Eksperti

Būvniecības nozarei jāapsteidz laiks, lai atgūtu labo vārdu

Gunita Kuļikovska - Ķiesnere, arhitekte, uzņēmēja, Vidzemes Augstskolas Jaunās Būvniecības skolas vadītāja, 01.06.2023

Jaunākais izdevums

Tāpat kā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvijā būvniecības nozarei ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē.

Tā ir viena no lielākajām nozarēm materiālu patēriņa ziņā, kuras vēriens ir vienlaikus gan vājā puse (lielam organismam ir grūtāk ātri adaptēt inovācijas un attīstīties), gan iespēju avots (jebkuras pozitīvas izmaiņas šajā nozarē ir eksponenciālas). Nav arī noslēpums, ka tā ir viena no skandāliem apvītākajām nozarēm. To noteikti var mainīt, bet, lai būvniecības nozare atgūtu labo vārdu, tai būtu jāiet līdzi laikam un jācenšas tam tikt pat solīti priekšā. Nepalīdz tiesvedības procesā esošā “karteļa lieta”.

Kā tad ar labo slavu?

Reputācija ir salīdzināms jēdziens: nozares atpazīstamību un prestižu nosaka un ietekmē citu nozaru attīstība. Piemēram, par darbaspēku cīnās gandrīz visas zināšanu ietilpīgās nozares. Visos būvniecības posmos industrijai nepieciešami speciālisti, kuri darbojas saskaņā ar klimata neitralitātes principiem un ir spējīgi operēt mūsdienīgā, digitālā un inovatīvā vidē. Par studējošajiem visos līmeņos būvniecības nozare konkurē ar IKT nozari, taču būvniecība nozīmē daudz lielāku atbildību, neskaidrību un tirgus sadrumstalotību, kas ietekmē karjeras izvēli. Bet izaicinājumi vienlaikus ir arī iespējas. “Jaunās būvniecības skolas” sadarbības partneru lokā ir patiešām progresīvi, uz izaugsmi vērsti uzņēmumi. Latvijā strauji attīstās tie būvniecības sektora uzņēmumi, kuri darbojas starptautiski, integrē ilgtspējības principus, iet līdzi digitālajam un tehnoloģiju laikam, cienot un respektējot savus darbiniekus. Mūsu uzdevums ir sagatavot vidi šādu speciālistu apmācībai.

Diemžēl tādi gadījumi kā būvniecības karteļa lieta, kur apsūdzēti teju visi lielākie būvnieki Latvijā, nepalīdz nozares prestižam un reputācijai un samazina iespēju piesaistīt lielākas investīcijas un palielināt ārvalstu kapitāla ieplūdi Latvijā, jo mazina uzticību Latvijas būvniekiem kopumā. Riskiem pastiprinoties, pieaug birokrātiskais slogs, sarežģītākas kļūst jau tā laikietilpīgās procedūras un pie jauniem objektiem tiekam lēnāk – to labi parāda ieilgusī būvniecība tajos objektos, kurus skārusi “karteļa lieta”. Taču atbildība par šo situāciju ir jāuzņemas arī tieslietu sistēmai, kuras pienākums ir iedziļināties karteļa lietas detaļās un uzklausītu ikvienu dalībnieku, lai objektīvi spētu izvērtēt visus lietas apstākļus.

Lūkojoties uz nozari tuvāko 3–5 gadu perspektīvā, ir skaidrs, ka reputācijas stiprināšanas nolūkos tai būtu lieliem soļiem jādodas uz priekšu nākotnē, veidojot tālredzīgu un ilgtspējīgu politiku. Latvijas būvniecības uzņēmumiem ir ambīcijas augt ārpus Latvijas robežām, un tā ir pavisam cita konkurences vide. Turklāt arī lokāli esam sapratuši, ka nevaram vairs turpināt, kā iepriekš, – ar ēnu ekonomiku, budžeta pārtēriņu, neprognozējamību un īstermiņa domāšanu. Ir laiks jaunai, stiprai nākotnes būvei, nevis tikai fasādes atjaunošanai.

Ilgtspējība – vērtība sabiedrībā un nozarē

Mans kontakts ar nozari ir sācies no arhitekta pozīcijām, attīstījies caur tehnoloģiju prizmu un nu turpinās kā izglītības darbs visās tās mūsdienu formās. Strādājot ar ilgtspējīgas būvniecības principiem un pētot reālo situāciju Latvijā un ES, arvien biežāk novēroju, ka būvniecības “cilvēciskā seja” lielā mērā ir mūsu sabiedrības attīstības “seja”, kas atspoguļo pasūtītāja zināšanas, vērtības un tvērumu.

Tāpat kā citās jomās, arī būvniecībā arvien skaļāk savu vērtību piesaka ilgtspējība. Ja vēlamies iet attīstības ceļu, ir būtiski pievērst uzmanību ilgtspējīgas un apritīgas būvniecības principiem. Lielisks piemērs ir Ziemeļvalstis, kas vienmēr bijušas soli priekšā jaunu būvniecības tendenču pārņemšanā. Piemēram, Zviedrija gluži nesen jaunajām būvēm ir noteikusi dzīves cikla robežas, kas ēkām jāsasniedz līdzīgi kā enerģijas patēriņa klase. Šāda dzīves cikla domāšana pozitīvi ietekmē visu industriju, veicinot vietējo materiālu izmantošanu un atgriešanu apritē, saīsinot piegāžu ķēdes, kā arī uzlabojot cilvēku labsajūtu kopumā.

Tikmēr Latvijā ekspektācijas nespēj pārtapt īstenībā, jo nozares regulējums neatbilst reālajām vajadzībām un pasaules tendencēm, bet Latvijas politikas veidotāji vilcinās veikt striktas izmaiņas. Nevar gan apgalvot, ka nav nekādu centienu: 2021. gada pavasarī Ekonomikas ministrija un vairākas valsts pārvaldes institūcijas, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības parakstīja Sadarbības memorandu par koksnes izmantošanas veicināšanu, ražojot koka būvmateriālus un būvizstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību. Pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma 2022. gadā ir izstrādāts demo projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai uz moduļu koka konstrukcijām, kuru gan līdz šim nav īstenojis neviens privātais vai publiskā un privātā sektora partnerības attīstītājs. Jāuzteic arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” proaktīvās darbības, ceļot valsts kā pasūtītāja prasības un ieguldot pūles industrijas izglītošanā par digitalizācijas un ilgtspējas vērtībām jau kopš 2018. gada, kas rezultējušās BIM prasības iekļaušanā iepirkumos (2020) un Ilgtspējas prasību izstrādē (2023). Nozīmīga loma progresa veicināšanā nozarē ir “Rail Baltica” projektam, kas rada vadlīnijas un kalpo kā ceļa karte konkurētspējīgiem būvniecības uzņēmumiem. Vienlaikus šie projekti un prasības ir izgaismojušas milzīgu plaisu starp tiem industrijas spēlētājiem, kuri iegulda progresā un vēlas augt, un tiem, kuriem par katru cenu svarīgi, “lai lietas notiek, kā ierasts” (business as usual).

Kas kavē sasniegt lielus mērķus?

Šobrīd nozarē redzu trīs galvenās problēmas. Pirmkārt, daudzi izaicinājumi izriet no pasaules tendenču (ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi), ES uzstādījumu (Zaļais kurss) un Latvijas regulējuma nesaderības. Pie tiem pieskaitāma jau minētā ilgtspējīgā būvniecība, koka un ekomateriālu izmantošana būvniecībā, kā arī aprites būvniecības principu ieviešana publiskajos iepirkumos un projektēšanā. Es ļoti vēlētos, lai nākamais, pie kā ķeramies, būtu būvniecības atkritumu pārvaldes politikas sakārtošana, veicinot apritīgumu un samazinot pirmreizējo materiālu nepieciešamību. Dānijas arhitektūrā pēdējā laikā parādās termins Urban Mining: ēkas, kurām draud nojaukšana, tiek uzskatītas par izejvielu resursu, kuru var pārstrādāt jaunos projektos. Manuprāt, lielisks piemērs un iedvesmas avots.

Otrkārt, ēnu ekonomikas klātbūtne. Diemžēl pandēmijas laiks ir negatīvi ietekmējis ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. 2021. gada “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” (SSE Riga, Ilgtspējīga biznesa centrs, 2022) rāda, ka pirmo reizi sešu gadu laikā būvniecības nozarē Latvijā novērots ēnu ekonomikas pieaugums: proti, 2021. gadā tā esot augusi līdz 31,25%, kamēr 2019. gadā tā bija 30,7%.

Treškārt, nepietiekama digitalizācija. Ekonomikas ministrijas un nevalstisko organizāciju izstrādātā BIM ceļa karte paredz BIM obligātās prasības ieviešanu noteiktos iepirkumos no 2025. gada. Tomēr efektīvai tehnoloģiju un digitalizācijas ieviešanai nepietiks tikai ar BIM. Latvijā kopumā pēc OECD datiem ir ļoti zems uzņēmumu digitalizācijas līmenis, un būvniecības sektors pārāk neizceļas uz pārējo nozaru fona. Digitalizācijas misija ir ļaut pieņemt lēmumus, kas ir datos bāzēti, nevis intuitīvi. Tās pienesums industrijai ir svarīgs visā būves dzīves ciklā – tas ir stāsts par spēju novērst kļūdas, pirms būvēt; kvalitatīvi pārvaldīt būvi apsaimniekošanā; precīzi apzināt materiālu iespējamo lietojumu no aprites ekonomikas skatupunkta gan ēkas dzīves beigās, gan pārbūves un remontdarbu laikā. Jāpiebilst, ka šobrīd uzņēmumu digitālajai transformācijai pieejami atbalsta instrumenti līdz 100 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi (LIBP) turpmāk vadīs Maija Dzirkale, informē Latvijas Būvuzņēmēju apvienība.

Padome ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies dažādi ar būvniecību saistīti uzņēmumi un speciālisti ar mērķi veicināt nozares ilgtspēju un arī nozares pārstāvju atbildību. Kā Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, tā arī Ilgtspējīgas būvniecības padomes mērķis ir sekmēt apritīgas un ilgtspējīgas ekonomikas ieviešanu būvniecības nozarē.

LIBP vadītāja Maija Dzirkale par galveno uzdevumu jaunajā amatā nosauc to tirgus dalībnieku apvienošanu, kuri grib saimniekot atbildīgi un būt ilgtspējīgi ne tikai domās, bet arī darbos. “Nekustamo īpašumu attīstītāji, būvniecības uzņēmumi, materiālu un konstrukciju ražotāji, kā arī projektētāji visā pasaulē iesaistās organizācijās, kas iestājas par ilgtspēju un videi draudzīgas saimniekošanas veicināšanu. Latvija nav izņēmums. Mums ir daudz atbildīgu būvniecības uzņēmumu, kam nav vienaldzīga būvniecības nozares ietekme uz vidi. Mēs gribam dot viņiem iespēju runāt un iestāties par savām vērtībām,” saka Maija Dzirkale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirkt jau uzbūvētu privātmāju vai būvēt pašam – kura šobrīd ir gudrāka izvēle?

Ritvars Sebris, nekustamo īpašumu uzņēmuma “AVER Real Estate” franšīzes īpašnieks, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu privātmāju ar vai bez zaļa dārziņa sapņo ne viena vien ģimene. Tomēr, kad pienāk laiks pieņemt lēmumu par jaunas dzīvesvietas izvēli, rodas jautājums: vai ir gudrāk iegādāties jau gatavu privātmāju vai radīt pašam savu projektu un sadarboties ar būvniecības uzņēmumu?

Šī brīža tirgus apstākļos gatavas mājas iegāde ir lētāks risinājums, taču būvēšana pašam dod iespēju namu pielāgot savām vēlmēm, kontrolēt kvalitāti, taču tas prasa arī vairāk laika un uzmanības būvniecības procesā. Kādi vēl ir galvenie faktori, ko apsvērt?

Kreditēšana atgūstas un iespējas saņemt finansējumu ir

Kā rāda nekustamo īpašumu aģentūras “AVER” novērojumi, situācija nekustamo īpašumu tirgū pēdējo divu mēnešu laikā pamazām stabilizējas – palielinoties aktivitātei gan nekustamo īpašumu pircēju, gan būvētāju vidū. Piemēram, kā liecina “Latvijas Bankas” dati par mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļu iegādei, rekonstrukcijai un remontam, 2023.gada janvārī bija vērojams straujš kredītu kritums līdz līmenim, kāds pēdējo reizi reģistrēts tikai 2021. gada sākumā. Šī gada februārī izsniegto hipotekāro kredītu vidējā summa samazinājās par aptuveni 25%, salīdzinot ar 2022.gada vidējo, taču aprīlī par aptuveni 10% pieaugusi gan kredītu vidējā summa, gan pieteikumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības uzņēmumu izlaide pērn vietējā un ārvalstu tirgū bija 4,1 miljards eiro, kas ir par 6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta provizoriskie dati.

Vietējā tirgū kritums bijis 7%.

Igaunijas būvniecības uzņēmumu ēku būvniecības vērtība pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 11% līdz 2,6 miljardiem eiro, bet civilās inženierijas būvniecības apmērs pieauga par 4% līdz 1,5 miljardiem eiro.

Statistikas analītiķi norāda, ka būvniecības izlaidi Igaunijā pērn ietekmēja pieaugošās būvniecības cenas, procentu likmju kāpums un patērētāju pārliecības kritums.

Ārvalstīs veikto Igaunijas būvniecības uzņēmumu darbu apmērs pagājušajā gadā veidoja 7% no kopējās būvniecības izlaides salīdzinājumā ar 5% 2022.gadā. Igaunijas būvniecības uzņēmumu izlaide ārvalstīs pērn bija par 18% lielāka nekā 2022.gadā, pieaugot gan ēku būvniecībai, gan civilās inženierijas būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecību publiskajā sektorā ietekmē gan pieaugusī nenoteiktība un cenas, gan būvnieku spēja pildīt uzņemtās saistības

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Merks" pagājušajā gadā strādāja ar 108,963 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 76,1% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt kompānijas peļņa auga par 39,4% un bija 2,191 miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums pērn bija 113,162 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa auga 11,7 reizes un bija 5,538 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn no "Merks" koncerna būvniecības apgrozījuma privāto pasūtītāju projekti veidoja 79%. Svarīgākie gada objekti bija biznesa centri "Gustavs" un "Elemental Skanste", "Orkla Biscuit Production" cepumu un vafeļu ražotne Ādažos un armijas bāze Ādažos.

Pērn koncerna vadība nolēma neslēgt jaunu projektu būvniecības līgumus ar fiksētu būvniecības cenu, apzinoties izaicinošos tirgus apstākļus ar strauji augošām cenām un savlaicīgu materiālu piegādes problēmām. "Merks" bija gatavs izskatīt būvniecības līgumus ar atvērtās cenas principiem, tomēr tirgū šāda veida līgumi nebija bieži sastopami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompāniju SIA "Velve" turpmāk vadīs Jānis Lapiņš. No šī gada 19.janvāra viņš būs vienīgais uzņēmuma valdes loceklis ar tiesībām atsevišķi pārstāvēt uzņēmumu.

Jānim Lapiņam ir liela pieredze uzņēmuma operatīvajā un stratēģiskajā plānošanā, komandas vadībā, biznesa attīstībā, kā arī pārmaiņu vadībā.

SIA "Velve" valdes loceklis Jānis Lapiņš: "Man ir svarīgi, lai "Velve" atgūtu savas nozares līdera pozīcijas, būtu uzticams un cienījams sadarbības partneris mūsu klientiem un piegādātājiem. Uzņēmums, kas var lepoties ar ambicioziem projektiem un kvalitatīvi padarītiem darbiem. Ne mazāk būtiski - mana vīzija ir nodrošināt lielisku darba vidi ikvienam uzņēmuma darbiniekam. Tādēļ manas prioritātes ietvers, gan uzņēmuma attīstību un konkurētspējas nodrošināšanu, tostarp klientu apmierinātības veicināšanu, gan arī darbinieku labbūtības stiprināšanu. Protams, neaizmirstot par komerciālo mērķu sasniegšanu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.septembra ".lv" domēna reģistra uzturētājs NIC paaugstinās maksu par ".lv" domēna vārdu lietošanas tiesībām.

"Ņemot vērā resursu cenu un normatīvo aktu prasību sloga pieaugumu, lai arī turpmāk NIC spētu attīstīt un nodrošināt drošu un nepārtrauktu ".lv" domēna darbību atbilstoši starptautiski pieņemtajiem tehniskajiem standartiem, esam pieņēmuši lēmumu paaugstināt maksu par ".lv" domēna vārda lietošanas tiesībām līdz 12EUR (+PVN) gadā.", norāda ".lv" reģistra NIC vadītāja Katrīna Sataki.

Šī ir pirmā reize ".lv" domēna 30 gadu pastāvēšanas laikā, kad tiek paaugstināta tā cena.

Maksa par ".lv" domēna vārda reģistrēšanu un lietošanu tika ieviesta 1997.gada 1.aprīlī. Pirmos četrus ".lv" domēna pastāvēšanas gadus domēna vārdu reģistrācijas, uzturēšanas, infrastruktūras izbūves u.c. izdevumus sedza reģistra uzturētājs. Interneta pielietojumam vēršoties plašumā un piesaistot arvien vairāk ne tikai godprātību lietotāju, bet arī kiberuzbrucēju, radās nepieciešamība arvien vairāk resursu ieguldīt ".lv" domēna drošības un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, infrastruktūras attīstībā, ".lv" domēna vārdu lietošanas noteikumu izstrādē, strīdu un sūdzību izskatīšanā u.c. Bez papildu finansiālu līdzekļu piesaistes to visu paveikt bija neiespējami, tādēļ, sekojot pieredzei citās pasaules valstīs, tai skaitā, jau tajā laikā populārā domēna ".com" piemēram, tika ieviesta maksa arī par ".lv" domēna vārdu lietošanas tiesībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksmei atvērtas abas brauktuves abas brauktuves katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive. Slēgta nobrauktuve uz Cēsīm (P20). Satiksme notiek pa esošo pārvadu. Ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir seši reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Jēkabpils līdz Mežārei ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, platuma ierobežojums 3,8 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 23 minūtes.
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko iegūst uzņēmums, pievēršot uzmanību ilgtspējīgiem risinājumiem?

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs publiskajā sektorā un valsts iestāžu telpu uzturētājs ilgtspējas jomā var dot sabiedrībai – partneriem, klientiem, būvniecības nozarei, cilvēkiem? Izrādās, daudz vairāk nekā šķiet pirmajā mirklī.

Pirmkārt, tās ir mūsu uzkrātās zināšanas un pieredze. Nemitīgi strādājot ar liela mēroga projektiem, mēs ļoti labi redzam, kā mainās un pilnveidojas sabiedrības izpratne par to, kas ir pareizi uzbūvēts un labi uzturēts nekustamais īpašums. Tas nemaz nebija tik sen, kad svarīgākais bija uzcelt, nedomājot par to, cik ilgtermiņā izmaksās konkrētās ēkas uzturēšana, ko darīt gadījumā, ja tās lietotājiem mainīsies vajadzības, kas ar būvi notiks tad, kad tās ekspluatācijas laiks būs beidzies.

Taču, raugoties no resursu saprātīgas izmantošanas viedokļa, ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas vairāku desmitgažu perspektīvā ir tikpat svarīgas kā izmantoto būvmateriālu kvalitāte. Tāpat kā atbilde uz jautājumu, ko mēs ar ēku darīsim pēc ekspluatācijas beigām – jauksim nost, lai materiālus atkārtoti izmantotu citur, meklēsim jaunu pielietojumu vai arī atstāsim to kā pieminekli nākamajām paaudzēm?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi reversās kustības posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ izstrādājusi ilgtspējas prasības būvniecības nozarei

Db.lv, 24.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izstrādājusi ilgtspējīgas būvniecības prasības nozarei ar klimatu un vidi saistīto izaicinājumu risināšanai un ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai.

Tāpat jaunās prasības sekmēs resursu efektīvu izmantošanu, ēkas dzīves cikla izmaksu optimizēšanu, negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu un veicinās inovāciju izmantošanu jaunajos projektos,” informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Dokuments izstrādāts ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu, uz zaļās būvniecības principiem balstītu, nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošanu, lai būvniecības process būtu videi un sabiedrībai draudzīgs, kā arī ekonomiski lietderīgs. Prasības paredzētas iekļaušanai iepirkuma līgumos par projektēšanas pakalpojumu izpildi, tādējādi dokuments kļūst par darba uzdevuma sastāvdaļu un definē sasniedzamos rezultātus projektā, kā arī darbojas kā mehānisms rezultātu uzskaitei un kontrolei projektēšanas un būvdarbu laikā. Ilgtspējas prasības būvniecībai ir elastīgs dokuments, kuru iespējams pielāgot katram projektam, tā specifikai un vajadzībām. Ar to iepazīties un izmantot var ikviens būvniecības procesā iesaistītais vai interesents VNĪ mājaslapā sadaļā ilgtspējīga būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības biedru kopsapulcē par valdes priekšsēdētāju uz nākamo trīs gadu termiņu atkārtoti ievēlēts Gints Miķelsons, informē apvienībā.

Arī Latvijas Būvuzņēmēju apvienības Uzraudzības padome strādās jaunā sastāvā - tajā ievēlēti Guntis Āboltiņš-Āboliņš, pārstāvot pilnsabiedrību "BeReRix", Jūlija Zandersone no "Citrus Solutions", Maija Dzirkale no inženieru biroja "CMB", Edgars Kronbergs no uzņēmuma "Bukoteks", kā arī Valdis Birkavs.

Kā prioritātes būvniecības nozares attīstībai 2023.gadā padome ir noteikusi jautājumus, kas saistās ar būvniecības procesu un regulējuma vienkāršošanu, publiskā iepirkuma efektivitāti, zaļās būvniecības standartu un digitalizācijas risinājumu attīstību un efektīviem ēnu ekonomikas mazināšanas risinājumiem. Vienlīdz svarīga ir arī nozares pārstāvniecības stiprināšana un jaunu uzņēmēju iesaistīšanās apvienības darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” noslēdzis ģenerāluzņēmēja līgumu ar ilgtspējīgas pilsētvides attīstības un būvniecības uzņēmumu “YIT Lietuva” par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Saskaņā ar parakstīto līgumu biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību paredzēts sākt martā un pabeigt 2024. gada otrajā pusgadā.

Preses Nama kvartālā sākti 76,8 miljonus eiro vērtie būvniecības darbi 

Būvniecības uzņēmums "UPB" sācis pirmās kārtas būvniecības darbus Preses Nama kvartālā, kur...

Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka 2021.gada martā projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Pirmās kārtas būvniecības izmaksas tika paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Preses Nama kvartāla 1. kārta maksās 76,8 miljonus eiro 

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu...

Attīstītāja pārstāvji Db.lv norāda, ka iepriekšējais ģenerāluzņēmēja līgums ar UPB ir lauzts un šobrīd Lords LB Asset Management valdes loceklis un Lords LB Special Fund V fonda vadītājs Giedrius Bernotas atturas sniegt papildu informāciju par šī līguma izbeigšanu.

Arī uzņēmumā UPB Dienas Biznesam norādīja, ka saskaņā ar vienošanos līguma pārtraukšanas iemesli netiks komentēti.

“Ar pilnu jaudu turpinām attīstīt jaunu un ilgtspējīgu kvartālu Daugavas kreisajā krastā, kas būs viens no modernākajiem un inovatīvākiem biznesa kvartāliem Baltijā. Es patiesi ticu, ka šī ir īstā vieta veiksmīgai uzņēmējdarbībai, jo esam īpašu uzmanību pievērsuši ilgtspējībai un attīstītai infrastruktūrai. Projekta arhitektūra un būvniecībā izmantotie materiāli nodrošinās ēkām augstāko energoefektīvi un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Turklāt kvartāla atrašanās vieta un tajā vienuviet apvienotās funkcijas ļaus uzņēmējiem un viņu darbiniekiem efektīvi plānot savus resursus un laiku. Mums ir svarīgi projekta realizācijā strādāt kopā ar labākajiem būvniecības profesionāļiem, tāpēc esmu gandarīts par noslēgto līgumu ar “YIT”, kas ir ievērojams un pieredzējis būvniecības uzņēmums Ziemeļeiropā. Viņu pieredze līdzīgu projektu attīstībā un darba ētika noteikti nodrošinās pirmās būvniecības kārtas realizāciju pēc projekta plāniem,” komentē G. Bernotas.

“Šis komplekss ir patiesi unikāls. Tā ir sinerģija starp talantiem, biznesu, sociālo un kultūras dzīvi, paverot jaunas perspektīvas pašā Rīgas sirdī. Jaunais kvartāls atradīsies strauji attīstošā pilsētas rajonā, Daugavas kreisajā krastā, kam šobrīd ir milzīgs potenciāls. Mēs esam lepni, ka varam izmantot visas savas zināšanas un prasmes, strādājot ar šāda mēroga projektiem. 2020. gadā Rīgā izbūvējām “Rimi Baltic” loģistikas termināli 65 000 m2 platībā, un šajā projektā pielietosim vēl progresīvākas būvniecības metodes, ievērosim ilgtspējības principus un centīsimies attaisnot klienta izrādīto uzticību mūsu uzņēmumam,” stāsta Kestutis Vanags (Kęstutis Vanagas), “YIT Lietuva” valdes priekšsēdētājs.

Līdz šim multifunkcionālā centra būvniecības procesā īstenoti visi betonēšanas un galvenās nesošās konstrukcijas darbi, un pabeigta ēkas jumta izbūve. Savukārt biznesa centra ēkas lielizmēra konstrukcijas montāža paveikta astoņu stāvu līmenī.

“Preses Nama Kvartāla” attīstība plānota trīs kārtās. Celtniecības pirmajā kārtā top 11 stāvu A klases biznesa centrs 26 000 m2 platībā, un tajā kopumā darba vietas paredzētas aptuveni 2 600 darbiniekiem. Biznesa centrs atbildīs starptautiskā BREEAM sertifikāta “Excellent” un gandrīz nulles enerģijas ēkas standartiem. Biroju ēka savienota ar plašu multifunkcionālu centru 40 000 m2 platībā, kurā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, plaša ēdināšanas zona, 300 apsargātas velosipēdu novietnes un trīs līmeņu virszemes autostāvvieta. Stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1 000 autostāvvietas, kā arī elektromobiļu uzlādes stacijas. Uz multifunkcionālā centra piektā stāva jumta tiek ierīkots Baltijā pirmais futbola laukums, kuram blakus paredzēta apzaļumotas terases un kafejnīca. Attīstības pirmās kārtas kopējās vīzijas un daudzfunkcionālā centra autori ir arhitektu birojs "Arhis Arhitekti". Biznesa centra autori ir dāņu arhitektu birojs "Arrow Architects".

Jauns biznesa kvartāls atrodas blakus attīstītai sabiedriskā transporta infrastruktūrai, kas ērti savieno kvartālu ar visiem Rīgas rajoniem, un piecpadsmit minūšu gājienā pāri Daugavai atrodas Rīgas centrs un vecpilsēta. Paralēli pirmās kārtas būvniecībai norisinās otrās kārtas projektēšanas darbi, lai jau šogad uzsāktu vēl viena 10 stāvu multifunkcionāla biroju centra būvniecību, ēkā integrējot arī modernu izglītības iestādi.

“YIT” ir Somijas lielākais un viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas reģiona būvniecības uzņēmumiem un pilsētvides attīstītājiem. Mēs radām ilgtspējīgu dzīves vidi: funkcionālas mājas ilgtspējīgai dzīvošanai, nākotnes prasībām atbilstošas sabiedriskās un komerciālās ēkas, infrastruktūru vienmērīgākai sabiedrības mobilitātei, kā arī atjaunojamās enerģijas risinājumus klimata uzlabošanai. Uzņēmumā kopumā nodarbināti ap 5000 profesionāļu deviņās valstīs: Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā un Polijā. Uzņēmuma apgrozījums 2021. gadā sasniedza 2.7 miljardus eiro.

“YIT Corporation” akcijas ir kotētas biržā “Nasdaq Helsinki Oy”. Par “Lords LB Special Fund V” "Lords LB Special Fund V" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas dibināts 2008. gadā un ir vadošais ieguldījumu pārvaldības pakalpojumu sniedzējs institucionālajiem klientiem un privātajiem investoriem. Uzņēmums koncentrējas uz nekustamo īpašumu un privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijām un šobrīd pārvalda: 13 nekustamā īpašuma fondus, vienu privātā kapitāla fondu, vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu un divas ieguldījumu sabiedrības. Kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība 2022. gada decembra beigās sasniedza 871.6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jauno mājokļu tirgus ir jau pārdzīvojis "viss slikti" laikus?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme abās brauktuvēs, pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir septiņi reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jaunie mājokļi šogad kļūs pieejamāki?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Komentāri

Pievienot komentāru