piemēram, būvniecības ģenerālvienošanās iepretim samazinājumam piemaksai par virsstundu darbu paredz ne tikai būtisku algas palielinājumu, bet arī regulāru piemaksu visiem kvalificētiem darbiniekiem 5% apmērā.

Tāpat turpinās aktīvas sarunas ar būvniecības uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt ģenerālvienošanos. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības apkopotā informācija par parakstījušajiem uzņēmumiem liecina, ka vienlīdz aktīvi koplīgumu atbalsta gan lieli, gan mazi uzņēmumi no visiem Latvijas reģioniem. Aptuveni 40% no parakstītājiem ir nelieli uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par 500 tūkstošiem eiro, savukārt vairāk nekā puse parakstītāju ir uzņēmumi reģionos.

«Nozaru ģenerālvienošanās visā Eiropā un OECD valstīs, tostarp Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Ungārijā, ir plaši izmantots instruments, kas ļauj sociālajiem partneriem regulēt ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus. OECD savos pētījumos ir īpaši uzsvērusi koplīgumu efektivitāti, pildot vairākas būtiskas funkcijas sabiedrības interesēs, tostarp nodrošinot adekvātus darba apstākļus, veicinot sociālo iekļautību, ekonomiskos ieguvumus un nodrošinot sociālo dialogu. Arī Latvijai ejams ceļš nozaru koplīgumu virzienā, nedzīvas likuma normas aizstājot ar katrai nozarei atbilstošiem risinājumiem. Būvniecības nozare šobrīd ir ļoti tuvu ģenerālvienošanās noslēgšanai, taču galu galā izšķirošais lēmums būs jāpieņem Saeimai, atbalstot grozījumus Darba likumā,» norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ar grozījumiem paredzēts papildināt Darba likuma 68.pantu, nosakot, ka «ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas par virsstundu darbu apmēru var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga – ne mazāk kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.»

Ģenerālvienošanās projektā noteikts, ka ģenerālvienošanās tiks publicēta un stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja stāsies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka samazinātu virsstundu apmaksas likmi.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 11. aprīlis plkst. 9:15

«Protams, būsim pret un aicinām arī citus uzņēmumus saprast, ka šis ir...

2013. gada 12. marts plkst. 12:56

Izkrāpjot personīgos datus un pierunājot iesaistīties apšaubāmā pirkšanas –...

2012. gada 30. oktobris plkst. 7:45

Reversā PVN piemērošana būvniecības pakalpojumiem ir spēkā jau desmit mēnešus,...

2012. gada 19. septembris plkst. 10:48

Būvuzņēmums Arčers noslēdzis līgumu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā par stikloto...

2011. gada 18. marts plkst. 10:55

Starpbanku maksa, par ko Konkurences padome (KP) runā savā lēmumā, nekādi neietekmē...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2018. gada 25. jūnijs plkst. 11:33

Amerikas Arhitektu institūts (AIA) un Amerikas bibliotēku asociācija (ALA) 2017.gada pasaules labāko...

2018. gada 15. jūnijs plkst. 8:46

Latvijā un, iespējams, visā Baltijas reģionā ir uzbūvēta pirmā līmētā koka paneļu...

2018. gada 15. jūnijs plkst. 7:08

Daugavgrīvas bāka nekad nav bijusi un, visticamāk, arī nekad nebūs tūrisma objekts....

2018. gada 14. jūnijs plkst. 17:26

Brīvības ielā Rīgā, tāpat kā vēl citviet pilsētā (Merķeļa ielā un Oskara...

2018. gada 14. jūnijs plkst. 15:45

Uzsākta Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, to par 4,27 miljoniem eiro...

2018. gada 14. jūnijs plkst. 11:15

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras...

2018. gada 14. jūnijs plkst. 10:40

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa noraidījusi uzņēmuma SIA AVN Group pieteikumu par būvniecības...

2018. gada 13. jūnijs plkst. 17:41

2018. gada maijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,1 %, vidējai...

2018. gada 13. jūnijs plkst. 11:03

Projektā «Mežaparka Rezidences» nosvinēti spāru svētki septiņām rindu un divām dvīņu mājām....

2018. gada 13. jūnijs plkst. 9:52

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu...