Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 28.augustā pieņēmis ekspluatācijā biroja līdzšinējā uzraudzības pieredzē lielāko ēkas būvobjektu - jauno Liepājas cietuma kompleksu, liecina informācija BVKB mājaslapā.

Pieņemšana ekspluatācijā ir pēdējais oficiālais apliecinājums, ka ir noslēdzies būvniecības process, norāda BVKB.

Jaunais Liepājas cietums uzbūvēts uz 30,5 hektārus liela zemesgabala. Teritorijā izbūvētas administratīvā un caurlaides ēka, uzņemšanas un īpašo režīmu korpuss, izglītības un nodarbinātības korpuss ar ēdiena sagatavošanas bloku, vairāki dzīvojamie kompleksi, nojumes, sporta laukumi un citi objekti.

Projekts īstenots par 125 miljoniem eiro, liecina Būvniecības informācijas sistēmas dati.

BVKB direktora vietnieks Māris Demme norāda, ka kopumā Liepājas cietuma būvniecības procesu birojs vērtē kā veiksmīgi un profesionāli īstenotu, turklāt darbi noritējuši plānotajos termiņos.

Ar ilgtspējīgas būvniecības profesionāļu godināšanu aizvadīta konkursa Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā Baltijā 2025 Galā ceremonija 2025.gada 10.septembrī Mežaparka estrādes Kokaru zālē.

Kopumā konkursam tika iesniegti pieredzes apmaiņas vērti un daudzveidīgi 37 pieteikumi, kas ir cienījama konkurence ilgtspējīgu ideju sniegumā un to īstenošanā.

Jau otro gadu ikgadējā konkursa balva Grand Prix balva aizceļo uz Lietuvu. Šogad žūrija, izvērtējot katru konkursa objekta pieteikumu saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem, par visvērtīgāko objektu Baltijā atzina un Grand Prix piešķīra kvartālam Viļņā - St. Jacobs Quarter. Pasūtītājs Orkela, projekts DO ARCHITECTS (modernās būves), ARCHINOVA (vēsturiskās apbūves atjaunošana un ēku funkciju transformēšana), būvnieks Naresta.

Visas nominācijas un uzvarētājus skatiet raksta galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2025" par energoefektīvāko publisko ēku atzīts biroju centrs "Elemental Business Centre", informē Ekonomikas ministrija (EM).

Nominācijā "Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2025" pirmo vietu ieguvusi daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Vecmīlgrāvja ielā 17 k-3.

Pirmo vietu nominācijā "Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka Latvijā 2025" ieguva noliktavas ēkas un biroja ēkas jaunbūve Rīgā, Krūzes ielā 17, bet nominācijā "Energoefektīvākā savrupmāja Latvijā 2025" pirmo vietu ieguvusi savrupmāja Mārupē, Pededzes ielā 18.

Šogad konkursa žūrija īpašu uzmanību pievērsa konkursam pieteiktajās ēkās izmantotajiem siltumapgādes risinājumiem un ventilācijas sistēmām, kā arī ēku ilgtspējai un būvniecības kvalitātei, lai nodrošinātu labu mikroklimatu un zemu enerģijas patēriņu ēkās. Konkursā šogad kopumā tika izvērtētas 36 ēkas, t.sk. tirdzniecības un biroju centri, pirmskolas iestādes, daudzdzīvokļu ēkas un savrupmājas.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas ļautu jaunu ēku un būvju celtniecību un esošo paplašināšanu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ne tikai pilsētu, bet arī ciemu teritorijās, ja tas paredzēts pašvaldības teritorijas plānojumā, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

EM norāda, ka grozījumi atvieglotu būvniecības saskaņošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos ciemos, ja iecerētais objekts atrodas ciemā esošas aizsargjoslas zonā.

Pašreiz likumā norādīts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts, ka izņēmums attiektos arī uz ciemiem.

Tāpat pašreiz likumā noteikts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus.

Aptuveni četras piektdaļas jauniešu Latvijā kritiski vērtē darba iespējas Latvijas darba tirgū, liecina uzņēmuma Alma Career Latvija veiktā tiešsaistes aptauja. Savukārt CSP dati, kurus apkopojis LDDK eksperts Jānis Hermanis, liecina, ka reāli vecumā no 20 līdz 24 strādājošo lielākais vairākums saņem mazāk par 1500 eiro (bruto).

„Lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū,” pēc aptaujas rezultātu apkopošanas secina Alma Career Latvia Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Krista Roziņa. “Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti,” uzsver K. Roziņa.

Citi jauniešu iespējas vērtē optimistiskāk

Alma Career Latvia veikusi arī darba ņēmēju pēc 25 gadu vecuma un darba devēju aptauju. Proti, citi darba ņēmēji, kas vecāki par 25 gadiem, lielā daļā gadījumu (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas darba iespējas, trešdaļa (33%) uzskata, ka tās neatšķiras no citām vecuma grupām. Savukārt darba devēju aptaujas rezultāts ir šāds – 39% uzskata, ka darba iespējas ir plašas, 22%, ka tās neatšķiras, bet 39% uzskata, ka jauniešiem ir pagrūti atrast darbu.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Latvijas kūdras ieguves nozare šovasar piedzīvo vienu no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā. Kūdras ieguve ir sezonāla no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laikapstākļi, kas sākās jau šī gada maijā, būtiski ietekmē ieguves apjomus un apdraud nozares darbību.

Kūdras nozare un Latvijas Kūdras asociācija aicina Klimata un enerģētikas ministriju izsludināt valstī ārkārtējo situāciju kūdras ieguves sektorā. Tāpat nozare aicina trešās puses ņemt vērā šo situāciju un būt saprotošām, ka kūdras ieguvēji objektīvi nevar izpildīt saistības laikapstākļu dēļ. Daudzviet Latvijā nokrišņu daudzums pārsniedz mēneša normu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pēdējo trīs mēnešu periodā ekstremāli mitri un ļoti mitri apstākļi saglabājas vairākos apvidos, īpaši smagi ciešs Latgales un Vidzemes reģions kā arī daļēji Zemgale.

Īpaši smagi skarta Latgale un Austrumvidzeme, kā arī daļēji Zemgale un Kurzemes vidiene. Kā informē kūdras ieguvēji, reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Līdz 1.augustam ieguve Vidzemē un Latgalē vien bija iespējama ap 20– 30 % no plānotā. Austrumvidzemē ir kūdras ieguves vietas ar tikai 3 % plāna izpildi, bet Madonas novadā dažviet darbi vispār nav uzsākti un pastāv bažas, vai darbi maz šosezon tiks uzsākti. Latgalē situācija ir nevienmērīga - Preiļu un Rēzeknes apvidū izpilde sasniedz tikai 18 %, Augšdaugavas un Jēkabpils novados – 12 %, bet citi ieguvēji atzīst, ka Latgalē caurmērā ieguves plāna izpilde sasniedz ap 35 %. Kūdras ieguvei nepieciešams sauss, saulains un vējains laiks – vismaz trīs līdz piecas dienas bez lietus, lai varētu uzsākt frēzkūdras ieguves procesu.

Ekonomikas ministrijas (EM) uzņemtais kurss birokrātijas mazināšanai būvniecībā ir sniedzis rezultātus - būvniecības ierosinātāji arvien vairāk būvniecības ieceru īstenošanai izmanto atvieglotās prasības.

Ja 2022.gadā Latvijā tika reģistrēti 6.1 tūkst. paziņojumi par būvniecību, tad 2024.gadā to skaits pieauga līdz 8.5 tūkst. Savukārt izdoto būvatļauju skaits samazinās, jo ierosinātāji izmanto atvieglotās dokumentu sagatavošanas iespējas. Piemēram, 2022.gadā Latvijā tika izdoti 6.5 tūkstoši būvatļauju, bet 2024.gadā - 5.3 tūkstoši.

"Dati rāda, ka Ekonomikas ministrijas darbs pie birokrātisko šķēršļu mazināšanas būvniecībā ir rezultējies ar panākumiem - cilvēki novērtē būvniecības procesam nepieciešamo dokumentu atvieglojumus, kā arī izmanto sniegtās iespējas virkni darbu īstenot pašu spēkiem. Tas liecina par iedzīvotāju gatavību sakārtot savu īpašumu un ar to saistīto dokumentāciju, demonstrējot atbildīgu attieksmi. Novērotās izmaiņas apliecina, ka ejam pareizā virzienā un darbs jāturpina," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Rīgā topošajā biznesa centrā - Preses nama kvartālā - sākusies biroju ēkas alumīnija-stikla fasādes elementu uzstādīšanas aktīvā fāze, informē Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Lords LB Asset Management".

Fasādes darbi notiek sadarbībā ar Lietuvas fasāžu ražošanas uzņēmumu "Staticus". Vienlaikus būvobjektā norisinās arī citi darbi, un būvniecība noris atbilstoši plānam, informē attīstītājs.

Jūnijā "Preses nama kvartāla" būvnieks "PN Construction Latvia" noslēdza gandrīz sešus miljonus eiro vērtu līgumu ar fasāžu ražotāju "Staticus" par alumīnija-stikla fasādes izgatavošanu un uzstādīšanu. Fasādes uzstādīšana notiek saskaņā ar plānoto grafiku - šobrīd sākušies uzstādīšanas darbi, lielākā daļa elementu jau ir piegādāti objektā, pārējie tiks izgatavoti un piegādāti rudenī.

"Preses nama kvartāla" biroju ēkai ir tā sauktais eksoskelets, kas nozīmē, ka nesošās konstrukcijas ir izvietotas ārpusē. Šādai konstrukcijai ir nepieciešama fasādes uzstādīšana no ēkas iekšpuses, īpaši precīzi inženiertehniskie risinājumi un nestandarta darba metodes.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 10.septembrī izsniedzis investīciju pārvaldības uzņēmumam “Capitalica Asset Management” būvatļauju Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas būvniecībai Hanzas ielā 14F.

Tas nozīmē, ka jau septembrī tiks uzsākts attīstības pirmais posms – iežogota 1,1 hektāru lielā teritorija un tiks uzsākti sagatavošanās un nulles cikla izbūves darbi. Jaunajās C un D ēkās paredzēts ieguldīt vairāk nekā 70 miljonus eiro, un tās tiks būvētas atbilstoši augstākajām “BREEAM Outstanding” ilgtspējas sertifikāta prasībām.

“Būvatļaujas saņemšana vien trīs mēnešu laikā tik apjomīgam projektam kā “Verde” jaunās kārtas ir daudz vairāk nekā tikai formāls solis būvniecības procesā. Šis nozīmīgais notikums ir apliecinājums mūsu pārliecībai par Rīgas nākotni kā modernu un starptautiski konkurētspējīgu biznesa centru Baltijas reģionā. Ar gaidāmajām C un D ēkām mēs paceļam latiņu visam biroju segmentam, ieviešot modernus un ilgtspējīgus komerctelpu arhitektūras risinājumus Latvijā. Šīs ēkas, kas tiek projektētas, lai sasniegtu augstāko “BREEAM Outstanding” sertifikātu, nebūs tikai A-klases biroju telpas – tās radīs iedvesmojošu vidi, kas iedrošinās cilvēkus, stiprinās uzņēmumus un veidos zaļāko biznesa kvartālu Latvijā,” komentē Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs .

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi mums visiem ir atgādinājuši, ka drošība nav pašsaprotama. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, spriedze Baltijas reģionā un civilās aizsardzības izaicinājumi ir spilgti parādījuši – drošības infrastruktūra nav greznība, tā ir nepieciešamība, un šim viedoklim absolūti pievienojos.

Šī gada vasarā valsts ir spērusi atbalstāmu un būtisku soli pretī praktiskai patvertņu izbūvei, pieņemot saistošo regulējumu. Ko šīs pārmaiņas nozīmē mūsu drošībai krīzes situācijās, būvniecības nozarei un gala mājokļa pircējiem, un vai to var uzskatīt par risinājumu visiem aizsardzības izaicinājumiem?

3. jūlijā Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, savukārt 22. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Patvertņu būvnormatīvu. Līdz ar to no 2027. gada visās jaunbūvēs, kas pārsniedz piecus virszemes stāvus, būs obligāti jāizbūvē 2. kategorijas patvertnes. Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta apstiprinātais Patvertņu būvnormatīvs ne tikai nosaka šo prasību, bet arī precīzi definē tehniskos parametrus – sākot no sienu un pārsegumu biezuma, izturības un hermētiskuma, līdz gaisa filtrācijas sistēmām, ūdens pieejamībai, evakuācijas ceļiem un platības normām uz vienu cilvēku. Šādas telpas ir paredzētas civiliedzīvotāju aizsardzībai militāra apdraudējuma vai citu ārkārtas apstākļu gadījumā.

Elektroenerģijas tirgotāju vidēji gadā maina 7% mājsaimniecību, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Pēc viņa teiktā, 2022.gadā, kad tika piedzīvota energocenu krīze, šis īpatsvars pieauga virs 10%, bet tagad tas atkal atgriezies pie 7%.

Absolūtos skaitļos pagājušajā gadā bija ap 60 000 elektroenerģijas tirgotāja maiņas gadījumu, bet 2022.gadā to skaits sasniedza 90 000.

Viņš atzina, ka šie skaitļi nav lieli.

"Vidējais mājsaimniecības patēriņš Latvijā ir ap 200 kilovatstundām (kWh) mēnesī, bet daudzos mājokļos pat tikai 100 kWh, kas ir maz, un līdz ar to izdevumi par elektroenerģiju nav tādi, lai būtu motivācija ļoti aktīvi mainīt tirgotājus," skaidroja Jansons, piebilstot, ka, piemēram, Skandināvijā mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš ir vairākkārt lielāks, un tad arī cenu atšķirība par vienu kilovatu mājsaimniecībām ir daudz svarīgāka.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārvades tīklam šogad pieslēdzis četras jaunas apakšstacijas Rēzeknes, Kuldīgas un Bauskas novados, un tās ļaus integrēt pārvades tīklā saules elektrostacijas ar kopējo jaudu virs 270 megavatiem (MW), informē AST pārstāvji.

Jaunā apakšstacija "Marientāle" atrodas Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, apakšstacija "Vārme" - Kuldīgas novada Vārmes pagastā, bet jaunās apakšstacijas "Nīzere" un "Rūtiņi" ir uzbūvētas Bauskas novada Stelpes pagastā, kopējam AST apakšstaciju skaitam sasniedzot 145.

Tuvākajos divos gados kopumā plānots izbūvēt vairāk nekā 20 jaunas apakšstacijas atjaunīgās enerģijas (AER) projektiem, AST apakšstaciju kopējam skaitam palielinoties par 18%.

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda, ka līdz ar AER strauju attīstību Latvijā būtiski pieaudzis arī AST darba apjoms - sākot no jaudu rezervēšanas līdz apakšstaciju izbūvei un to apkalpošanai pēc pieslēgšanas pārvades tīklam.

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas tarifi nākamgad, visticamāk, nemainīsies, bet faktiskie maksājumi iedzīvotājiem nedaudz pieaugs, jo no 1.janvāra beigsies spēkā esošais valsts atbalsts, intervijā aģentūrai LETA teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Komentējot pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) šovasar publiskoto pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, Jansons teica, ka parasti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtā projekta līdz apstiprinātajiem tarifiem notiek kaut kādas izmaiņas, bet vienlaikus ir skaidrs, ka AST tarifa samazinājums par 0,7% ir laba zīme, jo tas neaug.

"Tādēļ uz mūsu tarifu arī skatāmies pozitīvi, jo tas nozīmē, ka nepalielinās arī mūsu izmaksu bāze, kas saistīta ar pārvades tarifu, un visticamākais, ka arī mēs neiesim ar tarifa palielinājuma projektu," skaidroja Jansons.

Jautāts, vai "Sadales tīkla" tarifs varētu samazināties, viņš teica, ka jau pērnā gada beigās samazināja tarifa fiksēto daļu par 7-11% un mainīgo daļu par 1%.

Latvijā elektroenerģijas tirgotāju šogad pirmajā pusgadā klienti mainījuši 29 819 reizes, kas ir par 6,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" publicētais Elektroapgādes apskats.

Elektroenerģijas tirgotāju maiņa notikusi par aptuveni 1800 maiņas gadījumiem vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā norāda, ka šogad februārī bija zemākā tirgotāju maiņas aktivitāte pēdējo gadu laikā.

Kompānijā arī norāda, ka pusgada laikā izmaiņas kopumā ir maznozīmīgas, un joprojām ir vērojama iepriekšējā gada tendence - elektrības tirgotāju maiņas aktivitāte saglabājusies mērena. Apskatā teikts, ka, visticamāk, tas ir saistīts ar situācijas nostabilizēšanos tirgū, tostarp mazākām elektrības cenas svārstībām.

Jau vēstīts, ka 2024.gadā "Sadales tīkla" apgrozījums bija 371,812 miljoni eiro, bet peļņa - 28,256 miljoni eiro.

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Saules enerģijas ģenerācijā Latvijā ir sasniegts tirgus piesātinājums, tādēļ no kopējās elektroapgādes sistēmas viedokļa ir jāfokusējas uz citiem ražošanas veidiem, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš stāstīja, ka aktivitāte saules enerģijā turpinās un nāk klāt jauni ģeneratori. Tostarp mājsaimniecības palielina apmērus, kā arī juridisko personu pusē attīstās saules parki, un tie vēl ar gandrīz 300 megavatiem (MW) ir tapšanas stadijā.

"Redzēsim, cik daudz uzbūvēs, bet skaidrs ir, ka gadu mēs beigsim pie 900 MW vai pat viena gigavata (GW) saules ģenerācijas sadales tīklā. Tas ir būtiski vairāk nekā normālā saulainā dienā ir mūsu pašu patēriņš," teica Jansons, skaidrojot, ka vasarā saulainā dienā Latvijā patēriņa jauda ir ap 600 vai 700 MW.

Jansons stāstīja, ka saules ģeneratoru uzstādīšanas temps mājsaimniecībām vairs nav tāds kā bija. Pakāpeniski ir sasniegts tirgus piesātinājums, bet, ja tagad saules paneļi tiek uzstādīti kopā ar uzkrājošo bateriju, tas ļauj balansēt patēriņu.

SIA “Lenta-12” attīstītā LENTA kvartāla Jelgavas ielā 68 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei. Plānots, ka līdz 2028. gadam kultūrvēsturiskās kokvilnas manufaktūras “Lenta” teritorijā Torņakalnā pilnībā tiks izbūvēts jauns, augstas klases dzīvokļu projekts.

Kopējās projekta investīcijas plānotas 50 milj. eiro apmērā.

Kā norāda attīstītāji, jau šobrīd paveikta plaša arhitektoniskā izpēte un projektēšana, kā arī uzsākta pirmās kārtas būvniecība.

Projekta iecere radusies Latvijas-Šveices attīstītāju kopdarbā, 2021.gadā iegādājoties īpašumu – 16 tūkst. m2 apbūvi 2 ha lielā zemes teritorijā. LENTA kvartāla būvniecība plānota trīs secīgās kārtās, ņemot vērā gan ēku stāvokli, gan projekta apjomu. Pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas vēsturiskās ēkas un būvēta viena jauna ēka Jelgavas ielas pusē. Šajā kārtā paredzēti 12 dzīvokļi un komerctelpas, kā arī mantu glabātuves. Pirmās kārtas darbi jau uzsākti 2025. gada martā, paredzot tos pabeigt nākamā gada maijā.

Riga Waterfront attīstītājs Eagle Hills piesaka jau ceturto projekta ēku Park Residences un uzsāk dzīvokļu rezervācijas. Dinamiskā atrašanās vieta, Andrejsalā, apvienojot pilsētas eleganci ar mūsdienīga dzīvesstila elementus, iezīmē nākamo nozīmīgo posmu vērienīgākajā Rīgas bijušo industriālo teritoriju attīstības projektā, kas veido jaunu dzīves telpu Daugavas krastā.

Eagle Hills valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabbars: "Park Residences ir vēl viens nozīmīgs posms Riga Waterfront attīstībā. Tas nosaka toni tam, ko mēs vēlamies radīt šajā unikālajā projektā: ēkas un vidi, kas apvieno skaistumu un komfortu, veidojot modernu pilsētvides kopienu vienā no ievērojamākajiem galamērķiem Eiropā.

" Park Residences piedāvā 232 rūpīgi pārdomātus vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļus, kā arī ekskluzīvas pilsētas villas ēkas pirmajā līmenī un šarmantus mansarda dzīvokļus. Katrs mājoklis ir veidots, lai nodrošinātu mūsdienīgu dzīves kvalitāti - ar ērtu piekļuvi pazemes autostāvvietai, kā arī velosipēdu un bērnu ratiņu novietnēm. Savukārt pilsētas villas izceļas ar privātām ieejām, piešķirot papildu individualitātes un privātuma sajūtu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Bonaventuras muižā, kurā strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja administrācija, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus veiks SIA "Delta Construction", to izmaksas būs 1,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). No Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektam nodrošināti 700 000 eiro ar PVN, bet VNĪ sedz izmaksas 708 712 eiro apmērā.

Projektā būvuzraudzību nodrošinās SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību īstenos SIA "3D AD".

Darbus plānots īstenot līdz 2026.gada rudenim.

Projektā plānota apkures sistēmu rekonstrukcija, nesošajā konstrukcijā esošo caurumu aizdare, ārdurvju un logu atjaunošana, cokola siltināšana un atjaunošana, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana, jumta seguma nomaiņa, vēsturiskās fasādes koka dēļu un apmetuma apdares atjaunošana, bruģētas lietusūdens novadapmales izbūve un lietusūdens novadīšanas sistēmas pārbūve, ēkas aprīkošana ar zibensaizsardzības sistēmu un ēkas inženiersistēmu atjaunošana.

Arhitektu birojs SEP ir noslēdzis Rīgas Starptautiskās skolas (ISR) jauno telpu renovāciju Skanstes ielā 27, kas paredzēja 3860 m2 plašo telpu pārprojektēšanu un pārbūvi atbilstoši modernas mācību iestādes prasībām.

Izaicinošā projekta ievads ir pērnā gada nogalē notikušais ISR un telpu īpašnieka Skanstes ielā 27 Baltic Horizon Fund (BHF) nomas darījums, kas bija viens no lielākajiem biroju platību nomas darījumiem Rīgā iepriekšējā gadā. Pēc būtības pats darījums paredzēja papildu izaicinājumus projektētājam, jo runa ir tikai par pirmo četru stāvu nomu biroja ēkā Skanstes ielā 27 (S27). Tas nozīmē pilnībā nodalīt divas ēkas apmeklētāju plūsmas – skolas plūsmu un biroju darbinieku plūsmu, kas dodas uz augšstāviem. Darījums par jaunā enkurnomnieka piesaisti tika realizēts ar Colliers Baltics Biroju platību aģentūras starpniecību, tostarp, Colliers Baltics komanda veica S27 ēkas pārbūves uzraudzību, kā arī piesaistīja skolu kā nomnieku un pārvalda šo objektu.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu, nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jūnija izskaņā nosvinējis spāru svētkus projektā “Pīlādžu mājas”, kur noslēdzošās kārtas ietvaros vienlaikus top divas daudzdzīvokļu mājas ar 118 dzīvokļiem.

Iecerēts, ka ēkas tiks nodotas ekspluatācijā 2026. gada sākumā.

Projekta “Pīlādžu mājas” attīstība Ziepniekkalnā tika uzsākta 2023. gada sākumā ar pirmās sešstāvu daudzdzīvokļu ēkas būvniecību Tumes ielā. Turpinot projekta attīstību, otrās kārtas ietvaros tai pievienojušās vēl divas dzīvojamās mājas – četrstāvu un sešstāvu ēkas. Tajās plānoti kopumā 118 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem. Kopējās projekta investīcijas sasniedz 17 miljonus eiro, savukārt otrajā kārtā investēti 10,7 miljoni eiro.

“Novērojam stabilu pieprasījumu pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem Ziepniekkalnā. Projektā “Pīlādžu mājas” jau pārdoti vairāk nekā 90 % dzīvokļu pirmajā ēkā, savukārt otrajā un trešajā ēkā, kas pašlaik atrodas būvniecības procesā, pārdoti un rezervēti gandrīz 30 % dzīvokļu,” stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

Ir noslēgts līgums par Latraps pastarpināti piederošo SIA Alpha osta 50% kapitāldaļu pārdošanu. Līdz ar to notikušas izmaiņas SIA ASNS Investment kapitāldaļu portfelī.

Pārdošanas darījumā iegūtos līdzekļus plānots investēt LATRAPS grupas uzņēmumu attīstībā, īpaši reģionālo graudu pirmapstrādes kompleksu modernizēšanā un jaudas kāpināšanā.

Kapitāldaļu pārdošanas darījums neatstāj nekāda veida negatīvu ietekmi uz LATRAPS saimniecisko darbību un spēju nodrošināt graudu eksportu, jo ir noslēgti līgumi ar citiem termināliem gan Rīgas Brīvostā, gan Ventspils un Liepājas ostās. SIA “Alpha osta” kapitāldaļas, kuras SIA “ASNS Investment” iegādājās 2021. gadā, šobrīd izpirkuši SIA “Alpha osta” pārējie dalībnieki.

Kooperatīvam šobrīd pieder astoņi graudu pirmapstrādes kompleksi visā Latvijā. Lai modernizētu infrastruktūru un kāpinātu uzglabāšanas jaudu, pēc ostas pārdošanas darījuma iecerētas investīcijas vairākos kompleksos.